KLP un vides ilgtspēja
Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) ir trīs skaidri noteikti mērķi vides jomā, un tos visus atspoguļo Eiropas zaļais kurss un stratēģija “No lauka līdz galdam”:
- klimata pārmaiņu pārvaldība,
- dabas resursu aizsardzība,
- bioloģiskās daudzveidības veicināšana.
KLP palīdz sasniegt katru no šiem mērķiem, tai skaitā atbalstot bioloģisko lauksaimniecību un resursu, piemēram, pesticīdu un mēslošanas līdzekļu, atbildīgu pārvaldību.
KLP mērķis ir sasniegt izvirzītos vides mērķus tādā veidā, kas ir sociāli un ekonomiski ilgtspējīgs lauksaimniekiem, lauku kopienām un ES kopumā.
Vides pasākumi KLP ietvaros
KLP uzmanības centrā ir pasākumi, kas veicina bioloģisko lauksaimniecību un nodrošina vides tiesību aktu ievērošanu:
- nosacītības standarti finansiālo atbalstu (tiešos maksājumus) pakārto vidi, kā arī cilvēku, augu un dzīvnieku veselību regulējošo ES tiesību aktu izpildei;
- ekoshēmu ietvaros tiek atbalsti lauksaimnieki, kas palīdz sasniegt ES vides un klimata mērķus;
- lauku attīstības intervences pasākumi atbalsta agrovidi un klimata saistības, meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, investīcijas, sadarbību, zināšanu pārnesi un citas lauksaimniecības darbības, kas veicina klimatrīcību, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un bioloģisko daudzveidību.
KLP 2023.–2017. gadam
KLP regulējums 2023.–2027. gadam stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ar to tiek pieņemti turpmāki pasākumi, lai Eiropas Savienībā izveidotu “zaļu” un ilgtspējīgu lauksaimniecības sistēmu. Tas ietver:
- vienkāršāku, elastīgāku un mērķtiecīgāku pieeju;
- stingrākus nosacījumus un standartus vides jomā, kuri jāievēro lauksaimniekiem;
- paplašinātu brīvprātīgu vides pasākumu kopumu, kurus lauksaimnieki var ieviest ekoshēmu un lauku attīstības politikas ietvaros.
Saistīta informācija
- български
- español
- Deutsch
- ελληνικά
- français
- română
- slovenčina
- svenska
Cīņa pret klimata pārmaiņām
KLP ir galvenais instruments, lai atraisītu lauksaimniecības potenciālu cīņā pret klimata pārmaiņām. No kopējā KLP finansējuma laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam apmēram 104 miljardi eiro (jeb 25 %) tika novirzīti ar klimatu saistītām darbībām, kuru mērķis ir:
- samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot lopkopības labāku pārvaldību, kā arī ieguldot kūtsmēslu uzglabāšanā un apstrādē;
- palielināt oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu, veicot pasākumus un investīcijas tādās jomās kā augsnes aizsardzība un mežu atjaunošana;
- palīdzēt lauksaimniekiem pielāgoties ar klimata pārmaiņām saistītajiem izaicinājumiem, pateicoties pret klimata pārmaiņām noturīgai lauksaimniecības praksei, investīcijām, kā arī jaunām metodēm un tehnoloģijām.
Ar šo pasākumu palīdzību lauksaimniecības radītās emisijas 1990.–2017. gadā samazinājās par 28,9 %, nesamazinot ražošanas līmeņus. Jaunā KLP 2023.–2027. gadam ietver pastiprinātu atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanai, lai palīdzētu sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķi klimata politikas jomā, proti, līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas visā ES ir nulle.
Sīkāka informācija
Dabas resursu aizsardzība
Lai aizsargātu lauksaimniecībai būtiskus dabas resursus, KLP:
- aizsargā gan lauksaimniecībā izmantotā ūdens kvantitāti, gan kvalitāti, izveidojot buferjoslas gar ūdenstecēm, atbalstot noderīgas lauksaimniecības metodes, efektīvākas apūdeņošanas sistēmas un panākot noteikumu labāku izpildi nitrātjutīgajās zonās;
- nosaka obligātus standartus attiecībā uz minimālo augsnes segumu un veicina tādu praksi, kas ierobežo augsnes eroziju un uztur augsnē organiskās vielas;
- aizsargā gaisa kvalitāti, veicinot amonjaka emisiju samazināšanu, nosakot ierobežojumus atlieku sadedzināšanai un novēršot pesticīdu izsmidzināšanu vējainos laikapstākļos.
Ar lauku attīstības politiku KLP arī sniedz ieguldījumu ES meža stratēģijā, visā Eiropā atbalstot mežu aizsardzību, ieaudzēšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Aizsargājot lauksaimniecībai un mežsaimniecībai būtiskos dabas resursus, KLP palīdz sasniegt Zaļā kursa mērķi novērst piesārņojumu visā ES.
Sīkāka informācija
Bioloģiskās daudzveidības veicināšana
Lai aizsargātu lauksaimniecības zemes ekosistēmu, KLP ir saistīta ar ES direktīvām attiecībā uz dabu un atbalsta mērķus, kuri nosprausti Komisijas atjauninātajā bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, kas ir daļa no zaļā kursa.
KLP dažādos veidos aizsargā bioloģisko daudzveidību:
- nosacītības noteikumi aptver gan Putnu direktīvu, gan Dzīvotņu direktīvu, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt ainavas iezīmes un samazināt pesticīdu izmantojumu;
- ainavas iezīmju izveide un saglabāšana un vairāk papuvē esošas zemes, kas labvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību, atvieglojot apputeksnēšanu un aizsargājot dzīvotnes, savukārt papildu prakse, kas veicina bioloģisko daudzveidību, var tikt atbalstīta ar ekoshēmām un agrovides un klimata pasākumiem;
- atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai ar ekoshēmām un/vai lauku attīstības programmām;
- lauku attīstības intervences pasākumi veicina darbības, kas saglabā un uzlabo bioloģisko daudzveidību: tie piešķir līdzekļus tādu lauksaimniecības sistēmu atbalstam, kuras ir ar augstu dabas vērtību, un dabas apsaimniekošanas plāniem, kas uztur savvaļas dzīvniekiem draudzīgas teritorijas, kā arī agroekoloģiskai praksei.
Sīkāka informācija
Bioloģiskās daudzveidības uzlabošana
JRC ziņojums par ainavas iezīmju klasificēšanu un kvantificēšanu
JRC ziņojums par ES valstu izvēli ainavas iezīmju jomā
Zema resursu patēriņa lauksaimniecības veicināšana
Lai lauksaimniekiem palīdzētu ražot pārtiku un citus sabiedrībai svarīgus materiālus, visā ES plaši izmanto pesticīdus, mēslošanas līdzekļus un antibiotikas. Tomēr pārmērīga un nepareiza izmantošana var negatīvi ietekmēt vidi, kā arī augu, dzīvnieku un cilvēku veselību.
KLP mudina samazināt šo resursu izmantojumu un tos izmantot atbildīgi. Tā:
- veicina bioloģisko lauksaimniecību;
- palīdz lauksaimniekiem atbildīgi izmantot pesticīdus un mēslošanas līdzekļus un izmantot videi draudzīgas saimniekošanas metodes, alternatīvas metodes un jaunas tehnoloģijas;
- samazina vajadzību pēc antibiotikām, liekot lietā investīcijas un konsultācijas, kas nāk par labu dzīvnieku veselībai un labturībai.
Sīkāka informācija
Zema resursu patēriņa lauksaimniecība
Vidisko pasākumu novērtēšana
Eiropas Komisija pastāvīgi novērtē KLP efektivitāti vides jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā:
- visaptverošajā rādītāju kopumā, kas tiek vākts saskaņā ar kopīgo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, ir iekļauts plašs vides datu klāsts (CMEF/PMEF);
- papildu 28 agrovides rādītāju kopums ļauj izsekot vides jautājumu integrēšanai KLP;
- kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas ietvaros Komisijas vārdā neatkarīgi eksperti veic novērtējumus un ārējus pētījumus par vides ilgtspēju.
Komisijas savāktie dati sniedz visaptverošu informāciju par:
- lauku vides stāvokli ES un izmaiņām laika gaitā;
- lauksaimniecības ietekmi uz klimatu, dabas resursiem un bioloģisko daudzveidību;
- KLP vides pasākumu īstenošanu ES mērogā;
- vides pasākumu efektivitāti mērķu sasniegšanā un plašāku ietekmi ārpus noteiktajiem mērķiem.
KLP vides pasākumu novērtējumā ir ņemta vērā sarežģītā saikne starp politikas pasākumiem, izmaiņām lauksaimniecības praksē un vides uzlabojumiem, kā arī daudzi citi faktori, piemēram, laikapstākļi, tirgus tendenču ietekme un atšķirīgi vides apstākļi ES valstīs un reģionos.
Zināšanu un inovācijas nozīme
Zināšanas, pētniecība un inovācija veicina vidi saudzējošu ilgtspējīgu lauksaimniecību ES:
- Pētniecība un inovācija ļauj ieviest jaunas videi draudzīgas metodes un tehnoloģijas lauksaimniecībā.
- Saimniecību konsultatīvā sistēma informē lauksaimniekus par to, kā videi draudzīgas lauksaimniecības nodrošināšanai izmantojami jauni pētījumi, metodes un tehnoloģijas.
- Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības jomā (EIP-AGRI) veicina inovatīvas idejas, kas stimulē ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību ES.
- Projekta iMAP mērķis ir sniegt zinātniskus pierādījumus par lauksaimniecības prakses ietekmi uz vidi un klimatu, lai atbalstītu šo mērķu īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu KLP stratēģiskajos plānos.
