Saistītā ienākumu atbalsta skaidrojums
Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros saikne starp ienākumu atbalsta maksājumu saņemšanu un konkrētu produktu ražošanu tika pakāpeniski atcelta (“atsaistīta”). Mērķis ir izvairīties no noteiktu produktu pārprodukcijas un panākt, ka lauksaimnieki reaģē uz patiesu tirgus pieprasījumu.
Tomēr dažās situācijās konkrētu lauksaimniecības nozari vai apakšnozari var atbalstīt, lai risinātu grūtības, ar kurām tā saskaras, ja šī nozare ir svarīga sociālekonomisku un/vai vidisku apsvērumu dēļ.
Saistītā ienākumu atbalsta mehānisma mērķis ir novērst šo grūtību saasināšanos, uzlabojot:
- konkurētspēju;
- ilgtspēju un / vai
- kvalitāti.
Saistītā ienākumu atbalsta mehānisms ir īpaši piemērots situācijās, kad alternatīva varētu būt atteikšanās no ražošanas, kas savukārt var ietekmēt citas piegādes ķēdes daļas vai saistītos tirgus un, iespējams, palielināt bezdarbu jau tā ekonomiski degradētos lauku reģionos.
Atbalstu izmaksā par attiecīgās nozares dzīvnieku vai hektāru (piemēram, saistītu ar ražošanu), un uz to attiecas dažādi svarīgi nosacījumi un stingri ierobežojumi, lai mazinātu tirgus traucējumu risku.
Saistītais ienākumu atbalsts praksē
Kā likums (ar dažiem izņēmumiem pienācīgi pamatotos gadījumos) ES valstis nedrīkst izmantot vairāk nekā 13 % no sava tiešo maksājumu budžeta, lai piešķirtu saistīto ienākumu atbalstu. Tomēr to var palielināt par ne vairāk kā 2 % punktiem, lai atbalstītu proteīnaugu audzēšanu, ņemot vērā šīs nozares horizontālās grūtības un ievērojamo atkarību no importa ES līmenī.
Saistītā ienākumu atbalsta mehānismu var izmantot tikai dažām nozarēm, kas norādītas Regulā (ES) 2021/2115, un ES valstīm:
- savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam jāpamato šī atbalsta veida kā daļas no intervences stratēģijas izmantojums;
- jāpamato visu mērķnozaru grūtības;
- jāpamato atbalsta ilgtermiņa mērķi, piemēram, uzlabot konkurētspēju, kvalitāti un / vai ilgtspēju; kā arī
- jāpamato visu mērķnozaru sociālekonomisko un / vai vidisko nozīmi.
Ienākumu atbalsta sistēma jaunās 2023.–2027. gada KLP ietvaros paredz pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgāku finansiālā atbalsta sadalījumu lauksaimniekiem un darba ņēmējiem visā ES.
ES valstīm būtu jāņem vērā arī atbalsta iespējamā ietekme uz iekšējo tirgu.
Potenciāli atbalsttiesīgās nozares ir labība, eļļas augu sēklas (izņemot konditorejai paredzētas saulespuķu sēklas), proteīnaugi, tostarp pākšaugi un pākšaugu un stiebrzāļu maisījumi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, galda olīvas, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi un īscirtmeta atvasāji.
Visas ES valstis, izņemot Nīderlandi, nolēma konkrētām nozarēm 2023.–2027. gadā nodrošināt saistīto ienākumu atbalstu. Tomēr finansējuma apjoms un aptverto nozaru klāsts dažādās valstīs ievērojami atšķiras.
Saistītais atbalsts 2014.–2022. gadā: brīvprātīgs saistītais atbalsts
Iepriekšējā 2014.–2022. gada plānošanas periodā bija iespējams lauksaimniekiem piešķirt saistīto atbalstu. Turpmāk sniegtajos dokumentos ir sniegts pārskats par ES valstu lēmumiem attiecībā uz ienākumu atbalstu.
