Tirdzniecība ar agropārtikas produktiem starp EBTA un EEZ valstīm
Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA) ir starpvaldību organizācija, kas apvieno Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici. Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgums ir starptautisks līgums, kas cita starpā ļauj atsevišķas ES vienotā tirgus daļas attiecināt uz Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju.
Atšķirībā no citām rūpniecības nozarēm tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem starp ES un EBTA valstīm nav pilnībā liberalizēta. ES uztur ciešas saites ar EBTA un EEZ valstu lauksaimniecības nozarēm, izmantojot nolīgumus par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem. Ar Norvēģiju un Islandi, pateicoties pirms neilga laika noslēgtiem divpusējiem nolīgumiem, kuri tika apspriesti atbilstīgi EEZ līguma 19. pantam, tika panākta turpmāka lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizācija.
Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem līguma 19. pantā noteikts,
ka līgumslēdzējas puses apņemas turpināt savus pūliņus ar mērķi panākt pakāpenisku lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju. Tālab līgumslēdzējas puses līdz 1993. gada beigām un pēc tam reizi divos gados veic savas lauksaimniecības produktu tirdzniecības apstākļu izvērtēšanu.
Šis liberalizācijas līmenis agropārtikas produktu tirdzniecībā vēl nav sasniegts ar Šveici, kamēr nav atrisināti horizontālie jautājumi.
Kopumā ES ir agropārtikas produktu neto eksportētāja uz šīm valstīm. 2019. gadā Šveice un Norvēģija kā ES agropārtikas eksporta galamērķi attiecīgi ieņēma 4. un 6. vietu.
Valstis
Islande
Islande ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma līgumslēdzēja valsts. EEZ līgums paredz preču brīvu apriti, izņemot lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus.
Islande un ES risina divpusējas tirdzniecības sarunas lauksaimniecības jomā, pamatojoties uz EEZ līguma 19. pantu. Pirmais nolīgums ar Islandi par lauksaimniecības produktu tirdzniecības preferencēm stājās spēkā 2007. gadā. Jaunākais nolīgums stājās spēkā 2018. gadā un satur nolīgumu par tirdzniecības liberalizāciju pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā arī par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Galvenās agropārtikas produktu kategorijas, ko ES eksportē uz Islandi, ir makaroni, mīklas izstrādājumi, cepumi un maize, dārzeņi un šokolāde, konditorejas izstrādājumi un saldējums.
Galvenais ES imports no Islandes agropārtikas nozares ietver neēdamus dzīvnieku produktus, dzīvus dzīvniekus un jēlādas, ādas un kažokādas.
Saistītā informācija
Norvēģija
EEZ līgums ļauj Norvēģijai gūt labumu no ES vienotā tirgus. Lauksaimniecība un zivsaimniecība tomēr ir izslēgtas no brīvas aprites.
Lauksaimniecības produktu preferenciālo tirdzniecību starp ES un Norvēģiju reglamentē EEZ līguma 19. pants. Jaunākais 19. panta nolīgums stājās spēkā 2018. gada 1. oktobrī.
Galvenās lauksaimniecības pārtikas produktu kategorijas, ko ES eksportē uz Norvēģiju, ir cigāri un cigaretes, makaronu izstrādājumi, mīklas izstrādājumi, cepumi, maize un vīns, vermuts, sidrs un etiķis.
ES galvenais agropārtikas imports no Norvēģijas ir pārtikas izstrādājumi, eļļas rauši un jēlādas, ādas un kažokādas.
Saistītā informācija
Šveice
ES un Šveices attiecības lauksaimniecības jomā reglamentē 2002. gada ES un Šveices nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Šis nolīgums paredz tarifu atcelšanu, kā arī beztarifu kvotu ieviešanu vairākiem produktiem; tomēr tirdzniecība vēl nav pilnībā liberalizēta.
Nolīgums ietver arī tirdzniecības veicināšanas noteikumus vairākās jomās, piemēram, attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, bioloģiskajiem produktiem un augļiem un dārzeņiem.
Šveice ir viena no ES galvenajiem tirdzniecības partneriem agropārtikas produktu jomā. 2019. gadā Šveice kā ES agropārtikas produktu eksporta galamērķis bija 4. vietā un attiecībā uz šo produktu importu ES – 6. vietā.
ES ir neto eksportētāja uz Šveici. Galvenās produktu kategorijas, ko ES eksportē uz Šveici, ir vīns, maizes izstrādājumi un dārzeņi.
ES importē galvenokārt grauzdētu kafiju, minerālūdeņus un šokolādi.
