Skip to main content
Agriculture and rural development

Veselīga augsne

Kopējā lauksaimniecības politika nodrošina augsnes aizsardzības noteikumu ievērošanu un rosina lauksaimniekus darīt vairāk, lai uzlabotu augsnes apsaimniekošanu.

Augsne un lauksaimniecība Eiropas Savienībā

Lauksaimniecības zeme aizņem aptuveni 50 % ES teritorijas, tāpēc lauksaimniecība ir cieši saistīta ar augsnes veselību. Taču augsni Eiropas Savienībā apdraud vairākas problēmas, kuru vidū jāmin erozija, degradācija un pārtuksnešošanās, kā arī organiskās vielas daudzuma samazināšanās un biodaudzveidības izzušana.

Daudzi faktori, kas kaitē augsnes veselībai, ir saistīti ar lauksaimniecību un vajadzību apmierināt aizvien augošo pieprasījumu pēc pārtikas. Tie ir:

  • degradācija un noplicināšanās, ko izraisa intensīva saimniekošana;
  • sablīvēšanās augsnes apstrādē izmantotās smagās tehnikas un nepiemērotas agronomiskās prakses dēļ;
  • kaitējums, ko biodaudzveidībai nodara monokultūras un citas zemes izmantošanas un apsaimniekošanas prakses;
  • piesārņojums ar ķimikālijām (piemēram, pesticīdiem, smagajiem metāliem, zālēm, plastmasu u. c.);
  • zemes pamešana un neapsaimniekošana.

Tiecoties risināt šīs problēmas, KLP gādā par to, lai lauksaimniecība būtu saskaņā ar ES augsnes aizsardzības politiku, kas izklāstīta pašreizējā tematiskajā stratēģijā par augsni. Ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana ir būtiska arī daudzām Eiropas zaļā kursa stratēģijām un prioritātēm, pie kurām pieder:

  • stratēģija “No lauka līdz galdam”;
  • Nulles piesārņojuma rīcības plāns;
  • klimata pārmaiņu mīkstināšanas un klimatadaptācijas ieceres;
  • Biodaudzveidības stratēģija, kurā izziņota arī jaunas ES augsnes stratēģijas pieņemšana 2021. gadā;
  • jaunais bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāns.

Pašreizējās KLP darbības

KLP mērķis ir, ieviešot dažādus noteikumus un pasākumus, Eiropas Savienībā saglabāt augsnes lomu ilgtspējīgās lauksaimniecības sistēmās un tādā veidā dot lauksaimniekiem iespēju:

  • apgādāt sabiedrību ar drošu, veselīgu un ilgtspējīgi ražotu pārtiku;
  • gūt stabilus un taisnīgus ienākumus, kuri atspoguļo viņu sagādāto papildu sabiedrisko labumu klāstu;
  • aizsargāt dabas resursus, vairot biodaudzveidību un palīdzēt cīņā pret klimata pārmaiņām.

Savstarpējā atbilstība

Saskaņā ar savstarpējās atbilstības noteikumiem maksājumi visiem KLP atbalsta saņēmējiem ir saistīti ar tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (TANPP) kopumu un labu lauksaimniecības un vides stāvokli (LLVS). Kā savstarpējās atbilstības prasības, kas augsnes ziņā ir īpaši svarīgas, jāmin:

  • minimālais augsnes segums (LLVS 4);
  • minimāla zemes apsaimniekošana erozijas ierobežošanas nolūkā (LLVS 5);
  • augsnes organiskās vielas saglabāšana (LLVS 6).

Zaļie maksājumi

Lai saskaņā ar pašreizējiem KLP noteikumiem saņemtu zaļos tiešos maksājumus, lauksaimniekiem jāievēro trīs obligātās prakses, kas nāk par labu augsnes veselībai. Tās ir:

  • kultūraugu dažādošana: daudzveidīgāku kultūru audzēšana uzlabo augsnes un ekosistēmu noturīgumu;
  • ilggadīgie zālāji: tie saglabā augsnes auglību un tajā uzkrāto organisko oglekli, novērš eroziju un, pasargājot dzīvotnes, veicina biodaudzveidību;
  • ekoloģiski nozīmīgas platības: augsnei labvēlīgi risinājumi ir papuves, terases, laukmales, agromežsaimniecības sistēmas, starpkultūras, zaļais segums un slāpekļa saistītājkultūras.

No 2023. gada visiedarbīgākie zaļo tiešo maksājumu aspekti tiks pielāgoti un iestrādāti reformētajā KLP. Tiešie maksājumi, veikti ar jaunā ekoshēmu instrumenta starpniecību, arī turpmāk veicinās vides un klimata mērķu sasniegšanu.

Lauku attīstība

Lauku attīstība (tā sauktais KLP otrais pīlārs) ietver īpašu prioritāro jomu, kas veltīta augsnei, proti tās apsaimniekošanas uzlabošanai un erozijas novēršanai.

Savās lauku attīstības programmās ES valstis šai prioritārajai jomai var pievērsties ar agrovides un klimata pasākumiem, kuros lauksaimnieki apņemas piekopt apsaimniekošanas prakses, kas aizsargā un uzlabo augsni.

    Lai veicinātu ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, ES valstis var izmantot vairākus citus lauku attīstības pasākumus:

    • bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta pasākumi palīdz aizsargāt augsnes veselību un biodaudzveidību;
    • mežsaimniecības attīstības atbalsta pasākumi ir iedarbīgs līdzeklis cīņā pret augsnes eroziju;
    • investīciju pasākumus var izmantot, lai finansētu saudzējošas augsnes apstrādes tehniku, kas mazāk iztraucē augsni un palīdz rudenī un ziemā lielā mērā saglabāt augsnes segumu, tātad arī ierobežot SEG emisijas, mazināt eroziju un veidot augsnes organisko vielu;
    • pasākumi, kas atbalsta zināšanu pārnesi, konsultāciju pakalpojumus un sadarbību, var palīdzēt lauksaimniekiem novērst dažādus augsnes apdraudējumus, tādus kā erozija, paskābināšanās vai organiskās vielas zudums, un veicināt ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses, kuras pielāgotas vietējiem agroekoloģiskajiem un lauksaimnieciskajiem apstākļiem.

    Arī Eiropas Lauku attīstības tīkls (ELAT) veicina apmainīšanos ar idejām un labas prakses piemēriem tādās tematiskajās jomās kā resursefektivitāte un ūdens un augsnes apsaimniekošana.

    Jaunā KLP: 2023.–2027. gads

    Jaunā KLP, kuras īstenošana sāksies 2023. gadā, saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem paredz lielāku atbalstu augsnes veselībai.

    KLP konkrētais mērķis

    Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem jaunā KLP balstīsies uz deviņiem konkrētiem mērķiem. Augsnes ilgtspējīga apsaimniekošana būs svarīgs elements vairākos mērķos, it īpaši tajos, kas vērsti uz ainavām un biodaudzveidību, dabas resursiem un klimatrīcību.

    KLP stratēģiskie plāni

    KLP stratēģiskie plāni dos ES valstīm lielāku elastību, proti, tās varēs izstrādāt intervences, kuras pievēršas akūtākajiem augsnes apdraudējumiem un vienlaikus veicina ES kopīgo mērķu sasniegšanu.

    Jauna zaļā arhitektūra

    Jaunā KLP zaļā arhitektūra ietvers stingrākus noteikumus un pavērs vairāk iespēju saimniekot videi draudzīgi. Piemēram, būtiska KLP budžeta daļa tiks atvēlēta ekoshēmām, kas var atbalstīt brīvprātīgas lauksaimnieku prakses. 2021. gada janvārī Komisija publicēja indikatīvu ekoshēmu sarakstu, kurā iekļautas vairākas augsnei labvēlīgas prakses.

    Lauku saimniecību ilgtspējas rīks attiecībā uz barības vielām

    Jaunajā KLP paredzēts, ka lauksaimnieki izmanto Lauku saimniecību ilgtspējas rīku attiecībā uz barības vielām (FaST). FaST konsultē lauksaimniekus par to, kā mēslošanas līdzekļu lietošanu pielāgot tā, lai apmierinātu faktiskās kultūraugu vajadzības un nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem par mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Jaunais rīks palīdzēs mēslošanas līdzekļus izmantot optimālāk, tātad sagādās gan ekonomiskus, gan vidiskus ieguvumus. Tas veicinās arī lauksaimniecības digitalizāciju, rosinot lauksaimniekus pilnveidot digitālo rīku izmantošanas prasmi.

    Progresa uzraudzība

    Izmantojot kopīgo uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, Komisija vāc dažādus rādītājus, kas vajadzīgi, lai izmērītu progresu KLP mērķu sasniegšanā. Komisijas uzturētajā agropārtikas datu portālā ir augsnes infopanelis, kurā redzami daži no augsnei būtiskākajiem rādītājiem.

    Šī sistēma kalpo arī par izvērtējumu un ārēju pētījumu satvaru. 2020. gada novembrī Komisija publicēja neatkarīgu “Alliance Environnement GEIE” veiktu pētījumu par KLP ietekmi uz augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

    Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem jaunā KLP ietvers pastiprinātu snieguma uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, kura veicinās lielāku pārskatatbildību un pāreju uz īstenošanas modeli, kas balstīts uz sniegumu.

    Zināšanas, pētniecība un inovācija

    Zināšanu, pētniecības un inovācijas pilnveide ir būtisks augsnes ilgtspējīgas apsaimniekošanas progresa virzītājs.

    Saimniecību konsultatīvā sistēms (SKS) dod lauksaimniekiem padomus par to, kā ilgtspējīgi apsaimniekot augsni savā saimniecībā, izpildīt augsnes aizsardzības noteikumus, saņemt lauku attīstībai pieejamo atbalstu, kā arī izplata zināšanas par jaunām metodēm un tehnoloģijām.

    Pētniecība un inovācija

    Lai labāk izprastu lauksaimniecības un mežsaimniecības ietekmi uz augsni, kā arī izstrādātu jaunus paņēmienus un tehnoloģijas, kas var veicināt augsnei labvēlīgas ražošanas sistēmas, Komisija atbalsta pētniecību un inovāciju. Konkrētāk, saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misiju “Augsnes kurss Eiropai” Komisija ierosina pētniecībā un inovācijā ieviest jaunas pieejas, kas īstenojamas sasaistē ar izglītību, apmācību, investīcijām un labas prakses demonstrējumiem, kuros izmanto tā dēvētās dzīvās laboratorijas un bākas projektus.

    Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”

    Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (EIP-AGRI) arī gaidāmajā KLP būs svarīgs instruments, kas palīdzēs darbības grupu darba gaitā radīt, izmēģināt un izplatīt inovatīvus risinājumus. Šīs darbības grupas dod iespēju lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, pētniekiem, konsultantiem, uzņēmumiem un vides NVO sadarboties inovatīvos lauksaimniecības projektos un citās aktivitātēs, kas saistītas ar lauksaimniecību un lauku apvidiem.

    Praktiskā izpēte: digitalizācija

    health-soil-digitalisation_555x370px.jpg

    Palīdzot lauksaimniekiem ieviest labākas apsaimniekošanas sistēmas, digitalizācija var pavērt iespēju uzlabot augsnes auglību un samazināt piesārņojumu. Piemēram, precīzā lauksaimniecība izmanto digitālu atrašanās vietas monitoringu, kas nodrošina barības vielu un pesticīdu mērķtiecīgu lietošanu, savukārt satelītvadības sistēmas ļauj izmantot pastāvīgas trases, tātad ieviest tā dēvēto kontrolētās mašīnu kustības lauksaimniecību. Tā kā augsnes virskārta sablīvējas mazāk, augsnes ūdens un gaisa režīms uzlabojas, un tas ļauj iegūt stabilākas ražas arī sausuma un spēcīgu lietusgāžu periodā.