Skip to main content
Agriculture and rural development

ACVN “Krokos Kozanis”

Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) garantē, ka konkrētajā reģionā notiek visi ražošanas, pārstrādes un sagatavošanas procesa posmi.

Vēsture

Krokuss, no kura ziediem iegūst safrānu, tika audzēts jau Mīnoja kultūras periodā (no 2600. līdz 1100. g. p.m.ē.). Ap 1600. gadu p.m.ē. tapusī freska “Safrāna vācēja”, kurā redzama jauna sieviete, kas vāc safrānu, atspoguļo safrāna nozīmi jau tajā laikā.

Grieķijā safrāna ražas ievākšanas pirmsākumi meklējami Mīnoja kultūras periodā. Freska “Safrāna vācēja” (1600 g.p.m.ē.) - Autortiesības: Yann Forget / Wikimedia Commons / CC-BY-SA-3.0
Grieķijā safrāna ražas ievākšanas pirmsākumi meklējami Mīnoja kultūras periodā. Freska “Safrāna vācēja” (1600 g.p.m.ē.) - Autortiesības: Yann Forget / Wikimedia Commons / CC-BY-SA-3.0

Turklāt krokuss, tā zieds un safrāns tiek pieminēti jau senākajos literārajos darbos, piemēram, Homēra tekstos, Vecajā Derībā, kā arī grieķu mitoloģijā. Hermejs (Zeva dēls, dievu vēstnesis, tirgotāju dievs...) sacentās diska mešanā ar kādu labu draugu, mirstīgo jaunekli Krokosu. Tomēr grieķu dievs Krokosu nāvējoši ievainoja. Viņam mirstot, trīs asins lāses ieritēja krokusa zieda vidū, radot trīs drīksnas — no tām tad arī ievāc safrānu.

Ražošana

Tagad Grieķijas safrānu iegūst tikai Kozani reģionā. Audzēšana minētajā apgabalā ir sākusies 17. gadsimtā. Unikāla klimatisko un augsnes apstākļu kombinācija (labi drenēta, vidēji auglīga augsne mēreni silta klimata apstākļos) apvienojumā ar īpašajām zināšanām par šā auga audzēšanu un ražas ievākšanu ļauj iegūt augstas kvalitātes produktu.

Krokusa ziedi uzplaukst oktobra vidū, un to ziedēšanas laiks ir no 20 līdz 25 dienām. Ražas ievākšana sākas saulei lecot un turpinās gandrīz līdz saulrietam. Ar rokām plūktos ziedus rūpīgi ieliek priekšautos vai grozos.

Ievāktos ziedus pēc tam izklāj uz īpaša galda, un ar elektrisko ventilatoru putekšņlapas un drīksnas atdala no pārējām zieda daļām. Vissvarīgākā un sarežģītākā daļa ir kaltēšana, kas prasa lielu rūpību un prasmi. Nepareizi veikta kaltēšana negatīvi ietekmē garšvielas kvalitāti un raksturīgās īpašības.

34820459815_c2c6c4c3c0_o.jpg
"Crocus sativus SAFFRON CROCUS" by Dr. Nasser Halaweh licenced under CC BY-NC 2.0

Svaigos drīksnas pavedienus izklāj plānās kārtās uz rāmjiem ar zīda pamatni. Pēc tam tos ievieto labi vēdinātās apsildītās telpās. Šis darbs, ko pilnībā veic ar rokām, ilgst no 20 līdz 60 dienām. Kad putekšņlapas ir izkaltētas, tās jāšķiro, jānotīra un jāievieto traukos, lai piegādātu kooperatīvam. Viss šis darbs jāpabeidz līdz marta beigām.

Kad safrāns ir nogādāts kooperatīvā, tam jo īpaši tiek pārbaudīts mitruma līmenis, jo pastāv risks, ka savairojas sēnītes, kas var bojāt produktu. Mitruma līmenis nedrīkst pārsniegt 8 līdz 11,5 %. Ir vajadzīgas papildu pārbaudes, lai pārliecinātos, ka produktā nav piemaisījumu vai putekšņu daudzums nav pārāk liels.

Safrānu, kas atbilst visām pārbaudes prasībām, iepako. Ja safrānu paredzēts izmantot par garšvielu, to parasti iepako viena grama, divu gramu, četru gramu vai 28 gramus lielos iepakojumos. Tomēr to var pārdot arī mazākos daudzumos pulverveidā — no 0,25 grama līdz 1 gramam.

Safrānu galvenokārt izmanto ēdienu gatavošanā un mazos daudzumos, jo tam piemīt spēcīga garša. To bieži izmanto, lai aromatizētu rīsus, un arī kā piedevu, piemēram, zivju vai vistas ēdieniem. Tā kā safrānam ir ļoti spēcīga krāsotspēja, kas jo īpaši izteikta ir produkta ACVN “Krokos Kozanis” gadījumā, to izmanto arī krāsu ražošanā un drēbju krāsošanā. Terapeitisko īpašību dēļ safrānu izmanto arī kosmētikā un zālēs.

Sīkāka informācija

ACVN “Krokos Kozanis” – juridiskā specifikācija

Aizsargāts cilmes vietas nosaukums

Kvalitatīva pārtika un dzērieni visā Eiropā