Skip to main content
Agriculture and rural development

AĢIN “Münchener Bier”

Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) nodrošina, ka vismaz viens no produkta ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanas posmiem norisinās attiecīgajā reģionā.

Izcelsme

Daudzi droši vien ir dzirdējuši par vācu alus tīrības likumu (vācu val. Reinheitsgebot), kas tradicionāli nosaka, ka vācu alus sastāvā drīkst būt tikai mieži, ūdens un raugs. Vai zinājāt, ka Minhenes pilsētas noteikumi tika pieņemti jau 1487. gadā, proti, 29 gadus pirms Bavārijas kodeksa, kurš vēlāk kļūs par visas Vācijas standartu?

Šī uzticība augstas kvalitātes alum ir bijusi cieši saistīta ar pilsētas identitāti visā tās pastāvēšanas laikā un kādreiz gandrīz vai izraisīja revolūciju. 1844. gadā tika palielināti alus nodokļi, kā dēļ izcēlās tik plaša un vardarbīga pretošanās, ka radīja bailes par monarhijas gāšanu. Tagad Minhenes alum ir tik liela popularitāte, ka ik gadus Minhenes alus festivālā Oktoberfest nogaršot pasaulslaveno alu ierodas seši miljoni apmeklētāju.

Minhenes alum ir vairākas šķirnes no gaišā “Helles” līdz pat tumšajam “Doppelbocks”. Katrai šķirnei ir sava unikālā garša, bet ziniet, ka, iegādājoties Minhenes alu, dzersiet alu, kas slavens ar 500 gadu pieredzē veidotu kvalitāti.

"Marienplatz" Ashwin Chandrasekaran, licencēts atbilstoši CC BY-SA 2.0
"Marienplatz" Ashwin Chandrasekaran, licencēts atbilstoši CC BY-SA 2.0

Ražošana

Izcilam alum vienmēr vajadzīgs labs ūdens, un Minhenes alus darītavās izmanto ūdeni, kas iegūts pa tiešo no pilsētas pašas dziļajiem avotiem. Šis ūdens plūst cauri vairākiem slānekļa slāņiem, kas veidojušies miljoniem gadu, un šī ūdens dēļ Minhenes alum ir tieša saikne ar pašu pilsētu.

Ūdeni sajauc ar rupji maltu graudu iesalu, un iegūto “iejavu”, nepārtraukti maisot, karsē līdz dažādām temperatūras pakāpēm. Tādējādi iesalā aktivizējas fermenti un sastāvdaļas kļūst viegli šķīstošas.

Pēc misas tecināšanas, kur no iejava tiek izfiltrēta misa vai nostādinātas nešķīstošās vielas (drabiņas), pievieno apiņus, un maisījumu vāra 1–2 stundas. Tādējādi tiek izvilkta apiņu garša un izšķīst sastāvdaļas, atbrīvojoties no olbaltumvielām, kas alum ar AĢIN “Münchener Bier” mazina izturību un bojā garšu.

Kad no šķidruma ir atdalītas misā vēl palikušās cietās sastāvdaļas, misu (kas vēl ir karsta) atdzesē un pārlej raudzēšanas traukos, kur tai uzmanīgi pievieno raugu. Visas Minhenes alus darīšanā izmantotās rauga kultūras tiek iegūtas no vienas rauga šūnas, lai tām visām būtu identiskas īpašības. Pēc rauga pievienošanas sākas raudzēšana, un alum ļauj rūgt 4–8 dienas. Rauga iespaidā izšķīdušais iesala cukurs (maltozes) pārvēršas aptuveni trešdaļā alkohola un trešdaļā ogļskābās gāzes. Pārpalikums ir nerūdzis iesals, kas nosaka alus garšu un īpašības.

Kad pirmais raudzēšanas posms ir beidzies, pārpalikušo raugu noņem un alu iepilda tvertnēs. Tad sākas otrais raudzēšanas posms, kur alus pakāpeniski nobriest un dabiski piesātinās ar ogļskābo gāzi. Pēc 4–11 nedēļām alus ir ieguvis pilnīgu garšu, un to var pildīt pudelēs vai mucās.

Sīkāka informācija

AĢIN “Münchener Bier”: tiesību akts

Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Kvalitatīva pārtika un dzērieni visā Eiropā