Pāriet uz galveno saturu
Agriculture and rural development

Īsumā par kopējo lauksaimniecības politiku

Kopējā lauksaimniecības politika atbalsta lauksaimniekus un gādā par pārtikas nodrošinājumu Eiropā.

Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi

1962. gadā ieviestā ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir partnerība starp lauksaimniecību un sabiedrību, starp Eiropu un tās lauksaimniekiem. Tai ir šādi mērķi:

  • atbalstīt lauksaimniekus un uzlabot lauksaimniecības ražību, nodrošinot stabilu pārtikas piedāvājumu par pieņemamām cenām;
  • gādāt, lai Eiropas Savienības lauksaimnieki spētu sev nopelnīt pienācīgu iztiku;
  • palīdzēt iegrožot klimata pārmaiņas un ilgtspējīgi pārvaldīt dabas resursus;
  • Eiropas Savienībā saglabāt lauku vidi un ainavas;
  • uzturēt funkcionējošu lauku ekonomiku, atbalstot nodarbinātību lauksaimniecībā, lauksaimniecības pārtikas rūpniecībā un ar to saistītajās nozarēs.

KLP ir visām ES valstīm kopīga politika. Tā tiek vadīta un finansēta Eiropas līmenī par ES budžeta līdzekļiem.

KLP 2023.–2027. gadam

Lai stiprinātu Eiropas lauksaimniecības lomu nākotnē, gadu gaitā KLP ir pielāgota mainīgajiem ekonomikas apstākļiem un iedzīvotāju prasībām un vajadzībām.

KLP regulējums 2023.–2027. gadam stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Atbalsts lauksaimniekiem un lauku nozares ieinteresētajām personām visās 27 ES valstīs balstās uz 2023.–2027. gada KLP tiesisko regulējumu un Komisijas apstiprinātajos KLP stratēģiskajos plānos sīki izklāstītajiem rīcībpolitikas variantiem. Apstiprinātie plāni ir veidoti tā, lai sniegtu būtisku ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas izklāstīti Eiropas zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā.

2022. GADA 24. FEBRUĀRIS
Factsheet – a greener and fairer CAP

KLP praksē

Lauksaimniecība atšķiras no lielākās daļas citu nozaru, jo:

  • neraugoties uz pārtikas ražošanas nozīmi, lauksaimnieku ienākumi ir aptuveni par 40 % zemāki nekā citās nozarēs;
  • lauksaimniecība vairāk nekā daudzas citas nozares ir atkarīga no laikapstākļiem un klimata;
  • patērētāju pieprasījumu nav iespējams apmierināt uzreiz: lai izaudzētu vairāk kviešu vai saražotu vairāk piena, vienkārši vajadzīgs laiks.

Lauksaimniekiem ne tikai jāpanāk rentabilitāte, bet arī jāstrādā ilgtspējīgi, jāsaudzē vide un jārūpējas par augsni un bioloģisko daudzveidību.

Sabiedriskais sektors šajā nozarē ir uzņēmies nozīmīgu lomu tāpēc, ka lauksaimniecībā uzņēmējdarbība ir grūtāk prognozējama un lauksaimniecība ietekmē vidi. KLP palīdz šādā veidā:

  • sniedz ienākumu atbalstu tiešo maksājumu veidā, lai garantētu stabilus ienākumus, un atlīdzina izdevumus tiem lauksaimniekiem, kuri saimnieko videi draudzīgā veidā un veic sabiedriskas nozīmes darbu, par ko viņi, piemēram, rūpējoties par lauku dabu, no tirgus samaksu parasti nesaņem;
  • ievieš tirgus pasākumus, lai varētu tikt galā ar grūtām tirgus situācijām, kad, piemēram, aiz bailēm par risku veselībai pēkšņi krītas pieprasījums vai īslaicīgas pārprodukcijas dēļ tirgū samazinās cenas;
  • piedāvā lauku attīstības pasākumus ar valstu un reģionu programmu starpniecību, lai tiktu galā ar lauku reģioniem specifiskajām vajadzībām un problēmām.

KLP finansējums

ES lauksaimniekiem no kopējā ES budžeta piešķir ievērojamu atbalstu, un tas atspoguļo daudzos iesaistītos mainīgos lielumus, ar kuriem jārēķinās, lai nepārtraukti nodrošinātu kvalitatīvu pārtiku. Cita starpā to piešķir, lai sniegtu ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, īstenotu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus un saglabātu aktīvas lauku kopienas.

Kopējai lauksaimniecības politikai līdzekļus no ES budžeta piešķir divi fondi:

Maksājumus pārvalda katra ES valsts savā līmenī. Katra valsts saskaņā ar ES pārredzamības noteikumiem publicē informāciju par KLP maksājumu saņēmējiem.

Saistīta informācija

KLP finansēšana

ES ikgadējā budžeta cikls

ES budžets

KLP sniegtie ieguvumi

KLP lauksaimniekiem nosaka priekšnosacījumus, kas ļaus lauksaimniekiem pildīt viņu dažādās funkcijas sabiedrībā.

Pārtikas ražošana

  • ES ir aptuveni 10 miljoni lauku saimniecību, un lauksaimniecībā pastāvīgi strādā 17 miljoni cilvēku. Viņi saražo nekaitīgus un kvalitatīvus produktus lielā daudzumā un par pieņemamām cenām.
  • ES pārtikas produkti un kulinārijas tradīcijas ir pazīstamas visā pasaulē, un ES ir viens no pasaules vadošajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem un neto eksportētājiem. Pateicoties ievērojamajiem lauksaimniecības resursiem, ES var un tai vajadzētu spēlēt lielu lomu pārtikas nodrošināšanā visā pasaulē.

Lauku kopienu attīstība

  • Laukos daudzi darbi ir saistīti ar lauksaimniecību un vērtīgajiem lauku dabas resursiem. Lauksaimniekiem ir vajadzīga tehnika, ēkas, degviela, mēslošanas līdzekļi un dzīvnieku veselības aprūpe; šīs nozares tiek dēvētas arī par augšposma nozarēm.
  • Citi ir nodarbināti lejasposma nozarēs, piemēram, pārtikas produktu sagatavošanā, apstrādē un iepakošanā, kā arī uzglabāšanā, transportēšanā un mazumtirdzniecībā. Eiropas Savienībā lauksaimniecības un pārtikas nozarē ir nodarbināti gandrīz 40 miljoni cilvēku.
  • Lai saimnieciskā darbība būtu efektīva, moderna un produktīva, ir jānodrošina, ka gan lauksaimniekiem, gan augšposma un lejasposma nozares pārstāvjiem ir viegli pieejama jaunākā informācija par lauksaimniecības jautājumiem, metodēm un norisēm lauksaimniecības tirgū. Laikā no 2014. līdz 2020. gadam KLP ietvaros 18 miljoni lauku iedzīvotāju (tas atbilst 6,4 % ES laucinieku) saņēma piekļuvi ātrdarbīgām tehnoloģijām un uzlabotiem interneta pakalpojumiem un infrastruktūrai.

Videi draudzīga lauksaimniecība

  • Lauksaimniekiem ir divkāršs uzdevums: ražot pārtiku, vienlaikus aizsargājot dabu un saglabājot bioloģisko daudzveidību. Dabas resursu apdomīga izmantošana ir svarīgs aspekts saistībā ar ES pārtikas ražošanu un dzīves kvalitāti, un tas jāņem vērā ne vien mums šodien un rīt, bet arī visām nākamajām paaudzēm.

Nozīmīgie KLP atbalstītāji

Eiropas Komisija regulāri apspriežas ar pilsoniskā dialoga grupām un lauksaimniecības komitejām par to, kā vislabāk veidot lauksaimniecības tiesību aktus un politiku. Eiropas Komisijai palīdz ekspertu grupas, piemēram, Lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupa konsultē par negodīgu tirdzniecības praksi.

Kad Komisija plāno, sagatavo un ierosina jaunus ES tiesību aktus, izskata vajadzību rīkoties ES līmenī un vērtē, kāda ietekme var būt iespējamajiem risinājumiem, tā veic ietekmes novērtējumus. Tas ir svarīgs posms ES labāka regulējuma programmā. Ietekmes novērtējumi lauksaimniecības un lauku attīstības jomā tika veikti 2003. gadā (vidusposma pārskats), 2008. gadā (KLP veselīguma pārbaude, SEC(2008) 1885), 2011. gadā (par KLP 2020. gada perspektīvā, SEC(2011) 1153 final) un 2018. gadā (atbalsts stratēģiskajiem plāniem pēc 2020. gada, SWD(2018) 301 final).

Arī ES Revīzijas palātai ir nozīmīga loma lauksaimniecības izdevumu pārraudzībā.

Komisija regulāri publicē sabiedriskās domas jeb Eirobarometra aptaujas ziņojumus par to, ko eiropieši domā par lauksaimniecību un KLP. Eirobarometra aptaujas notiek visās ES valstīs un sniedz vērtīgu informāciju par to, kā iedzīvotāji uztver KLP. Piemēram, vai viņi ir informēti par KLP sniegto atbalstu, kvalitātes un vides jautājumiem, KLP rezultātiem un nozīmi.

KLP izvērtēšana

2023.–2027. gada KLP novērtējums

Saskaņā ar savām pārredzamības un uzraudzības prasībām Komisija izveidoja tiešsaistes infopaneli, kurā izklāstīti mērķrādītāji, ko valsts līmenī katra ES valsts noteikusi apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā. 

KLP tiesību aktos ir iekļauti 44 “rezultātu rādītāji”, kas saistīti ar konkrētiem mērķiem. Ne visi 44 mērķrādītāji jāiekļauj katrā KLP stratēģiskajā plānā. Mērķos ņem vērā vajadzības un valsts līmenī pieņemtos plānotos pasākumus. 

2014.–2020. gada KLP izvērtēšana

Komisija KLP novērtē kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā.

Šī sistēma izveidota, lai, izmantojot KLP rādītājus, parādītu KLP rezultātus 2014.–2020. gada periodā, un vairotu KLP efektivitāti.

Kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Savukārt uz 2023.–2027. gada KLP attiecas trīs regulas, kuras vispārēji piemēro no 2023. gada 1. janvāra:

  • Regula (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013;
  • Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu dalībvalstu stratēģiskajiem KLP plāniem un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013;
  • Regula (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem.

Dažādos aspektus saistībā ar 2014.–2020. gada KLP regulē četras regulas:

No 2021. līdz 2022. gadam spēkā bija pārejas regula (Regula (ES) 2020/2220). Tajā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz atbalsta sniegšanu no ELGF un ELFLA šajos gados, un paplašināti un grozīti iepriekšējās regulās ietvertie noteikumi. Regula bija spēkā līdz jaunās KLP piemērošanas datumam.

KLP pārvalda Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts. Politikas ieviešanai tas var pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus.

Saistīta informācija

Spēkā esošo tiesību aktu direktorijs

ES likumdošanas procesa skaidrojums

Hronoloģija

  1. 2023

    The CAP Strategic Plans are being implemented in all EU countries since 1 January 2023.

  2. 2022
    Celebrating 60 years of the CAP

    The history of the CAP from its origin 60 years ago to the policy we have now can be discovered in the factsheet that talks about the CAP since 1962.

  3. 2021-22

    During these years, a transitional regulation is in force. The regulation extends most of the CAP rules that were in place during the 2014-20 period, while also ensuring a smooth transition to the future framework of the CAP Strategic Plans.

  4. 2021

    After extensive negotiations, the European Parliament, the Council of the EU and the European Commission agree on further reform of the CAP. This provisional political agreement paves the way for the formal approval of the necessary legislation by the European Parliament and the Council in the autumn of 2021.

  5. 2013

    The CAP is reformed to strengthen the competitiveness of the sector, promote sustainable farming and innovation, support jobs and growth in rural areas and to move financial assistance towards the productive use of land. The reformed CAP is in place for the 2014-20 programming period.

  6. 2003

    The CAP provides income support. A new CAP reform cuts the link between subsidies and production. Farmers now receive an income support, on condition that they look after the farmland and fulfil food safety, environmental, animal health and welfare standards.

  7. 1992

    The CAP shifts from market support to producer support. Price support is scaled down and replaced with direct payments to farmers. They are encouraged to be more environmentally friendly.

    The reform coincides with the 1992 Rio Earth Summit, which launches the principle of sustainable development.

  8. 1984

    Farms become so productive that they grow more food than needed. Several measures are introduced to bring production levels closer to what the market needs.

  9. 1962

    The common agricultural policy is born. The CAP is conceived as a common policy, with the objectives of providing affordable food for EU citizens and a fair standard of living for farmers.

Dokumenti

2022. GADA 6. APRĪLIS
Feeding Europe: 60 years of common agricultural policy
2019. GADA 17. MAIJS
CAP separating fact from fiction
2018. GADA 7. AUGUSTS
Impact assessment: mid-term review of the common agricultural policy – February 2003

Pasākumi

  • Izstādes
  • piektdiena, 2024. gada 26. jūlijs, 09.00 - pirmdiena, 2024. gada 29. jūlijs, 18.30 (CEST)
  • Libramont-Chevigny, Belgium
  • Ārējs pasākums

Jaunumi