Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts

Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (ISPIP) aizstāj pārdalošā maksājuma shēmu, kas tika izmantota no 2014. līdz 2022. gadam.  

ISPIP ir viens no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instrumentiem, kas nodrošina taisnīgumu, pārdalot ienākumu atbalstu no lielākām lauku saimniecībām uz mazākām vai vidējām lauku saimniecībām. 

Taisnīgāka atbalsta sadalījuma nodrošināšana ir viens no galvenajiem KLP 2023–2027 mērķiem. ES līmenī ienākumi uz gada darba vienību (GDV) vidēji palielinās līdz ar lauku saimniecības fizisko lielumu. Tas galvenokārt atspoguļo apjomradītus ietaupījumus, proti, jo lielāka saimniecība, jo mazākas vienības izmaksas un parasti arī lielāki ienākumi uz vienu darba ņēmēju.  

Galvenais ISPIP maksājumu mērķis ir veicināt līdzsvarotāku ienākumu atbalsta sadali mazām un vidējām lauku saimniecībām.

ES valstīm šai intervencei jāatvēl vismaz 10 % no koriģētā tiešo maksājumu finansējuma. Tomēr valstis no šīs obligātās prasības drīkst atkāpties (piemēram, atvēlēt ISPIP mazāku procentuālo daļu no tiešo maksājumu finansējuma vai neīstenot ISPIP vispār), ja un tikai tad, ja tās var pierādīt, ka pārdales vajadzības tiek pietiekami apmierinātas no citiem Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) instrumentiem.

ISPIP ir

• ikgadējs atsaistītais maksājums par atbalsttiesīgu hektāru (“pirmie hektāri”) lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta (ISIP) maksājumu.

ES valstis KLP tiesiskajā regulējumā noteiktajās robežās var elastīgi pielāgot ISPIP modeli savām pārdales vajadzībām un lauku saimniecību struktūrai, piemēram:

• nosakot maksimālo robežvērtību,

• piemērojot dažādus hektāru diapazonus,

• nosakot dažādas summas par vienību katram diapazonam,

• diferencēt atbalstu pēc teritoriju grupām, kā noteikts attiecībā uz ISIP,

• izslēgt no ISPIP mehānisma lielākas saimniecības, kuru fiziskā platība pārsniedz noteiktu lielumu.

ISPIP ir papildmaksājums par pirmajiem hektāriem lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt ISIP. Lai šo papildatbalstu labāk orientētu uz mērķi un ņemot vērā lauku saimniecību strukturālās atšķirības visā Eiropas Savienībā, ES dalībvalstis var

• izmaksāt dažādas papildatbalsta summas par dažādiem hektāru diapazoniem un/vai

• diferencēt maksājuma līmeni pēc reģiona vai teritoriju grupām, kā noteikts attiecībā uz ISIP.

Viens no galvenajiem KLP 2023–2027 jauninājumiem ir noteikums, ka ES dalībvalstīm vismaz 10 % no koriģētā tiešo maksājumu finansējuma (pēc līdzekļu pārnešanas starp fondiem) ir jāatvēl ISPIP, lai palielinātu mazāku un vidēju lauku saimniecību saņemtos maksājumus. ES valstis var pieprasīt atkāpi no šī noteikuma, ja tās var pierādīt, ka pārdales vajadzības tiek pietiekami apmierinātas, izmantojot citus instrumentus un intervences, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), piemēram, tādus kā

• maksājums mazajiem lauksaimniekiem,

• saistītais ienākumu atbalsts,

• iekšējā konverģence vai

• maksājumu maksimuma noteikšana un pakāpeniska samazināšana.

Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (ISPIP), kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 (II sadaļas 2. nodaļa, 29. pants), aizstāj Regulā (ES) Nr. 1307/2013 paredzēto pārdalošo maksājumu.