Augļi un dārzeņi

Pārskats

ES aktīvi atbalsta augļu un dārzeņu nozari, izmantojot tirgus pārvaldības shēmu, kuras pieci galvenie mērķi ir šādi:

• ar ražotāju organizāciju palīdzību padarīt nozari konkurētspējīgāku un lielākā mērā uz tirgu orientētu;
• ierobežot ražotāju ienākumu svārstības krīzes periodā;
• palielināt augļu un dārzeņu patēriņu Eiropas Savienībā;
• nostiprināt videi draudzīgu audzēšanas un ražošanas paņēmienu izmantošanu;
• piemērojot tirgvedības standartus, veicināt produktu kvalitātes nodrošināšanu un uzlabot patērētāju aizsardzību un viņiem domāto pārredzamību.

Ražotāju organizācijas

Ražotāju organizācijas (RO) ir galvenās augļu un dārzeņu nozarei piemērojamā režīma dalībnieces, un audzētāji tiek mudināti tām pievienoties, lai nostiprinātu savas pozīcijas tirgū. ES augļu un dārzeņu nozarei piemērojamais režīms palīdz RO īstenot darbības programmas, liekot lietā finansiālas iemaksas.

RO režīms nosaka, ka valsts iestādēm ir jāatzīst ikviena ražotāju grupa, kas piesakās uz RO statusu, ja tā atbilst šādām prasībām:

• dalība tajā ir brīvprātīga,
• tā veicina režīma vispārīgo mērķu sasniegšanu,
• tā pierāda savu noderīgumu ar biedriem piedāvāto pakalpojumu apjomu un efektivitāti.

Valsts iestādēm jāizstrādā ilgtspējīgu darbības programmu nacionālā stratēģija, lai noteiktu, kuri pasākumi saņems atbalstu. RO darbības programmas jāapstiprina kompetentajām valsts iestādēm.

Eiropas Komisija gan programmas, gan nacionālo stratēģiju uzrauga un izvērtē, pamatojoties uz vienotu snieguma rādītāju kopumu. RO iesniedz kompetentajai valsts iestādei gada ziņojumus par savu darbības programmu īstenojumu. Šie ziņojumi ir jāpievieno atbalsta pieteikumiem. Tāpat katrai valstij ir jānosūta Eiropas Komisijai gada ziņojums par visām ražotāju organizācijām, darbības fondiem un programmām, kā arī par visiem atzīšanas plāniem.

Lai finansētu savu darbības programmu, atzīta RO var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar biedru (vai pašas RO) finansiālajām iemaksām un ES finansiālo palīdzību. Parasti ES finansiālā palīdzība nepārsniedz 50 % no kopējā darbības fonda, bet īpašos gadījumos to var palielināt līdz 60 %.

Reģionos, kur ražotāji nav lielā mērā apvienojušies organizācijās, valsts valdība var sniegt nacionālo finansējumu, lai papildinātu darbības fondu. Dažos gadījumos ES var daļēji atlīdzināt tā līdzekļus.

Pēc RO pieprasījuma kāda ES valsts var arī uz ierobežotu laiku noteikt, ka daži noteikumi, par kuriem šajā organizācijā panākta vienošanās, ir saistoši citiem ražotājiem, kas nav attiecīgās RO biedri, reģionā vai reģionos, kuros RO darbojas.

Atbalstīta tiek arī starpnozaru organizāciju atzīšana, ja tās pierāda, ka pietiekami pārstāv augļu un dārzeņu nozares dažādās profesionālās kategorijas un veic konkrētas darbības, kas veicina shēmas mērķu sasniegšanu.

Noderīgas saites

Ziņojumi par augļu un dārzeņu nozari

Ražotāju un starpnozaru organizācijas

Krīžu novēršana

Lai mazinātu ražotāju ienākumu svārstības krīzes periodā, ir pieejams ES finansējums, kas ļauj atbalstīt krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus, ko RO ieviesušas saskaņā ar savām darbības programmām.

Finansējums ir pieejams šādām darbībām.

1. Izņemšana no tirgus

Finansējums saskaņā ar stingriem noteikumiem ir pieejams, ja produktus izņem no tirgus (nelaiž pārdošanā).

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/891 IV pielikumā norādīti 16 galvenie produkti, kuriem ir noteiktas maksimālās atbalsta summas, ko izmaksā par izņemšanu no tirgus un kas ietver kā ES, tā RO līdzekļus.

Ja kāda valsts nolemj atļaut citu produktu izņemšanu no tirgus, tai jānosaka atbalsta maksimālās summas. Katra produkta daudzums, ko izņem no tirgus, nedrīkst pārsniegt 5 % no RO pārdotā produkcijas apjoma (apjomi, ko paredzēts izplatīt bez maksas, šajā aprēķinā nav iekļauti).

Pārdotās produkcijas apjomu aprēķina kā iepriekšējo triju gadu vidējo rādītāju. Ja šie dati nav pieejami (kā tas ir nesen atzītu RO gadījumā), runa ir par pārdotās produkcijas apjomu, attiecībā uz kuru RO ir atzīta.

Valsts iestādes nosaka to, kā no tirgus izņemtos produktus var izmantot. Tomēr vienai no iespējām jābūt bezmaksas izplatīšanai. Šos produktus var izmantot pārstrādes rūpniecībā, ja tas neizkropļo konkurenci attiecīgajās nozarēs (ES vai ārpus tās).

2. Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

Priekšlaicīga ražas novākšana nozīmē netirgojamu (bet nebojātu) produktu pilnīgu novākšanu attiecīgajā apstrādātajā platībā pirms parastās ražas novākšanas. Ražas nenovākšana nozīmē to, ka no apstrādātās platības parastā ražošanas cikla laikā netiek iegūta nekāda tirgojama jeb komerciāla produkcija, bet tā neietver produktu iznīcināšanu klimatisko apstākļu vai slimību dēļ. Abiem pasākumiem nedrīkst būt nekādu vidisku vai fitosanitāru seku.

Abiem pasākumiem jābūt parasto audzēšanas praksi papildinošiem un no tās atšķirīgiem. Tos nevar piemērot vienlaikus vienam un tam pašam produktam un vienai un tai pašai platībai vienā un tajā pašā gadā vai 2 secīgu gadu periodā.

Valstīm, kas atļauj šos pasākumus, ir jāpieņem sīki izstrādāti īstenošanas un kontroles noteikumi.

Valsts iestādēm jānosaka kompensācijas summas (kas ietver ES un RO līdzekļus) par hektāru, lai segtu:

• tikai papildu izmaksas, ko rada ražas novākšana (ieskaitot vidisko un fitosanitāro pārvaldību), vai
• ne vairāk kā 90 % no maksimālā atbalsta līmeņa par produktu izņemšanu no tirgus.

3. Noieta veicināšana, komunikācija un apmācība

Valstīm, kas atļauj šos pasākumus, ir jāpieņem sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi. Visām darbībām, ko īsteno veicināšanas un komunikācijas pasākumu ietvaros, jāpapildina veicināšanas un komunikācijas pasākumi, ko veic attiecīgā RO.

4. Ražas apdrošināšana

ES piedāvā finansējumu ražas apdrošināšanai, ko pārvalda RO vai tās biedri un kas noslēgta, lai palīdzētu aizsargāt ražotāju ienākumus un segtu tirgus zaudējumus, ko radījušas dabas katastrofas, klimatiskie apstākļi, slimības vai kaitēkļu invāzijas. Lai nodrošinātu, ka šie pasākumi nekropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū, nacionālajām iestādēm ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi šajā jomā.

Tās var arī sniegt papildu nacionālo finansējumu. Tomēr kopējais publiskais atbalsts, kas sniegts ražas apdrošināšanai (ES plus nacionālais), nedrīkst pārsniegt šādas procentuālās daļas no apdrošināšanas prēmijām, ko maksā ražotāji:

• 80 % no apdrošināšanas prēmijām, kas sedz tikai tos zaudējumus, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kurus var uzskatīt par dabas katastrofām;
• 50 % no apdrošināšanas prēmijām, kas sedz dabas katastrofu izraisītus un cita veida zaudējumus, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku/augu slimības vai kaitēkļu invāzijas.

Ražas apdrošināšanas pasākumi nedrīkst segt apdrošināšanas maksājumus, kas ražotājiem kompensē vairāk nekā 100 % no ienākumu zaudējumiem, ņemot vērā kompensācijas, kuras viņi varējuši saņemt citām saistītām atbalsta shēmām. Ar pasākumiem var sniegt atbalstu par administratīvām izmaksām, kas rodas, izveidojot vai papildinot kopfondus.

Kopfondi ES finansējumu var saņemt to darbības pirmajos 3 gados. Šis finansējums sedz šādu daļu no RO ieguldījuma:

Nacionālajām iestādēm jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par šī pasākuma īstenošanu. Tās var noteikt maksimālo apjomu summām, ko var saņemt RO.

5. Konsultēšana

ES sniedz finansiālo palīdzību, kas sedz 100 % izmaksu, ar krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistītu zināšanu nodošanai starp pieredzējušām RO vai ROA visā ES un jaunākām RO, ražotāju grupām vai individuāliem ražotājiem (pēdējiem minētajiem jāatrodas reģionos, kur organizēšanās līmenis ir zemāks par 20 %). Turklāt, lai uzlabotu šo pasākumu īstenošanu, tā var arī veicināt jaunu ražotāju organizāciju izveidi, esošu organizāciju apvienošanos vai individuālu ražotāju pievienošanos esošai ražotāju organizācijai. Visbeidzot, tā var izveidot iespējas konsultāciju sniedzējiem un saņēmējiem veidot kontaktus, lai jo īpaši stiprinātu tirdzniecības kanālus kā krīžu novēršanas un pārvarēšanas līdzekli.

6. Augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana

Tiek atbalstīta augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc obligātās izaršanas.

7. Efektīvāka pārvaldība

Valstis var atbalstīt investīcijas tirgū laisto apjomu efektīvākai pārvaldībai.

Lielāks patēriņš

Programma skolu apgādei ar augļiem tika izveidota, lai mudinātu bērnus ēst vairāk augļu un dārzeņu. Atbalsts tiek sniegts arī augļu un dārzeņu bezmaksas izplatīšanai skolās, slimnīcās un labdarības organizācijās. Atbalstu var saņemt arī citas RO darbības programmās paredzētas darbības, kas veicina patēriņu.

ES režīma ietvaros krīzes pārvarēšanas pasākuma kārtā noteikts, ka ražotāji, kas izņem produkciju no tirgus, var saņemt finansējumu tās realizācijai. Runa ir par produktu bezmaksas nodošanu šādām iestādēm:

• atzītas labdarības organizācijas un fondi, kas izmanto produktus savās darbībās, kuru mērķis ir palīdzēt nelabvēlīgā situācijā esošām personām;
• soda izciešanas iestādes, skolas/sabiedriskās izglītības iestādes, bērnu brīvdienu nometnes, slimnīcas un veco ļaužu pansionāti.

Nacionālajām iestādēm ir jāizraugās organizācijas, kuras var saņemt bezmaksas produkciju, un jānodrošina, ka daudzumi, ko šīs organizācijas saņem, papildina, nevis aizstāj daudzumus, kurus tās parasti iepērk.

Bezmaksas izplatīšanu ES finansē 100 % apmērā (salīdzinājumā ar 50 % vai 60 %, kas noteikti citiem no tirgus izņemtās produkcijas izmantojuma veidiem), ciktāl tā attiecas uz daudzumiem, kas nepārsniedz 5 % no kopējā apjoma, kuru RO piedāvā tirgū. Šis finansējums ietver:

• kompensāciju, kas tiek izmaksāta eiro/100 kg no tirgus izņemto produktu (maksimālā summa noteikta 16 galvenajiem produktiem);
• vienotas likmes summas loģistikas izmaksām (transports, šķirošana un iepakošana).

Nacionālajām iestādēm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atvieglotu kontaktus un sadarbību starp RO un organizācijām, ko tās apstiprinājušas bezmaksas produktu saņemšanai.

Videi draudzīga audzēšana

Vismaz 10 % no darbības programmu izdevumiem jābūt saistītiem ar vidiskām darbībām, kuras pārsniedz obligātos vides standartus. Pretējā gadījumā programmās jāiekļauj vismaz divas šāda veida darbības.

Audzētājiem, kas saņem ienākumu atbalstu vai agrovides maksājumus saskaņā ar ES lauku attīstības programmām, piemēro sankcijas, ja viņi neievēro obligātos vides standartus (savstarpējā atbilstība).

Vidisko darbību valsts satvars

Valstīm, kurās ir atzītas RO, kā nacionālās ilgtspējīgu darbības programmu stratēģijas daļa ir jāizstrādā vidisko darbību valsts satvars (VDVS).

Atšķirībā no citiem stratēģijas elementiem nacionālajām iestādēm VDVS priekšlikums jāiesniedz Eiropas Komisijai, kura pārbauda, kā ir ievēroti Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā noteiktie mērķi.

VDVS ir jāsatur papildināms saraksts ar vidiskām darbībām un nosacījumiem, kas tām piemērojami attiecīgajā valstī.

Par katru darbību ir jānorāda:

• konkrētās saistības, ko tā ietver.
• pamatojums, t. i., paredzamā ietekme uz vidi salīdzinājumā ar vajadzībām un prioritātēm vides jomā.

Sīkāka informācija par katras valsts VDVS ir sniegta valstu dokumentos.

Tirdzniecības standarti

Lai veicinātu kvalitāti, dažiem produktiem piemēro tirdzniecības standartus. Piemērojamo īpašo standartu skaits ir samazināts no 36 līdz 10, un pašlaik standarti ir piemērojami šādiem augļiem un dārzeņiem:

• āboli,
• citrusaugļi
• kiviaugļi,
• salāti, krokotās un platlapu endīvijas,
• persiki un nektarīni,
• bumbieri,
• zemenes,
• paprika,
• galda vīnogas,
• tomāti.

No īpašiem tirdzniecības standartiem nacionālās iestādes var atbrīvot produktus (kas, piemēram, ir nepareizas formas, ļoti mazi), uz kuriem ir marķējums “pārstrādei paredzēti produkti” vai “dzīvnieku barība”, vai cits līdzvērtīgs formulējums.

Uz ķiploku importu attiecas importa licenču un izcelsmes sertifikātu sistēma.

Atbilstības pārbaudes

Katrai ES valstij ir jāizveido to tirgotāju datubāze, kuri tirgo svaigus augļus un dārzeņus, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti. Kā definēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, augļu un dārzeņu tirgotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas izliek, piedāvā pārdošanai, pārdod vai tirgo (tostarp tālpārdošanā, tiešsaistē vai kā citādi) produktus ES iekšienē, eksportēšanai ārpus ES vai importēšanai ES.

Nacionālajām iestādēm jānodrošina, ka pārbaudes tiek veiktas selektīvi, pamatojoties uz riska analīzi un pietiekami bieži, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti tirdzniecības standarti un citas tiesību aktos noteiktās prasības, kas piemērojamas augļiem un dārzeņiem.

Riska analīzes pamatā jābūt informācijai, kas reģistrēta tirgotāju datubāzē. Nacionālajām iestādēm iepriekš jānosaka, kādus kritērijus tās izmantos, lai noteiktu produktu partijas neatbilstības risku.

Ja pārbaudēs atklāj būtiskus pārkāpumus, iestādēm pārbaudes jāveic biežāk. Tirgotājiem jāsniedz inspekcijas iestādēm visa informācija, kas tām vajadzīga, lai organizētu un veiktu atbilstības pārbaudes. Pamatojoties uz katra produkta riska novērtējumu, iestādes var izvēlēties selektīvi nepārbaudīt produktus, uz kuriem neattiecas konkrēts tirdzniecības standarts (t. i., uz kuriem attiecas vispārīgais standarts vai ANO EEK standarts). Katrai ES valstij ir pienākums paziņot koordinējošās iestādes un pārbaudes veicošās iestādes, kas atbild par atbilstības pārbaudēm.

Apstiprinātās ārpussavienības valstis

Ikviena uz ES eksportējoša valsts, kas veikusi savas atbilstības pārbaudes, var lūgt Eiropas Komisiju izvērtēt, vai šī pārbaužu sistēma atbilst konkrētiem ES tirdzniecības standartiem vai vismaz līdzvērtīgiem standartiem.

Statusu “apstiprināta” valstij var piešķirt attiecībā uz dažiem produktiem, kuru izcelsme ir tās teritorijā un kuri ir veiksmīgi izturējuši šīs pārbaudes. Eiropas Komisija apstiprinājumu var apturēt, ja tiek konstatēts, ka ievērojamā skaitā partiju un/vai daudzumu preces neatbilst noteikumiem.

Komisija publicē šādu informāciju par atbilstības pārbaudēm ārpussavienības valstīs:

• ārpussavienības valstis, kuru atbilstības pārbaudes ir atzītas;
• produkti, kuru atbilstības pārbaudes ir atzītas;
• ziņas par oficiālām iestādēm un pārbaudošajām struktūrām, kas atbildīgas par atbilstības pārbaudēm;
• katrā valstī izdotie atbilstības sertifikāti.

Atjaunināti tirdzniecības standarti

ANO/EEK ir izstrādājusi vairāk nekā 50 īpašus tirdzniecības standartus svaigiem augļiem un dārzeņiem (arī tiem 10 veidiem, ko aptver ES īpašie tirdzniecības standarti).

ES īpašajiem tirdzniecības standartiem, kas attiecas uz atsevišķiem produktiem, jābūt saskanīgiem ar attiecīgajiem ANO EEK standartiem, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, un šajā nolūkā tos regulāri atjaunina.

Juridiskais pamats

Īpašie tirdzniecības standarti ir noteikti banāniem (Komisijas Īstenošanas regula (ES) 1333/2011) un dažām žāvētu vīnogu šķirnēm (Komisijas Regula (EK) 1666/1999).

Pamatregula

Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju

Īstenošanas regulas

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/892, ar ko nosaka noteikumus par Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanu attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011 – īstenošanas noteikumi attiecībā uz augļiem un dārzeņiem

Deleģētā regula

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/891, ar ko Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011

Tirgus uzraudzība

Augļu un dārzeņu tirgus novērošanas centrs uztur jaunākos tirgus uzraudzības datus par ražošanu, cenām, tirdzniecību un citus statistikas datus.

Ziņojumi

Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu un Komisijas dienestu darba dokumentu par to noteikumu īstenošanu, ko pēc 2007. gada reformas piemēro ražotāju organizācijām, darbības fondiem un darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē.