Produktu ACVN "Fava Santorinis" iegūst no Lathyrus clymenum (L.) auga sēklām. Šo ziedaugu kultivē astoņās Kiklādu salās, kas atrodas Egejas jūras dienvidos. Šajās salās norisinās visi ražošanas posmi – no sēšanas līdz pat iepakošanai, un tajos izmanto tūkstošiem gadu senas vietējās metodes.
Galaprodukts izskatās kā mazas zeltainas ripiņas, kas pēc vārīšanas iegūst saldu garšu un samtainu konsistenci. Tās lieliski noder par vieglu pamatu dažādu ēdienu gatavošanā vai gardu piedevu.
Izcelsme
Vārds “fava” pirmo reizi minēts fragmentos no zudušās Aishila traģēdijas, kas datējama ar 6.–5. gs. p.m.ē.
Tomēr produkta ACVN "Fava Santorinis" vēsture sniedzas vēl 1000 gadus senākā pagātnē, proti, līdz vēsturiski svarīgam seismiskam notikumam.
16. gadsimtā p.m.ē. Santorines salā notika viens no lielākajiem vulkāna izvirdumiem, kāds jelkad piedzīvots. Izvirdums izpostīja salu un piespieda vietējos iedzīvotājus bēgt. Viena no lielākajām apdzīvotajām vietām, kas tika pamesta, bija mīnojiešu pilsēta Akrotiri, kuru pārklāja pelnu un vulkānisko putekļu slāņi.
Tūkstošiem gadu vēlāk izrakumos atklājās, ka liela daļa pilsētas ir saglabājusies. Līdztekus daudziem mākslas darbiem un artefaktiem arheologi atrada sēklu atliekas, kuras vēlāk tika identificētas kā dedestiņas Lathyrus clymenum (L.) sēklas. Pierādījumi liecināja, ka no šā auga ir ievākta sēklu raža un tās maltas lietošanai pārtikā.
Kad daudzus gadus pēc vulkāna izvirduma cilvēki atgriezās salā, viņi atsāka audzēt dedestiņu Lathyrus clymenum (L.) kā vienu no nedaudzajiem kultūraugiem, kas labi padevās vulkāniskajā augsnē.
Produkts Fava Santorinis ir izturējis ne vien vulkāna izvirdumu, bet arī laika pārbaudi, un kļuvis par vienu no pamatkultūrām, ko audzē salas iedzīvotāji, un ēdienu, kas iecienīts arī ārpus salas robežām.
2010. gadā Eiropas Savienība atzina šo unikālo mantojumu, produktam "Fava Santorinis" piešķirot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN).
Ražošana
Produkts ACVN "Fava Santorinis" tiek iegūts no dedestiņas Lathyrus clymenum (L.) sēklām. Šim vīteņaugam ir tumšsarkani ziedi ar violetu vai ceriņkrāsas toni. Dedestiņas ir plaši izplatītas un savvaļā aug visā Vidusjūras reģionā, bet kā kultūraugu tās audzē tikai nelielā salu grupā Egejas jūras dienvidos.
Šīs salas atrodas Kiklādu reģionā, pie tām pieder Santorines sala (pazīstama arī ar nosaukumu Tira) un septiņas apkārtējās saliņas Tirasija, Paleakamena, Neakamena, Aspro (Aspronisa), Hristjana un Askanija.
Salas lutina saule, kas tām dāvā vairāk nekā 200 saulainu dienu gadā, un šausta Egejas jūras sausie ziemeļvēji, ko vietējie pazīst ar nosaukumu meltemia.
Dedestiņas Lathyrus clymenum (L.) vijīgais stāvs pieķeras pie dažādām virsmām un palīdz tai noturēties pretī skarbajam vējam. Būdama kserofils augs, dedestiņa var izdzīvot salu arīdajos, gandrīz tuksnesim līdzīgajos apstākļos. Tā kā salu ūdens resursi ir minimāli vai praktiski neesoši, augs uzņem ūdeni no mitrā jūras gaisa osmozes ceļā, un šā procesa rezultātā veidojas augsts cukura saturs.
Turklāt dedestiņa spēj piesaistīt atmosfēras slāpekli un tādā veidā izdzīvot salas vulkāniskajā augsnē, kuru veido pumeka un lavas nogulumi, bet kurā trūkst organiskās vielas un tādu svarīgu neorganisko barības vielu kā kālijs vai slāpeklis.
Vairāk nekā tūkstoš gadu laikā ir izveidojusies lietpratība, kas ļauj iegūt stabilu ražu šajos sarežģītajos vides apstākļos. Sēklas apstrādā ar tradicionālām metodēm, un vairumu ražošanas posmu joprojām veic ar rokām.
Sēšana tradicionāli notiek ziemas vidū, un daži audzētāji joprojām ievēro paražu pirmās sēklas sēt 21. decembrī, proti, ziemas saulgriežos.
Pēc sēšanas augi ir lietpratīgi jākopj un jāaprūpē līdz pat ražas novākšanai.
Pēc novākšanas sēklas tiek žāvētas Egejas saulē un tad ievietotas noliktavās, kas izcirstas vulkāniskajās klintīs. Šīs noliktavas, sauktas par kanaves, nodrošina ideālus apstākļus sēklu nogatavināšanai, jo tajās sēklas ir pasargātas no kaitēkļiem un saglabājas pietiekami cietas, lai izturētu lobīšanas procesu.
Lobīšana notiek akmens dzirnavās, kurās tiek nolobīts sēklapvalks un atdalītas dīgļlapas.
Iegūtās dzeltenās ripiņas tiek ātri iepakotas, lai nepieļautu mitruma, kaitēkļu un slimību radītus bojājumus.
Sīkāka informācija
ACVN "Fava Santorinis" – juridiskās specifikācijas