ACVN “Piranska sol” tiek ražots vistālāk uz ziemeļiem esošajos Vidusjūras sāls dīķos, izmantojot pirms 700 gadiem atklāto metodi.
ACVN “Piranska sol” tiek augsti vērtēts – salīdzinājumā ar cita veida sāli tas ir tīrs, balts un bez māla piemaisījumiem, tāpēc arī vieglāks un trauslāks. Visu šo laiku tam ir bijusi liela nozīme saimnieciskās darbības sekmēšanā Slovēnijas piekrastē.
Izcelsme
Pirmā rakstiskā liecība par sāls ieguves vietām Piranas pilsētā ir datēta ar 804. gadu. Vairākas nelielas sāls ieguves vietas tad piederēja mūku ordeņiem. Piranas pilsētas 1274. gada statūtos iekļauti vairāki noteikumi attiecībā uz sāls ieguves vietām, kas apliecina pilsētas tiesības ražot un tirgot sāli.
“Petola” – aļģu un minerālu dabīgā bāze, kas “Piranska sol” sālim piešķir tā īpašo krāsu un kvalitāti, – tika izmantota, sākot no 1358. gada, kad saskaņā ar Piranas pilsētas statūtiem sāls ieguves vietās bija jāveic rekonstrukcijas darbi, jo māla klātbūtnes dēļ sāls ieguva brūnu nokrāsu.
Pateicoties sāls ieguves strādniekiem no Pagas salas, Piranas pilsētā sāls ražošanā sāka izmantot “petola” aizsargslāni, kas ļāva iegūt tīrāku un baltāku sāli, un šī prakse tiek izmantota arī mūsdienās.
Pēc 300 labklājības gadiem reģionālā nestabilitāte 18. gadsimta sākumā izraisīja Piranas sāls dīķu panīkumu. Tas izbeidzās, kad sāls ieguves vietas pārņēma Austroungārijas administrācija, kura atcēla ražošanas ierobežojumus, paaugstināja sāls pārdošanas cenu un noteica par obligātu visa saražotā sāls iepirkšanu, līdz ar to atjaunojot sāls dīķu agrāko spožumu.
Pēc Austroungārijas monarhijas sabrukuma 20. gadsimtā sāls ieguves vietas nonāca Itālijas un Dienvidslāvijas administrācijas pārziņā līdz brīdim, kad 1991. gadā Slovēnija kļuva par neatkarīgu valsti.
Pateicoties tā specifiskajām īpašībām un senajām ražošanas metodēm, 2014. gadā “Piranska sol” tika atzīts par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN).
Ražošana
Katrs ACVN “Piranska sol” ražošanas posms norisinās dabas parkā Sečovlje Salina un dabas rezervātā Strunjan, kas atrodas Piranas un Izolas pašvaldībās Slovēnijas piekrastē.
ACVN “Piranska sol” galvenā iezīme ir tā, ka šā sāls ieguve ir gandrīz vienīgi roku darbs, pielietojot tās pašas 700 gadu gaitā izkoptās metodes. Iepriekš minētajai “petola” bāzei ir centrāla vieta šajā procesā. Tā ir 1 cm bieza garoza, ko kultivē un uztur, izmantojot tradicionālos koka instrumentus, un tā sastāv no zilalģēm, ģipša, karbonātiem un dažiem māliem.
Tās funkcija ir divkārša: pirmkārt, tā neļauj sālim sajaukties ar jūras dubļiem zem tā, līdz ar to tas var saglabāt savu tīro un balto izskatu; otrkārt, tā darbojas kā bioloģisks filtrs, kas novērš smago metālu atlieku nogulsnēšanos sāls kristālos.
Kristāli katru dienu manuāli tiek savākti koniskās kaudzēs, izmantojot tradicionālu koka grābekli, sauktu par gavero. Pateicoties kristālu ikdienējai vākšanai, neveidojas biezs, ciets slānis, kas parasti veidojas, jūras sāli savācot mehāniski.
Līdz ar to kristāli satur nedaudz jūras ūdens, kas tos padara vieglākus un smalkākus un ļauj tiem ātrāk izšķīst. Ražošanas procesā ar ACVN “Piranksa sol” apzīmētais sāls netiek attīrīts vai skalots, tāpēc tam ir dabiski sabalansēts minerālvielu sastāvs bez piedevām.
Sāls ieguves pamattehnoloģija, kurā tiek izmantoti sekli dīķi pakāpeniskai iztvaikošanai, ir saglabājusies visu šo laiku. Galvenās atšķirības starp atsevišķiem sāls dīķiem Vidusjūrā nosaka metode, kas izmantota sāls savākšanai šajos dīķos, un šo procesu nosaka reģiona mikroklimats.
Ja klimats ir labvēlīgs, var izmantot pastāvīgu kristalizācijas procesu. Ja klimatiskie apstākļi ir nestabili, kā tas ir Piranā, kur ir vasaras negaisu un spēcīgu lietusgāžu risks, sāls jāvāc katru dienu. Sāls ikdienējas savākšanas prakse, kā arī tas, ka tiek izmantota pamatne, saukta par “petola”, padara ar ACVN “Piranska sol” apzīmētu sāli atšķirīgu no citiem sāls veidiem Eiropā un ārpus tās robežām.
Ar ACVN “Piranska sol” apzīmētā sāls ražošana vienmēr īstenota harmonijā ar apkārtējo vidi, un tā ir vairojusi šā reģiona dabas un kultūras vērtību.
Plašāka informācija
ACVN “Piranska sol” – juridiska un tehniska informācija