Skip to main content
Agriculture and rural development

Kas ir ienākumu atbalsts

Pārskats par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem.

Lauksaimniekiem paredzētā ienākumu atbalsta mērķi

Eiropas Savienība lauksaimniekiem nodrošina ienākumu atbalstu jeb tā sauktos “tiešos maksājumus”, kuri:

  • funkcionē kā drošības tīkls un padara lauksaimniecību ienesīgāku,
  • garantē nodrošinājumu ar pārtiku Eiropā,
  • palīdz lauksaimniekiem ražot nekaitīgu un veselīgu pārtiku par pieejamu cenu,
  • atalgo lauksaimniekus par tādu sabiedrisko labumu nodrošināšanu, kas brīvā tirgū parasti neatmaksājas, piemēram, rūpes par lauku ainavu un vidi.

Ienākumu atbalstu lauksaimniekiem parasti aprēķina, pamatojoties uz saimniecības platību hektāros. Visām ES valstīm ir pienākums lauksaimniekiem piedāvāt pamata maksājumu, maksājumu par ilgtspējīgu lauksaimniecības metožu izmantošanu (“zaļināšanu”) un maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem. Tā kā šie maksājumi ES dalībvalstīm jānodrošina obligāti, tos bieži sauc par obligātajiem maksājumiem.

Papildus obligātajiem maksājumiem ES valstis var piedāvāt arī citus, maksājumus, kas vērsti uz konkrētām nozarēm vai lauksaimniecības veidiem. Pastāv īpašas shēmas, kas izveidotas, lai palīdzētu mazām un vidējām lauku saimniecībām, gados jauniem lauksaimniekiem, lauksaimniekiem, kas strādā apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi, un/vai grūtībās nonākušās nozarēs.

Jaunā KLP: 2023.–2027. gads

2021. gada jūnijā intensīvās sarunās starp Eiropas Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju tika panākta vienošanās reformēt kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Šī vienošanās tika oficiāli pieņemta 2021. gada 2. decembrī, un jaunā KLP sāksies 2023. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar jauno KLP tiks izmainīta līdzšinējā ienākumu atbalsta sistēma un ieviesti pasākumi, kas nodrošinās finanšu palīdzības taisnīgāku sadalījumu starp lauksaimniekiem un darba ņēmējiem visā ES. Līdz 2023. gadam turpināsies līdzšinējie ienākumu atbalsta pasākumi (saskaņā ar KLP pārejas regulas noteikumiem).

Saistītā informācija

Pamata maksājums

Zaļināšana

Gados jauni lauksaimnieki

Citas brīvprātīgās atbalsta shēmas

Brošūra “Skaidrojums par KLP: tiešie maksājumi lauksaimniekiem 2015.–2020. gadā”

Atbalsta piesaiste noteikumu ievērošanai

ES lielāko daļu ienākumu atbalstu lauksaimniekiem aprēķina, pamatojoties uz diviem galvenajiem kritērijiem.

  • Tā vadās pēc apsaimniekotajiem hektāriem, nevis saražotajiem daudzumiem. Lai palielinātu peļņu, lauksaimniekiem ir jāreaģē uz tirgus prasībām. Šādi, nepiesaistot maksājumus saražotajiem daudzumiem, ES novērš pārtikas pārprodukciju, kas bija vērojama, piemēram, 20. gadsimta 70. un 80. gadu beigās.
  • Ir jāievēro vides, augu veselības un dzīvnieku veselības un labturības noteikumi, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību. To dēvē par “savstarpējo atbilstību”. Lauksaimniekiem, kas neievēro ES noteikumus, maksājumi tiek samazināti vai pilnībā apturēti.

Saistītā informācija

Savstarpējā atbilstība

Kāpēc lauksaimniekiem vajadzīgs atbalsts

Vidējie lauku saimniecību ienākumi joprojām ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem pārējā ES ekonomikā.

Lauksaimniecība ir riskants un nereti arī dārgs uzņēmējdarbības veids. Daudz vairāk nekā citas nozares to ietekmē laikapstākļi un klimats. Pastāv neizbēgama laika nobīde starp patērētāju pieprasījumu un lauksaimnieku spēju palielināt piedāvājumu: lai izaudzētu vairāk kviešu vai saražotu vairāk piena, vajadzīgs laiks un ieguldījumi. 

ES lauksaimnieki izjūt spiedienu, ko rada augošā pasaules mēroga tirdzniecība ar pārtikas produktiem un tirgus liberalizācija. Pasaules tirgu attīstība palielina konkurenci, bet tā arī rada jaunas iespējas Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozarei. Turklāt globalizācija un piedāvājuma un pieprasījuma svārstības pēdējos gados lauksaimniecības produktu tirgus cenas ir padarījušas nestabilākas, un tas lauksaimniekiem rada papildu grūtības.

Šāda uzņēmējdarbības nestabilitāte attaisno publiskā sektora iejaukšanos lauksaimniecības tirgū, jo tā tiek veidots lauksaimnieku ienākumu drošības tīkls.

Kā darbojas ienākumu atbalsts

Katru gadu lauksaimnieki iesniedz atbalsta pieteikumu, kurā deklarē visus saimniecībai piederošos lauksaimniecības zemesgabalus. 

Lai gan noteikumi par ienākumu atbalstu ir iedibināti ES līmenī, katra ES valsts tos īsteno uz vietas. Par lauksaimniekiem paredzētā ienākumu atbalsta pārvaldību un kontroli savā valstī ir atbildīgas attiecīgās valsts iestādes (“dalīta pārvaldība”).

Saskaņā ar ES tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā lauksaimniecības apstākļus, kas dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīgi, katrai valstij ir dota zināma brīvība izvēlēties veidu, kā šos maksājumus piešķirt. Saskaņā ar ES pārredzamības noteikumiem valstu pārvaldes iestādēm ir jāpublisko KLP maksājumu saņēmēji.

Saistītā informācija

ES pārredzamības noteikumi

Atbalsta nosacījumi

Lai saņemtu ienākumu atbalstu, lauksaimniekiem jāievēro vairāki atbalsttiesīguma nosacījumi.

Principā lauksaimniekiem ir jāatbilst vairākiem kritērijiem.

  • Viņu saimniecībai jāatrodas ES teritorijā.
  • Lai varētu saņemt ienākumu atbalstu, ir jāatbilst minimālajām prasībām. Ienākumu atbalsts netiek piešķirts par summām, kas mazākas par 100 līdz 500 eiro (atkarībā no ES valsts), un/vai ja atbalsttiesīgās platības ir mazākas par 0,3 līdz 5 ha.
  • Lauksaimniekiem to rīcībā esošajā lauksaimniecības platībā (kas ietver aramzemi, ilggadīgās kultūras un ilggadīgos zālājus) jāveic lauksaimnieciska darbība (lauksaimniecības produktu vai dzīvnieku ražošana, turēšana vai audzēšana utt., kā arī zemes uzturēšana lauksaimniecībai piemērotā stāvoklī).
  • Pretendentiem jāatbilst “aktīva lauksaimnieka” definīcijai. Jaunā KLP satur obligātu (taču elastīgu) “aktīva lauksaimnieka” definīciju. Tajā norādīts minimālais lauksaimnieciskās darbības līmenis, sniegti prasībām atbilstīgo saimniecisko aktivitāšu saraksti, definēts, kas ir daudznozaru vai nepilna darba laika lauksaimnieki, kā arī samazināts administratīvais slogs.
  • ES valstīs, kuras pamata maksājumus īsteno ar maksājumtiesību sistēmu, lauksaimnieks atsaistītajiem ienākumu atbalsta maksājumiem var piekļūt tikai tad, ja viņam ir maksājumtiesības.

Saistītā informācija

ES noteikumi par ienākumu atbalstu lauksaimniekiem

Eligibility for income support
English
(157.79 KB - PDF)
Lejupielādēt
Active Farmer - Decisions taken by Member States following the entry into force of the omnibus regulation - April 2018
English
(518.6 KB - PDF)
Lejupielādēt

Pieejamā atbalsta apjoms

No ienākumu atbalsta labumu gūst gandrīz 6,3 miljoni lauku saimniecību visā ES, un atbalsts bieži ir nozīmīga daļa no lauksaimnieku ienākumiem. Vidēji rēķinot, pēdējos 10 gados ienākumu atbalsts veidoja gandrīz pusi no lauksaimnieku ienākumiem.

Ienākumu atbalsta pienesums kopējiem ienākumiem var ievērojami atšķirties atkarībā no saimniecības veida, ES valsts vai reģiona.

ES izmanto mehānismu (tā saukto “ārējo konverģenci”), kura mērķis ir pakāpeniski izlīdzināt atšķirības starp ienākumu atbalsta maksājumiem par hektāru dažādās valstīs, maksājumu attiecīgi palielinot vai samazinot, lai to tuvinātu ES vidējam līmenim.

Pašlaik tas nozīmē, ka ES valstīs, kur vidējais maksājums ir zem 90 % no ES vidējā līmeņa, maksājums pieaugs par vienu trešdaļu no atšķirības starp pašreizējo likmi un 90 % no ES vidējā rādītāja. Valstīs, kur vidējais maksājums ir lielāks par ES vidējo rādītāju, summas samazinās.

Saskaņā ar jauno KLP, kas sāksies 2023. gada janvārī, ES valstīs, kur vidējais maksājums ir zem 90 % no ES vidējā līmeņa, maksājumi pieaugs līdz pat pusei no atšķirības starp pašreizējo līmeni un 90 % no ES vidējā rādītāja. 2022. gadā maksās vismaz 200 eiro par ha, un 2027. gadā šī summa pieaugs līdz 215 eiro par ha.

Ienākumu atbalsta izmaksas

2018. gadā ienākumu atbalstam no ES budžeta atvēlēja 41,74 miljardus eiro. Šo summu ņēma no kopējās lauksaimniecības politikas budžeta.

Saistītā informācija

Īsumā par KLP: kas par to maksā

Juridiskais pamats

ES ienākumu atbalstu lauksaimniekiem reglamentē šādi noteikumi.

Documents

Decisions taken by Member States for direct payments 2015-20 – June 2021
English
(1.07 MB - PDF)
Lejupielādēt

Summary report on the implementation of direct payments (except greening) in claim year 2019
English
(1.82 MB - PDF)
Lejupielādēt

Summary report on the implementation of direct payments (except greening) in claim year 2018
English
(1.84 MB - PDF)
Lejupielādēt

Summary report on the implementation of direct payments (except greening) in claim year 2017
English
(2.06 MB - PDF)
Lejupielādēt

Decisions taken by Member States for direct payments 2015-20 – December 2018
English
(3.72 MB - PDF)
Lejupielādēt

Direct payments: Financial mechanisms in the new system – 2013 CAP reform (June 2016)
English
(1.2 MB - PDF)
Lejupielādēt

Decisions taken by Member States for direct payments 2015-20 – June 2016
English
(2.09 MB - PDF)
Lejupielādēt

Summary report on the implementation of direct payments in claim year 2016
English
(1.95 MB - PDF)
Lejupielādēt

Summary report on the implementation of direct payments for claim year 2015
English
(1.91 MB - PDF)
Lejupielādēt

Direct payments post 2014 – decisions taken by Member States by 1 August 2014
English
(1.57 MB - PDF)
Lejupielādēt