Vides ziņā ilgtspējīga KLP

Vides ilgtspēja KLP

Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) ir trīs skaidri noteikti mērķi vides jomā, un katrs no tiem ir iekļauts Eiropas zaļajā kursā un stratēģijā “No lauka līdz galdam”:

• klimata pārmaiņu problēmas risināšana,
• dabas resursu aizsardzība,
• bioloģiskās daudzveidības veicināšana.

Veicinot bioloģisko lauksaimniecību un izmantojamo resursu, piemēram, pesticīdu un mēslošanas līdzekļu, atbildīgu pārvaldību, KLP atbalsta visus šos mērķus.

KLP mērķis ir sasniegt izvirzītos vides mērķus tādā veidā, kas ir sociāli un ekonomiski ilgtspējīgs lauksaimniekiem, lauku kopienām un ES kopumā.

Vides pasākumi KLP

KLP uzmanības centrā ir pasākumi, kas veicina bioloģisko lauksaimniecību un nodrošina vides tiesību aktu ievērošanu:

• savstarpējās atbilstības standarti finansiālo atbalstu pakārto ES tiesību aktu izpildei vides, kā arī cilvēku, augu un dzīvnieku veselības jomā;
• ar zaļināšanas maksājumiem ir noteiktas obligāti veicamas darbības (ilggadīgo zālāju, kultūraugu daudzveidības un ekoloģiski nozīmīgu platību uzturēšana), no kurām katra ir vērsta uz vides aizsardzību un cīņu pret klimata pārmaiņām;
• lauku attīstības politika atbalsta investīcijas un lauksaimniecības darbības, kas veicina rīcību klimata jomā un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

KLP 2023.–2017. gadam

KLP regulējums 2023.–2027. gadam stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ar to tiek pieņemti turpmāki pasākumi, lai Eiropas Savienībā izveidotu “zaļu” un ilgtspējīgu lauksaimniecības sistēmu. Tas ietver:

• vienkāršāku, elastīgāku un mērķtiecīgāku pieeju;
• stingrākus nosacījumus un standartus vides jomā, kuri jāievēro lauksaimniekiem;
• paplašinātu brīvprātīgu vides pasākumu kopumu, kurus lauksaimnieki var ieviest ekoshēmu un lauku attīstības politikas ietvaros.

Saistīta informācija

Cīņa pret klimata pārmaiņām

KLP ir galvenais instruments, lai atraisītu lauksaimniecības potenciālu cīņā pret klimata pārmaiņām. No kopējā KLP finansējuma laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam apmēram 104 miljardi eiro (jeb 25 %) tika novirzīti ar klimatu saistītām darbībām, kuru mērķis ir:

• samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot lopkopības labāku pārvaldību, kā arī ieguldot kūtsmēslu uzglabāšanā un apstrādē;
• palielināt oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu, veicot pasākumus un investīcijas tādās jomās kā augsnes aizsardzība un mežu atjaunošana;
• palīdzēt lauksaimniekiem pielāgoties ar klimata pārmaiņām saistītajiem izaicinājumiem, izmantojot investīcijas un konsultācijas par jaunām metodēm un tehnoloģijām.

Pateicoties šiem pasākumiem, lauksaimniecības radītās emisijas 1990.–2017. gadā samazinājās par 21 %, nesamazinot ražošanas vērienu. Jaunā KLP 2023.–2027. gadam ietver pastiprinātu atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanai, palīdzot sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķi klimata politikas jomā, proti, līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas visā ES ir nulle.

Sīkāka informācija

Cīņa pret klimata pārmaiņām

Dabas resursu aizsardzība

Lai aizsargātu lauksaimniecībai būtiskus dabas resursus, KLP:

• aizsargā gan lauksaimniecībā izmantotā ūdens kvantitāti, gan kvalitāti, izveidojot buferjoslas gar ūdenstecēm, atbalstot efektīvākas apūdeņošanas sistēmas un panākot noteikumu labāku izpildi nitrātjutīgajās zonās;
• nosaka obligātus standartus attiecībā uz minimālo augsnes segumu un veicina tādu praksi, kas ierobežo augsnes eroziju un uztur augsnē organiskās vielas;
• aizsargā gaisa kvalitāti, veicinot amonjaka emisiju samazināšanu, nosakot ierobežojumus atlieku sadedzināšanai un novēršot pesticīdu izsmidzināšanu vējainos laikapstākļos.

Ar lauku attīstības politiku KLP arī sniedz ieguldījumu ES meža stratēģijā, visā Eiropā atbalstot mežu aizsardzību, ieaudzēšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Aizsargājot lauksaimniecībai un mežsaimniecībai būtiskos dabas resursus, KLP palīdz sasniegt Zaļā kursa mērķi novērst piesārņojumu visā ES.

Sīkāka informācija

Dabas resursu aizsardzība

Bioloģiskās daudzveidības palielināšana

Lai aizsargātu lauksaimniecības zemes ekosistēmu, KLP ir saistīta ar ES direktīvām par savvaļas dzīvniekiem un augiem un atbalstīs mērķus, kuri nosprausti Komisijas atjauninātajā bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, kas ir daļa no zaļā kursa.

KLP mērķis ir aizsargāt bioloģisko daudzveidību dažādos veidos:

• savstarpējās atbilstības noteikumi attiecas gan uz Putnu direktīvu, gan uz Dzīvotņu direktīvu, kā arī uz pasākumiem, kuru mērķis ir saglabāt ainavas iezīmes un samazināt pesticīdu izmantošanu;
• ekoloģiski nozīmīgu platību izveide, izmantojot zaļināšanas maksājumus, ir palīdzējusi saglabāt ainavas iezīmes un panākt vairāk papuvju. Tas dod labumu bioloģiskajai daudzveidībai, atvieglojot apputeksnēšanu un aizsargājot dzīvotnes;
• lauku attīstības politika veicina darbības, kas saglabā un uzlabo bioloģisko daudzveidību, piemēram, nodrošina līdzekļus ainavas elementu un “savvaļas koridoru” izveidei un uzturēšanai, kā arī atbalsta augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmas un dabas apsaimniekošanas plānus, kas palīdz uzturēt savvaļas dzīvniekiem draudzīgas teritorijas.

Sīkāka informācija

Bioloģiskās daudzveidības palielināšana
JRC ziņojums par ainavas iezīmju klasificēšanu un kvantificēšanu
JRC ziņojums par ES valstu izvēli ainavas iezīmju jomā

Zema resursu patēriņa lauksaimniecības veicināšana

Lai lauksaimniekiem palīdzētu ražot pārtiku un citus sabiedrībai svarīgus materiālus, visā ES plaši izmanto pesticīdus, mēslošanas līdzekļus un antibiotikas. Tomēr pārmērīga un nepareiza izmantošana var negatīvi ietekmēt vidi, kā arī augu, dzīvnieku un cilvēku veselību.

KLP mudina samazināt šo resursu izmantojumu un tos izmantot atbildīgi. Tā:

• veicina bioloģisko lauksaimniecību;
• palīdz lauksaimniekiem atbildīgi izmantot pesticīdus un mēslošanas līdzekļus un izmantot videi draudzīgas saimniekošanas metodes, alternatīvas metodes un jaunas tehnoloģijas;
• samazina vajadzību pēc antibiotikām, liekot lietā investīcijas un konsultācijas, kas nāk par labu dzīvnieku veselībai un labturībai.

Sīkāka informācija

Zema resursu patēriņa lauksaimniecība

Vidisko pasākumu novērtēšana

Eiropas Komisija pastāvīgi novērtē KLP efektivitāti vides jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā:

• visaptverošajā rādītāju kopumā, kas tiek vākts saskaņā ar kopīgo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, ir iekļauts plašs vides datu klāsts;
• papildu 28 agrovides rādītāju kopums ļauj izsekot vides jautājumu integrēšanai KLP;
• kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas ietvaros Komisijas vārdā neatkarīgi eksperti veic novērtējumus un ārējus pētījumus par vides ilgtspēju.

Komisijas savāktie dati sniedz visaptverošu informāciju par:

• lauku vides stāvokli ES un izmaiņām laika gaitā;
• lauksaimniecības ietekmi uz klimatu, dabas resursiem un bioloģisko daudzveidību;
• KLP vides pasākumu īstenošanu ES mērogā;
• vides pasākumu efektivitāti mērķu sasniegšanā un plašāku ietekmi ārpus noteiktajiem mērķiem.

KLP vides pasākumu novērtējumā ir ņemta vērā sarežģītā saikne starp politikas pasākumiem, izmaiņām lauksaimniecības praksē un vides uzlabojumiem, kā arī daudzi citi faktori, piemēram, laikapstākļi, tirgus tendenču ietekme un atšķirīgi vides apstākļi ES valstīs un reģionos.

Zināšanu un inovācijas nozīme

Zināšanas, pētniecība un inovācija veicina vidi saudzējošu ilgtspējīgu lauksaimniecību ES:

• Pētniecība un inovācija ļauj ieviest jaunas videi draudzīgas metodes un tehnoloģijas lauksaimniecībā.
• Saimniecību konsultatīvā sistēma informē lauksaimniekus par to, kā videi draudzīgas lauksaimniecības nodrošināšanai izmantojami jauni pētījumi, metodes un tehnoloģijas.
• Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības jomā (EIP-AGRI) veicina inovatīvas idejas, kas stimulē ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību ES.
• iMAP projekta mērķis ir sniegt zinātniskus pierādījumus par lauksaimniecības prakses ietekmi uz vidi un klimatu, lai atbalstītu šo mērķu īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu KLP stratēģiskajos plānos.

Sīkāka informācija

Lauksaimniecības modernizēšana