Skip to main content
Agriculture and rural development

Īsumā par kopējo lauksaimniecības politiku

Kopējā lauksaimniecības politika atbalsta lauksaimniekus un gādā par pārtikas nodrošinājumu Eiropā.

Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi

ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kas aizsākās 1962. gadā, ir partnerība starp lauksaimniecību un sabiedrību, starp Eiropu un tās lauksaimniekiem. Tās uzdevumi:

  • atbalstīt lauksaimniekus un uzlabot lauksaimniecības ražību, lai būtu stabils pārtikas piedāvājums par pieņemamām cenām;
  • gādāt, lai Eiropas Savienības lauksaimnieki spētu sev nopelnīt pienācīgu iztiku;
  • palīdzēt iegrožot klimata pārmaiņas un ilgtspējīgi pārvaldīt dabas resursus;
  • Eiropas Savienībā saglabāt lauku dabu un ainavas;
  • uzturēt dzīvu lauku ekonomiku, popularizējot darbu lauksaimniecībā, lauksaimniecības pārtikas rūpniecībā un ar to saistītajās nozarēs.

KLP ir visām ES valstīm kopīga politika. Tā tiek vadīta un finansēta Eiropas līmenī par ES budžeta līdzekļiem.

KLP 60. gadskārta

Lai atzīmētu KLP 60. gadskārtu, Komisija kopā ar Padomi un Francijas prezidentūru ES Padomē ir sagatavojusi īpašu izstādi, kuru varēja apskatīt Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē Luksemburgā 2022. gada 7. aprīlī. Tā izseko līdzi KLP vēsturei no tās pirmsākumiem pirms 60 gadiem līdz pat pašreizējai politikai. Atsauksmes par KLP snieguši lauksaimnieki no visas Eiropas, un īpaša uzmanība pievērsta jaunajai KLP un nākotnes mērķiem.

Noklikšķiniet zemāk, lai aplūkotu stāstu par KLP kopš 1962. gada. Tas izklāstīts 13 paneļos, kas visi kopā veido minēto izstādi.

Feeding Europe: 60 years of common agricultural policy
English
(10.4 MB - PDF)
Lejupielādēt

KLP praksē

Lauksaimniecība atšķiras no lielākās daļas citu nozaru, jo:

  • neraugoties uz pārtikas ražošanas nozīmi, lauksaimnieku ienākumi ir aptuveni par 40 % zemāki nekā citās nozarēs;
  • lauksaimniecība vairāk nekā daudzas citas nozares ir atkarīga no laikapstākļiem un klimata;
  • patērētāju pieprasījumu nav iespējams apmierināt uzreiz: lai izaudzētu vairāk kviešu vai saražotu vairāk piena, vienkārši vajadzīgs laiks.

Lauksaimniekiem ne tikai jāpanāk rentabilitāte, bet arī jāstrādā ilgtspējīgi, jāsaudzē vide un jārūpējas par augsni un bioloģisko daudzveidību.

Sabiedriskais sektors šajā nozarē ir uzņēmies nozīmīgu lomu tāpēc, ka lauksaimniecībā uzņēmējdarbība ir grūtāk prognozējama un lauksaimniecība ietekmē vidi. KLP palīdz ar šādiem pasākumiem:

  • sniedz ienākumu atbalstu tiešo maksājumu veidā, lai garantētu stabilus ienākumus, un atlīdzina lauksaimniekiem par to, ka viņi saimnieko videi draudzīgā veidā un dod mums sabiedriskos labumus, kurus parasti nevar pārdot tirgū, piemēram, rūpes par lauku dabu;
  • veic tirgus pasākumus, lai varētu tikt galā ar grūtām tirgus situācijām, kad, piemēram, aiz bailēm par risku veselībai pēkšņi krītas pieprasījums vai samazinās cenas, jo tirgū uz laiku ir pārprodukcija;
  • veic lauku attīstības pasākumus ar valstu un reģionu programmu starpniecību, lai tiktu galā ar īpašajām vajadzībām un problēmām laukos.

KLP finansējums

Atbalsta līmenis ES lauksaimniekiem no kopējā ES budžeta atspoguļo daudzos iesaistītos mainīgos lielumus, kas jāņem vērā, lai nepārtraukti būtu pieejama kvalitatīva pārtika. Atbalsts ietver, piemēram, lauksaimnieku ienākumu atbalstu, klimata pārmaiņu iegrožošanas politiku un dzīvu vietējo kopienu uzturēšanu laukos.

KLP tiek finansēta no diviem ES budžeta fondiem:

Maksājumus pārvalda katra ES valsts savā līmenī. Katra valsts saskaņā ar ES pārredzamības noteikumiem publicē informāciju par KLP maksājumu saņēmējiem.

Papildu informācija

KLP finansēšana

ES ikgadējā budžeta cikls

ES budžets

KLP priekšrocības

KLP lauksaimniekiem rada priekšnosacījumus, lai viņi spētu pildīt savas funkcijas sabiedrībā.

Pārtikas ražošana

  • ES ir aptuveni 10 miljoni lauku saimniecību, un lauksaimniecībā pastāvīgi strādā 22 miljoni cilvēku. Viņi nodrošina nekaitīgus un kvalitatīvus produktus lielā daudzumā un par pieņemamām cenām.
  • ES pārtikas produkti un kulinārijas tradīcijas ir pazīstamas visā pasaulē, un ES ir viens no pasaules vadošajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem un neto eksportētājiem. Pateicoties ievērojamajiem lauksaimniecības resursiem, ES var un tai vajadzētu spēlēt lielu lomu pārtikas nodrošināšanā visā pasaulē.

Lauku kopienu attīstība

  • Laukos daudzi darbi ir saistīti ar lauksaimniecību un vērtīgajiem lauku dabas resursiem. Lauksaimniekiem vajadzīgas mašīnas, ēkas, degviela, mēslošanas līdzekļi un dzīvnieku veselības aprūpe; šīs nozares tiek dēvētas arī par augšposma nozarēm.
  • Citi ir nodarbināti pakārtotajās nozarēs, piemēram, pārtikas sagatavošanā, apstrādē un iepakošanā, kā arī pārtikas uzglabāšanā, transportēšanā un mazumtirdzniecībā. Eiropas Savienībā lauksaimniecības un pārtikas nozarē ir nodarbināti gandrīz 40 miljoni cilvēku.
  • Lai lauksaimnieki un augšposma un pakārtotās nozares varētu efektīvi darboties un būt moderni un produktīvi, vajadzīga ērta piekļuve jaunākajai informācijai par lauksaimniecības jautājumiem, lauksaimniecības metodēm un norisēm tirgū. No 2014. līdz 2020. gadam KLP resursi tika novirzīti ātrdarbīgu tehnoloģiju nodrošināšanai, uzlabotiem interneta pakalpojumiem un infrastruktūrai 18 miljoniem lauku iedzīvotāju (tas atbilst 6,4 % ES laucinieku).

Videi draudzīga lauksaimniecība

  • Lauksaimniekiem ir divkāršs uzdevums: ražot pārtiku, vienlaikus aizsargājot dabu un saglabājot bioloģisko daudzveidību. Dabas resursu apdomīga izmantošana ir būtiska mūsu pārtikas ražošanai un dzīves kvalitātei – šodien, rīt un nākamajām paaudzēm.

Nozīmīgie KLP atbalstītāji

Eiropas Komisija regulāri apspriežas ar pilsoniskā dialoga grupām un lauksaimniecības komitejām par to, kā vislabāk veidot lauksaimniecības tiesību aktus un politiku. Eiropas Komisijai palīdz ekspertu grupas, piemēram, Lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupa konsultē par negodīgu tirdzniecības praksi.

Kad Komisija plāno, sagatavo un ierosina jaunus ES tiesību aktus, izskata vajadzību rīkoties ES līmenī un vērtē, kāda ietekme var būt iespējamajiem risinājumiem, tā veic ietekmes novērtējumus. Tie ir svarīga ES labāka regulējuma programmas sastāvdaļa. Ietekmes novērtējumi lauksaimniecības un lauku attīstības jomā tika veikti 2003. gadā (vidusposma novērtēšana), 2008. gadā (KLP veselīguma pārbaude, SEC(2008) 1885), 2011. gadā (par KLP 2020. gada perspektīvā, SEC(2011) 1153 final) un 2018. gadā (atbalsts stratēģiskajiem plāniem pēc 2020. g., SWD(2018) 301 final).

Arī ES Revīzijas palātai ir nozīmīga loma lauksaimniecības izdevumu pārraudzībā.

Komisija regulāri publicē sabiedrības viedokļa aptauju (tās sauc arī par Eirobarometru) ziņojumus par to, ko eiropieši domā par lauksaimniecību un KLP. Eirobarometra aptaujas notiek visās ES valstīs un sniedz vērtīgu informāciju par to, kā iedzīvotāji uztver KLP. Piemēram, vai viņi zina par KLP sniegto atbalstu, kvalitātes un vides jautājumiem, KLP rezultātiem un nozīmi.

KLP izvērtēšana

Komisija KLP novērtē kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā.

Šīs sistēmas mērķis ir ar KLP rādītāju palīdzību demonstrēt, kas ar KLP ir sasniegts 2014.–2020. gadā, un uzlabot KLP efektivitāti.

Jaunā KLP

Lai stiprinātu Eiropas lauksaimniecības lomu nākotnē, gadu gaitā KLP ir tikusi pielāgota mainīgajiem ekonomikas apstākļiem un iedzīvotāju prasībām un vajadzībām.

2018. gada jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumiem par jaunu KLP. Tajos iezīmēta vienkāršāka un iedarbīgāka politika, kas ietvers Eiropas zaļā kursa mērķus attiecībā uz ilgtspēju.

Pēc ilgām sarunām Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija panāca vienošanos par KLP reformu, un 2021. gada 2. decembrī tika oficiāli pieņemta jaunā KLP. To īstenot ir jāsāk no 2023. gada 1. janvāra.

Factsheet – a greener and fairer CAP
English
(1.95 MB - PDF)
Lejupielādēt

Juridiskais pamats

Kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Dažādos KLP aspektus regulē četras regulas:

Jaunā KLP ir izklāstīta trīs regulās, kuru piemērošana sāksies 2023. gada 1. janvārī:

  • Regula (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013;
  • Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu dalībvalstu stratēģiskajiem KLP plāniem un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013;
  • Regula (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem.

2021.–2022. gadā ir spēkā pārejas regula (Regula (ES) 2020/2220). Regulā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz atbalsta sniegšanu no ELGF un ELFLA šajos gados, un ir paplašināti un grozīti iepriekšējās regulās ietvertie noteikumi. Pārejas regula būs spēkā līdz jaunās KLP sākumam.

KLP pārvalda Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts. Politikas ieviešanai tas var pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus.

Papildu informācija

Spēkā esošo tiesību aktu direktorijs

ES likumdošanas procesa skaidrojums

  1. 2023

    Plānots, ka pēc vienošanās par jauno tiesisko regulējumu jaunie KLP stratēģiskie plāni visās ES valstīs tiks īstenoti no 2023. gada 1. janvāra.

  2. 2021-2022

    Šajā laikā ir spēkā pārejas regula. Ar šo regulu ir pagarināts piemērošanas periods lielākajai daļai KLP noteikumu, kas bija spēkā 2014.–2020. gada periodā, vienlaikus nodrošinot netraucētu pāreju uz jauno KLP stratēģisko plānu sistēmu.

  3. 2021

    Pēc ilgām sarunām Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija panāk vienošanos par KLP turpmāku reformu. Šī politiskā pagaidu vienošanās iezīmē ceļu uz nepieciešamā regulējuma oficiālu pieņemšanu, ko Eiropas Parlaments un Padome izdara 2021. gada rudenī.

  4. 2013

    KLP tiek reformēta, lai stiprinātu nozares konkurētspēju, veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību un inovāciju, atbalstītu nodarbinātību un izaugsmi lauku apvidos un finansiālo palīdzību novirzītu uz zemes produktīvu izmantošanu. Reformētā KLP tiek piemērota 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

  5. 2003

    KLP sniedz ieņēmumu atbalstu. Jaunā KLP reforma subsīdijas atsaista no ražošanas. Tagad lauksaimnieki ienākumu atbalstu saņem ar nosacījumu, ka viņi apstrādā lauksaimniecības zemi un ievēro pārtikas nekaitīguma, vides, dzīvnieku veselības un labturības standartus.

  6. 1992

    KLP pāriet no tirgus atbalstīšanas uz ražotāju atbalstīšanu. Cenu atbalsts tiek samazināts un aizstāts ar tiešiem maksājumiem lauksaimniekiem. Viņi tiek mudināti saimniekot videi nekaitīgā veidā.

    Reforma sakrīt ar 1992. gada Riodežaneiro Zemes konferenci, kurā iedibina ilgtspējīgas attīstības principu.

  7. 1984

    Lauku saimniecības kļūst tik ražīgas, ka ražo vairāk pārtikas nekā nepieciešams. Tiek īstenoti vairāki pasākumi, lai ražošanas apjomu pietuvinātu tirgus vajadzībām.

  8. 1962

    Tiek izveidota kopējā lauksaimniecības politika. KLP ir iecerēta kā kopēja politika, kuras mērķi ir ES iedzīvotāju apgāde ar pārtiku par pieņemamām cenām un pienācīgu dzīves apstākļu nodrošināšana lauksaimniekiem.

Documents

CAP separating fact from fiction
English
(543.98 KB - PDF)
Lejupielādēt

Impact assessment: mid-term review of the common agricultural policy – February 2003
English
(949.94 KB - PDF)
Lejupielādēt