Kokvilna

Kokvilnas ražošana ES

Pēdējos gados attiecībā uz kokvilnas ražošanai atvēlēto platību Eiropas Savienībā ir vērojamas nelielas svārstības – pieaugums no 325 000 hektāru (ha) 2017. gadā līdz 362 000 ha 2020. gadā, kam sekoja lejupejoša tendence, 2024. gadā platībai samazinoties līdz 290 000 ha. Neattīrītas kokvilnas ražošanas apjoms 2023. gadā Eiropas savienībā sasniedza 10,4 tonnas, kas veido 4 % no pasaulē saražotā apjoma.

Kokvilnu ražo tikai trijās ES valstīs – galvenokārt Grieķijā un Spānijā. Lai gan kokvilna veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējās ES lauksaimniecības izlaides, tai attiecīgajos Eiropas reģionos ir izšķiroša nozīme vietējā ekonomikā un nodarbinātības nodrošināšanā laukos.

Kokvilnas ražošana Spānijā

Spānija (galvenokārt Andalūzijas reģions) veido aptuveni 20 % no ES kokvilnas audzēšanas platības un ražošanas apjoma. Šīs kultūras audzēšana aizsākās viduslaikos, taču strauju uzplaukumu tā piedzīvoja 20. gadsimta vidū.

Kokvilnas ražošana Bulgārijā

Bulgārija ražo kokvilnu aptuveni 2000 ha platībā.

Kokvilnas audzēšana un šķiedru pārstrāde

Kokvilnas audzēšana sākas ar kokvilnas sēklu iesēšanu, parasti pavasarī. Augi aug un izveido pūku pogaļas, kas satur kokvilnas šķiedras un sēklas. Kad pogaļas ir nobriedušas, tās novāc vai nu ar rokām, vai mehāniski un nosūta uz attīrīšanas iekārtu, kur šķiedras atdala no sēklām.

Garās šķiedras, t. s. plūksnas, pēc tam attīra, sapresē ķīpās un nosūta uz tekstilfabrikām vērpšanai un aušanai. Atlikušās īsās šķiedras jeb īsšķiedras atdala no sēklām un pārstrādā rūpniecības un patēriņa precēs.

Minētais process nodrošina visa kokvilnas auga efektīvu izmantošanu.

Kokvilnas izmantošana

Kokvilna kopējā lauksaimniecības politikā

Kokvilnas atbalsta shēma tika ieviesta 1981. gadā, kad toreizējai Eiropas Kopienai pievienojās Grieķija. Kokvilnas audzētāji, tāpat kā jebkurš cits lauksaimnieks, kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros ir tiesīgi saņemt tiešos maksājumus, kā arī papildu atbalstu ekoshēmu ietvaros, ja izmantotā lauksaimniecības prakse atbilst attiecīgās ES valsts KLP stratēģiskajā plānā, kā arī citās lauku attīstības shēmās noteiktajiem vides kritērijiem.

Papildus tam ES nodrošina kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, ko izmaksā, nepārsniedzot konkrētu pamatplatību katrā ES valstī. Šo atbalstu izmaksā par hektāru un ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta faktiski novāktās kokvilnas minimālā kvalitāte. Lai lauksaimnieki būtu atbalsttiesīgi, tiem ir jāaudzē kokvilna zemē, kam piešķirta ES valsts atļauja, jāizmanto atļauto šķirņu sēklas un jānovāc raža normālos audzēšanas apstākļos (saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115). Šī kultūratkarīgā maksājuma mērķis ir nodrošināties pret jebkādu ražošanas traucējumu risku kokvilnas audzēšanas reģionos.

Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu katru gadu ir tiesības saņemt par ne vairāk kā 301 500 ha. No tiem 250 000 ha atrodas Grieķijā un 48 000 ha – Spānijā.

Kokvilnas devums ilgtspējīgā lauksaimniecībā

• Vide – kokvilnas audzēšanā arvien vairāk izmanto videi draudzīgas lauksaimniecības metodes, piemēram, precīzo lauksaimniecību un integrēto augu aizsardzību, nolūkā līdz minimumam samazināt ietekmi uz vidi. Šāda prakse nodrošina augsnes veselību, samazina ūdens patēriņu un atbalsta bioloģisko daudzveidību, paverot ceļu ilgtspējīgai nākotnei.
• Sociālā joma – kokvilnas audzēšana veicina lauku kopienu attīstību, radot darbvietas un uzlabojot dzīves kvalitāti ar iniciatīvām, kas nodrošina taisnīgu darba praksi un to, ka darba ņēmēji saņem taisnīgu atalgojumu un strādā drošos apstākļos, tādējādi sekmējot sociālo taisnīgumu un labklājību.
• Ekonomika – kokvilnas rūpniecība stimulē vietējo ekonomiku, sniedzot ieguldījumu iekšzemes kopproduktā un atbalstot palīgnozares, piemēram, šķiedru attīrīšanas, vērpšanas un tekstilrūpniecības nozares. Veicinot inovāciju un efektivitāti, šīs nozares stiprina savu konkurētspēju pasaules tirgū.