Viens no slavenākajiem itāļu vīniem ACVN “Chianti” ir pazīstams visā pasaulē. Kopā ar vienkāršu makaronu ēdienu ar tomātu mērci — vai pat aknām un lauka pupām — tā intensīvais aromāts parasti kļūst patiesi izsmalcināts, ja šis vīns pietiekami izturēts.
ACVN “Chianti” vīns ir koši rubīnsakranā krāsā, bet ar laiku iegūst tumšāku granātābola nokrāsu. Tā sausā un harmoniskā garša ar laiku nobriest un kļūst samtaini maiga.
Vēsture
ACVN “Chianti” nāk no Toskānas reģiona Itālijā, kur vīnogulāji vienmēr ir bijuši daļa no ainavas. Tajā rajonā atrasti, piemēram, fosilie vīnogulāji, kas attiecināmi uz laiku pirms desmit miljoniem gadu.
Pirmās vīnkopības liecības reģionā tiek datētas ar VIII gadsimtu, etrusku perioda laikā (VIII līdz III gadsimts p.m.ē.). Jau tā laika Toskānas vīns tika cienīts ārpus reģiona un eksportēts uz Dienviditāliju un Galliju (kuras teritorijas liela daļa tagad ir Francija).
Chianti pakāpeniski nostiprinājās, sākot no agrajiem viduslaikiem. Pakalni starp Florenci un Sjēnu tika saukti par Kjanti pakalniem. Šajā reģionā, kas ir pazīstams ar savām vīna darīšanas metodēm, trīs lieli ciemati (Castellina, Gaiole un Radda) apvienojās, lai izveidotu Lega del Chianti (Kjanti līgu).
1716. gadā Toskānas lielhercogs Kozimo Mediči III pirmo reizi oficiāli atzina vīna nosaukumu Chianti un noteica, ka to izmantot drīkst tikai ražotāji no ciematiem, kas pieder pie Lega del Chianti, kā arī ražotāji Greve ciematā un tā apkaimē.
Kopš tā laika ACVN “Chianti” vīna ražošanas rajona aprises pakāpeniski paplašinājās un pašreiz aptver ievērojamu daļu centrālās Toskānas, jo īpaši Areco, Florences, Prato, Pistoijas, Pizas un Sjēnas provinces. Šis reģions oficiāli tika atzīts 1967. gada 9. augustā, kad ACVN “Chianti” Itālijā ieguva kontrolētas cilmes vietas nosaukumu.
Ražošana
ACVN “Chianti” īpatnības izriet no reģiona klimatiskajām un ģeoloģiskajām īpašībām. Siltais Vidusjūras klimats, ko ietekmē Tirēnu jūra un mīkstina pakalnu reljefs, piedāvā ideālus apstākļus vīnogulāju audzēšanai. Augstums virs jūras līmeņa un lielas temperatūras svārstības dienas laikā ļauj panākt līdzsvaru starp cukura saturu un skābumu.
Chianti ražošanai izmantoto vīnogulāju šķirnes pamatā ir vietējās. Sangiovese, piemēram, ir galvenā šķirne, un 70–100 % Chianti ražošanā izmantoto vīnogu jābūt tieši šīs šķirnes vīnogām.
Chianti ražošanai izmantotos vīnogulājus nevar audzēt augstāk par 700 metriem virs jūras līmeņa, un parasti tos audzē 200 līdz 400 metru augstumā virs jūras līmeņa. Attiecībā uz vīnogu audzēšanu nav nekādu konkrētu ierobežojumu ar nosacījumu, ka netiek skartas specifiskās vīnogu un vīnogulāju īpašības. Tomēr horizontālā audzēšana ir stingri aizliegta.
Pašlaik ir vairāku veidu Chianti atkarībā no nogatavināšanas metodes vai vīnogu kombinācijas, kā Chianti Superiore vai Chianti Riserva. Tomēr tiem visiem ir jābūt ražotiem noteiktā reģionā un no turpat audzētām vīnogām.
Plašāka informācija
ACVN “Chianti” juridiskā specifikācija