G7

G7 loma

G7, sākotnēji G8, kura pirmsākumi meklējami jau 1973. gadā, tika izveidots 1975. gadā kā neoficiāls forums, kurā tiekas pasaules rūpnieciski visattīstītāko valstu vadītāji. Gadu gaitā G7 samiti ir kļuvuši par platformu, kura nosaka virzienu daudzpusējam dialogam un izstrādā politisko reakciju uz globālām problēmām. Lielais septītnieks papildina G20, kas tiek lielā mērā uztverts kā satvars pastāvīgai ekonomikas koordinācijai pasaules līmenī.

Eiropas Kopienas pārstāvji pirmo reizi forumā piedalījās Londonas samitā 1977. gadā. Gadu gaitā ES loma ir pieaugusi, un ES pamazām tiek iekļauta visās politiskajās diskusijās, kuras ir samitu darba kārtībā. Kopš Otavas samita 1981. gadā ES ir piedalījusies visās darba sesijās.

Eiropas Savienība ir unikāla pārvalstiska organizācija, nevis suverēna dalībvalsts, līdz ar to G7 nosaukums ir “Lielais septītnieks”. Tāpēc ES ir dalībnieks, kas G7 netiek ieskaitīts, un tā neuzņemas rotējošo G7 prezidentūru.

Samitos tiekas Eiropas Savienības un šādu valstu vadītāji:

• Kanāda,
• Francija,
• Vācija,
• Itālija,
• Japāna,
• Apvienotā Karaliste,
• Amerikas Savienotās Valstis.

G7 spēj noteikt globālās prioritātes, jo tā sastāvā esošo ekonomikas lielvaru pieņemtajiem lēmumiem ir reāla ietekme. Politiskā virzība, ko šie līderi nosaka kādā jomā, parasti izraisa domino efektu daudzās citās starptautiskajās organizācijās un institūcijās.

Lai gan G7 pieņemtie lēmumi nav juridiski saistoši, tiem tomēr ir spēcīga politiskā ietekme.

Prioritāte – globālais nodrošinājums ar pārtiku 

Sistēmiskie satricinājumi, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un Krievijas agresija pret Ukrainu, ir saasinājuši problēmas, ar kurām saskaras pasaules lauksaimniecības pārtikas sistēma. Šie faktori papildina arvien pieaugošo spiedienu uz pasaules nodrošinātību ar pārtiku ilgtermiņā, jo īpaši, ņemot vērā klimata pārmaiņas un to izraisītos nelabvēlīgos laikapstākļus, dabas resursu, piemēram, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības degradāciju, kā arī iedzīvotāju skaita un pārtikas pieprasījuma neilgtspējīgu pieaugumu, jo īpaši neaizsargātos reģionos.

Daudzpusējie forumi, piemēram, G7, apzinās šo izaicinājumu nopietnību un nodrošinātību ar pārtiku ir izvirzījuši starptautiskās darba kārtības prioritāšu augšgalā. Pēc piecu gadu ilgas prombūtnes G7 lauksaimniecības ministri no jauna sanāca kopā darba grupā Vācijas prezidentūras laikā 2022. gadā. Tika noorganizētas divas īpašas ministru sanāksmes attiecīgi martā un maijā.

ES stingri atbalsta G7 lauksaimniecības sanāksmju sadaļas permanentu atjaunošanu, jo tas ir svarīgs forums attīstīto valstu politikas pasākumu koordinēšanai, gan lai reaģētu uz neatliekamiem jautājumiem, gan lai īstenotu lauksaimniecības ilgtspējīgas pārveides ilgtermiņa mērķus.

Pašreizējās G7 prioritātes lauksaimniecības jomā

G7 darba prioritātes lauksaimniecības sadaļā Vācijas prezidentūras laikā 2022. gadā bija šādas:

• globālais pārtikas nodrošinājums,
• ilgtspējīgu, neatmežojošu lauksaimniecības piegādes ķēžu stiprināšana,
• oglekļsaistīgas lauksaimniecības iespējas,
• pesticīdu lietošanas pastāvīga samazināšana,
• klimata aizsardzība,
• biodaudzveidības aizsardzība.

Lauksaimniecība līdz 2016. gadam

Pārtikas cenu kāpums 2007.–2008. gadā lauksaimniecību un pārtikas nodrošinājumu izvirzīja pasaules politisko prioritāšu augšgalā. Šīs cenu krīzes iespaidā Itālijā 2009. gadā tikās toreizējā G8 (pirms 2014. gadā no grupas tika izslēgta Krievija) lauksaimniecības ministri, lai izskatītu veidus, kā lauksaimniecības jomā uzlabot sadarbību ar jaunattīstības valstīm, it īpaši Āfrikā.

Nākamajā samitā Kanādā 2010. gadā G8 pasaules līderi uzņēmās saistības Akvilas Pārtikas nodrošinājuma iniciatīvai piešķirt 22 miljardus ASV dolāru trīs gadu laikā, lai mazāk aizsargātām valstīm palīdzētu palielināt pārtikas ražošanu. Eiropas Savienība uzņēmās vislielākās saistības — nodrošināt 3,8 miljardus ASV dolāru — un šīs saistības izpildīja.

Kopš tā laika lauksaimniecība un pārtikas nodrošinājums ir bijušas svarīgas tēmas samitos, piemēram, Japānā 2016. gadā, kur G7 valstu ministri kā galvenās prioritātes izvirzīja šādus uzdevumus:

• dot lauksaimniekiem iespējas kļūt par motivētiem, prasmīgiem un uzņēmīgiem lauksaimniekiem, veicinot brīvprātīgu zināšanu pārnesi ar savstarpēji pieņemamiem noteikumiem un līdz ar to uzlabojot viņu spējas un kompetences, šīs zināšanas liekot lietā uz vietas un profesionālā apmācībā un atvieglojot piekļuvi IKT, precīzajai lauksaimniecībai un lauksaimniecības inovācijām;
• paplašināt sieviešu un jauniešu iespējas lauksaimniecības nozarē, veicinot sieviešu un jauniešu aktīvu iesaisti lauku saimniecību īpašumtiesībās, vadībā, tirgvedībā un citās ar lauksaimniecību un lauksaimniecības pārtiku saistītās darbībās, kā arī uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi zemei un citiem aktīviem, lai palielinātu ienākumus un uzlabotu iztiku;
• palielināt lauksaimnieku līdzdalību pārtikas vērtības ķēdēs.

Lai arī no 2017. līdz 2021. gadam netika noorganizēts atsevišķs darbs lauksaimniecības jomā, ar lauksaimniecību un globālo lauksaimniecības pārtikas tirdzniecību saistīti apsvērumi joprojām tiek atspoguļoti G7 līderu ikgadējās deklarācijās. Starp iztirzātajiem jautājumiem ir klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību un lauksaimniecības pārtikas nozares ieguldījums ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā.

Svarīgākie datumi

G7 prezidentūra rotē šādā kārtībā:

• ASV 2020. gadā,
• Apvienotā Karaliste 2021. gadā,
• Vācija 2022. gadā,
• Japāna 2023. gadā,
• Itālija 2024. gadā.