Cīņa pret klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņas un lauksaimniecība ES

Lauksaimniecībai ir pozitīva un nozīmīga loma klimata pārmaiņu mazināšanā: kultūraugi, dzīvžogi un koki, kas aug lauksaimniecības zemē, ar fotosintēzes palīdzību no atmosfēras piesaista oglekli, savukārt pienācīgi apsaimniekota augsne nodrošina oglekļa uzglabāšanu.

Tomēr lauksaimniecība rada arī aptuveni 10 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES (2017. gadā 438 994 Mt CO2 ekvivalenta); to pārspēj vien enerģētikas, transporta, dzīvojamo ēku un tirdzniecības nozare. Lauksaimniecības darbības rezultātā rodas jo īpaši divu veidu siltumnīcefekta gāzes:

• metāns (CH4) – lauksaimniecības dzīvnieku gremošanas traktā, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanā un rīsu audzēšanā;
• dislāpekļa oksīds (N2O) – lauksaimniecības augsnē ar organisko un minerālo slāpekli saturošu mēslojumu un kūtsmēslu apsaimniekošanā.

Eiropas Savienībā no 1990. līdz 2017. gadam lauksaimniecības nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājušās par 19 %. Tajā pašā laikposmā metāna emisijas, kas rodas fermentācijas procesā liellopu gremošanas traktā, samazinājušās par 21 %.

Eiropas Komisija ir iecerējusi ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) palīdzību panākt, ka lauksaimniecība sniedz lielu ieguldījumu ES klimata rīcībpolitikā.

Stratēģijā “No lauka līdz galdam”, kas tapusi Eiropas zaļā kursa ietvaros, ir izklāstīts satvars pārejai uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kurā lauksaimnieki arī turpmāk var apmierināt sabiedrības pieprasījumu pēc pārtikas, vienlaikus aizsargājot klimatu. KLP ir galvenais instruments, kas lauksaimniekiem izmantojams šajā pārejas posmā.

KLP darbības

KLP veicina ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas Eiropas Savienībā, kuras ļauj lauksaimniekiem:

• apgādāt sabiedrību ar drošu, veselīgu un ilgtspējīgi ražotu pārtiku;
• gūt stabilus un taisnīgus ienākumus, kuri atspoguļo arī viņu nodrošināto sabiedrisko labumu klāstu;
• aizsargāt dabas resursus, vairot biodaudzveidību un palīdzēt cīņā pret klimata pārmaiņām.

Ieviešot dažādus noteikumus un pasākumus, KLP atbalsta klimatrīcību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Savstarpējā atbilstība

Saskaņā ar savstarpējās atbilstības noteikumiem maksājumi visiem KLP atbalsta saņēmējiem ir saistīti ar tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (TANPP) kopumu un labu lauksaimniecības un vides stāvokli (LLVS). Laikā, kad pieaug klimata pārmaiņu radītais noslogojums, savstarpējās atbilstības noteikumi aizsargā dabas resursus, savukārt īpašie noteikumi augsnes aizsardzības jomā, piemēram, prasība par minimālo augsnes segumu saskaņā ar 4. LLVS, veicina oglekļa uzglabāšanu.

Zaļie maksājumi

Saskaņā ar pašreizējiem KLP noteikumiem lauksaimnieki saņem zaļos maksājumus, ja viņi saglabā ilggadīgos zālājus, gādā par kultūraugu dažādošanu un 5 % aramzemes atvēl ekoloģiski nozīmīgām platībām.

Prasība par ilggadīgajiem zālājiem var palīdzēt saglabāt organisko oglekli augsnē, savukārt dažas no iespējām iekopt ekoloģiski nozīmīgas platības, piemēram, laukmales, agromežsaimniecības stādījumus un augu segu, arī var veicināt oglekļa piesaisti.

Lauku attīstība

Viena no sešām tā sauktā KLP “otrā pīlāra” jeb lauku attīstības prioritātēm ir “veicināt resursefektivitāti un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu mazoglekļa ekonomiku lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarēs”. ES valstis var palīdzēt īstenot šo prioritāti, savās lauku attīstības programmās paredzot pasākumus, kas:

• sekmē atjaunojamo energoresursu piegādi un izmantošanu;
• samazina siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas lauksaimniecībā;
• veicina oglekļa uzglabāšanu un piesaisti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Uz klimatrīcību un klimatadaptāciju ES valstis var orientēt dažādus pasākumus, tādus kā:

• agrovides un klimata pasākumi, saskaņā ar kuriem lauksaimnieki var apņemties īstenot klimatam labvēlīgu praksi un apsaimniekošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju vai agromežsaimniecību;
• investīcijas materiālajos aktīvos, kuras var novirzīt kūtsmēslu krātuvju izbūvei, tādējādi samazinot amonjaka emisijas;
• mežsaimniecības attīstības un apsaimniekošanas atbalsta pasākumi, kas palielina mežu svarīgo lomu oglekļa piesaistīšanā;
• riska pārvaldības pasākumi, ko var izmantot kopfondu atbalstam nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumā;
• sadarbības, zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumi, kas palīdz izplatīt zināšanas un ieviest inovācijas klimatam labvēlīgā saimniekošanas praksē.

Eiropas Lauku attīstības tīkls veicina zināšanu apmaiņu un sadarbību bioekonomikas un klimata rīcībpolitikas jomā lauku apvidos.

KLP 2023.–2027. gadam

KLP regulējums 2023.–2027. gadam stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ar to lauksaimniecībā tiek panākta lielāka atbilstība Eiropas zaļā kursa mērķiem klimata jomā.

KLP konkrētie mērķi

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, viens no jaunās 2023.–2027. gada KLP desmit konkrētajiem mērķiem ir vērsts uz klimata pārmaiņu mazināšanu un klimatadaptāciju, kā arī uz ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu lauksaimniecībā un tās nodrošināšanu.

KLP stratēģiskie plāni

Savos KLP stratēģiskajos plānos orientējoties uz vajadzībām un potenciālu valsts mērogā, ES valstis var tiekties uz ES mērķu sasniegšanu klimata jomā. Valstis var elastīgāk sagatavot intervences atbilstoši vietējām un reģionālajām prasībām attiecībā uz klimatadaptāciju un izmantot iespējas samazināt emisijas lauksaimniecības nozarē.

Jauna ekoloģiska arhitektūra

Jaunā 2023.–2027. gada KLP nozīmē arī jaunu zaļo arhitektūru, kas paplašina klimatam labvēlīgas saimniekošanas iespējas. Piemēram, stingrāki nosacījumi ietver esošās prasības, piemēram, par ilggadīgo zālāju aizsardzību, taču nu tās būs stiprinātas un racionalizētas. Tie ietver arī tādas prasības kā kūdrāju un mitrāju aizsardzība. Turklāt ievērojama 2023.–2027. gada KLP budžeta daļa ir atvēlēta ekoshēmām, ar kurām var atbalstīt lauksaimnieku brīvprātīgu praksi, kas sekmē klimata pārmaiņu un emisiju mazināšanu. 2021. gada janvārī Komisija publicēja ekoshēmu indikatīvu sarakstu, kurā cita starpā minētas vairākas klimatam labvēlīgas prakses. Atbalsts lauku attīstībai turpina nodrošināt finansējumu zemes apsaimniekošanas maksājumiem, investīcijām, zināšanu krāšanai, inovācijai un sadarbībai saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un klimatadaptāciju.

Progresa uzraudzība

Izmantojot kopīgo uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, Komisija vāc dažādus ar lauksaimniecību un klimata pārmaiņām saistītus datu rādītājus. Komisijas agropārtikas datu portālā ir publicēti infopaneļi ar svarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo rīcību vides un klimata politikas jomā, kā arī klimata pārmaiņas un gaisa kvalitāti.

Izmantojot kopīgo uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, ir arī vieglāk sagatavot daudzus izvērtējumus un ārēju pētījumu ziņojumus, kuros sniegts vērtējums par KLP sniegumu. 2021. gada jūnijā Komisija publicēja neatkarīgu izvērtējumu par KLP ietekmi uz klimata pārmaiņām un siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Jaunā 2023.–2027. gada KLP ietver arī nostiprinātu snieguma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, kas veicina lielāku pārskatatbildību un pāreju uz tādu īstenošanas modeli, kas pamatojas uz sniegumu.

Zināšanas, pētniecība un inovācija

Finansējot pētniecību un inovāciju, Komisija atbalsta tādu mūsdienīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmu izveidi, kas var veicināt klimatrīcību, vienlaikus saglabājot produktivitāti un ienesīgumu. Piemēram, programmas “Apvārsnis Eiropa” augsnes veselības misija tiecas izmantot augsnes potenciālu, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi.

Ar saimniecību konsultatīvās sistēmas palīdzību tiek nodrošināta jaunu zināšanu un paraugprakses kopīgošana, kas palīdz lauksaimniekiem rast piemērotus risinājumus konkrētās situācijās.

Eiropas inovācijas partnerība "Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (EIP-AGRI) apvieno fokusgrupas, darbībgrupas, projektus, publikācijas un pasākumus ar mērķi sekmēt inovāciju lauksaimniecībā un klimata pārmaiņu jomā. Prioritārās jomas ir oglekļa uzglabāšana zemkopībā, agromežsaimniecība, emisiju samazināšana liellopu audzēšanā un atjaunojamās enerģijas izmantošana saimniecībās.

Juridiskais pamats

Savstarpējo atbilstību reglamentē noteikumi par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību – Regula (ES) Nr. 1306/2013, Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 un Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014.

Noteikumi par zaļajiem maksājumiem ir izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1307/2013, Deleģētajā regulā (ES) Nr. 639/2014 un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 641/2014.

ES atbalstu lauku attīstībai nodrošina Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) – Regula (ES) Nr. 1305/2013.