Augļi un dārzeņi

Augļi un dārzeņi ES

2024. gadā svaigas produkcijas ražošana joprojām bija svarīga Eiropas lauksaimniecības nozare, kas veidoja 13,4 % jeb 72,2 miljardus EUR no kopējās ES lauksaimnieciskās ražošanas. ES saražoja 63,8 miljonus tonnu dārzeņu, tostarp pākšaugus, un 40,8 miljonus tonnu augļu un riekstu. 

ES ir viena no vadošajām augļu un dārzeņu ražotājām pasaulē. Tā apgādā gan svaigus, gan apstrādātus tirgus, nodrošinot, ka augstas kvalitātes produkti sasniedz patērētājus visā ES un ārpus tās. 
 

Nozaru organizācijas

Augļu un dārzeņu ražošana ir ļoti sadrumstalota, un saskaņā ar Eurostat datiem augļu dārzu saimniecību vidējais lielums 2022. gadā bija 2,5 hektāri (ha) un dārzeņu saimniecībām – 2,7 hektāri.

Tajā pašā laikā augļi un dārzeņi ir ļoti ātrbojīgi. Tas nostāda ražotājus pastāvīgā vājā sarunu pozīcijā piegādes ķēdē. Tāpēc ražotāju organizācijas (RO) tika izveidotas kā politikas instruments augļu un dārzeņu nozarē, un kopš tās ieviešanas 70. gadu sākumā tās ir bijušas ES augļu un dārzeņu politikas centrā.

Ražotāju organizāciju loma lauksaimnieku tirgus pozīcijas stiprināšanā

RO tiek izveidotas pēc ražotāju iniciatīvas pēc brīvprātības principa, un tās kontrolē arī ražotāji. To mērķis ir:

• koncentrēt piedāvājumu,
• laiž tirgū savu biedru produktus,
• stiprināt augļu un dārzeņu ražotāju spēju aizstāvēt savas intereses un
• veicināt taisnīgāku pievienotās vērtības sadali visā piegādes ķēdē.

Lai organizāciju atzītu par RO augļu un dārzeņu nozarē, tai jāatbilst noteiktām prasībām un jāievēro valsts juridiskās un administratīvās struktūras (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/891), kas ietver:

• noteikt minimālo locekļu skaitu,
• ievērot minimālo dalības ilgumu,
• tās rīcībā ir struktūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to darbību un sniegtu dažādus pakalpojumus tās locekļiem, un
• pieņemt lēmumu par aptvertajiem produktiem.

Atzītas RO var plānot ražošanu, optimizēt ražošanas izmaksas, laist produktus tirgū un savu biedru vārdā risināt sarunas par lauksaimniecības produktu piegādes līgumiem attiecībā uz visu to produkciju vai tās daļu. Tie var būt iesaistīti gan svaigu, gan pārstrādātu produktu nozarēs.

Organizāciju skaits dažādās ES valstīs atšķiras, un dažās valstīs ir daudz atzītu RO, savukārt citās ir maz organizāciju vai to nav vispār. Atšķirības pastāv arī attiecībā uz augļu un dārzeņu produkcijas daļu, ko tirgo ar RO starpniecību.

Ražotāju organizāciju apvienības

RO var apvienoties ražotāju organizāciju apvienībā. ES valstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizāciju apvienības attiecīgajā nozarē.

Starptautiska ražotāju organizāciju apvienība ir jebkura ražotāju organizāciju apvienība, kurā vismaz viena no asociētajām organizācijām atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas apvienības galvenais birojs.

Starpnozaru organizācijas

Starpnozaru organizācijas pulcē pārstāvjus no saimnieciskās darbības, kas saistīta ar ražošanu un vismaz vienu piegādes ķēdes posmu, vienā vai vairākās nozarēs. Starpnozaru organizācijām var būt svarīga loma dialoga veicināšanā starp piegādes ķēdes dalībniekiem un paraugprakses un tirgus pārredzamības veicināšanā.

Starpnozaru organizāciju atzīšana ir vēlama arī tad, ja augļu un dārzeņu nozarē ir pietiekami daudz dažādu profesionālo kategoriju pārstāvju un ja tie veic praktiskus pasākumus, kas veicina shēmas mērķu sasniegšanu.

Saistītās saites

Augļu un dārzeņu nozares ziņojumi
Ražotāju un starpnozaru organizācijas

Augļi un dārzeņi KLP

KLP stratēģiskie plāni

ES valstu KLP stratēģiskajos plānos ir izklāstīta stratēģiskā pieeja un atbalsta mērķorientēšana atzītām ražotāju organizācijām.

 Augļu un dārzeņu ražotājiem ir pieejams ievērojams intervences veidu klāsts, lai veicinātu to ekonomiskās dzīvotspējas un konkurētspējas attīstību saskaņā ar vides un sociālās ilgtspējas mērķiem.

Savos KLP stratēģiskajos plānos ES valstis var atbalstīt nozari, galvenokārt izmantojot īpašas nozaru intervences attiecībā uz augļiem un dārzeņiem. Šos nozaru intervences pasākumus īsteno atzītas RO, izmantojot savas darbības programmas, kas:

• ļaut ražotājiem kopīgi pārdomāt pareizo kolektīvo uzņēmējdarbības stratēģiju, ko izmantot;
• nodrošināt, ka tie ir ne tikai piemēroti viņu vajadzībām, bet arī atbalsta darbības, kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, un ievieš sistēmas klimata risku labākai pārvaldībai un novēršanai;
• palīdzēt RO īstenot pieejas, kas palīdz uzlabot kvalitāti, samazināt izmaksas un izpildīt patērētāju ilgtspējas prasības.

Lai īstenotu savu darbības programmu, RO jāsasniedz minimālā pārdotās produkcijas vērtība, ko noteikusi ES dalībvalsts. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka saņemtais atbalsts ir efektīvs. Darbības programmas īstenošanu finansē no darbības fonda, lai savāktu biedru ražotāju vai pašas RO iemaksas, kā arī no ES finansiālās palīdzības.

KLP stratēģisko plānu intervenču katalogs

Turklāt augļu un dārzeņu ražotāji var gūt labumu arī no dažādām intervencēm KLP stratēģiskajos plānos. ES valstis var plānot intervenci, piemēram:

• ekoshēmas,
• saistītais ienākumu atbalsts,
• lauku attīstības intervences.

Ar šīm intervencēm augļu un dārzeņu ražotāji var saņemt atbalstu investīcijām krusas aizsardzībā, apūdeņošanas sistēmās, riska pārvaldībā un zināšanu nodošanā. KLP intervenču katalogā ir uzskaitītas darbības, ko ES valstis var īstenot kā daļu no saviem KLP stratēģiskajiem plāniem.

Augļu un dārzeņu veicināšana

Skolas programma

Lai mudinātu skolēnus patērēt augļus un dārzeņus, ES atbalsta augļu un dārzeņu piegādi izglītības iestādēm.

Saistītās saites

Programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Ilgtspēja un klimata pārmaiņas

Augļu un dārzeņu ražotāji ir vieni no pirmajiem, kas saskata klimata pārmaiņu ietekmi, neraugoties uz pastiprinātajiem centieniem tām pielāgoties. Piemēram, augļu un dārzeņu ražotāji var:

• uzlabot ilggadīgo kultūru apsaimniekošanu, lai maksimāli palielinātu piesaisti un oglekļa sekvestrēšanu, piemēram, aptverot rindas starp kokiem, izmantojot augu aizsardzības kokus uz lauka robežām utt.;
• ieviest enerģijas iekārtas saimniecībā, kas ir saderīgas ar augļu dārziem, piemēram, saules enerģijas paneļus virs kokiem;
• uzlabot energoefektivitāti procesos pēc ražas novākšanas (uzglabāšanas iekārtu modernizācija, izolācijas uzlabošana utt.) un atkritumu apsaimniekošanā;
• uzlabot siltumnīcas ar energoefektīvāku zibensapstrādi un apkuri/dzesēšanu utt.;
• uzlabot augsnes apsaimniekošanas praksi, lai aizsargātu oglekli augsnē, ar starprindu segumu, nulles apstrādi utt.).

Katrai RO augļu un dārzeņu nozarē jānodrošina, ka vismaz 15 % no tās darbības programmas kopējiem izdevumiem ir paredzēti agrovides un klimata mērķiem.

Saistītās saites

Nosacījumi
Augļi un dārzeņi: valstu dokumenti

Tirgus uzraudzība

Eiropas Komisija ir izveidojusi tirgus novērošanas centrus, kuros darbojas dažādu ES valstu eksperti šajā jomā. Tirgus novērošanas centri piedāvā iespēju apmainīties ar jaunāko informāciju par tirgus situāciju, dalīties zināšanās un pievērsties dažādiem ar nozari saistītiem jautājumiem.

Augļu un dārzeņu nozarē regulāri tiek rīkoti šādi tirgus novērošanas centri:

• sēkleņi,
• citrusaugļi,
• tomāti,
• kauleņaugļi.

Komisija arī uzrauga augļu un dārzeņu cenas visā piegādes ķēdē no lauku saimniecības līdz iepakošanas stacijai un mazumtirdzniecības pirkšanai un mazumtirdzniecībai, stiprinot vērtības pārneses pārredzamību piegādes ķēdē.

Agropārtikas datu portālā ir norādītas ābolu, apelsīnu, persiku un nektarīnu, tomātu, banānu un kartupeļu cenas dažādos piegādes ķēdes posmos.

Tirdzniecības standarti un atbilstības pārbaudes

Tirdzniecības standarti

Tirdzniecības standarti nodrošina, ka augļus un dārzeņus, ko paredzēts patērētājiem pārdot svaigus, var tirgot tikai tad, ja tiem ir laba, tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte un ja ir norādīta izcelsmes valsts.

Atbilstība tirdzniecības standartiem tiek prasīta visos svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības posmos, tostarp importā, eksportā un mazumtirdzniecībā, ar izņēmumiem un izņēmumiem dažos gadījumos (ražotāju tiešās piegādes, vietējie tirgi, ziedojums, paredzēts pārstrādei), kā definēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/2429.

Ir 11 īpaši tirdzniecības standarti, ko piemēro šādiem augļiem un dārzeņiem:

• āboli,
• citrusaugļi,
• kivi,
• salāti, krokainās un platlapu endīvijas,
• persiki un nektarīni,
• bumbieri,
• zemenes,
• dārzeņpipari,
• galda vīnogas,
• tomāti,
• banāni.

ANO/EEK ir izstrādājusi vairāk nekā 60 īpašus svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības standartus.

Atsevišķu produktu konkrētajiem ES tirdzniecības standartiem ir jāatbilst attiecīgajiem ANO EEK standartiem, kas noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/2429 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un tie šajā nolūkā tiek regulāri atjaunināti.

Atbilstības pārbaudes

Katrai ES valstij ir jāizveido datubāze ar tirgotājiem, kas tirgo svaigus augļus un dārzeņus, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/2430.

Valsts iestādēm jānodrošina, ka pārbaudes tiek veiktas selektīvi, pamatojoties uz riska analīzi un pietiekami bieži, lai nodrošinātu atbilstību standartiem un citām tiesību aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz augļu un dārzeņu tirdzniecību.

Riska analīzes pamatā jābūt informācijai, kas reģistrēta tirgotāja datubāzē. Valsts iestādēm iepriekš jānosaka, kādus kritērijus tās izmantos, lai noteiktu neatbilstības risku attiecībā uz produktu partiju.

Pamatojoties uz riska analīzi, iestādes var izvēlēties selektīvi nepārbaudīt produktus, uz kuriem neattiecas konkrēts tirdzniecības standarts (t. i., uz kuriem attiecas vispārējais standarts vai ANO EEK standarts). Katrai ES valstij ir jāpaziņo sīkāka informācija par koordinējošajām iestādēm un inspekcijas struktūrām, kas atbild par atbilstības pārbaudēm.

Apstiprināta trešā valsts

Jebkura valsts, kas eksportē uz ES un ir veikusi savas atbilstības pārbaudes, var lūgt Eiropas Komisiju novērtēt, vai šī pārbaužu sistēma atbilst konkrētiem ES tirdzniecības standartiem vai vismaz līdzvērtīgiem standartiem.

Valstij var piešķirt "apstiprināta" statusu dažiem produktiem, kuru izcelsme ir tās teritorijā un kuri ir izturējuši šīs pārbaudes. Eiropas Komisija var apturēt apstiprinājumu, ja tā konstatē, ka ievērojams skaits partiju un daudzumu neatbilst noteikumiem.

Komisija publicē informāciju par atbilstības pārbaudēm trešās valstīs.

Ārkārtas pasākumi krīzes gadījumā

Augļu un dārzeņu ražošana nav paredzama, savukārt augļu ātrbojīgums ierobežo uzglabāšanas iespējas. Pat nelieli pārpalikumi var būtiski traucēt tirgu. Tāpēc ir izveidoti krīzes pārvarēšanas pasākumi, kurus turpina integrēt RO darbības programmās. Pasākumu piemēri ir izņemšana no tirgus, priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana, ražas apdrošināšana un atbalsts augļu dārzu pārstādīšanai.

Ja rodas krīze vai krīzes draudi, tiek izmantoti ārkārtas pasākumi, un ir vajadzīga īpaša reakcija, lai novērstu pēkšņu cenu kritumu un/vai mazinātu tā sekas. Tie ļauj Komisijai ātri veikt samērīgus pasākumus, ja:

• būtiskas nelīdzsvarotības periods tirgos;
• patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ;
• īpaša problēma.

Lai finansētu šos ārkārtas pasākumus, tiek izveidota lauksaimniecības rezerve ar ikgadēju piešķīrumu.

• Raksts par jaunumiem
• 2024. gada 23. janvāris

ES ārkārtas tirgus pasākumi uzlabo lauksaimniecības nozares noturību krīžu laikā

ES ārkārtas pasākumi lauksaimniecības nozarē ir efektīvi risinājuši daudzšķautņainas krīzes un atbalstījuši lauksaimniekus.