Pārskats
Termins “apiņi” aptver šādas trīs produktu grupas:
- svaigas vai žāvētas apiņu rogas,
- apiņi pulvera vai granulu veidā,
- apiņu ekstrakts
Eiropas Savienībā aptuveni 2600 saimniecību audzē apiņus 26 500 ha platībā, kas atbilst 60 % no apiņu audzēšanas platības visā pasaulē.
Apiņus audzē 14 ES valstīs. Vācijā apiņus audzē aptuveni 17 000 hektāru lielā platībā, kas ir 60 % no apiņu audzēšanas platības ES un aptuveni viena trešdaļa no to audzēšanas platības pasaulē. Citas svarīgas ES ražotājvalstis ir Čehija, Polija un Slovēnija.
Visā pasaulē, bet jo īpaši Eiropā, platībām ir tendence samazināties. Tās pamatā galvenokārt ir lielāka alfa skābes ieguve un fakts, ka šīs skābes izmantojums alus darīšanā samazinās. Alfa skābe ir apiņu sastāvdaļa, kas piešķir alum rūgto garšu, kā arī citas garšas.
Ražošanas apjoms
ES ik gadu tiek saražoti aptuveni 50 000 tonnu apiņu. Alfa skābes iznākums regulāri pārsniedz 5000 tonnu.
Pasaulē ik gadu apiņu produkcija svārstās no 80 000 līdz 100 000 tonnu, kas atbilst 8000 līdz 10 000 tonnu alfa skābes. Ņemot vērā, ka uz hektolitru alus vidēji ir vajadzīgs 4,1 g alfa skābes, tiek lēsts, ka pieprasījums pēc tās ir aptuveni 8000 tonnu. Apiņu daudzums, ko satur alus, atšķiras atkarībā no alus veida, jo īpaši tā rūgtuma, un no izmantotās apiņu šķirnes. Tehnoloģijām progresējot un patērētājiem arvien vairāk izvēloties mazāk rūgtu alu, apiņu saturs alū ik gadu samazinās (1995. gadā tas sasniedza 6,3 g alfa skābes uz hektolitru).
Lai gan alus ražošanas apjomi pasaulē pieaug, pieprasījums pēc alfa skābes palielinās tikai pavisam nedaudz. Tā kā piedāvājums pašlaik pārsniedz pieprasījumu, vidējās apiņu pārdošanas līgumcenas un cenas brīvajā tirgū kopš 2009. gada ir bijušas salīdzinoši zemas.
Saistīta informācija
Tirdzniecība ar ārvalstīm
ES, un jo īpaši Vācija, ir viens no pasaules apiņu tirgus centriem. Ārējās tirdzniecības jomā ES tradicionāli ir bijusi neto eksportētāja. Dažu pēdējo gadu laikā eksports ir sasniedzis aptuveni 20 000 tonnu apiņu rogu ekvivalenta. Galvenais pircējs ir Krievija, tai seko ASV un Japāna.
Visas ES apiņu audzēšanas valstis, izņemot vienu, ir pievienojušās Starptautiskajai apiņu audzētāju konvencijai, kuras mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu ražotāju vidū, kā arī starp ražotājiem un citiem nozares dalībniekiem (tirgotājiem un alus darītājiem).
Apiņus un apiņu produktus var importēt ES tikai tad, ja tiem ir pievienots līdzvērtības apliecinājums, ko izdevusi izcelsmes trešās valsts pilnvarota aģentūra vai, ja izcelsmes valstī tādas nav, jau pilnvarota aģentūra ārpus produkta izcelsmes valsts.
Juridiskais pamats
Galvenās tiesību normas, kas attiecas uz apiņu nozari, proti, reglamentē sertifikāciju, ražotāju grupas un importu, ir noteiktas Tirgus kopīgās organizācijas Regulā (ES) Nr. 1308/2013.
Saistīta informācija
Attiecīgie ES tiesību akti par apiņiem
Komitejas
Dažādas komitejas, kuru sastāvā ir valdību pārstāvji un kuras vada Eiropas Komisijas pārstāvis, regulāri tiekas, lai nodrošinātu, ka Komisijas atbildība par īstenošanas aktu pieņemšanu tiek īstenota ES valstu kontrolē.
Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja apspriež tādus jautājumus kā tirgus cenu, produkcijas un tirdzniecības dinamika ES un ārpussavienības valstīs.