Jauna darba metode

Jaunā KLP ir modernizēta politika, kurā īpaši akcentēti rezultāti un sniegums.

Desmit konkrētie mērķi

KLP ir vērsta uz desmit konkrētiem mērķiem, kas saistīti ar kopējiem ES mērķiem attiecībā uz sociālo, vides un ekonomisko ilgtspēju lauksaimniecībā un lauku apvidos.

Nacionālie stratēģiskie plāni

Visas ES valstis izstrādās nacionālos KLP stratēģiskos plānus, kombinējot ienākumu atbalstam, lauku attīstībai un tirgus pasākumiem domātu finansējumu. Izstrādājot savus stratēģiskos plānus, ES valstis, liekot lietā Komisijas sagatavotu instrumentāriju – atkarībā no nacionālajām iespējām un vajadzībām pielāgojamus visaptverošus politiskus pasākumus –, palīdzēs sasniegt desmit konkrētos mērķus.

Akcents uz sniegumu un rezultātiem

KLP tiesību akti nosaka kopēju rādītāju kopumu, kas izmantojams jaunajāi snieguma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Šie rādītāji tiks uzraudzīti, izmantojot gada snieguma ziņojumus un KLP stratēģisko plānu snieguma divgadu izskatīšanu, lai novērtētu progresu, ko ES valstis panākušas savu mērķrādītāju un KLP mērķu sasniegšanā.

Galvenās reformu jomas

Jaunajā KLP ir ietvertas vairākas reformas, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību ES.

Zaļāka KLP

Jaunā KLP palīdz lauksaimniecībai sniegt daudz lielāku ieguldījumu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā:

• vērienīgāki zaļie mērķi: KLP plāni tiks saskaņoti ar tiesību aktiem vides un klimata jomā. Savos KLP stratēģiskajos plānos visām ES valstīm būs jāparāda lielākas ambīcijas attiecībā uz darbībām vides un klimata jomā salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu (nekāda regresa), turklāt tad, ja tiks grozīti klimata un vides tiesību akti, šie plāni būs jāatjaunina;
• ieguldījums zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanā: valstu KLP stratēģiskie plāni palīdzēs sasniegt zaļā kursa mērķrādītājus (KLP ieteikumos norādīts, kā šis ieguldījums ir sniedzams);
• stingrāku nosacījumu sistēma: KLP atbalsta saņēmēji maksājumus varēs saņemt, ja būs izpildīts stingrāku obligāto prasību kopums. Piemēram, katrā saimniecībā vismaz 3 % aramzemes tiks atvēlēti bioloģiskajai daudzveidībai un neproduktīviem elementiem, ar iespēju šo daļu, izmantojot atbalstu no ekoshēmām, palielināt līdz 7 %. Tiks aizsargāti arī mitrāji un kūdrāji;
• ekoshēmas: vismaz 25 % no tiešajiem maksājumiem paredzētā budžeta tiks piešķirti ekoshēmām, kas lielākā mērā stimulēs klimatam un videi draudzīgu lauksaimniecības praksi un metodes (tādas kā bioloģiskā lauksaimniecība, agroekoloģija, oglekļsaistīgā lauksaimniecība utt.), kā arī dzīvnieku labturības uzlabošanai;
• lauku attīstība: vismaz 35 % līdzekļu tiks atvēlēti klimata, bioloģiskās daudzveidības, vides un dzīvnieku labturības atbalsta pasākumiem;
• darbības programmas: augļu un dārzeņu nozarē darbības programmu ietvaros vismaz 15 % no izdevumiem atvēlēs videi (salīdzinājumā ar 10 % pašreizējā plānošanas periodā);
• klimats un bioloģiskā daudzveidība: 40 % KLP budžeta jābūt saistītiem ar klimatu un nelokāmi jāatbalsta vispārējā apņemšanās līdz ES daudzgadu finanšu shēmas (DFS) perioda beigām 10 % no ES budžeta atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem.

Taisnīgāka KLP

Jaunā KLP novirza atbalstu tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk:

• pārdalošais ienākumu atbalsts: ES valstīm vismaz 10 % no saviem tiešajiem maksājumiem būs jāatvēl pārdalošajam ienākumu atbalsta instrumentam, lai labāk apmierinātu mazo un vidējo lauku saimniecību vajadzības pēc ienākumiem;
• aktīvi lauksaimnieki: jaunais tiesību akts nosaka, ka ES valstīm ir pienākums ieviest obligātu, bet elastīgu aktīva lauksaimnieka definīciju, kas cita starpā nosaka īstenoto darbību līmeni. Tikai aktīvi lauksaimnieki var saņemt noteikta veida ES atbalstu;
• sociālo nosacījumu sistēma: KLP maksājumi būs saistīti ar konkrētu ES darba standartu ievērošanu, un saņēmēji tiks mudināti uzlabot darba apstākļus lauku saimniecībās;
• maksājumu konverģence: jaunajā KLP ienākumu atbalsta līmeņi vairāk satuvināsies gan ES valstu iekšienē, gan starp ES valstīm;
• atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem: ES valstīm vismaz 3 % no sava tiešo maksājumu budžeta būs jāatvēl jaunajiem lauksaimniekiem, paredzot, ka tiem piešķir ienākumu vai investīciju , vai darbības uzsākšanas atbalstu;
• dzimumu līdzsvara uzlabošana: tā ir pirmā reize, kad dzimumu līdztiesība un sieviešu līdzdalības palielināšana lauksaimniecībā ir pieskaitīta KLP stratēģisko plānu mērķiem. ES valstīm ir jāizvērtē šie jautājumi un jārisina konstatētās problēmas.

Konkurētspējas uzlabošana

Jaunā KLP nostiprinās lauksaimnieku pozīcijas piegādes ķēdē un stimulēs agropārtikas nozares konkurētspēju:

• uzlabota spēja aizstāvēt savas intereses: jauni noteikumi stiprinās sadarbību starp ražotājiem, mudinot lauksaimniekus strādāt kopā un dodot viņiem iespēju tirgū radīt līdzsvarojošu spēku;
• orientācija uz tirgu: jaunā KLP saglabā iepriekšējo reformu vispārējo orientāciju uz tirgus vajadzībām, mudinot ES lauku saimniecības saskaņot piedāvājumu ar pieprasījumu Eiropā un ārpus tās;
• rezerve krīzes situācijām: lai pārvarētu turpmākās krīzes, reformētā KLP paredz izveidot jaunu finanšu rezervi, kas būtu vismaz 450 miljonu eiro gadā;
• atbalsts vīna nozarei: ir pieņemti īpaši noteikumi, lai uzlabotu atbalstu vīna nozarei.

Spēcīgs budžets

KLP arī turpmāk būs stabils ilgtermiņa budžets.

KLP finansējums

Laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam KLP ir piešķirts finansējums 387 miljardu eiro apmērā. To nodrošinās divi dažādi fondi: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), kas nodrošinās 291,1 miljardu eiro (pašreizējās cenās), un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) ar budžetu, kas sasniegs 95,5 miljardus eiro.

“NextGenerationEU”

ELFLA budžets satur 8 miljardu eiro lielu piešķīrumu no “NextGenerationEU”, kura mērķis ir palīdzēt lauku apvidiem īstenot strukturālās pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās mērķus.

Pārvietojumi starp piešķīrumiem

Lai ES valstis savas politiskās stratēģijas varētu labāk pielāgot savām lauksaimniecības sektora prioritātēm, tām būs iespēja līdz 25 % KLP piešķīrumu pārvietot no ienākumu atbalsta maksājumiem uz atbalstu lauku attīstībai un otrādi. ES valstis varēs piemērot papildu elastību atsevišķu mērķu sasniegšanai, kā vides un klimata mērķu atbalstam, gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, kā arī gadījumos, kad valstu tiešie maksājumi ir zemāki par vidējo līmeni.

Zināšanas, pētniecība un inovācija

Lai nodrošinātu gudru un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari, būtiska nozīme būs pētniecības, zināšanu apmaiņas un inovācijas veicināšanai.

Saistībā ar tās apņemšanos atbalstīt pētniecību un inovāciju lauksaimniecības jomā Komisija ir ierosinājusi 10 miljardus eiro no programmas “Apvārsnis Eiropa” atvēlēt projektiem, kas saistīti ar pārtiku, lauksaimniecību, lauku attīstību un bioekonomiku.

Reformētā KLP gūs labumu no šiem palielinātajiem ieguldījumiem un līdz ar to varēs iekļaut efektīvākas lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (LZIS), lai stimulētu inovācijas projektu attīstību, izplatītu to rezultātus un veicinātu pēc iespējas plašāku to izmantojumu. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi būs svarīgs instruments, lai dalītos ar jaunajām idejām un zināšanām.

Juridiskais pamats

Reforma aptver trīs regulas, kuru vispārēja piemērošana sāksies 2023. gada 1. janvārī:

• Horizontālā regula
• KLP Stratēģisko plānu regula
• Tirgu kopīgās organizācijas regula

2021. un 2022. gadā ir spēkā pārejas regula, ar kuru tiek pārvarēta plaisa starp pašreizējiem un jaunajiem tiesību aktiem.