Pārskats
Eiropas Savienība ir viens no pasaulē vadošajiem vīna ražotājiem. 2016.–2020. gadā tajā saražoja vidēji 165 miljonus hektoliktru vīna gadā. Pasaules griezumā ES atrodas 45 % no vīnkopībai izmantotās zemes, tā saražo 64 % no kopējā apjoma un nodrošina 48 % no kopējā patēriņa. Vīna nozare ir visvairāk eksportējošā ES lauksaimniecības pārtikas nozare (2020. gadā eksportēja 7,6 % no lauksaimniecības pārtikas kopējās vērtības).
Kopš 1962. gada, kad izveidoja pirmo tirgus kopīgo organizāciju (TKO), vīna tirgus ir ievērojami attīstījies. Pēdējo vīna nozares reformu pieņēma 2008. gadā, bet 2013. gadā pārskatīja un iekļāva vienotajā TKO, lai sasniegtu šādus trīs mērķus:
- ES vīna ražotājus padarīt vēl konkurētspējīgākus, uzlabojot Eiropas vīnu reputāciju un atgūstot tirgus daļu gan ES, gan ārpus tās;
- tirgus pārvaldības noteikumus padarīt vienkāršākus, skaidrākus un efektīvākus nolūkā panākt labāku līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu;
- saglabāt Eiropas vīnkopības labākās tradīcijas un atbalstīt tās sociālo un ar vidi saistīto lomu laukos.
Papildus vispārīgajam mērķim saskaņot, racionalizēt un vienkāršot regulējumu stādīšanas tiesību režīms 2015. gadā ar ES Deleģēto regulu 2018/273 tika aizstāts ar vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu 2016.–2030. gadam, tādējādi konkurētspējīgiem ražotājiem dodot iespēju zināmās robežās ražot vairāk. ES Regula 2021/2117 pagarināja atļauju sistēmas piemērojumu līdz 2045. gadam, nosakot, ka ir jāveic divi vidusposma novērtējumi (2028. un 2040. gadā), lai novērtētu sistēmas darbību un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar kādiem priekšlikumiem.
ES vīna tirgus reformas
ES vīna tirgus organizācija sākotnēji bija ļoti brīva, proti, nebija ierobežojumu jaunu vīna dārzu stādīšanai un bija tikai daži tirgus regulēšanas instrumenti, kuru mērķis bija izlīdzināt ražošanas ikgadējās svārstības. Vēlāk tika ieviesti ierobežojumi vīnogulājiem, bet tiem līdzi nāca praktiski garantēts noiets, līdz ar to radās nopietna strukturāla pārprodukcija.
- 2013 .g.
ES īstenotās reformas mērķis bija saskaņot, optimizēt un vienkāršot iepriekšējo reformu gaitā pieņemtos KLP noteikumus.
- 2008 .g.
Citi ES reformas mērķi bija uzlabot konkurētspēju un ES vīna reputāciju, vienkāršot tirgus pārvaldības noteikumus un saglabāt labākās ES vīnkopības tradīcijas, kā arī atbalstīt sociālo un vides jomu laukos.
- 1999 .g.
Reformā tika arī pievērsta uzmanība mērķim panākt labāku līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, ļaujot ražotājiem pielāgot ražošanu tirgū pastāvošajam pieprasījumam pēc augstākas kvalitātes. Tika uzlabota arī ilgtermiņa konkurētspēja, jo īpaši aizvien pieaugošas globālas konkurences apstākļos pēc sarunām par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem. Tika finansēta lielas vīna dārzu daļas pārstrukturēšana.
- 1980 s
Astoņdesmito gadu beigās stimulus, kas bija vērsti uz atteikšanos no vīna dārziem, papildināja mērķis samazināt ražošanu.
- 1976.-78
Tirgus organizācija aktīvi iejaucās tirgū, ieviešot aizliegumus stādīt jaunus vīna dārzus un prasību destilēt pārprodukciju.
- 1962 .g.
Pirmā lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija (TKO)
Vīna nozares atbalsta programmas
Šīs programmas, kuras ieviesa saskaņā ar 2008. gada vīna TKO reformu, sākumā saturēja 13 pasākumus. Līdz ar 2013. gada TKO reformu tika izbeigts atbalsts dzeramā spirta destilācijai, destilācijai krīzes situācijās un koncentrētas vīnogu misas izmantošanai stiprināšanai.
Kā kompensāciju tā ieviesa jaunu pasākumu: inovāciju vīna nozarē ar mērķi izstrādāt jaunus ar vīnu saistītus produktus, procesus un tehnoloģijas. Tika paredzēta iespēja paplašināt tādus noieta veicināšanas pasākumus ES valstīs, kuru mērķis ir informēt patērētājus par atbildīgu vīna patēriņu un par ES sistēmām, kas aizsargā cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Turklāt tika paplašināti vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveides pasākumi, tajos iekļaujot arī vīna dārzu vēlreizēju apstādīšanu vajadzības gadījumā, kad tie obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ.
Vīnu ražojošas ES valstis pašlaik drīkst piedāvāt atbalstu šādiem pasākumiem:
- noieta veicināšana ārpussavienības valstīs;
- patērētāju informēšana par atbildīgu patēriņu un ES kvalitātes shēmām;
- vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, tostarp veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ;
- priekšlaicīga ražas novākšana;
- kopējie fondi;
- ražas apdrošināšana;
- investīcijas uzņēmumos;
- inovācija ar mērķi izstrādāt jaunus produktus, procesus un tehnoloģijas;
- blakusproduktu destilācija.
Ikgadējos piešķīrumus no ES budžeta fiksē katrai ES valstij atsevišķi, ņemot vērā dažu ES valstu pāreju uz vienotā maksājuma shēmu.
| 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014–2016 | No 2017. g. | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Bulgārija | 16 | 21 | 22 | 27 | 27 | 27 | 27 |
| Čehija | 3 | 4 | 4 | 5 | 5 | 5 | 5 |
| Vācija | 23 | 31 | 32 | 39 | 39 | 39 | 39 |
| Grieķija | 14 | 19 | 20 | 24 | 24 | 24 | 24 |
| Spānija | 214 | 284 | 279 | 358 | 353 | 210 | 210 |
| Francija | 172 | 227 | 224 | 284 | 280 | 281 | 281 |
| Horvātija | 12 | 11 | |||||
| Itālija | 238 | 298 | 294 | 341 | 337 | 337 | 337 |
| Kipra | 3 | 4 | 4 | 5 | 5 | 5 | 5 |
| Lietuva | 0,03 | 0,04 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 |
| Luksemburga | 0,3 | 0,5 | 0,5 | 0,6 | 0,6 | ||
| Ungārija | 17 | 23 | 24 | 29 | 29 | 29 | 29 |
| Malta | 0,2 | 0,3 | 0,3 | 0,4 | 0,4 | ||
| Austrija | 8 | 11 | 11 | 14 | 14 | 14 | 14 |
| Portugāle | 38 | 52 | 53 | 66 | 65 | 65 | 65 |
| Rumānija | 42 | 42 | 42 | 42 | 42 | 48 | 48 |
| Slovēnija | 4 | 5 | 5 | 6 | 6 | 6 | 6 |
| Slovākija | 3 | 4 | 4 | 5 | 5 | 5 | 5 |
| Apvienotā Karaliste | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,3 | 0,3 |
Vīnogulāju stādīšanas atļaujas
Šādas atļaujas tiek piemērotas kopš 2016. gada sākuma. Ar to palīdzību ES valstis var pārvaldīt citiem tālāk nenododamu bezmaksas stādīšanas atļauju sistēmu valsts līmenī.
Noteikumos ir paredzēts arī aizsardzības mehānisms attiecībā uz jauniem stādījumiem: atļauju sistēma ir veidota tā, lai vīnogulājiem atvēlētās platības pieaugums ES valstī nepārsniegtu 1 % gadā. Valstīm gan ir iespēja piemērot (ja tam ir pienācīgs pamats) pieauguma ierobežojumus valsts vai reģionālā mērogā vai apvidiem ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai bez tiem.
Ja vīnogulāju audzētāju pieprasījumi pārsniedz attiecīgās ES valsts atvēlēto platību, tā var piešķirt katram no tiem atļauju proporcionāli (pro rata) un/vai atbilstīgi vienam vai vairākiem šīs valsts izvēlētiem kritērijiem. No iepriekšējā režīma vēl pāri palikušās stādīšanas tiesības var pārveidot par atļaujām līdz 2022. gada 31. decembrim. Pēc šī datuma platību, kas atbilst atlikušajām nepārveidotām agrākajām stādīšanas tiesībām, ES valstis var darīt pieejamu kā papildu stādīšanas atļaujas.
Tirdzniecības nolīgumi
Lai atvieglotu tirdzniecību starp ES un ārpussavienības valstīm, Eiropas Komisija, pamatojoties uz Eiropadomes doto sarunu mandātu, risina divpusējas un daudzpusējas sarunas. Rezultātā tiek noslēgti divpusēji nolīgumi un brīvās tirdzniecības nolīgumi.
Aizsargāti vīnu nosaukumi
Datubāzē eAmbrosia ir Eiropas Savienībā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs, kā arī tādu ārpussavienības valstu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs, kurus Eiropas Savienībā aizsargā atbilstīgi divpusējiem nolīgumiem par vīna tirdzniecību.
Saistīta informācija
Juridiskais pamats
Vīna nozari regulē vairāki tiesību akti: pamatregula, deleģētās regulas, īstenošanas regulas. Šo regulējumu papildina vadlīnijas un juridiskas interpretācijas.
Vīna nozares saraksti ir tabulas, kurās ir šāda informācija:
- to oficiālo iestāžu un struktūru kontaktinformācija, kas atbildīgas par vīna nozari;
- ziņas par vīna dārziem un to reģistrs;
- vīnogu šķirnes, ko atļauts audzēt un norādīt marķējumā.
Šo sarakstu publicēšana ir prasīta ES regulējumā un paredzēta ieinteresētajām personām gan ES, gan ārpus tās.
Saistīta informācija
Tirgus uzraudzība
Vīna tirgus novērošanas centra lapā ir jaunākie tirgus uzraudzības dati par ražošanu, akcijām, tirdzniecību, vīnogulāju platībām un vīna patēriņu. Tajā ir arī analīzei un novērtēšanai noderīga informācija par ES un valstu programmām vīna nozares atbalstam.
Komitejas
Nozaru pārvaldības komitejas ir aizstājusi viena vienīga Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja.
Pilsoniskā dialoga grupas sniedz atbalstu Eiropas Komisijai un palīdz uzturēt regulāru dialogu ar ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku (tostarp lauku attīstību) un tās īstenošanu.
