Maigs, izsmalcināts un izturēts: “Irish Whiskey” ir slavens ar savu vieglo un samtaino garšu.
Kopš 6. gadsimta Īrijā tiek destilēts viens no pasaulē vecākajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem — ĢIN "Irish Whiskey". Šā stiprā alkoholiskā dzēriena krāsa var būt no gaiši zeltainas līdz tumši dzintarainai, un tā baudītāji var izgaršot dažādas aromāta nianses, kas sniedzas no augļu līdz ziedu, no koksnes līdz medus notīm.
Vēsture un izcelsme
Īru mūki, ieviesdami Īrijā destilētus alkoholiskos dzērienus, aizsāka procesu, kas pasaulei dāvāja ne tikai vienu no slavenākajiem viskija paraugiem, bet arī pašu šā dzēriena nosaukumu. Nosaukums “Uisce Beatha”, t. i., “dzīvības ūdens”, sākotnēji tika piedēvēts jebkāda veida destilētiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, pat alkoholam, ko izmantoja smaržu vai zāļu gatavošanai, bet ar laiku tas kļuva par sinonīmu dzērienam, ko pazīstam šodien.
Sākotnēji “Irish Whiskey” tika destilēts tikai mājas apstākļos, un bieži vien tas tika darīts slepeni, lai izvairītos no lielas nodokļu likmes maksāšanas. Tādējādi ražošana notika vietējā mērogā un nelielos apjomos. 19. gadsimtā viskija ražošanas apjomi ievērojami pieauga. Rūpnieciskās attīstības temps bija tik straujš, ka destilētavu skaits Īrijā laikā no 1827. gada līdz 1840. gadam dubultojās. Tomēr, ja 19. gadsimts viskija nozarei bija augšupejas laiks, tad 20. gadsimta sākums Īrijas alkohola destilācijai atnesa lejupslīdi.
Nozari smagi iedragāja Pirmā Pasaules kara izraisītie ekonomikas traucējumi, Lieldienu sacelšanās un Īrijas pilsoņu karš. Vēl viens trieciens “Irish Whiskey” nāca no ASV, kur saskaņā ar ASV konstitūcijas 18. grozījumu tika aizliegta alkohola pārdošana ASV (“Sausais likums”). Tas acumirklī noslēdza “Irish Whiskey” lielāko eksporta tirgu, vēl vairāk kaitējot jau tā nestabilajai nozarei.
Neraugoties uz šiem šķēršļiem, Īrijā ražotā viskija popularitāte kopš 1980. gadiem pakāpeniski pieaug, un 1990. gados tika parakstīti vairāki starptautiski nolīgumi, kuros atzīts “Irish Whiskey” unikālais raksturs, tostarp ES un ASV 1994. gada nolīgums, kas ierobežoja “Irish Whiskey” nosaukuma izmantošanu, atļaujot to lietot tikai attiecībā uz Īrijas salā destilēto viskiju. Līdz 2013. gadam visā pasaulē ir eksportēti vairāk nekā 6,2 miljoni deviņlitrīgu mucu — nepārprotams apliecinājums tam, ka īru viskijs tiek augstu vērtēts visā pasaulē!
Ražošanas process
Ražošanas process sākas ar veseliem labības graudiem: iesala viskija ražošanai izmanto vienīgi miežus, savukārt graudu viskija ražošanai vajadzīgā graudu maisījuma sastāvā jābūt vismaz 30 % miežu. Graudus pēc samalšanas sajauc ar vietējo ūdeni. Iegūto iejavu silda, lai no graudiem izdalītu cukurus, un tad misa ir gatava raudzēšanai. Raugu pievieno, lai misā esošos cukurus pārveidotu par spirtu. Saraudzētā misa (angliski “wash”) ir gatava destilācijai.
“Irish Whiskey” destilācijā izmanto divas atsevišķas metodes: vecākā no tām ir destilācijas katla metode, bet otra ir destilācijas kolonnas metode. Destilācijas katla metode viskijam piešķir izteiktāku aromātu buķeti, savukārt ar destilācijas kolonnas metodi iegūst vieglāku alkoholu.
Destilācijas laikā misu karsē, atdala un kondensē. Process atšķiras atkarībā no tā, vai tiek izmantota destilācijas kolonna vai destilācijas katls, un vai viskijs tiek destilēts divreiz vai trīsreiz, taču, neatkarīgi no metodes, vajadzīga ievērojama meistarība, lai destilātu sajaukšanā (kupāžā) iegūtu vēlamos alkohola savienojumus, kas ir augstvērtīga viskija pamatā.
Visbeidzot, viskiju nogatavina vismaz trīs gadus Īrijas salas noliktavās. Aizliegums šo produktu nogatavināt ārpus Īrijas ir tik stingrs, ka viskiju nedrīkst eksportēt tā mucā; lai to drīkstētu izvest no salas, viskijam jābūt pildītam pudelēs vai inertā tvertnē.