Skip to main content
Agriculture and rural development

Paplašināšanās procesā iesaistītās valstīs

Pārskats par Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu tirdzniecību ar ES paplašināšanās kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

Agropārtikas produktu tirdzniecība ar paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm

ES un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir ciešas tirdzniecības attiecības.

ES ar Rietumbalkānu valstīm ir noslēgusi stabilizācijas un asociācijas nolīgumus (SAN), kas pārejas periodā izveido brīvās tirdzniecības zonu visām valstīm, izņemot Kosovu. Nolīgumi paredz nodokļu un netrifa šķēršļu atcelšanu divpusējai tirdzniecībai un aptver visas preces, izņemot dažus lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus, kuriem piemēro samazinātus nodokļus un/vai kvantitatīvas koncesijas.

Agropārtikas produktu tirdzniecība ar šo reģionu kopš 2008. gada ir divkāršojusies, un tirdzniecības paplašināšanās kopumā ir nākusi par labu Rietumbalkānu valstīm: desmit gadu laikā reģions palielināja savu eksportu uz ES par vairāk nekā 100 %, savukārt ES eksports uz šo reģionu pieauga mazākā mērā – par 52 %. Tomēr kopumā ES ir agropārtikas produktu neto eksportētāja attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, izņemot Serbiju.

Turklāt saskaņā ar autonomajiem tirdzniecības pasākumiem, kas attiecībā uz Rietumbalkāniem ir spēkā kopš 2000. gada, tirdzniecībā ar ES šīs valstis turpina gūt labumu no preferencēm. Tas ļauj apturēt īpašos nodokļus, kurus parasti piemēro augļiem un dārzeņiem, un piekļūt vispārējai vīna kvotai pēc tam, kad ir izsmeltas attiecīgo SAN ietvaros pieejamās valstu divpusējās vīna kvotas.

Turcijas gadījumā ES ir noslēgusi īpašu nolīgumu par tādu lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kurus neaptver starp abām pusēm izveidotā muitas savienība.

Saistītā informācija

Tirdzniecība starp ES un Rietumbalkānu valstīm

ES tirdzniecība ar Turciju

Valstis

Albānija

Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Albāniju reglamentē ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAN). SAN stājās spēkā 2009. gada 1. aprīlī. Nolīguma ar tirdzniecību saistītā sadaļa, pateicoties pagaidu nolīgumam, stājās spēkā jau 2006. gada 1. decembrī.

Nolīgums paredz augstu liberalizācijas līmeni ar dažiem nelieliem izņēmumiem attiecībā uz ierobežotu skaitu lauksaimniecības produktu. Saskaņā ar nolīgumu visi Albānijas izcelsmes lauksaimniecības produkti var tikt ievesti ES bez muitas nodokļa, izņemot liellopu gaļu, cukuru un vīnu, kam piemēro preferenciālas tarifa kvotas (TK). Daži ES eksporta produkti, piemēram, piena produkti, daži graudaugi un dažu graudaugu sēklas, Albānijā nav pilnībā liberalizēti, tomēr tiem tiek piemērota samazināta pamatlikme.

ES ir liels tirdzniecības bilances pārpalikums agropārtikas produktu tirdzniecībā ar Albāniju, jo īpaši attiecībā uz ūdeni, pārtikas izstrādājumiem, kā arī maizi un mīklas izstrādājumiem. Savukārt ES no Albānijas importē galvenokārt augus, tomātus un atsevišķus dārzeņus.

Nolīgums nodrošina tajā uzskaitīto vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpēju aizsardzību.

Saistītā informācija

ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums

26 MARTS 2019
Agri-food trade statistical factsheet – Albania
English
(426.04 KB - PDF)
Lejupielādēt

Bosnija Hercegovina

Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Bosniju un Hercegovinu reglamentē ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAN). SAN stājās spēkā 2015. gada 1. jūnijā. Ar tirdzniecību saistīto nolīguma sadaļu, pateicoties pagaidu nolīgumam, piemēro jau no 2008. gada 1. jūlija. Nolīgums ar dažiem retiem izņēmumiem paredz augstu liberalizācijas līmeni, un tam ir asimetrisks raksturs. Saskaņā ar nolīgumu visi Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes lauksaimniecības produkti var tikt ievesti ES bez muitas nodokļa, izņemot liellopu gaļu, cukuru un vīnu, kam piemēro tarifa kvotas (TK). Daži ES eksporta produkti, kā dzīvi dzīvnieki, gaļa, piena produkti, augļu sulas, Bosnijā un Hercegovinā nav pilnībā liberalizēti, bet tiem piemēro Bosnijas un Hercegovinas pamatlikmes samazinājumu.

ES ir liels pārpalikums agropārtikas produktu tirdzniecībā ar Bosniju un Hercegovinu, jo īpaši attiecībā uz liellopu gaļu, konditorejas izstrādājumiem un pārtikas izstrādājumiem. Savukārt ES no Bosnijas un Hercegovinas importē galvenokārt augļus, jēlādas un ūdeni.

SAN nodrošina visu nolīgumā uzskaitīto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpēju aizsardzību.

Saistītā informācija

ES un Bosnijas un Hercegovinas stabilizācijas un asociācijas nolīgums

26 MARTS 2019
Agri-food trade statistical factsheet – Bosnia and Herzegovina
English
(427.1 KB - PDF)
Lejupielādēt

Kosova*

Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Kosovu reglamentē SAN, kas stājās spēkā 2016. gada 1. aprīlī. Nolīgums paredz augstu liberalizācijas līmeni ar dažiem nelieliem izņēmumiem attiecībā uz ierobežotu skaitu lauksaimniecības produktu. Saskaņā ar nolīgumu visi Kosovas izcelsmes lauksaimniecības produkti var tikt ievesti ES bez muitas nodokļa, izņemot liellopu gaļu, cukuru un vīnu, kam piemēro tarifa kvotas (TK). Daži ES eksporta produkti, piemēram, piena produkti, daži graudaugi un dažu graudaugu sēklas, Kosovā nav pilnībā liberalizēti, tomēr tiem tiek piemērota samazināta pamatlikme.

ES ir liels pārpalikums agropārtikas produktu tirdzniecībā ar Kosovu, jo īpaši attiecībā uz tabaku, ūdeni un pārtikas izstrādājumiem. Savukārt ES no Kosovas importē galvenokārt atsevišķus augļus, ūdeni un jēlādas.

SAN nodrošina visu nolīgumā uzskaitīto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpēju aizsardzību.

Apzīmējums “Kosova” neskar nostājas par statusu un ir saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumu par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Saistītā informācija

ES un Kosovas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums

26 MARTS 2019
Agri-food trade statistical factsheet – Kosovo
English
(413.02 KB - PDF)
Lejupielādēt

Melnkalne

Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Melnkalni reglamentē ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAN), kas stājās spēkā 2010. gada 1. maijā. Nolīguma ar tirdzniecību saistītā sadaļa, pateicoties pagaidu nolīgumam, stājās spēkā jau 2008. gada 1. janvārī. Nolīgums paredz augstu liberalizācijas līmeni ar dažiem nelieliem izņēmumiem attiecībā uz ierobežotu skaitu lauksaimniecības produktu. Saskaņā ar nolīgumu visi Melnkalnes izcelsmes lauksaimniecības produkti var tikt ievesti ES bez muitas nodokļa, izņemot liellopu gaļu, cukuru un vīnu, kam piemēro preferenciālas tarifa kvotas. Daži ES eksporta produkti, piemēram, gaļa, piena produkti, atsevišķi augļi un dārzeņi, Melnkalnē nav pilnībā liberalizēti, tomēr tiem tiek piemērota samazināta pamatlikme.

ES ir liels pārpalikums agropārtikas produktu tirdzniecībā ar Melnkalni, jo īpaši attiecībā uz gaļu, piena produktiem un pārtikas izstrādājumiem. Savukārt ES no Melnkalnes importē galvenokārt dārzeņus (sēnes), vīnu un eļļas.

SAN nodrošina visu nolīgumā uzskaitīto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpēju aizsardzību.

Saistītā informācija

ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas nolīgums

4 MARTS 2019
Agri-food trade statistical factsheet – Montenegro
English
(408.55 KB - PDF)
Lejupielādēt

Ziemeļmaķedonija

Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Ziemeļmaķedoniju reglamentē ES un Ziemeļmaķedonijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAN). SAN stājās spēkā 2004. gada 1. aprīlī. Ar tirdzniecību saistīto nolīguma sadaļu, pateicoties pagaidu nolīgumam, piemēro jau no 2001. gada 1. jūnija. Nolīgums paredz augstu liberalizācijas līmeni ar dažiem nelieliem izņēmumiem attiecībā uz ierobežotu skaitu lauksaimniecības produktu. Saskaņā ar nolīgumu visi Ziemeļmaķedonijas izcelsmes lauksaimniecības produkti var tikt ievesti ES bez muitas nodokļa, izņemot liellopu gaļu, cukuru un vīnu, kam piemēro preferenciālas tarifa kvotas. Daži ES eksporta produkti, piemēram, gaļa, piena produkti, daži augļi, Ziemeļmaķedonijā nav pilnībā liberalizēti, bet uz tiem attiecas Ziemeļmaķedonijas pamatlikmes samazinājums.

ES ir liels pārpalikums agropārtikas produktu tirdzniecībā ar Ziemeļmaķedoniju, jo īpaši attiecībā uz gaļu, pienu un dzīviem dzīvniekiem. Savukārt ES no Ziemeļmaķedonijas importē galvenokārt augļus, dārzeņus, vīnu un tabaku.

Saistītā informācija

ES un Ziemeļmaķedonijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums

26 MARTS 2019
Agri-food trade statistical factsheet – North Macedonia
English
(418.52 KB - PDF)
Lejupielādēt

Serbija

Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Serbiju reglamentē ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAN), kas stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī. Ar tirdzniecību saistīto SAN sadaļu, pateicoties pagaidu nolīgumam, Serbija piemēro jau no 2009. gada 1. janvāra un ES – no 2010. gada 1. februāra. Nolīgums paredz augstu liberalizācijas līmeni ar dažiem nelieliem izņēmumiem attiecībā uz ierobežotu skaitu lauksaimniecības produktu. Saskaņā ar nolīgumu visi Serbijas izcelsmes lauksaimniecības produkti var tikt ievesti ES bez muitas nodokļa, izņemot liellopu gaļu, cukuru un vīnu, kam piemēro preferenciālas tarifa kvotas. Daži ES eksporta produkti, piemēram, gaļa, piena produkti, atsevišķi augļi un dārzeņi, Serbijā nav pilnībā liberalizēti, tomēr tiem tiek piemērota samazināta pamatlikme.

Serbijai ir pārpalikums agropārtikas produktu tirdzniecībā ar ES, jo īpaši attiecībā uz augļiem, dārzeņiem, graudaugiem un cukuru. Savukārt ES uz Serbiju eksportē galvenokārt gaļu, piena produktus un pārtikas izstrādājumus.

Nolīgums nodrošina visu SAN uzskaitīto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpēju aizsardzību.

Saistītā informācija

ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas nolīgums

4 MARTS 2019
Agri-food trade statistical factsheet – Serbia
English
(412.46 KB - PDF)
Lejupielādēt

Turcija

ES un Turcija 1963. gada asociācijas nolīguma ietvaros 1996. gadā izveidoja muitas savienību, bet tā neaptver lauksaimniecības produktus. Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Turciju reglamentē ES un Turcijas nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Nolīgums tika grozīts 2006. gadā, lai ņemtu vērā ES paplašināšanos 2004. gadā, un pēc tam 2018. gadā, lai ņemtu vērā mainīto definējumu attiecībā uz ES piešķirto liellopu gaļas kvotu.

Nolīgumam ir asimetrisks raksturs. Turcija gūst labumu no ad valorem nodokļu pilnīgas atcelšanas visiem lauksaimniecības produktiem, izņemot visjutīgākos lauksaimniecības produktus, uz kuriem attiecas kvotas. ES preferences attiecas tikai uz nolīgumā uzskaitītajām kvotām.

Turcija ir nozīmīga ES tirdzniecības partnere; attiecībā uz ES agropārtikas produktu eksportu Turcija ir desmitajā vietā un attiecībā uz ES importu – astotajā vietā (2019. gadā). Turcijai ir pārpalikums agropārtikas produktu tirdzniecībā ar ES, jo īpaši attiecībā uz augļiem un dārzeņiem un augļu un dārzeņu izstrādājumiem. Savukārt ES uz Turciju eksportē galvenokārt graudaugus, kokvilnu un pārtikas izstrādājumus.

Saistītā informācija

ES un Turcijas nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecības režīmu

26 MARTS 2019
Agri-food trade statistical factsheet – Turkey
English
(436.97 KB - PDF)
Lejupielādēt