Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) var būt noderīga, lai pārvaldītu pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un stiprinātu Eiropas lauksaimnieku centienus dot ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā un vides aizsardzībā.
Ekoshēmas ir jauns KLP instruments šīs pārkārtošanās atbalstam. ES valstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka ekoshēmas. Komisija tās tad novērtē un apstiprina kā galvenos KLP instrumentus zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanai.
Īsumā par ekoshēmām
Lai varētu būt runa par ekoshēmām, lauksaimniecības praksei jāatbilst šādiem nosacījumiem:
- jāietver darbības, kas saistītas ar klimatu, vidi, dzīvnieku labturību un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem;
- tai jābūt noteiktai, pamatojoties uz vajadzībām un prioritātēm valsts vai reģionālā līmenī;
- tās mērķiem ir jābūt vērienīgākiem par pamatprasībām un pienākumiem, kas noteikti saskaņā ar bāzes parametriem (ieskaitot nosacījumu sistēmas prasības);
- tai jāsniedz ieguldījums ES zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanā.
ES zaļā kursa mērķrādītāji
Līdz 2030. gadam uz pusi samazināt ķīmisko pesticīdu vispārējo lietojumu un saistīto risku un par 50 % samazināt bīstamāko pesticīdu lietojumu
Panākt, ka vismaz 25 % ES lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek izmantoti bioloģiskajā lauksaimniecībā un ka būtiski aug bioloģiskās akvakultūras īpatsvars
Līdz 2030. gadam uz pusi samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomus
Vismaz par 50 % samazināt barības vielu zudumus, turklāt nodrošinot, ka netiek pazemināta augsnes auglība; tādējādi līdz 2030. gadam mēslošanas līdzekļu izmantošana tiks samazināta par vismaz 20 %
Lai sasniegtu zaļā kursa mērķrādītājus, jo īpaši tos, kas izriet no stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam, un KLP klimatiskos un vidiskos mērķus, KLP stratēģiskajos plānos ir ieviesta stigrāka nosacījumu sistēma, ekoshēmas, lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumi, kā arī agrovides un klimata pasākumi un investīcijas.
KLP konkrētie mērķi
Konkrētais mērķis Nr. 4Sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku
Konkrētais mērķis Nr. 5Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu — ūdens, augsnes un gaisa — efektīvu pārvaldīšanu
Konkrētais mērķis Nr. 6Veicināt bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas
Konkrētais mērķis Nr. 9Uzlabot dzīvnieku labturību un novērst rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem
Darbības saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem
KLP stratēģiskajos plānos sīki izklāstītie ES valstu pasākumi aptver dažādas jomas, kā vide, klimata pārmaiņas un dzīvnieku labturība:
a. klimata pārmaiņu mazināšana, tai skaitā lauksaimniecības prakses radīto SEG emisiju samazināšana, kā arī esošo oglekļa krātuvju saglabāšana un oglekļa sekvestrēšanas uzlabošana
b. pielāgošanās klimata pārmaiņām, tai skaitā lauksaimniecības prakses radīto SEG emisiju samazināšana, kā arī esošo oglekļa krātuvju saglabāšana un oglekļa sekvestrēšanas uzlabošana
c. ūdens kvalitātes aizsardzība vai uzlabošana un ūdens resursu noslogojuma mazināšana
d. augsnes degradācijas novēršana, augsnes atjaunošana, augsnes auglības un barības vielu pārvaldības uzlabošana
e. bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, dzīvotņu un sugu atjaunošana vai saglabāšana, kā arī ainavu iezīmju vai ar ražošanu nesaistītu platību uzturēšana un veidošana
f. darbības ilgtspējīgai un samazinātai pesticīdu izmantošanai
g. pasākumi dzīvnieku labturības uzlabošanai vai pret antimikrobiāliem līdzekļiem izveidojušās rezistences novēršanai
ES valstu KLP stratēģiskajos plānos ir apvienoti dažādi mērķtiecīgi pasākumi, kuru nolūks ir apmierināt valstu īpašās vajadzības un sniegt taustāmus rezultātus attiecībā uz ES līmeņa mērķiem, vienlaikus veicinot zaļā kursa īstenošanu.
Plāniem ir jāatbilst ES tiesību aktiem un saistībām klimata un vides jomā, ieskaitot tās, kas noteiktas stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, un jāveicina tās.
Lauksaimniecības prakses piemēri
Informācija par lauksaimniecības praksi, ko varētu atbalstīt ekoshēmas, sniedz lauksaimniekiem, administratoriem, zinātniekiem, ieinteresētajām personām un sabiedrībai iespēju uzzināt vairāk par ekoshēmām un dalīties pieredzē. Šis saraksts ir izveidots pēc rūpīgas apspriešanās ar ekspertiem.
Turpmāk aprakstītā prakse atbilst pasākumiem KLP stratēģisko plānu ietvaros iepriekš minētajās vides, klimata pārmaiņu un dzīvnieku labturības jomās.
Prakse, kas noteikta ES politikas instrumentos
- Bioloģiskās lauksaimniecības prakse, kas definēta Regulā (ES) 2018/848 (b, c, d, f, g)
- Pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību (b, c, d, f, g)
- Bioloģiskās lauksaimniecības uzturēšana (b, c, d, f, g)
- Integrētās augu aizsardzības prakse, kas definēta Ilgtspējīgas lietošanas direktīvā (b, c, d, e, f) un kas ietver šādus elementus:
- buferjoslas, kur tiek piemērota zināma veida apsaimniekošanas prakse un netiek izmantoti nekādi pesticīdi (c, e, f)
- mehāniska nezāļu apkarošana (c, e, f)
- pret kaitēkļiem izturīgu kultūraugu šķirņu un sugu plašāka izmantošana (b)
- papuvē atstāta zeme ar sugu sastāvu bioloģiskās daudzveidības nolūkā (c, e, f)
Citas metodes
- Augseka ar pākšaugiem (a, b, d, f)
- Jaukta augkopība — dažādu kultūru audzēšana (b, d, e, f)
- Virsaugi starp koku rindām uz ilggadīgiem stādījumiem — augļu dārzi, vīna dārzi, olīvkoki — pārsniedzot nosacījumu sistēmas prasības (a, c, d, e, f)
- Augsnes segums ziemā un uztvērējkultūras – prakse, kas pārsniedz nosacījumu sistēmas prasības (a, b, c, d)
- Zemas intensitātes lopkopības sistēma, kuras pamatā ir zāle (a, c, d, g)
- Tādu kultūraugu/augu šķirņu izmantošana, kas ir noturīgākas pret klimata pārmaiņām (b, c, e, f)
- Jauktas sugas/daudzveidīgs ilggadīgo zālāju sadalījums biodaudzveidības nolūkā (apputeksnēšana, putni, lopbarības augi medījumdzīvniekiem) (c, d, e, f)
- Uzlabota rīsu audzēšana, lai samazinātu metāna emisijas (piemēram, kontrolētas applūdināšanas un susināšanas metodes) (a)
- Prakse un standarti, kas noteikti saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem (b, c, d, f)
- Barošanas plāni: barības un ūdens piemērotība un pieejamība, barības un ūdens kvalitātes analīzes (piemēram, mikotoksīni), optimizētas dzīvnieku barības stratēģijas (g)
- Labvēlīgi mītnes vietas apstākļi: lielāka platība vienam dzīvniekam, uzlabots grīdas segums (piemēram, katru dienu nodrošināti salmu pakaiši), brīva atnešanās, bagātinātas vides nodrošināšana (piemēram, rakņāšanās iespējas cūkām, laktas, ligzdošanas materiāli u. c.), ēnojums/smidzinātāji/ventilācija, lai novērstu ar karstumu saistītu stresu (b, g)
- Prakse un standarti, kas noteikti saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem (g)
- Prakse, kas palielina dzīvnieku izturību, auglību, ilgmūžību un pielāgošanās spēju, piemēram, slaucamo govju dzīves ilgumu; emisiju mazinoša dzīvnieku audzēšana, ģenētiskās daudzveidības un noturības veicināšana (a, b, g)
- Dzīvnieku veselības profilakse un kontrole: vispārējs visas attiecīgās lopkopības metodes aptverošs plāns, kā samazināt tādu infekciju risku, kurām nepieciešami pretmikrobu līdzekļi, piemēram, vakcinācija un ārstēšana, nostiprināti bioloģiskās drošības pasākumi, barības piedevu izmantošana dzīvnieku barībā u. c
- Piekļuve ganībām un ganību periodu palielināšana ganību dzīvniekiem (a, b, g)
- Regulāras piekļuves āra platībām nodrošināšana un pārvaldība (g)
- Ainavas iezīmju izveide un uzturēšana, prakse, kas pārsniedz nosacījumu sistēmas prasības (a, c, d, e)
- Ainavu elementu apsaimniekošanas un apgriešanas plāni (e, f)
- Augstas bioloģiskās daudzveidības meža un ganību sistēmu izveide un uzturēšana
- Papuvē atstāta zeme ar sugu sastāvu bioloģiskās daudzveidības nolūkā (apputeksnēšana, putni, lopbarības augi medījumdzīvniekiem u. c.) (c, e, f)
- Ganīšana atklātās platībās un starp ilggadīgiem stādījumiem, dzīvnieku sezonāla pārvietošana un kopīgas ganības (b, d, e, f, g)
- Daļēji dabisku dzīvotņu radīšana un uzlabošana (a, b, c, d, e, f, g)
- Mēslošanas līdzekļu izmantojuma samazināšana, laukaugu zemas intensitātes pārvaldība (a, b, c, d, e, f, g)
- Saglabājošā lauksaimniecība (a, d)
- Mitrāju/kūdrāju hidroloģiskā režīma atjaunošana, paludikultūras (a, c, d, e)
- Minimālais ūdens līmenis ziemā (a, c, d)
- Ražas atlieku pienācīga apsaimniekošana, t. i., lauksaimniecības atlieku iestrāde zemē, sēšana uz kultūraugu atliekām (a, c, d)
- Ilggadīgo zālāju izveide un uzturēšana (a, c, d, e, f)
- Ilggadīgo zālāju plaša izmantošana (a, c, d)
- Barības vielu pārvaldības plāns, inovatīvu pieeju izmantošana, lai līdz minimumam samazinātu barības vielu noplūdi, optimāls pH barības vielu uzņemšanai, aprites lauksaimniecība (a, c, d, f)
- Precīzā augkopība, lai samazinātu lauksaimniecībā izmantojamo vielu lietošanu (mēslošanas līdzekļi, ūdens, augu aizsardzības līdzekļi) (e, f)
- Apūdeņošanas efektivitātes uzlabošana (b)
- Tādu ar nitrātiem saistītu pasākumu īstenošana, kas pārsniedz nosacījumu sistēmas prasības (c, d, e)
- Pasākumi nolūkā samazināt un novērst lieko barības vielu radītu ūdens, gaisa un augsnes piesārņojumu, piemēram, augsnes paraugu ņemšana, ja tā vēl nav obligāta, barības vielu uztvērēju izveide (c, d, e)
- Kultūraugu ūdens vajadzību pārvaldība (pāreja uz mazāk ūdensietilpīgiem kultūraugiem, stādīšanas datumu maiņa, optimizēti apūdeņošanas grafiki) (b)
- Erozijas novēršanas joslas un vēja aizsargjoslas (b, d, e)
- Terašu un joslu augkopības ierīkošana vai uzturēšana (b, d, e)
- Barības piedevas zarnu fermentācijas radīto emisiju samazināšanai (a)
- Uzlabota kūtsmēslu apsaimniekošana un uzglabāšana (a)
Juridiskais pamats
Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007
