Veselīga augsne

Augsne un lauksaimniecība Eiropas Savienībā

Lauksaimniecības zeme aizņem aptuveni 50 % ES teritorijas, tāpēc lauksaimniecība ir cieši saistīta ar augsnes veselību. Taču augsni Eiropas Savienībā apdraud vairākas problēmas, kuru vidū jāmin erozija, degradācija un pārtuksnešošanās, kā arī organiskās vielas daudzuma samazināšanās un biodaudzveidības izzušana.

Daudzi faktori, kas kaitē augsnes veselībai, ir saistīti ar lauksaimniecību un vajadzību apmierināt aizvien augošo pieprasījumu pēc pārtikas. Tie ir:

• degradācija un noārdīšanās, ko izraisa intensīva saimniekošana;
• sablīvēšanās augsnes apstrādē izmantotās smagās tehnikas un nepiemērotas agronomiskās prakses dēļ;
• kaitējums, ko biodaudzveidībai nodara monokultūras un citas zemes izmantošanas un apsaimniekošanas prakses;
• piesārņojums ar ķimikālijām (piemēram, pesticīdiem, smagajiem metāliem, zālēm, plastmasu u. c.);
• zemes pamešana un neapsaimniekošana.

Tiecoties risināt šīs problēmas, KLP gādā par to, lai lauksaimniecība būtu saskaņā ar ES augsnes aizsardzības politiku, kas izklāstīta pašreizējā tematiskajā stratēģijā par augsni. Ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana ir būtiska arī daudzām Eiropas zaļā kursa stratēģijām un prioritātēm, pie kurām pieder:

• stratēģija “No lauka līdz galdam”;
• Nulles piesārņojuma rīcības plāns;
• klimata pārmaiņu mīkstināšanas un klimatadaptācijas ieceres;
• Biodaudzveidības stratēģija, kas ietver ES Augsnes stratēģiju,
• un bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāns.

KLP darbības

KLP mērķis ir, ieviešot dažādus noteikumus un pasākumus, Eiropas Savienībā saglabāt augsnes lomu ilgtspējīgās lauksaimniecības sistēmās un tādā veidā dot lauksaimniekiem iespēju:

• apgādāt sabiedrību ar drošu, veselīgu un ilgtspējīgi ražotu pārtiku;
• gūt stabilus un taisnīgus ienākumus, kuri atspoguļo viņu sagādāto papildu sabiedrisko labumu klāstu;
• aizsargāt dabas resursus, vairot biodaudzveidību un palīdzēt cīņā pret klimata pārmaiņām.

Nosacījumi

Saskaņā ar nosacījumu sistēmas noteikumiem maksājumi visiem KLP atbalsta saņēmējiem ir saistīti ar tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (TANPP) kopumu un labu lauksaimniecības un vides stāvokli (LLVS). Kā nosacījumu sistēmas noteikumi, kas augsnes ziņā ir īpaši svarīgas, jāmin:

• minimālais augsnes segums;
• minimāla zemes apsaimniekošana erozijas ierobežošanas nolūkā;
• augsnes organisko vielu satura saglabāšana.

Lauku attīstība

Lauku attīstība (tā sauktais KLP otrais pīlārs) ietver īpašu prioritāro jomu, kas veltīta augsnei, proti tās apsaimniekošanas uzlabošanai un erozijas novēršanai.

Savās lauku attīstības programmās ES valstis šai prioritārajai jomai var pievērsties ar agrovides un klimata pasākumiem, kuros lauksaimnieki apņemas piekopt apsaimniekošanas prakses, kas aizsargā un uzlabo augsni.

Lai veicinātu ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, ES valstis var izmantot vairākus citus lauku attīstības pasākumus:

• bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta pasākumi palīdz aizsargāt augsnes veselību un biodaudzveidību;
• mežsaimniecības attīstības atbalsta pasākumi ir iedarbīgs līdzeklis cīņā pret augsnes eroziju;
• investīciju pasākumus var izmantot, lai finansētu saudzējošas augsnes apstrādes tehniku, kas mazāk iztraucē augsni un palīdz rudenī un ziemā lielā mērā saglabāt augsnes segumu, tātad arī ierobežot SEG emisijas, mazināt eroziju un veidot augsnes organisko vielu;
• pasākumi, kas atbalsta zināšanu pārnesi, konsultāciju pakalpojumus un sadarbību, var palīdzēt lauksaimniekiem novērst dažādus augsnes apdraudējumus, tādus kā erozija, paskābināšanās vai organiskās vielas zudums, un veicināt ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses, kuras pielāgotas vietējiem agroekoloģiskajiem un lauksaimnieciskajiem apstākļiem.

Arī Eiropas Lauku attīstības tīkls (ELAT) veicina apmainīšanos ar idejām un labas prakses piemēriem tādās tematiskajās jomās kā resursefektivitāte un ūdens un augsnes apsaimniekošana.

KLP 2023.–2027. gadam

KLP regulējums 2023.–2027. gadam stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tas ietver spēcīgāku atbalstu veselīgai augsnei saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem.

KLP konkrētie mērķi

2023.–2027. gada KLP ir vērsta uz desmit konkrētiem mērķiem. Augsnes ilgtspējīga apsaimniekošana ir svarīgs elements vairākos mērķos, it īpaši tajos, kas vērsti uz ainavām un biodaudzveidību, dabas resursiem un klimatrīcību.

KLP stratēģiskie plāni

KLP stratēģiskie plāni dos ES valstīm lielāku elastību, proti, tās varēs izstrādāt intervences, kuras pievēršas akūtākajiem augsnes apdraudējumiem un vienlaikus veicina ES kopīgo mērķu sasniegšanu.

Jauna zaļināšanas struktūra

Jaunā zaļināšanas struktūra 2023.–2027. gada KLP ietver stingrākus noteikumus un paver vairāk iespēju saimniekot videi draudzīgi. Piemēram, būtiska 2023.–2027. gada KLP budžeta daļa ir atvēlēta ekoshēmām, kas var atbalstīt brīvprātīgas lauksaimnieku prakses. 2021. gada janvārī Komisija publicēja indikatīvu ekoshēmu sarakstu, kurā iekļautas vairākas augsnei labvēlīgas prakses.

Lauku saimniecību ilgtspējas rīks attiecībā uz barības vielām

Jaunajā 2023.–2027. gada KLP paredzēts, ka lauksaimnieki izmanto Lauku saimniecību ilgtspējas rīku attiecībā uz barības vielām (FaST). FaST konsultē lauksaimniekus par to, kā mēslošanas līdzekļu lietošanu pielāgot tā, lai apmierinātu faktiskās kultūraugu vajadzības un nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem par mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Jaunais rīks palīdzēs mēslošanas līdzekļus izmantot optimālāk, tātad sagādās gan ekonomiskus, gan vidiskus ieguvumus. Tas veicinās arī lauksaimniecības digitalizāciju, rosinot lauksaimniekus pilnveidot digitālo rīku izmantošanas prasmi.

Progresa uzraudzība

Izmantojot kopīgo uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, Komisija vāc dažādus rādītājus, kas vajadzīgi, lai izmērītu progresu KLP mērķu sasniegšanā. Komisijas uzturētajā agropārtikas datu portālā ir augsnes infopanelis, kurā redzami daži no augsnei būtiskākajiem rādītājiem.

Šī sistēma kalpo arī par izvērtējumu un ārēju pētījumu satvaru. Komisija 2020. gada novembrī publicēja “Alliance Environement GEIE” veiktu neatkarīgu pētījumu par KLP ietekmi uz augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Jaunā 2023.–2027. gada KLP ietver arī nostiprinātu snieguma uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, kas veicina lielāku pārskatatbildību un pāreju uz tādu īstenošanas modeli, kas pamatojas uz sniegumu.

Zināšanas, pētniecība un inovācija

Zināšanu, pētniecības un inovācijas pilnveide ir būtisks augsnes ilgtspējīgas apsaimniekošanas progresa virzītājs.

Saimniecību konsultatīvā sistēma (SKS) dod lauksaimniekiem padomus par to, kā ilgtspējīgi apsaimniekot augsni saimniecībā, izpildīt augsnes aizsardzības noteikumus, saņemt lauku attīstībai pieejamo atbalstu, kā arī izplata zināšanas par jaunām metodēm un tehnoloģijām.

Pētniecība un inovācija

Lai labāk izprastu lauksaimniecības un mežsaimniecības ietekmi uz augsni, kā arī izstrādātu jaunus paņēmienus un tehnoloģijas, kas var veicināt augsnei labvēlīgas ražošanas sistēmas, Komisija atbalsta pētniecību un inovāciju. Konkrētāk, saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misiju “Augsnes kurss Eiropai” Komisija ierosina pētniecībā un inovācijā ieviest jaunas pieejas, kas īstenojamas sasaistē ar izglītību, apmācību, investīcijām un labas prakses demonstrējumiem, kuros izmanto tā dēvētās “dzīvās laboratorijas” un "bākas" projektus.

Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”

Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (EIP-AGRI) arī gaidāmajā KLP būs svarīgs instruments, kas palīdzēs darbības grupu darba gaitā radīt, izmēģināt un izplatīt inovatīvus risinājumus. Šīs darbības grupas dod iespēju lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, pētniekiem, konsultantiem, uzņēmumiem un vides NVO sadarboties inovatīvos lauksaimniecības projektos un citās aktivitātēs, kas saistītas ar lauksaimniecību un lauku apvidiem.

Pētniecība darbībā: digitalizācija

Palīdzot lauksaimniekiem ieviest labākas apsaimniekošanas sistēmas, digitalizācija var pavērt iespēju uzlabot augsnes auglību un samazināt piesārņojumu. Piemēram, precīzā lauksaimniecība izmanto digitālu atrašanās vietas monitoringu, kas nodrošina barības vielu un pesticīdu mērķtiecīgu lietošanu, savukārt satelītvadības sistēmas ļauj izmantot pastāvīgas trases, tātad ieviest tā dēvēto kontrolētās mašīnu kustības lauksaimniecību. Šādi augsnes virskārta sablīvējas mazāk, augsnes ūdens un gaisa režīms uzlabojas, un tas ļauj iegūt stabilākas ražas arī sausuma un spēcīgu lietusgāžu periodā.