![agricultural landscapes and the flags of Albania, Montenegro, North Macedonia, Serbia and Türkiye](https://agriculture.ec.europa.eu/sites/default/files/styles/oe_theme_medium_no_crop/public/2023-05/featured-ipard-overiew_0.jpg?itok=qr1xkIRF)
Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) ietver atbalstu IPA lauku attīstības programmām (IPARD).
IPARD koncentrējas uz lauku apvidiem un lauksaimniecības pārtikas nozarēm valstīs, kuras gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai. IPARD III programmas tiks īstenotas no 2021. līdz 2027. gadam.
IPA III ietvaros sniegtā lauku attīstības palīdzība arī veicina pakāpenisku pielāgošanos ES kopējās lauksaimniecības politikas noteikumiem.
IPARD un pirmspievienošanās palīdzība
IPA III mērķis ir palīdzēt saņēmējvalstīm pieņemt un īstenot politiskās, institucionālās, tiesiskās, administratīvās, sociālās un ekonomiskās reformas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību ES vērtībām un pakāpeniski panāktu saskaņotību ar ES noteikumiem, standartiem, politiku un praksi. Tādējādi IPA III veicina šo valstu stabilitāti, drošību un labklājību un sekmē to virzību uz dalību ES.
IPA III prioritātes un mērķi ir noteikti IPA plānošanas satvarā, kura piecas tematiskās daļas atspoguļo sarunu sadaļu kopas. 4. daļa (Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme), kuras mērķis ir palīdzēt stiprināt ekonomisko un sociālo attīstību, ietver lauksaimniecību un lauku attīstību.
ES ar IPARD starpniecību sniedz saņēmējvalstīm konkrētu finansiālu un tehnisku atbalstu, lai palīdzētu tām līdzsvarot teritoriālo attīstību, paaugstinot sociālos, vides un ekonomiskos standartus lauku apvidos. Tas tiek darīts, lai
- stiprinātu agropārtikas nozares konkurētspēju un dzīvotspēju, uzlabojot lauksaimniecības spēju konkurēt ar tirgus spēkiem,
- nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,
- uzlabotu klimatnoturību.
IPARD III atbalstu patlaban saņem Albānija, Melnkalne, Serbija, Turcija un Ziemeļmaķedonija.
IPARD mērķi
IPA III (2021–2027) palīdzība lauku attīstībai palīdzēs sasniegt šādus mērķus:
- uzlabot agropārtikas nozares konkurētspēju, pakāpeniski pielāgojot to ES veterinārajiem, pārtikas nekaitīguma un fitosanitārajiem standartiem un veicinot ražošanas efektivitāti un ilgtspēju lauku saimniecībās, lai labāk reaģētu uz sabiedrības prasībām pēc nekaitīgas, uzturvielām bagātas un ilgtspējīgi ražotas pārtikas,
- veicināt uzņēmējdarbības attīstību, izaugsmi un nodarbinātību lauku apvidos, uzlabot lauksaimnieku pozīciju vērtību ķēdē un piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus,
- atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, veicināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un sekmēt vides aizsardzību,
- uzlabot kopienu attīstību un palielināt sociālo kapitālu lauku apvidos, kā arī veidot mūsdienīgas publiskās pārvaldes iestādes, kas darbojas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, ievērojot labas pārvaldības principus.
IPA III un IPARD III mērķis ir palīdzēt saņēmējvalstīm sākt pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu saskaņotību ar ES pārtikas nekaitīguma noteikumiem un ES zaļā kursa centrālo stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kuras uzdevums ir panākt, ka pārtikas sistēmas ir taisnīgas, veselīgas un videi nekaitīgas.
IPA III un IPARD III arī palīdzēs garantēt šo valstu nodrošinātību ar pārtiku, sekmējot lauku apvidu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī uzlabot to noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi.
IPARD atbalsts
ES finansējums
Eiropas Savienība IPARD III programmām 2021.–2027. gadā ir piešķīrusi 990 miljonus eiro. Tomēr kopējā summa, kas tiks izlietota IPARD finansētajiem projektiem, būs lielāka, jo daļu kopējā IPARD atbalsta nodrošina saņēmējvalstis (valsts publiskais finansējums). Turklāt daudzi pasākumi paredz, ka projektu izmaksas daļēji ir jāsedz pašiem finansējuma saņēmējiem.
Indikatīvais IPARD III piešķīrums
Zemāk redzams IPARD III programmām piešķirtā ES finansējuma paredzamais sadalījums starp Albāniju, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Turciju.
2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2027 | Kopā | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Visas valstis | 90 | 99 | 113 | 153 | 170 | 180 | 185 | 990 |
Albānija | 8 | 10 | 12 | 16 | 19 | 23 | 24 | 112 |
Melnkalne | 5 | 6 | 8 | 9 | 10 | 12 | 13 | 63 |
Ziemeļmaķedonija | 7 | 8 | 12 | 15 | 17 |
18 |
20 | 97 |
Serbija | 20 | 25 | 31 | 43 | 54 | 57 | 58 | 288 |
Turcija | 50 | 50 | 30 | 75 | 75 | 75 | 75 | 430 |
Katrai programmai piešķirtās kopējās summas ir norādītas valstu IPARD programmās.
Pieejamie pasākumi
IPARD saņēmējvalstis piesaista savu finansējumu konkrētiem pasākumiem, kas iekļauti IPARD III programmās. ES IPARD III plānošanas satvarā ir paredzēti 13 dažādi pasākumi, kas izskaidroti nozaru nolīgumā, ko Eiropas Komisija noslēdz ar katru no IPARD saņēmējvalstīm.
Katra valsts izvēlas pasākumus, kuri vislabāk atbilst konkrētajām vajadzībām (kas apzinātas lauku attīstības stratēģijās un programmas vajadzību izvērtējumā) un atbalsta attiecīgās IPA III plānošanas satvara prioritātes. Rezultāti tiks vērtēti, pamatojoties uz mērķiem un rādītājiem.
Kopumā ir pieejami 13 pasākumi.
palīdz lauku saimniecībām ieguldīt ēkās un tehnoloģijās, kas uzlabo lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti, konkurētspēju un ilgtspēju;
palīdz lauksaimniekiem kopīgi risināt tirgus problēmas un stiprināt viņu spēju aizstāvēt savas intereses attiecībā uz ražošanu un tirdzniecību, tai skaitā vietējos tirgos;
palīdz nodrošināt pārtikas pārstrādes uzņēmumos īstenoto projektu atbilstību ES drošības un vides standartiem;
palīdz popularizēt lauksaimniecības pārvaldības praksi un ražošanas metodes, kas uzlabo vides un dabas resursu stāvokli un mazina klimata pārmaiņas vai palīdz tām pielāgoties;
atbalsta vietējās rīcības grupas, kas pārstāv plašu daudznozaru privātā un publiskā sektora ieinteresēto personu loku, palīdzot tām īstenot augšupējas vietējās attīstības stratēģijas ekonomisku, sociālu, kultūras un vides uzlabojumu ieviešanai vietējās teritorijās;
sekmē lauku apvidu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību, attīstot fizisko infrastruktūru, kas uzlabo lauku iedzīvotāju dzīves līmeni un lauku apvidu vispārējo pievilcību;
sniedz atbalstu lauku uzņēmumiem un lauksaimnieku ģimenēm, kas vēlas attīstīt ar lauksaimniecību nesaistītas darbības, tādējādi radot jaunas darbvietas, dažādojot ienākumu avotus un apturot cilvēku aizplūšanu no laukiem;
veicina lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē iesaistīto personu profesionālo prasmju un kompetenču uzlabošanu;
sekmē mūsdienīgu publiskās pārvaldes iestāžu izveidi lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, atbalstot apmācību, analīzes, programmu pārraudzību un spēju veidošanu;
nostiprina lauksaimniecības konsultāciju dienestus, kas palīdz uzlabot lauku saimniecību un lauku mikrouzņēmumu ekonomisko un vidisko sniegumu;
veicina mežsaimniecības ekosistēmu atjaunošanu, uzturēšanu un uzlabošanu, vienlaikus risinot klimata pārmaiņu radītās problēmas;
atbalsta lauksaimnieku un lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu izaugsmi un attīstību, radot labvēlīgus kreditēšanas nosacījumus un piesaistot privāto kapitālu;
uzlabo lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti, konkurētspēju un ilgtspēju, veicinot pieejamo inovatīvo risinājumu un pasākumu plašāku un ātrāku izmantošanu.
Īstenošana
Lai IPARD finansējumu varētu sadalīt saņēmējvalstīm, katrai valstij ir jāiesniedz Eiropas Komisijai daudzgadu programma (IPARD programma), kura aptver visu IPA III īstenošanas periodu. Pēc pieņemšanas šīs programmas pārvalda saņēmējvalstī izveidotas struktūras. Tās ievēro mūsdienīgu publiskās pārvaldes iestāžu labas pārvaldības standartus un darbojas saskaņā ar pārvaldības un kontroles sistēmām.
![Wheat, potatoes, black grapes, garlic, olives](https://agriculture.ec.europa.eu/sites/default/files/styles/oe_theme_medium_no_crop/public/2023-05/featured-ipard-management-funding.jpg?itok=1qxaoFeL)
Par programmu pārvaldību saņēmējvalstīs atbild šādas struktūras:
- pārvaldības struktūra, ko veido valsts kredītrīkotāja atbalsta birojs un grāmatvedības struktūra,
- IPARD vadošā iestāde un
- IPARD aģentūra.
Katra saņēmējvalsts veic iemaksas programmas budžetā, izmantojot valsts publisko finansējumu, un ES ieguldījums līdzfinansē publiskos izdevumus, kas faktiski izmaksāti saņēmējiem.
IPARD programmas īsteno netiešā pārvaldībā. Tas nozīmē, ka Komisija ES finansētu programmu īstenošanu deleģē valstu iestādēm. Lai šīs iestādes būtu tiesīgas pārvaldīt ES finansējumu, tām vispirms no Komisijas jāsaņem pilnvarojums finansēšanas pasākumu īstenošanai. Šādu pilnvarojumu piešķir tikai tad, ja attiecīgās valsts iestādes sniedz pierādījumus par savu spēju pārvaldīt ES finansējumu atbilstoši ES pareizas finanšu pārvaldības principiem, kas garantē ES finansiālo interešu aizsardzību.
Šis process nodrošina programmu izpildi un līdzekļu nodošanu saņēmējiem. Vienlaikus arī tiek atbalstīta valstu iestāžu un pārvaldes izveide lauku attīstības jomā, kas sakrīt ar vienu no IPARD mērķiem, proti, nodrošināt, ka saņēmējvalstu pārvaldes iestāžu darbība tuvinās ES standartiem un prasībām.