Daujēnu ciemā, kas atrodas Lietuvas ziemeļos, jau gadsimtiem ilgi tiek ražota garda rudzu maize AĢIN “Daujėnų naminė duona”.
Katrs klaips ir mājās cepts un glabā garšas un tradīcijas, kas maiznieku ģimenēs nodotas no paaudzes paaudzē.
Izcelsme
Nosaukums Daujėnų naminė duona (Daujēnu mājas maize) apzīmē šīs tradicionālās maizes vienkāršo izcelsmi.
Rudzu maizes cepšana Daujēnu ciemā aizsākās jau 17. gadsimtā. Maizes cepšanā tika izmantotas receptes un metodes, ko saimnieces nodeva no paaudzes paaudzē.
Kopā ar prasmēm un zināšanām no iepriekšējās paaudzes tika pārmantots arī tradicionālais maizes ražošanas aprīkojums, tostarp dzirnas graudu malšanai, ozolkoka abras mīklas mīcīšanai un raudzēšanai, māla krāsnis maizes cepšanai. Katra ģimene izmantoja savu ozolkoka abru un no iepriekšējās maizes cepšanas reizes saglabāto ieraugu. Abras netika aizdotas, bet gan tika izmantotas tikai vienas ģimenes vajadzībām, tādēļ ģimenes gadiem ilgi varēja saglabāt nemainīgu un unikālu ieraugu un maizes garšu.
Katra ģimene cepa maizi savām ikdienas vajadzībām, turklāt skaisti izgreznoti maizes klaipi itin bieži tika celti galdā ģimenes svinībās — kāzās, kristībās, jubilejās — kā ģimenes izturības, uzticības, auglības un pieticības simbols.
Divdesmitā gadsimta beigās Daujēnu rudzu maizes labā reputācija izplatījās arī ārpus Daujēnu ciema, tādēļ, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, palielinājās maizes ražošanas apjoms. Maizi sāka vest uz izstādēm un pārdot gadatirgos visā Lietuvā un ārpus tās, un tā saņēmusi daudzas godalgas un apbalvojumus.
Neraugoties uz popularitātes pieaugumu, Daujēnu mājas maizes cepšana joprojām notiek mājas virtuvē. Mūsdienās šo maizi joprojām cep pēcnācēji no ģimenēm, kuras nodevušas Daujēnu rudzu maizes cepšanas tradīcijas no paaudzes paaudzē.
Atzīstot maizes autentiskumu un tradīcijas, Daujėnų naminė duona 2014. gadā tika iekļauta Eiropas Savienības aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā.
Ražošana
Visi Daujėnų naminė duona AĢIN ražošanas posmi notiek Daujēnu pagastā, Panevēžas apriņķī Lietuvas ziemeļaustrumos.
Daujēnu rudzu maizes unikālā garša tiek iegūta, izmantojot sensenu ražošanas metodi, kas laika gaitā nav daudz mainījusies, proti, tas ir rūpīgs un akurāts roku darbs, pieredze un zināšanas.
Vispirms tiek sagatavots ieraugs, izsijātus rudzu miltus samaisot ar ūdeni, cukuru, sāli un ķimenēm. Pēc tam mīklu liek ozolkoka abrā un atstāj rūgt. Daudzas abras ir pilnībā izgatavotas no ozolkoka, bet citām no ozolkoka ir tikai pamatne un sānu dēlīši. Katru reizi, kad abrā tiek raudzēta mīkla, ozolkoks uzsūc nedaudz ierauga, kas katrā nākamajā cepšanas reizē palīdz maizei rūgt un piešķir tai unikālu garšu. Daudzi maizes cepēji izmanto ozolkoka piederumus, kas jau vairāk nekā simts gadus ir dzimtas īpašumā.
Kad mīkla ir izmīcīta, ar rokām veido ovālus vai taisnstūrveida klaipus. Mazākie sver 4 kg, lielākie – līdz 10 kg. Pēc tam klaipus cep uz kvēlošām oglēm vai klona krāsnī, līdz klaipa virspusē izveidojas līdz 6 mm bieza, bet apakšā — līdz 4 mm bieza tumši brūna garoza.
Pēc izņemšanas no krāsns klaipiem ļauj atdzist vismaz divpadsmit stundas. Maize iegūst pilnīgu garšu otrajā dienā pēc cepšanas. To var glabāt līdz divām nedēļām, jo fermentētie rudzu milti ļauj ilgāk saglabāt maizes garšu un svaigumu.
Galaproduktam ir patīkama, bagātīga smarža un saldskāba garša. Zem tumšās garozas ir porains un lipīgs maizes mīkstums gaiši brūnā krāsā, kuru izraibina ķimenes. Ikdienas patēriņam paredzētajiem maizes klaipiem ir gluda virsma, bet svētku klaipi tiek rotāti ar īpašiem no rudzu miltu mīklas veidotiem uzrakstiem, ornamentiem vai ziedu motīviem.
Sīkāka informācija
AĢIN “Daujėnų naminė duona” — juridiskās specifikācijas