Pāriet uz galveno saturu
Agriculture and rural development

Olīveļļa

Pārskats par olīveļļas ražošanu un tirdzniecību ES.

Olīveļļa ES

Eiropas Savienība ir vadošā olīveļļas ražotāja, patērētāja un eksportētāja.

Tā saražo aptuveni 67 % no olīveļļas kopapjoma pasaulē. Aptuveni 4 miljoni hektāru, galvenokārt ES Vidusjūras reģiona valstīs, ir atvēlēti olīvkoku audzēšanai, apvienojot tradicionālās, intensīvās un īpaši intensīvās audzes.

Itālija un Spānija ir lielākās olīveļļas patērētājas ES, katru gadu patērējot aptuveni 500 000 tonnu katra, savukārt Grieķijai ir lielākais ES patēriņš uz vienu iedzīvotāju – aptuveni 12 kg uz vienu iedzīvotāju gadā. Kopumā uz ES attiecināmi turpat 53 % no pasaules patēriņa.

Ir astoņas dažādas olīveļļu un olīvu izspaidu eļļu kategorijas:

  • neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa,
  • neapstrādāta olīveļļa,
  • neapstrādāta spīdīgā olīveļļa,
  • rafinēta olīveļļa,
  • olīveļļa, kas sastāv no rafinētas olīveļļas un neapstrādātām olīveļļām,
  • olīvu izspaidu eļļa,
  • neattīrīta olīvu izspaidu eļļa,
  • rafinēta olīvu izspaidu eļļa.

Ne visu kategoriju eļļas drīkst pārdot patērētājiem. Mazumtirdzniecībā patērētāji var iegādāties tikai neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu, neapstrādātu olīveļļu, olīveļļu, kas sastāv no rafinētas olīveļļas un neapstrādātām olīveļļām, un olīvu izspaidu eļļu.

Eiropas Komisija ir sagatavojusi faktu lapu par olīveļļas kategorijām, īpašībām un ražošanu.

2020. GADA 27. FEBRUĀRIS
Factsheet: EU olive oil

Situācija tirgū

Tirdzniecības ziņā uz ES attiecināmi aptuveni 65 % no pasaules olīveļļas eksporta. Tā eksportē galvenokārt uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Brazīliju un Japānu.

Eiropas Savienībā olīveļļas tirgu visaptveroši uzrauga, lai iegūtu dažādus datus par olīveļļas tirgu, jo īpaši par cenām, bilancēm, ražošanu un tirdzniecību, kā arī informāciju par Tunisijas olīveļļas importa kvotu.

Tirdzniecības standarti

ES tirdzniecības standarti nodrošina, ka tirgū tiek laisti standartizēti un pietiekošas kvalitātes lauksaimniecības produkti, lai apmierinātu patērētāju vēlmes, veicinātu tirdzniecību un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES ražotājiem. ES tiesību akti, kas piemērojami olīveļļai, definē dažādas olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas kategorijas, kā arī analīzes metodes, kas jāizmanto dalībvalstu kontroles iestādēm. Tie tostarp paredz noteikumus par marķēšanu un iepakošanu.

Olīveļļas kategorijas

Lai olīveļļu varētu tirgot noteiktā kategorijā, tai ir jāatbilst ierobežojumiem, kas šai kategorijai noteikti ar ES tiesisko regulējumu. Uzņēmumu un ES dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai tas tā būtu.

Dažādu olīveļļu kategorijas tiek klasificētas saskaņā ar kvalitātes parametriem:

  • fizikāli ķīmiskās īpašības: skābuma līmenis, peroksīda skaitlis, taukskābju saturs un sterīnu sastāvs;
  • organoleptiskās (sensoriskās) īpašības: augļu aromāts un organoleptisko defektu neesība.

Neapstrādātas olīveļļas

Ir trīs dažādas neapstrādātu olīveļļu kategorijas.

  • Augstākā labuma neapstrādāta olīveļļa ir augstākās kvalitātes kategorija. No organoleptiskā viedokļa tai ir augļu aromāts un nav defektu. Tās skābuma līmenis nedrīkst pārsniegt 0,8 %.
  • Neapstrādātai olīveļļai var būt daži ļoti nebūtiski organoleptiski defekti. Tās skābums nedrīkst pārsniegt 2 %.
  • Spīdīgā olīveļļa ir zemākas kvalitātes neapstrādāta olīveļļa, kuras skābums pārsniedz 2 %. Tai nav augļu aromāta un ir būtiski organoleptiski defekti. Spīdīgo olīveļļu nav paredzēts tirgot mazumtirdzniecībā. To rafinē vai izmanto rūpnieciskiem mērķiem.

Citas olīveļļas kategorijas

Turpmāk nosauktās olīveļļu kategorijas nav neapstrādātas olīveļļas.

  • Rafinēta olīveļļa ir produkts, ko iegūst, rafinējot neapstrādātu olīveļļu ar defektiem (piemēram, spīdīgo olīveļļu). To nav paredzēts tirgot mazumtirdzniecībā. Tās skābuma pakāpe var sasniegt 0,3 %.
  • Olīveļļa, kas sastāv no rafinētas olīveļļas un neapstrādātām olīveļļām, ir eļļa, ko iegūst, sajaucot rafinētu olīveļļu ar neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu un/vai neapstrādātām olīveļļām. Tās skābuma pakāpe var sasniegt 1 %.
  • Neapstrādāta olīvu izspaidu eļļa: olīvu izspaidas ir atlikuma pasta, ko iegūst pēc olīveļļas ekstrakcijas. Eļļu, kas iegūta no šīs pastas, sauc par neapstrādātu olīvu izspaidu eļļu.
  • Rafinēta olīvu izspaidu eļļa: neapstrādātu olīvu izspaidu eļļu var rafinēt un sajaukt ar neapstrādātām olīveļļām. Šī maisījuma rezultātu sauc par rafinētu olīvu izspaidu eļļu. Tās skābuma pakāpe var sasniegt 1 %.

Atbilstības pārbaudes

Saskaņā ar tiesisko regulējumu ES valstīm katru gadu jāveic minimālais pārbaužu skaits, kas ir proporcionāls attiecīgajā valstī pārdotās olīveļļas apjomam. Mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievēroti olīveļļu un olīvu izspaidu eļļu tirdzniecības standarti. Šajās pārbaudēs nosaka, vai marķējums un iepakojums atbilst juridiskajām prasībām un vai eļļas kategorija atbilst deklarētajai kategorijai.

2019. gada oktobrī tika publicēts Komisijas finansēts pētījums par atbilstības pārbaužu īstenošanu ES olīveļļas nozarē.

Lai noteiktu, cik atbilstības pārbaužu katrai ES valstij jāveic olīveļļas kvalitātes uzraudzības nolūkā, ņem vērā šādus elementus:

  • eksporta un patēriņa dati – ES valstīm, kas ražo olīveļļu (“ražotājdalībvalstis”), ir jāveic vairāk pārbaužu nekā tām ES valstīm, kuras neražo (“neražotājdalībvalstis”). Galvenā pārbaudītā kategorija ir neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, jo tā veido lielāko daļu no pārdošanas apjoma ES mazumtirdzniecības līmenī.
  • riska analīze – pārbaudēs ņem vērā tādus riska faktorus kā produkta īpašības (tostarp kategorija, ražošanas periods, iepakošanas darbības, uzglabāšana, izcelsmes/galamērķa valsts, transportlīdzekļi vai partijas apjoms), iepriekšējo pārbaužu rezultāti, patērētāju sūdzības vai uzņēmumu specifiskās iezīmes.

Atbilstības pārbaudes nav paredzētas, lai apliecinātu olīveļļas vispārējo kvalitāti Eiropas tirgū. Neatbilstība palīdz ES valstu iestādēm konstatēt iespējamās nepilnības visā piegādes ķēdē. Atkarībā no atklātā pārkāpuma nopietnības ES valstis veic pasākumus, tostarp izņem produktu no tirgus, uzliek naudas sodus uzņēmumiem vai pat sauc tos pie atbildības.

Lai patērētājiem Eiropas Savienībā nodrošinātu kvalitatīvu olīveļļu, Komisija organizē ikgadējus darbseminārus un veicina sadarbību starp ES valstīm, tādējādi nodrošinot šo pārbaužu pareizu īstenošanu.

Marķējuma pārbaudes

Marķējuma pārbaudes nodrošina, ka nosaukums vai tirdzniecības nosaukums, ar kuru to var pārdot patērētājam, atbilst īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti ES Regulā Nr. 1308/2013 (VII pielikuma VIII daļā) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/2104.

Noteikumi par fakultatīvajām prasībām marķēšanas jomā attiecas, piemēram, uz norādi “pirmais aukstais spiedums”, “aukstā ekstrahācija”, organoleptiskajām īpašībām, kas saistītas ar neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu un neapstrādātu olīveļļu garšu un/vai smaržu, un ražas novākšanas gadu (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2104).

Iedalīšana kategorijās un klasificēšana

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/2104 ir noteiktas olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašības. Šī regula nosaka kvalitātes un tīrības parametru ierobežojumus katrai olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas kategorijai. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2022/2105 ir noteiktas analīzes metodes, kas jāizmanto, lai novērtētu eļļas atbilstību deklarētajai kategorijai. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/2104 noteikto īpašību atbilstības verificēšanu ir jāīsteno ar atbilstības pārbaudēm, ko valstu kompetentās iestādes veic saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2105.

Minētajā regulā ir paredzēti noteikumi un metodes paraugu ņemšanai un kvalitātes un tīrības parametru noteikšanai. ES valstu apstiprinātajām degustētāju žūrijām jāverificē neapstrādātu olīveļļu organoleptiskās īpašības.

Cita veida kontrole

Papildus pārbaudēm, kas ir specifiskas olīveļļas nozarei, ES valstīm ir jānodrošina, ka tiek ievērotas citas juridiskās prasības. Vispārējie pārtikas aprites tiesību akti aptver visus pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmus. Vispārējie marķēšanas noteikumi nodrošina, ka patērētāji netiek maldināti par eļļu īpašībām (sastāvu, kvalitāti, izcelsmi, kategoriju, ražošanas metodi) un ka olīveļļas marķēšana ir saskaņā ar vispārējiem pārtikas marķēšanas noteikumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1169/2011.

Starptautiskās organizācijas

Starptautiskā Olīvu padome

ES ir Starptautiskās Olīvu padomes (SOP) locekle. Tā ir starptautiska starpvaldību organizācija olīveļļas un galda olīvu jomā. SOP tika izveidota Madridē (Spānija) 1959. gadā.

Tās pašreizējo locekļu vidū ir galvenie starptautiskie olīveļļas un galda olīvu ražotāji un eksportētāji. SOP dalībnieki saražo 94 % no pasaules olīvu produkcijas, ES saražo gandrīz 72 %.

“Pārtikas kodekss”

Pārtikas kodeksa komisija izstrādā un pieņem pārtikas standartus, kas kalpo par atsauci starptautiskajā pārtikas tirdzniecībā.

Pastāv īpašs standarts olīveļļām un olīvu izspaidu eļļām (CX-33-1981), kas nosaka noteikumus attiecībā uz aprakstu, sastāva un kvalitātes būtiskajiem faktoriem, marķēšanas noteikumus un analīzes un paraugu ņemšanas metodes.

Standarts pašlaik tiek pārskatīts, lai spēkā esošos nacionālos standartus saskaņotu ar Kodeksa standartu.

Komitejas un ekspertu grupas

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja regulāri tiekas, lai apspriestu tādus jautājumus kā tirgus cenu attīstība, ražošana un tirdzniecība ES un trešās valstīs. Komiteja arī palīdz Komisijai, kad tā pieņem īstenošanas aktus.

Pilsoniskā dialoga grupa jautājumā par dārzkopību, olīvām un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ļauj Komisijai uzturēt regulāru dialogu ar ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas saistīti ar olīvu nozari.

Lauksaimniecības tirgu ekspertu grupā ietilpst olīveļļas ķīmiķu apakšgrupa, kas palīdz Komisijai izstrādāt tiesību aktus un noteikt politiku attiecībā uz olīveļļas ķīmiju un standartizāciju. Apakšgrupa sastāv no valstu pārvaldes iestāžu pārstāvjiem un ekspertiem, kurus privātpersonas statusā ieceļ Komisija.

Tiesību akti, kas piemērojami olīveļļai

Juridiskais pamats ietver tiesību aktus par olīveļļas tirdzniecības standartiem, olīveļļu un olīvu izspaidu eļļu īpašībām, ražotāju organizācijām, atbalsta programmām, privātu uzglabāšanu un cenu paziņošanu.

Tirdzniecības standarti

ES tiesību akti reglamentē olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas tirdzniecības standartus.

Bioloģiskā lauksaimniecība

Tiesību akti attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību reglamentē visas bioloģiskās ražošanas jomas, un to pamatā ir vairāki galvenie principi, tādi kā ĢMO izmantošanas aizliegums, herbicīdu un pesticīdu ierobežots lietojums.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Olīveļļas ražotāji var iesniegt reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas kvalitātes shēmām, lai iegūtu tiesības savus produktus apzīmēt ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN).

Glabāšana privātās noliktavās

Komisijas Īstenošanas regulā Nr. 1333/2013 ir noteikti paziņošanas pienākumi lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas ietvaros.

Komisijas Deleģētajā regulā Nr. 2016/1238 ir paredzēti kopīgi noteikumi par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai.

Sakarā ar to, ka krājumi ES līmenī ir ievērojami un pieredzētas vairākas secīgas, labas ražas, radot piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību un cenu kritumu, Eiropas Komisija, lai stabilizētu tirgu un paaugstinātu cenas, apstiprināja atbalstu olīveļļas privātai uzglabāšanai. Uz šo shēmu attiecas četri uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, pirmais tika aizvadīts 2019. gada novembrī, un pēdējais – 2020. gada februārī.

Atbalsta programmas

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 611/2014 ir noteiktas atbalsta programmas olīveļļas un galda olīvu nozarē.

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 615/2014 ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz darba programmām olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam.

Dokumenti

2023. GADA 19. DECEMBRIS
Factsheet: olive oil quality checks in the EU – 2022 results