Īsumā par ienākumu pamatatbalstu
Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku 2023. –2027. gada plānošanas periodam (KLP 2023–2027) Regulā (ES) Nr. 1307/2013 paredzētā pamata maksājuma shēma (PMS) un vienotā platībmaksājuma shēma (VPMS) tiek aizstāta ar ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP) mehānismu.
ISIP mehānisms ietver:
-
obligātu intervenci, kas paredzēta visām ES valstīm,
-
ikgadēju platībatkarīgu atsaistīto maksājumu, ko piešķir par visiem atbalsttiesīgajiem hektāriem,
-
maksājumu, ko piešķir par katru lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.
Visiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā ir piekļuve ISIP.
KLP 2023–2027
ES valstis KLP 2023–2027 īsteno ar KLP stratēģiskajiem plāniem valsts līmenī. Katra ES dalībvalsts nosaka kvantitatīvus mērķrādītājus attiecībā uz politikas galvenajiem mērķiem un izstrādā “intervences” (pasākumu veidus) to sasniegšanai, balstoties uz ES mēroga izvēlni.
KLP stratēģiskie plāni sekmē nozares noturību, atbalstot lauku saimniecību ienākumu pietiekamību. Šim mērķim tiek izmantoti tiešie maksājumi aktīviem lauksaimniekiem. Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts ir ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, ko finansē tikai no ES budžeta un kas joprojām ir vissvarīgākais KLP instruments ES lauksaimnieku ienākumu atbalstam.
Ienākumu atbalsta sistēma jaunajā KLP 2023–2027 paredz pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgāku finansiālā atbalsta sadalījumu lauksaimniekiem un strādniekiem visā Eiropas Savienībā.
Atbalsta atsaistīšana, vide un dzīvnieku labturība
Tā kā ISIP mehānisms ir atsaistīts no ražošanas, maksājumi nav saistīti ar faktisko ražošanas jaudu attiecīgajā platībā. Ienākumu atbalsta atsaistīšana tika ieviesta, veicot secīgas reformas, lai pārrautu saikni starp atbalstu lauksaimniekiem un viņu ražoto produktu veidu (un daudzumiem). Atsaistīšana pastiprināja ES lauksaimniecības nozares orientāciju uz tirgu, dodot lauksaimniekiem brīvību pielāgot ražošanu tirgus pieprasījumam. Tajā pašā laikā par arvien svarīgāku priekšnoteikumu pilnīga ienākumu atbalsta piešķiršanai kļuva konkrētu prasību ievērošana attiecībā uz atsevišķiem ar vidi un dzīvnieku labturību saistītiem aspektiem.
ISIP maksājumi
Parasti ISIP izmaksā kā vienotu summu par katru atbalsttiesīgu hektāru, ko deklarējis aktīvs lauksaimnieks. Tomēr ES valstis, kas iepriekš savā pamata maksājuma shēmā ir piemērojušas maksājumtiesības, var nolemt turpināt izmantot šis tiesības arī ISIP piešķiršanai.
Sistēmā, kuras pamatā ir maksājumtiesības, maksājumus piešķirs tikai par atbalsttiesīgiem hektāriem, par kuriem ir aktivizētas maksājumtiesības. Maksājuma summu aprēķinās, balstoties uz maksājumtiesību vērtību.
Visos gadījumos ISIP maksājumus var diferencēt atbilstīgi grupām, kurās ietilpst teritorijas ar līdzīgām sociālekonomiskām vai agronomiskām iezīmēm. Turklāt ES valstīs, kas izmanto maksājumtiesības, summa par hektāru var atšķirties atkarībā no maksājumtiesību vērtības, un uz to attiecas noteikumi par iekšējo konverģenci.
ISIP mērķi
Vidējie lauku saimniecību ienākumi joprojām ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem citās ekonomikas nozarēs, turklāt tie ir ļoti mainīgi. 2020. gadā lauksaimnieku bruto ienākumi ES27 valstīs bija vidēji 53 % no ES vidējās algas. 2023.–2027. gadā atsaistītais ienākumu atbalsts ir būtisks KLP elements, un gandrīz 78 % no ienākumu atbalsta (tiešo maksājumu veidā) ir plānots izmaksāt, izmantojot atsaistītu maksājumu.
Ienākumu pamatatbalsts darbojas kā drošības tīkls, garantējot lauksaimniecības ienākumu minimālo līmeni visiem aktīvajiem lauksaimniekiem. Ienākumu pamatatbalsts palīdz sasniegt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem. Līdz ar to ienākumu pamatatbalstam ir būtiska nozīme pārtikas nodrošinājuma garantēšanā Eiropā.
Turklāt viena no KLP 2023–2027 galvenajām prioritātēm ir uzlabot tiešo maksājumu taisnīgumu, efektivitāti un lietderību.
KLP atbalsta lauku kopienas un sekmē lauksaimniecības un mežsaimniecības lomu sabiedrībā kopumā.
KLP mērķis ir risināt klimata pārmaiņu problēmu, aizsargāt dabas resursus un uzlabot bioloģisko daudzveidību ES.
Lauksaimniecība un mežsaimniecība var nodrošināt ilgtspējīgus ekonomiskus ieguvumus lauksaimniekiem, mežu apsaimniekotājiem un ES kopumā.
Citi ienākumu atbalsta maksājumi
Lauksaimniekiem tiesības uz dalību ISIP mehānismā ir priekšnoteikums atbalsta saņemšanai saskaņā ar šādām tiešo maksājumu shēmām:
Ekoshēmu gadījumā tiesības uz ISIP nav minēts kā priekšnoteikums tādu maksājumu saņemšanai, kas kompensē papildu izmaksas un negūtos ienākumus (sk. 31. panta 7. punktu). Tomēr visos gadījumos saņēmējam jābūt īstenam lauksaimniekam un platībai jākvalificējas tiešo maksājumu saņemšanai.
