Lauksaimniecība ES paplašināšanās procesā

Lauksaimniecības un lauku attīstības nozīme

Paplašināšanās procesā lauksaimniecība ir viens no sarežģītākajiem, sensitīvākajiem un būtiskākajiem jautājumiem. Par iemeslu tam ir

• nozares lielums (īpatsvars IKP un lielais lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars),
• tās strukturālie trūkumi (naturālas un daļēji naturālas saimniecības).

Eiropas Komisijas lauksaimniecības un lauku attīstības eksperti sniedz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm palīdzību un norādījumus, kas noder, lai sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā un tātad arī iesaistei kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) un lauku attīstībā.

Nosacījumi, kas piemērojami lauksaimniecībai un lauku attīstībai

Ļoti svarīgi ir divi kritēriju kopumi.

Ekonomiskie aspekti

• Funkcionējoša tirgus ekonomika, kuras pamatā ir skaidras īpašumtiesības, funkcionējoši tirgi, cenu liberalizācija un makroekonomiskā stabilitāte.
• Spēja tikt galā ar ES tirgū valdošo, kā arī importētu lauksaimniecības un pārtikas produktu radīto konkurences spiedienu un tirgus spēkiem.

Kopienas standarti

• Lauksaimniecības pārvaldes iestāžu pienācīgas administratīvās spējas, it īpaši lauksaimniecības rīcībpolitikas izstrādes, analīzes, īstenošanas, atbalsta izmaksāšanas un kontroles jomā.
• Pienācīgas administratīvās spējas, kas vajadzīgas, lai formulētu un īstenotu pirmspievienošanās lauku attīstības pasākumus, bet vēlāk – lauku attīstības programmas.
• Tiesību aktu salāgošana un administratīvo spēju veidošana tādās jomās kā bioloģiskā lauksaimniecība, kvalitātes politika un citi horizontālie aspekti.
• Tirgus līmenī izveidoti tirgus mehānismi, kas ietver tirdzniecības standartus, cenu paziņošanu, kvotu pārvaldību, ražotāju organizācijas un publisko intervenci.

Pievienošanās sarunas

Atkarībā no katras valsts lauksaimniecības īpašajiem apstākļiem pievienošanās sarunu lauksaimniecības sadaļā galvenā uzmanība tiek pievērsta gaidāmo tiešo maksājumu procedūrām, lauku attīstības atbalstam un vajadzībai pēc pārejas pasākumiem, kas ved uz integrāciju ES.

KLP darbībai izšķiroši svarīgs ir liels skaits saistošu noteikumu un to rezultatīva izpilde, ko panāk efektīvi funkcionējošas publiskās pārvaldes iestādes.

Šis aspekts ietver arī tiesību aktus, kas reglamentē tādas pārvaldības sistēmas kā maksājumu aģentūra un integrētā administrācijas un kontroles sistēma, un spēju īstenot lauku attīstības pasākumus.

Lai kļūtu par ES dalībvalsti, virkne lauksaimniecības produktu, tai skaitā laukaugi, cukurs, dzīvnieku izcelsmes produkti un specializētās kultūras, jāintegrē tirgus kopīgajā organizācijā.

Saistītā informācija

Soļi ceļā uz pievienošanos

Lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija

Stabilizācijas un asociācijas process

Stabilizācijas un asociācijas procesā tiek izvirzīti kopīgi politiski un ekonomiski mērķi, ko palīdz sasniegt ar līgumiskiem, ekonomiskiem un finansiāliem instrumentiem nolūkā stiprināt reformas un atbalstīt pārkārtošanās procesu Rietumbalkānos.

Divi galvenie instrumenti, kas ļauj Eiropas Savienībai stabilizēt Balkānu valstis un tās pakāpeniski pietuvināt savām ekonomiskajām un tiesiskajām sistēmām, ir šādi:

• stabilizācijas un asociācijas nolīgumi, kas ietver tirdzniecības preferences,
• Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA).

Kandidātvalstis

“Kandidātvalsts” statusu ir ieguvušas piecas valstis: Albānija, Melnkalne, Serbija, Turcija un Ziemeļmaķedonija

Plašāka informācija par kandidātvalstīm

Potenciālās kandidātvalstis

“Potenciālas kandidātvalsts” statuss ir Bosnijai un Hercegovinai un Kosovai.

Plašāka informācija par potenciālajām kandidātvalstīm