Lauksaimniekiem paredzētā ienākumu atbalsta mērķi
Eiropas Savienība lauksaimniekiem nodrošina ienākumu atbalstu jeb tā sauktos “tiešos maksājumus”, kuri:
- funkcionē kā drošības tīkls un padara lauksaimniecību ienesīgāku,
- garantē nodrošinājumu ar pārtiku Eiropā,
- palīdz lauksaimniekiem ražot nekaitīgu un veselīgu pārtiku par pieejamu cenu,
- atalgo lauksaimniekus par tādu sabiedrisko labumu nodrošināšanu, kas brīvā tirgū parasti neatmaksājas, piemēram, rūpes par lauku ainavu un vidi.
Ienākumu atbalstu lauksaimniekiem parasti aprēķina, pamatojoties uz saimniecības platību hektāros. Visām ES valstīm ir jāpiedāvā pamata maksājums, klimata, vides un dzīvnieku labturības maksājums, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi (ekoshēmas). Tā kā šie maksājumi ES dalībvalstīm jānodrošina obligāti, tos bieži sauc par obligātajiem maksājumiem. ES valstīm ir lauksaimniekiem obligāti jānodrošina ekoshēmas, bet lauksaimniekiem tās ir brīvprātīgas.
Papildus obligātajiem maksājumiem ES valstis var piedāvāt arī citus maksājumus, kas vērsti uz konkrētām nozarēm vai lauksaimniecības veidiem. Pastāv īpašas shēmas, kas izveidotas, lai sniegtu turpmāku palīdzību mazām un vidējām lauku saimniecībām, gados jauniem lauksaimniekiem, lauksaimniekiem, kas strādā apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi, un/vai grūtībās nonākušās nozarēs.
Jaunā KLP: 2023.–2027. gads
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, kas piemērojama 2023.–2027. gadam, Eiropas Parlaments un ES Padome pieņēma 2021. gada 2. decembrī.
ES valstis jauno kopējo lauksaimniecības politiku 2023.–2027. gadam īsteno ar KLP stratēģiskajiem plāniem valsts līmenī. Katrs stratēģiskais plāns ietver dažādus pasākumus, kas vērsti uz katras ES valsts konkrētajām vajadzībām, un sniedz taustāmus rezultātus saistībā ar ES līmeņa mērķiem.
Jaunā KLP 2023.–2027. gada ienākumu atbalsta sistēma ietver pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgāku finansiālā atbalsta sadalījumu lauksaimniekiem un darba ņēmējiem visā ES.
Papildinformācija
Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts (BISS)
Atbalsta piesaiste noteikumu ievērošanai
ES lielāko daļu ienākumu atbalstu lauksaimniekiem aprēķina, pamatojoties uz diviem galvenajiem kritērijiem.
-
Tā vadās pēc apsaimniekotajiem hektāriem, nevis saražotajiem daudzumiem. Lai palielinātu peļņu, lauksaimniekiem ir jāreaģē uz tirgus prasībām. Nepiesaistot maksājumus saražotajiem daudzumiem, tiek novērsta pārprodukcija.
-
Ir jāievēro vides, augu veselības un dzīvnieku veselības un labturības noteikumi, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību. Līdz 2022. gadam to dēvē par savstarpējo atbilstību, bet KLP 2023.–2027. gadam to sauc par stingrāku nosacījumu sistēmu. Lauksaimniekiem, kas neievēro ES noteikumus, maksājumi tiek samazināti vai pilnībā apturēti.
Papildinformācija
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) 2023.–2027. gadam
Kāpēc lauksaimniekiem vajadzīgs atbalsts
Pārtikas nodrošinājuma garantēšana Eiropā ir būtiska, un viens no KLP mērķiem, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā, ir nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, palielinot lauksaimnieku individuālos ienākumus. Vidējie lauku saimniecību ienākumi joprojām ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem pārējā ES ekonomikā.
Lauksaimniecība ir riskants un nereti arī dārgs uzņēmējdarbības veids. Daudz vairāk nekā citas nozares to ietekmē laikapstākļi un klimats. Pastāv neizbēgama laika nobīde starp patērētāju pieprasījumu un lauksaimnieku spēju palielināt piedāvājumu: lai izaudzētu vairāk kviešu vai saražotu vairāk piena, vajadzīgs laiks un ieguldījumi.
ES lauksaimnieki izjūt spiedienu, ko rada augošā pasaules mēroga tirdzniecība ar pārtikas produktiem un tirgus liberalizācija. Pasaules tirgu attīstība palielina konkurenci, bet tā arī rada jaunas iespējas Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozarei. Turklāt globalizācija un piedāvājuma un pieprasījuma svārstības pēdējos gados lauksaimniecības produktu tirgus cenas ir padarījušas nestabilākas, un tas lauksaimniekiem rada papildu grūtības.
Šāda uzņēmējdarbības nestabilitāte lauksaimniecībā un tas, cik svarīgi ir nodrošināt pārtikas ražošanu Eiropas Savienībā, attaisno publiskā sektora iejaukšanos lauksaimniecības tirgū, jo tā tiek veidots lauksaimnieku ienākumu drošības tīkls.
Kā darbojas ienākumu atbalsts
Katru gadu lauksaimnieki iesniedz atbalsta pieteikumu, kurā deklarē visus saimniecībai piederošos lauksaimniecības zemesgabalus.
Lai gan pamatnoteikumi par ienākumu atbalstu ir iedibināti ES līmenī, katra ES valsts tos īsteno uz vietas. Par lauksaimniekiem paredzētā ienākumu atbalsta pārvaldību un kontroli savā valstī ir atbildīgas attiecīgās valsts iestādes (“dalīta pārvaldība”).
Saskaņā ar ES tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā lauksaimniecības apstākļus, kas dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīgi, katrai valstij ir dota zināma brīvība izvēlēties veidu, kā šos maksājumus piešķirt.
Papildinformācija
Atbalsta nosacījumi
Lai saņemtu ienākumu atbalstu, lauksaimniekiem jāievēro vairāki atbalsttiesīguma nosacījumi.
Principā lauksaimniekiem ir jāatbilst vairākiem kritērijiem.
-
Viņu saimniecībai jāatrodas ES teritorijā.
-
Lai varētu saņemt ienākumu atbalstu, ir jāatbilst minimālajām prasībām. Ienākumu atbalsts netiek piešķirts par summām, kas mazākas par 100 līdz 500 eiro (atkarībā no ES valsts), un/vai ja atbalsttiesīgās platības ir mazākas par 0,3 līdz 5 ha.
-
Lauksaimniekiem to rīcībā esošajā lauksaimniecības platībā (kas ietver aramzemi, ilggadīgās kultūras un ilggadīgos zālājus) jāveic lauksaimnieciska darbība (lauksaimniecības produktu vai dzīvnieku ražošana, turēšana vai audzēšana utt., kā arī zemes uzturēšana lauksaimniecībai piemērotā stāvoklī).
-
Pretendentiem jāatbilst “aktīva lauksaimnieka” definīcijai. ES valstis nosaka prasības un tajās norādīts minimālais lauksaimnieciskās darbības līmenis, sniegti prasībām atbilstīgo saimniecisko aktivitāšu saraksti, definēts, kas ir daudznozaru vai nepilna darba laika lauksaimnieki, kā arī samazināts administratīvais slogs.
Papildinformācija
ES noteikumi par ienākumu atbalstu lauksaimniekiem
Pieejamā atbalsta apjoms
No ienākumu atbalsta labumu gūst apmēram 6 miljoni lauku saimniecību visā ES, un atbalsts bieži ir nozīmīga daļa no lauksaimnieku ienākumiem. Vidēji rēķinot, pēdējos 10 gados ienākumu atbalsts veidoja gandrīz pusi no lauksaimnieku ienākumiem.
Ienākumu atbalsta pienesums kopējiem ienākumiem var ievērojami atšķirties atkarībā no saimniecības veida, ES valsts vai reģiona.
ES izmanto mehānismu (tā saukto “ārējo konverģenci”), kura mērķis ir pakāpeniski izlīdzināt atšķirības starp ienākumu atbalsta maksājumiem par hektāru dažādās valstīs, maksājumu attiecīgi palielinot vai samazinot, lai to tuvinātu ES vidējam līmenim.
ES valstīs, kur vidējais maksājums ir zem 90 % no ES vidējā līmeņa, maksājumi pieaug līdz pat pusei no atšķirības starp pašreizējo līmeni un 90 % no ES vidējā rādītāja. 2023. gadā maksā vismaz 200 eiro par ha, un 2027. gadā šī summa pieaugs līdz 215 eiro par ha.
Ienākumu atbalsta izmaksas
Laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam plānotais ES budžets ienākumu atbalstam ir gandrīz 188 miljardi eiro.
Papildinformācija
Īsumā par KLP: kas par to maksā
Juridiskais pamats
ES ienākumu atbalstu lauksaimniekiem reglamentē šādi noteikumi:
- noteikumi par ienākumu atbalstu lauksaimniekiem (Regula (ES) 1307/2013, Deleģētā regula (ES) 639/2014, Īstenošanas regula (ES) 641/2014);
- noteikumi par kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldību, finansēšanu un uzraudzību (Regula (ES) Nr. 1306/2013, Deleģētā regula (ES) 640/2014, Īstenošanas regula (ES) 809/2014);
- noteikumi par atbalstu valstu KLP stratēģiskajiem plāniem (Regula (ES) 2021/2115);
- noteikumi par konkrētiem intervences veidiem, ko ES valstis norādījušas savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam (Deleģētā regula (ES) 2022/126).
