Īsumā par kopīgo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu

Lai novērtētu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) rezultātus 2014.–2020. gadā un uzlabotu tās efektivitāti, Eiropas Komisija ir izveidojusi kopīgu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (CMEF). Tika pieņemta Pārejas regula, ar kuru lielāko daļu 2014.–2020. g. KLP noteikumu pagarināja līdz 2022. g. beigām.

Uzraudzības un novērtēšanas rezultāti sniedz vērtīgu informāciju. Tie:

• nodrošina stabilu analītisko pamatu turpmākās politikas izstrādei;
• palīdz noteikt politikas un programmas mērķus, un pēc tam tos izmanto, lai mērītu, kā šie mērķi tiek sasniegti ilgtermiņā;
• palīdz izpildīt svarīgu uzdevumu — nodrošināt pārskatatbildību par publiskajiem izdevumiem —, reaģējot uz iedzīvotāju bažām un jautājumiem par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu.

Lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un izvērtēšanu, politiskajiem mērķiem jābūt saistītiem ar plānotajiem pasākumiem. KLP mērķi ir šādi:

• ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, ražīgumam un cenu stabilitātei;
• ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdens resursiem;
• līdzsvarota teritoriālā attīstība, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai laukos, izaugsmei un nabadzībai lauku apvidos.

Kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzības un novērtēšanas sistēma 2014.–2020. gadam

Uzraudzība

CMEF uzraudzības elements sniedz svarīgāko informāciju par KLP īstenošanu. Komisija uzrauga pašreizējās norises lauksaimniecības tirgos, lauku attīstībā un KLP līdzekļu izmantošanā.

Lai pamatotu KLP darbības jeb snieguma novērtējumu, tika definēti vairāku veidu rādītāji:

• konteksta rādītāji, kas raksturo ar politiku saistītu vispārīgu informāciju (piemēram, pieejamā lauksaimniecības zemes platība vai informācija par lauku saimniecību vadītāju vidējo vecumu);
• ienākumu atbalsta un tirgus pasākumu izlaides rādītāji, kas sniedz informāciju, piemēram, par KLP ienākumu atbalsta saņēmēju skaitu;
• izlaides rādītāji, kas uzrauga ES politiku lauku attīstības jomā, piemēram, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem, kas novirzīti investīcijām;
• KLP ienākumu atbalsta elementu rezultātu rādītāji, ar ko mēra intervenču tiešo un tūlītējo ietekmi (piemēram, cik lielu procentuālo daļu no lauksaimnieku ienākumiem veido ienākumu atbalsts);
• lauku attīstības rezultātu rādītāji, ar kuriem novērtē lauku attīstības politikas ietekmi, piemēram, augsnes erozijas novēršana un augsnes pārvaldības uzlabošana. Lielākā daļa šo rādītāju ir arī mērķrādītāji. Ir arī lauku attīstības rezultātu papildu rādītāji, kuru mērķis ir novērtēt KLP intervences neto ietekmi (2021. atjauninājumi);
• mērķrādītāji, kas kalpo par pamatu kvantitatīvu mērķu noteikšanai lauku attīstības politikas plānošanas perioda sākumā (daži no tiem atbilst rezultātu rādītājiem);
• ietekmes rādītāji, ar kuriem mēra politikas intervenču ietekmi ilgākā termiņā un gadījumos, kad ietekme ir ilgāka par tuvāko periodu (daži no tiem ir iekļauti arī konteksta rādītāju kopumā).

Atlasītie rādītāji, tai skaitā atbalsts lauksaimniecības ienākumiem, klimata pārmaiņas un gaisa kvalitāte, orientācija uz tirgu un bioloģiskā ražošana, tiek vizuāli un interaktīvi atspoguļoti infopanelī, norādot tos pēc temata.

Komisija katru gadu atjaunina datus (atkarībā no pieejamības) par konteksta rādītāju kopumu, kas atspoguļo vispārējo kontekstuālo tendenču aspektus, kuri varētu ietekmēt KLP īstenošanu, sasniegumus un darbību.

Saistītā informācija

Konteksta rādītāju gada datu kopa

Novērtēšana

CMEF ietvaros novērtējums ir instruments politikas intervenču ietekmes novērtēšanai. Tas nodrošina pamatojumus lēmumu pieņemšanai un uzlabo KLP intervenču rezultativitāti, lietderību un efektivitāti. Tas arī palīdz uzlabot pārredzamību, mācīšanos un pārskatatbildību.

Tos pasākumus, kas saistīti ar ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, atbalstu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ievērošanai un tirgus atbalstu, novērtē neatkarīgi ārējie līgumslēdzēji. Piemēram, pētniecības iestādes, universitātes un konsultāciju uzņēmumi. Tie darbojas Komisijas uzdevumā un pamatojoties uz daudzgadu novērtēšanas plānu. Līgumus slēdz atklāta konkursa procedūrā. Konkursu paziņojumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus publicē platformā Tenders Electronic Daily.

Katra novērtējuma mērķis, tvērums un grafiks tiek noteikts novērtējuma ceļvedī, par kuru iedzīvotāji var sniegt atsauksmes.

Lauku attīstības programmu novērtēšanu veic ES valstis. Komisija sagatavo valstu iesniegto ex ante un ex post novērtējumu kopsavilkumu.

Lai nodrošinātu, ka novērtējumi ir neatņemama politikas veidošanas procesa daļa un ka tiek ievēroti noteikti kritēriji, Komisija ir sagatavojusi labāka regulējuma pamatnostādnes un rīkkopu, kurās izklāstītas KLP novērtējumiem piemērojamās prasības un paraugprakse.

Ziņojumi un novērtējumos gūtie secinājumi ir iedalīti sešās kategorijās:

• lauksaimnieki un lauksaimniecība,
• vides un klimata ilgtspēja,
• lauku apvidi,
• zinātniskie pētījumi, inovācija un tehnoloģijas,
• produkti un tirgi,
• regulējums un vienkāršošana.

CMEF ziņojumi

Komisija publicē ziņojumus par CMEF īstenošanu un rezultātus, ar ko novērtē KLP sniegumu.

Pirmais ziņojums par KLP uzraudzību un novērtējumu 2014.–2020. g. periodā tika iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei 2018. gadā (COM/2018/790 final). To papildina otrais ziņojums, kas publicēts 2021. gada decembrī.

Ceļā uz veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu (PMEF)

2021. gada 6. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku. Šī regula nosaka veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu (PMEF), ko kopējai lauksaimniecības politikai piemēro 2023.–2027. gadā.

PMEF atbalsta politikas orientācijas maiņu no noteikumu izpildes uz sniegumu un rezultātiem. Šis jaunais uz sniegumu vērstais īstenošanas modelis paredz vairākus vienotus snieguma rādītājus.

Piemēram, šādus:

• izlaides rādītāji, kurus izmantos KLP īstenošanas uzraudzībai;
• rezultāta rādītāji, kurus izmantos, lai novērotu ES valstu virzību ceļā uz iepriekš noteiktu mērķu sasniegšanu;
• konteksta un ietekmes rādītāji, kurus izmantos, lai novērtētu politikas vispārējās sekmes KLP mērķu sasniegšanā.

Norādījumi par to, kā plānot uz paziņot izlaides un rezultātu rādītājus, ir sniegti pavadvēstulē.

Juridiskais pamats

CMEF reglamentē šādi noteikumi:

• Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. pants — kopīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveide;
• Īstenošanas regula (ES) Nr. 834/2014 — CMEF piemērošana;
• Regula (ES) Nr. 1303/2013 — Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) uzraudzības un novērtēšanas elementi;
• Regula (ES) Nr. 1305/2013, Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014 — lauku attīstības politikas uzraudzība un novērtēšana.

CMEF reglamentē šādi noteikumi:

• Regulas (ES) Nr. 2021/2115 128. pants — uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveide;
• iznākuma un rezultātu rādītāju aprēķins (Īstenošanas regula (ES) 2021/2290).