Īsi par to, kas ir ekoshēmas
Ekoshēmas, kas ir viens no jaunajiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2023.–2027. gadam elementiem, palīdz lauksaimniekiem ieviest praksi, kas līdz minimumam samazina lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu, un palīdz viņiem pāriet uz ilgtspējīgākiem lauksaimniecības modeļiem.
Ekoshēmas atbalsta lauksaimniekus, kas ievieš vai turpina tādu lauksaimniecības praksi, kura palīdz sasniegt ES vides un klimata mērķus. Ar ekoshēmām ES atalgo tos lauksaimniekus, kuri saglabā dabas resursus un nodrošina sabiedriskos labumus, proti, labumus sabiedrībai, kuriem nevar noteikt tirgus cenu.
Šis jaunais mehānisms ir vērsts uz kopīgu rīcības jomu sarakstu, kas noteikts ES līmenī, un to var izmantot, lai atbalstītu tādu praksi kā bioloģiskā lauksaimniecība, agroekoloģiska prakse, precīzā lauksaimniecība, agromežsaimniecība un oglekļsaistīga lauksaimniecība, kā arī dzīvnieku labturības uzlabojumus.
Lai varētu saņemt atbalstu no ekoshēmām, lauksaimniecības praksei jāatbilst šādām prasībām:
-
jāietver darbības, kas saistītas ar klimatu, vidi, dzīvnieku labturību un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem;
-
jābūt veidotai, pamatojoties uz vajadzībām un prioritātēm, kas valsts/reģionālā līmenī noteiktas KLP stratēģiskajos plānos;
-
tās vērienīguma līmenim ir jāpārsniedz no nosacījumu sistēmas izrietošās prasības un saistības;
-
tai jāsniedz ieguldījums ES zaļā kursa mērķu sasniegšanā.
Saistīta informācija
The European Commission officially adopted a regulation which grants a partial exemption for European farmers from the conditionality rule on land lying fallow.
Today, the European Commission proposes to allow EU farmers to avail of derogations for the year 2024 from Common Agricultural Policy rules obliging them to keep certain areas non-productive.
Ekoshēmu mērķi
Aptuveni puse Eiropas Savienības teritorijas ir lauksaimniecības zeme. Lauksaimnieki aprūpē lauku vidi. Viņi veido lauku ainavas un ar savu darbu sagādā visiem noderīgus sabiedriskos labumus. Taču dabas resursi, piemēram, augsne un ūdens, nosaka arī lauksaimnieku iztiku. Lauksaimniecību ietekmē klimatiskie apstākļi, vides stāvoklis, bioloģiskā daudzveidība un ūdens kvalitāte.
KLP ir izšķiroša nozīme, pārvaldot pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un atbalstot Eiropas lauksaimniekus visā šajā procesā. Ekoshēmu mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu šajā pārejā un zaļā kursa mērķu sasniegšanā.
Saistīta informācija
KLP stratēģiskie plāni
Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, ES valstis varēja elastīgi pielāgot ekoshēmas konkrētām attiecīgās valsts vides un klimata vajadzībām.
25 % no tiešajiem maksājumiem 2023.–2027. gada periodā ir jāpiešķir ekoshēmām, nodrošinot spēcīgākus stimulus klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecības praksei.
ES valstīm ir obligāti jāiekļauj ekoshēmas savos plānos, bet lauksaimniekiem tās ir brīvprātīgas —
-
saistības vienam vai vairākiem gadiem: ekoshēmas atbalstīs gada saistības atbilstīgi KLP plānos norādītajām vajadzībām. Tomēr ES valstis var arī nolemt uzņemties saistības daudzgadu perspektīvā;
-
divus gadus ilgs “mācību periods”: šajā periodā (2023. un 2024. gadā) ES valsts drīkst tērēt mazāk nekā 25 %, ja lauksaimnieki nepiedalās tik aktīvi kā plānots. Tomēr ar priekšnoteikumu, ka valsts līdz 2027. gada beigām kompensēs lielāko daļu iztrūkuma.
Ienākumu atbalsta sistēma jaunās 2023.–2027. gada KLP ietvaros paredz pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgāku finansiālā atbalsta sadalījumu lauksaimniekiem un darba ņēmējiem visā ES.
Juridiskais pamats
Ekoshēmas reglamentē:
-
noteikumi par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (Regula (ES) 2021/2115).
