Pāriet uz galveno saturu
Agriculture and rural development

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) fondi

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalstam izmanto divus fondus, kas saņem līdzekļus no ES ilgtermiņa budžeta, — Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).

KLP ES budžetā

Finansējuma apjoms, kas paredzēts 2020. gada 17. decembrī pieņemtajā ES daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam, ir 1,21 triljons EUR (pašreizējās cenās) ar papildu 808 miljardiem EUR no atveseļošanas instrumenta “Next Generation EU”. Kopējais piešķīrums kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) ir 386,6 miljardi EUR, kas sadalīti starp diviem fondiem (bieži dēvētiem par KLP “diviem pīlāriem”):

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

ELGF (KLP “pirmais pīlārs”) piešķīrums ir 291,1 miljards EUR. Līdz 270 miljardiem EUR tiks piešķirti ienākumu atbalsta shēmām, bet atlikusī daļa tiks atvēlēta lauksaimniecības tirgu atbalstam.

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

ELFLA (KLP “otrais pīlārs”) kopējais piešķīrums ir 95,5 miljardi EUR. Tas ietver 8,1 miljardu EUR no atveseļošanas instrumenta “Next Generation EU”, lai palīdzētu risināt Covid‑19 pandēmijas radītās problēmas. 2021. gadā kļuva pieejami aptuveni 30 % no atveseļošanas līdzekļiem, bet atlikušie 70 % kļuva pieejami 2022. gadā.

2021.–2027. gada DFS pirmajos divos gados KLP piešķīrumi tika īstenoti saskaņā ar 2020. gada 23. decembrī pieņemto pārejas regulu; tas tika darīts ar mērķi nodrošināt netraucētu pāreju uz KLP stratēģiskajiem plāniem, kuru īstenošana sākās 2023. gada 1. janvārī.

KLP stratēģiskie plāni nodrošina lielāku elastību starp abiem fondiem un ietver Eiropas zaļā kursa mērķus, jo īpaši stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Kopumā 40 % no kopējiem KLP izdevumiem ir jāatvēl rīcībai klimata jomā.

KLP stratēģiskajos plānos KLP finansēšanas mērķi paliek nemainīgi, bet ir noteikti konkrētāki mērķi, kas atspoguļo Eiropas Savienības lauksaimniecības nozarei un lauku attīstībai aktuālos jautājumus. KLP stratēģisko plānu pamatā ir šādi deviņi konkrētie mērķi (KM):

  • 1. KM: atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un izturētspēju visā Savienībā, lai uzlabotu pārtikas nodrošinājumu;
  • 2. KM: pastiprināt orientēšanos uz tirgu un uzlabot konkurētspēju;
  • 3. KM: uzlabot lauksaimnieku stāvokli vērtību ķēdē;
  • 4. KM: palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī veicināt ilgtspējīgu enerģētiku;
  • 5. KM: veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvu tādu dabas resursu pārvaldību kā ūdens, augsne un gaiss;
  • 6. KM: palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;
  • 7. KM: piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbības attīstību lauku apvidos;
  • 8. KM: veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, kā arī veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;
  • 9. KM: uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, to vidū prasībām pēc nekaitīgas, uzturvielām bagātas pārtikas, kas ražota ilgtspējīgā veidā, kā arī panākt dzīvnieku labturību;
  • horizontālais mērķis: papildus ir noteikts horizontāls mērķis – sekmēt zināšanas, inovāciju un digitalizāciju lauksaimniecībā.

Saistītā informācija

Atbalsts lauksaimniecības un pārtikas nozarei koronavīrusa krīzes laikā

Stabils KLP budžets

KLP izdevumu diagrammas

Pašreizējais budžets un iepriekšējie budžeti

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

ELGF galvenokārt finansē lauksaimnieku ienākumu atbalstu un tirgus pasākumus. 2022. gadā izdevumi šajās jomās sasniedza 40,95 miljardus EUR.

Ienākumu atbalsts

Saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem ELGF atbalsta ES lauksaimniekus ar dažāda veida intervencēm, kas izpaužas kā atsaistītie un saistītie tiešie maksājumi. Atsaistītie maksājumi ietver ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu, ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu, ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas. Saistītie maksājumi ietver saistīto ienākumu atbalstu un kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu.

Kas ir ienākumu atbalsts

Tirgus pasākumi

ELGF arī finansē intervences dažās nozarēs saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem.  Intervences ir paredzētas šādās nozarēs:

  • augļu un dārzeņu nozarē;
  • biškopības nozarē:
  • vīna nozarē;
  • apiņu nozarē;
  • olīveļļas un galda olīvu nozarē
  • un citās nozarēs (Regulas 2021/2115 42. panta f) punkts).

Kas ir tirgus pasākumi

Saistītā informācija

ELGF finanšu ziņojumi

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) finansē KLP ieguldījumu lauku apvidu ilgtspējīgā attīstībā, īstenojot trīs ilgtermiņa mērķus:

  • veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju;
  • nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā;
  • nodrošināt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību.

Saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem šie mērķi tiek īstenoti ar intervencēm, kuras līdzfinansē ELFLA un ES valstu budžeti.

ELFLA var arī sniegt investīciju atbalstu lauku uzņēmumiem un projektiem, izmantojot finanšu instrumentus, piemēram, aizdevumus, garantijas vai pašu kapitālu. Sīkāka informācija par ELFLA pieejamiem finanšu instrumentiem ir sniegta tiešsaistes konsultāciju platformā Fi-Compass.

Kas ir lauku attīstība

Saistītā informācija

ELFLA finanšu ziņojumi

KLP fondu pārvaldība

Lai gan Komisija ir pilnībā atbildīga par KLP finanšu pārvaldību, tā parasti neveic maksājumus saņēmējiem. Lielākā daļa KLP budžeta tiek īstenota saskaņā ar tā saukto Komisijas un ES valstu “dalīto pārvaldību”, un nelielu daļu no KLP budžeta īsteno saskaņā ar “tiešo pārvaldību”, t. i., tieši Komisija.

Dalītā pārvaldība

99,3 % no KLP budžeta, kas ietver piešķīrumus ienākumu atbalstam, tirgus pasākumiem un lauku attīstībai, tiek īstenoti saskaņā ar Komisijas un ES valstu dalītas pārvaldības principu.

ES valstu pienākumi

Saskaņā ar dalīto pārvaldību ar budžeta izpildi saistītos uzdevumus deleģē ES valstīm, kuras veic visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. ES valstis ir atbildīgas par tādas maksājumu pārvaldības un kontroles sistēmas izveidi, kas atbilst ES noteikumiem. Tām ir jānodrošina, ka šī sistēma darbojas efektīvi un spēj novērst, atklāt un labot pārkāpumus. Turklāt valstīs ir jābūt IT sistēmām, ar kurām apkopo un paziņo datus par izdevumu rezultātiem saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem.

Eiropas Komisijas pienākumi

Komisijai ir uzraudzības funkcijas, proti, tā pārliecinās, vai ir ieviesti pienācīgi pasākumi, kas reglamentē pārvaldības un kontroles sistēmu. Komisija pārbauda, vai sistēma strādā efektīvi, un vajadzības gadījumā veic finanšu korekcijas.

ES valstis veic maksājumus KLP atbalsta saņēmējiem, izmantojot oficiāli norīkotas struktūras, kas zināmas kā maksājumu aģentūras. Maksājumu aģentūras ir akreditētas saskaņā ar Komisijas noteiktiem un sīki izstrādātiem kritērijiem; tām jāpārliecinās, vai visi fondu pieteikumi ir atbilstīgi un vai maksājumi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem ir veikti pareizi.

Visus izdevumus norāda maksājumu aģentūru gada pārskatos, un attiecībā uz tiem veic papildu kontroles pasākumus, pārbaudes un revīzijas saskaņā ar finanšu ticamības nodrošināšanas procesu.

Tiešā pārvaldība

Aptuveni 0,5 % no KLP budžeta tieši pārvalda Komisija (arī piešķīrumus ES delegācijām un ES izpildaģentūrām). Šis finansējums paredzēts:

  • administratīvā un tehniskā atbalsta darbībām, kas nepieciešamas KLP īstenošanai, to vidū apsekojumiem un pārraudzībai, revīzijas un pārbaudes pasākumiem, kā arī lauksaimniecības grāmatvedības IT sistēmu uzturēšanai;
  • ES lauksaimniecības produktu noieta veicināšanas pasākumiem, ko veic starptautiskās organizācijas, izpildaģentūras un pati Komisija.

Komisija arī piešķir dotācijas informatīviem pasākumiem, kas saistīti ar KLP, un slēdz līgumus par trešo personu pakalpojumiem, tādiem kā izvērtējumi un pētījumi, tehniskā palīdzība un mācības, konsultācijas, konferences un reklāma. Pakalpojumu līgumus slēdz pēc tam, kad noslēgušies uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus.

Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus

Dotācijas informatīviem pasākumiem

Juridiskais pamats

Regula (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību

Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

Regula (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem

Finanšu regula

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046

Pasākumi

Jaunumi