Bordo vīni ar savu izcilību ir pelnīti iemantojuši slavu, pateicoties gadsimtiem ilgajai pieredzei un lieliskajiem apstākļiem reģionā, kur tiek audzētas vīnogas.
Vēsture
Vīna un vīnrūpniecības vēsturi mūsdienu Francijā aizsāka sengrieķi, bet Bordo vīnu ražošanas vareno uzplaukumu var izskaidrot ar viduslaiku politiku apvienojumā ar kādas ievērojamas sievietes ietekmi.
Akvitānijas Eleonora sākotnēji bija precējusies ar Francijas karali, taču šī savienība nedeva mantinieku, tāpēc tika atcelta. Viņa izgāja par sievu vēlreiz, pie Anžū grāfa Henrija – topošā Anglijas karaļa. Šajā varas spēlē Eleonora bija iepīta daudzās intrigās, divos nolaupīšanas mēģinājumos un pat neveiksmīgā mēģinājumā sava dēla labā gāzt no troņa savu vīru!
Viņas stāsts ir lieliski iedvesmojis Holivudas režisorus (Ketrīnai Hepbērnai Eleonoras loma pat atnesa “Oskaru”), bet galvenais – tas Bordo vīna eksportētājiem nodrošināja monopolu pār ienesīgu eksportu uz Angliju. Vīna tirdzniecība no Eleonoras dzimtās Akvitānijas zēla, un Žirondā saviesās liels skaits vīnogu audzētavu. Tomēr šis uzplaukums bija īslaicīgs, jo līdz ar Akvitānijas nodošanu Francijas kontrolē 100 gadus ilgušā kara rezultātā tirdzniecība ar Angliju panīka.
Neraugoties uz šo panīkumu, Bordo vīni tik un tā uzzēla atkal. Turpmākajos gadsimtos tika izveidotas jaunas tirdzniecības saites ar Nīderlandi un Baltijas valstu tirdzniecības pilsētām. Šodien Bordo vīni tiek eksportēti uz vairāk nekā 150 pasaules valstīm.
Bordo vīnu starptautiskā prestiža iegūšanā liela nozīme ir bijusi kvalitātes garantijām. 1855. gadā Francijā notika izstāde “Exposition Universelle”, uz kuru ieradās vairāk nekā 5 miljoni apmeklētāju no visas pasaules. Lai šajā milzīgajā izstādē aizsargātu Žirondas vīnu slavu, Napoleons III lika Žirondas vīnu izcilību apliecināt pēc jaunas klasifikācijas sistēmas. Šī sistēma darbojas vēl joprojām, un 1973. gadā tā ir papildināta, Bordo vīniem piešķirot aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) statusu. Tas palīdz vēl labāk aizsargāt Bordo vīna starptautisko prestižu un apliecina tā vienreizīgās īpašības un vietējo nozīmi.
Ražošana
Bordo vīnu darītavas koncentrējas ap Žirondas un Dordoņas upju estuāru, kas no Atlantijas okeāna krastam iestiepjas līdz aptuveni 100 km iekšzemē. Grantainā smilts augsne vīnogulājiem nodrošina nevainojamus apstākļus, un siltā temperatūra veicina leknu augšanu. Šī vide (franču valodā terroir) rada Bordo vīnu daudzveidību, jo ļauj izaugt dažādām, būtiski atšķirīgām vīnogu šķirnēm. Ar aizsargāto Bordo nosaukumu ir pieejami sarkanvīni, baltvīni un sārtvīni, un tie ir darināti no plašas vīnogu šķirņu izlases, lai gan sarkanvīni visbiežāk ir ražoti no Merlot, bet baltvīnus parasti ražo vai nu no Sauvignon Blanc, vai Semillon šķirnes vīnogām.
Darbs Žirondas vīna dārzos notiek cauru gadu, un sezona sākas oktobrī. Rudenī sākas aršana, tad visus ziemas mēnešus vīndaris rūpīgi vīnogulājus apgriež, lai pastāvīgi iegūtu augstas kvalitātes ražu.
Pienākot pavasarim, vīnogulājos atjaunojas dzīvības procesi, parādās pumpuri un izaug jaunas lapiņas. Tomēr paaudžu paaudzēs uzkrāto zināšanu rezultāts parādās tikai vēlā pavasarī un vasarā. Vīnkopji rūpīgi izvēlas zarus, kuros ienāksies kvalitatīvas vīnogas, tā sauktajā “zaļajā ražā” paņemot negatavas ogas paraugam, lai garantētu atlikušās ražas augsto kvalitāti un saprastu, kad vislabāk vīnogas ievākt. Kad vīnogas būs nogatavojušās, tās tiks nolasītas, un no izspiestās sulas tiks raudzēts vīns.