Skip to main content
Agriculture and rural development

KLP un attīstība

Nodrošināt, lai kopējā lauksaimniecības politika (KLP) atbilstu attīstības mērķiem, un palielināt attīstības sadarbības rezultativitāti.

Politikas saskaņotība attīstībai

Nodrošinot politikas saskaņotību attīstībai (PCD), Eiropas Savienība tiecas attīstības mērķus ņemt vērā visās savās rīcībpolitikas jomās, kas varētu ietekmēt jaunattīstības valstis. Tās mērķis ir līdz minimumam samazināt pretrunas un veidot dažādu ES politikas jomu sinerģiju, lai no tā gūtu labumu jaunattīstības valstis un lai palielinātu attīstības sadarbības rezultativitāti. Šī pieeja ir uzsvērta Eiropas Komisijas 2017. gada paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, kur runāts par KLP globālo dimensiju, kā arī nepieciešamību veicināt politikas saskaņotību atbilstīgi ANO Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam.

Problēmjautājumi

Jaunattīstības valstīm galvenie izaicinājumi ir novērst pārtikas trūkumu un samazināt nabadzību. 2050. gadā globālajā pārtikas ražošanas nozarē būs jāspēj nodrošināt pietiekami daudz pārtikas 9,3 miljardiem cilvēku, un tas ir par 2 miljardiem vairāk nekā 2011. gadā. Saskaņā ar ESAO/FAO ziņojumiem nākamo 40 gadu laikā pārtikas ražošana pasaulē palielināsies par 60 %.

Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību 2017. gada jūnijā atkārtoti apstiprināja ES apņemšanos nodrošināt PCD un atzina to par būtisku stratēģijas elementu, kas vajadzīgs, lai varētu sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus mūsu partnervalstīs. Konsensā norādīts, ka PCD ir jāpiemēro visās rīcībpolitikas jomās un nozarēs, uz ko attiecas ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, īpašu uzmanību pievēršot tādām jomām kā tirdzniecība, finanses, vides aizsardzība un klimata pārmaiņu apkarošana, pārtikas nodrošinājums, migrācija un drošība.

Ziņošana par progresu

Gandrīz reizi divos gados ES sagatavo ziņojumu par progresu, kas panākts saistībā ar tās apņemšanos īstenot PCD. Tā ir Lisabonas līgumā paredzēta prasība.

Pēdējais ziņojums ir publicēts 2019. gadā, un tajā ir izvērtēts ES iestāžu un ES valstu progress PCD jomā laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam mainīgajos globālās attīstības apstākļos, kas izveidojās pēc ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam pieņemšanas.