Pāriet uz galveno saturu
Agriculture and rural development

KLP izdevumi

Diagrammas ar informāciju par KLP budžeta izlietojumu un statistiskas publikācijas par lauksaimniecības nozari

KLP izdevumi ES kopējos izdevumos

Šajā diagrammā parādīts kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izdevumu īpatsvars ES budžetā gadu gaitā. Pēdējo 40 gadu laikā šis īpatsvars ir samazinājies no 73,2 % 1980. gadā līdz aptuveni 24,6 % 2023. gadā. Šī samazināšanās turpinājās arī pēc secīgām ES paplašināšanās kārtām.

KLP izdevumu īpatsvara samazināšanās tendence galvenokārt ir saistīta ar KLP reformām un citu ES politikas jomu pieaugošo daļu ES izdevumos. Straujais samazinājums kopš 2021. gada ir skaidrojams ar finansējuma papilddaļu, kas no ES kopējiem izdevumiem tika novirzīta uz Next Generation EU fondiem.

2024. gada novembris. Avoti: KLP izdevumi: Eiropas Komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (finanšu pārskats). ES izdevumi: Eiropas Komisija, Budžeta ģenerāldirektorāts.

KLP izdevumi un KLP reformu gaita

Šajā diagrammā parādītas KLP izdevumu un politikas izmaiņas.

  • Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados KLP izdevumi galvenokārt bija paredzēti cenu atbalstīšanai ar tirgus mehānismiem (publiskajiem iepirkumiem jeb tā dēvētajām intervencēm un eksporta subsīdijām), kuru proporcija līdz desmitgades beigām pieauga lauksaimniecības produkcijas pārpalikumu dēļ.
  • Pēc KLP reformas 1992. gadā tirgus cenu atbalsts tika samazināts un aizstāts ar ražotāju atbalstu tiešo maksājumu veidā. Palielinājās arī izdevumi par lauku attīstības pasākumiem.
  • Reformu procesu turpināja programma “Agenda 2000”. Tika ieviests otrais pīlārs – lauku attīstības politika.
  • Līdz ar 2003. gada reformu lielākā daļa tiešo maksājumu tika atsaistīti no kārtējā gada produkcijas, jo to pamatā bija lauksaimnieku vēsturiskie ieņēmumi. Lauku attīstības izdevumi turpināja palielināties.
  • Ar 2008. gada “veselības pārbaudi” KLP reformas tika turpinātas; tirgus atbalsta pasākumi tika vēl vairāk samazināti.
  • Ar 2013. un 2023. gada reformām tika saglabāts uz tirgu orientēts reformu virziens, vienlaikus stiprinot saikni starp atsaistīto tiešo atbalstu un pasākumiem vides un klimata jomā.
  • Neraugoties uz secīgām paplašināšanās kārtām, KLP kopējo izdevumu daļa iekšzemes kopproduktā (IKP) faktiski ir samazinājusies no 0,54 % pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados līdz 0,36 % 2023. gadā. Apvienotās Karalistes izstāšanās izraisīja ES IKP relatīvu pieaugumu par 0,38 % 2021. gadā.

2024. gada novembris. Avoti: KLP izdevumi: Eiropas Komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (finanšu pārskats). 2024. gada budžets: Budžeta ģenerāldirektorāts. IKP: Eurostat. Gada izdevumi faktiskajās cenās.
*2024. gads: budžeta summas.

KLP izdevumi un KLP reformu gaita pēc 2013. gada

Šajā diagrammā parādītas KLP izdevumu izmaiņas kopš 1980. gada.

2024. gada novembris. 1980.–2023. gads: faktiskie izdevumi.
Avoti: KLP izdevumi pēdējos gados: Eiropas Komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (finanšu pārskats). 2024. gada budžets: Budžeta ģenerāldirektorāts. IKP: Eurostat un Global Insight.
*2024. gads: budžeta summas.

Tiešo maksājumu un kopējo subsīdiju īpatsvars lauksaimniecisko faktoru noteiktajos ienākumos (2018.–2022. gada vidējais rādītājs)

Lauksaimniecisko faktoru noteikts ienākums ir lauksaimnieciskās darbības radītais ienākums, ko izmanto, lai kompensētu: 

  • aizlienētos/īrētos ražošanas faktorus (kapitālu, algas un zemes nomas) un
  • pašu ražošanas faktorus (pašu darbaspēku, pašu kapitālu un zemi).

Šis ienākumu jēdziens ir piemērots, lai novērtētu publiskā atbalsta (t. i., tiešo maksājumu) līmeņa izmaiņu ietekmi uz lauksaimnieku spēju atmaksāt kapitālu, maksāt algas un īres maksas, kā arī atlīdzināt pašu ražošanas faktorus. Šāds ienākumu rādītājs ļauj veikt salīdzinājumus, jo pašu un ārējo ražošanas faktoru īpatsvars ES valstīs bieži vien ievērojami atšķiras.

Var atzīmēt, ka:

  • daudzi ES ražotāji lielā mērā paļaujas uz publisko atbalstu (piemēram, tiešajiem maksājumiem, lauku attīstības fondiem). Laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam tiešo maksājumu īpatsvars ES bija vidēji 23 % no lauksaimniecisko faktoru noteiktajiem ienākumiem. Tomēr ES valstu vidū pastāv būtiskas atšķirības – minētais rādītājs ir 20 % vai mazāks Kiprā, Itālijā, Maltā, Nīderlandē un Spānijā un lielāks nekā 40 % Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Slovākijā. Ņemot vērā visas subsīdijas, kopējā ES atbalsta īpatsvars lauksaimnieciskās darbības ienākumos ES sasniedza vidēji 33 %;
  • šīs publiskā atbalsta daļas lielās atšķirības ataino lauksaimnieciskās darbības ienākumu atbalsta pašreizējo sadalījumu starp ES valstīm un galvenokārt pamatojas uz lauku saimniecību strukturālajām atšķirībām katrā no tām. Tas arī atspoguļo ES valstu specializāciju dažādās nozarēs un lauksaimniecības konkurētspējas atšķirības visā ES.

2024. gada novembris. Avoti: KLP izdevumi: Eiropas Komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (finanšu pārskats); ietverti Next Generation EU maksājumi 2021.–2022. gadam.

Pasākumi

Jaunumi