ĢIN “Estonian vodka” ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kura spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 40 %. Degvīna ĢIN “Estonian vodka” garša atšķiras atkarībā no ražošanā izmantotās izejvielas. Kartupeļi piešķir degvīnam viskozitāti, saldumu un maigumu un padara to pilnmiesīgāku.
Rudzu degvīns ir pilnmiesīgāks, robustāks un pikantāks, bet kviešu degvīnam raksturīgs delikāts maigums un augļainums.
Izcelsme
Ar ĢIN “Estonian vodka” apzīmē stipro alkoholisko dzērienu, kuru Igaunijā izgatavo no etilspirta, kas ražots no šajā valstī audzētiem rudziem, kviešiem un/vai kartupeļiem. 2008. gadā tam piešķirta Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
Degvīnu Igaunijā ražo jau vairāk nekā 500 gadu, un pirmā rakstiskā liecība par degvīna ražošanu Igaunijā ir Tallinas Lielās ģildes alusdarītavas statūti, kas datēti ar 1485. gadu. Degvīna ražošana Igaunijā sekmējas lieliski, jo tā pratusi saglabāt labāko tradicionālo praksi, kā izgatavot šo dzērienu, kas ir valsts prieks un lepnums.
Gadsimtiem ilgi galvenie Igaunijā audzētie graudaugi bijuši rudzi un kvieši. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē degvīna ĢIN “Estonian vodka” raksturīgās īpašības un garšu, ir tas, ka etilspirtu Igaunijā ražo galvenokārt no ziemājiem, kuri satur daudz minerālvielu. Izcili piemēroti šā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanai ir ziemas rudzi, kas ir vieni no valstī visbiežāk bioloģiski audzētajiem graudaugiem un piešķir degvīnam tīru un autentisku raksturu.
Sava nozīme etilspirta ražošanā ir arī senajām kartupeļu audzēšanas tradīcijām, kurām pateicoties etilspirts Igaunijā tiek ražots no šo necilo kultūraugu bumbuļiem. Kartupeļu uzvaras gājiens sākās 19. gadsimtā un savu kulmināciju piedzīvoja 1997. gadā, kad Igaunija tika ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā (92. lpp.) kā valsts, kurā saražots visstiprākais etilspirts (98 tilp. %) no kartupeļiem. Tagad degvīnu no kartupeļiem ražo salīdzinoši nelielā daudzumā, un tas kļuvis par Igaunijai tipisku produktu.
Degvīna ĢIN “Estonian vodka” raksturīgo īpašību veidošanā svarīga loma ir arī Igaunijas ūdenim, kas ir ļoti bagāts ar minerālvielām, kuras savukārt ietekmē šā dzēriena garšu. Rezultātā tiek iegūts Estonian vodka ĢIN, kura izejvielu raksturīgais aromāts vispirms izpaužas etilspirtā un pēc tam pašā degvīnā.
Ražošana
Degvīna ĢIN “Estonian vodka” ražošanas process sākas ar etilspirta ražošanu.
Graudus sadrupina līdz rupja pilngraudu maluma konsistencei. Tos nedrīkst lobīt, pulēt vai apstrādāt nekādā citā veidā. Vienīgā atļautā apstrādes metode ir sausā malšana, turklāt 25 % iegūto miltu jāsastāv no daļiņām, kuru izmērs pārsniedz 1 mm. Šī rudzu vai kviešu pilngraudu rupjā malšana ir tradicionālā metode, ko Igaunijā izmanto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, un tā ir izšķirošais faktors, kas izceļ graudu garšu. Savukārt pārstrādei paredzētos kartupeļus nomazgā un nemizotus sasmalcina.
Nākamais posms ir kartupeļu vai graudu iejavošana. Tā notiek 55–57 °C temperatūrā, un tajā iegūto misu pēc tam termiski apstrādā 80–90 °C temperatūrā. Šajā procesa posmā misa nedrīkst uzvārīties. Kad misa atkal atdzisusi līdz 55–57 °C, to saldina, un tai pievieno zaļo iesalu, iesala graudus vai citus dabiskus fermentus. Tad misu pilda raudzēšanas kublos, kuros tai pievieno raugu un raudzē aptuveni 72 stundas. Norūgusī misa pēc tam nonāk destilētavā.
Saldināšanas, raudzēšanas un destilēšanas posmā drīkst izmantot tikai Igaunijas ūdeni ar vajadzīgo ķīmisko sastāvu, kas nodrošina, ka tajā atrodamas rauga aktīvai darbībai vajadzīgās vielas: 90 mg/l (± 10 %) kalcija (Ca) un 20 mg/l (± 10 %) magnija (Mg).
Destilācijā tiek iegūts etilspirts ar minimālo spirta tilpumkoncentrāciju 96,0 %.
Jāuzsver, ka degvīna ražošanā izmantotajam ūdenim jābūt Igaunijas dzeramajam ūdenim, kas atbilst Ūdens likumā noteiktajām prasībām. Ūdenim jābūt mīkstam, un to var mīkstināt vēl papildus, izmantojot apgrieztās osmozes filtrus. Vienīgās atļautās piedevas ir bioloģiskas aromatizējošas sastāvdaļas, kas iegūtas no vietējiem graudiem un/vai kartupeļiem. Vajadzības gadījumā iegūto alkoholu drīkst papildus filtrēt.
Rezultātā tiek iegūts stiprais alkoholiskais dzēriens Estonian vodka ĢIN, kura spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 40 %. ĢIN “Estonian vodka” ir maigs, bezkrāsains degvīns bez nogulsnēm. Tā garša atšķiras atkarībā no ražošanā izmantotās izejvielas. Kartupeļi piešķir degvīnam viskozitāti, saldumu un maigumu un padara to pilnmiesīgāku. Rudzu degvīns ir pilnmiesīgāks, robustāks un pikantāks, bet kviešu degvīnam raksturīgs delikāts maigums un augļainums.
