G20

G20 loma

Meklējot daudzpusējus risinājumus pēc 2008. gada finanšu krīzes, pasaules līderi Vašingtonā noturēja pirmo G20 līderu samitu. G20 valstis kopā veido aptuveni 90 % no pasaules IKP, 80 % no globālā tirdzniecības apjoma un divas trešdaļas no pasaules iedzīvotāju skaita, kā arī 60 % no visas lauksaimniecības zemes un apmēram 80 % no pasaules lauksaimniecības produktu tirgus.

Atskatoties uz 2008. gada notikumiem, G20 dalībvalstis kopīgi nolēma stimulēt ekonomiku un atturēties no protekcionisma pasākumiem, lai paātrinātu izkļūšanu no recesijas. Tas parādīja, ka, tikai strādājot kopā, galvenie ekonomikas dalībnieki var risināt strauji mainīgās pasaules problēmas un garantēt stabilitāti un nepārtrauktību ekonomikas un finanšu sistēmās, kas ir vispasaules drošības un labklājības pamats.

G20 dalībvalstis:

• Argentīna
• Austrālija
• Brazīlija
• Kanāda
• Ķīna
• Francija
• Vācija
• Itālija
• Indija
• Indonēzija
• Japāna
• Meksika
• Korejas Republika
• Krievija
• Saūda Arābija
• Dienvidāfrika
• Turcija
• Apvienotā Karaliste
• Amerikas Savienotās Valstis
• Eiropas Savienība.

ES G20 sastāvā

Eiropas Savienība ir pilntiesīga G20 locekle, tāpat kā trīs no tās dalībvalstīm: Francija, Vācija un Itālija. Spānija ir pastāvīga pieaicinātā dalībniece.

Eiropas Savienību G20 samitos pārstāv Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un Eiropadomes priekšsēdētājs.

Eiropas Savienībā dzīvo aptuveni 6 % no visiem pasaules iedzīvotājiem; vienīgās G20 samitu dalībnieces, kuras pārstāv lielāku iedzīvotāju skaitu, ir Ķīna un Indija. ES ir otrā lielākā ekonomiskā lielvara G20 sastāvā; tā veido 18,5 % no pasaules iekšzemes kopprodukta. Pirmajā vietā ir ASV ar 24 % no globālā IKP.

Uzmanības centrā lauksaimniecība

G20 valstu lauksaimniecības ministri pirms katra ikgadējā samita rīko tikšanos, kuras laikā sagatavo deklarāciju. Tajā tiek uzsvērti galvenie temati, kurus paredzēts apspriest nākamajā valstu vadītāju samitā. Starp tēmām, kuras pēdējās desmitgades laikā bijušas īpaši aktuālas, ir inovācijas (jo īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) nozīme lauksaimniecībā, veselīgu augšņu saglabāšana un ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana, kā arī lauksaimniecības produktu tirdzniecības un investīciju efektivitāte.

Pēdējos gados, jo īpaši Covid-19 pandēmijas kontekstā, uzmanības centrā nonākušas šādas politikas jomas:

• pārtikas sistēmu ilgtspējīga pārveide;
• reģionālā un globālā pārtikas nodrošinājuma pielāgošana nākotnes vajadzībām, lai garantētu noturību pret īslaicīgiem satricinājumiem un ilgtermiņa problēmām, tai skaitā klimata pārmaiņām;
• cīņa pret pārtikas zudumiem un izšķērdēšanu;
• digitālā inovācija lauksaimniecībā un kvalitatīvu datu labāka izmantošana politikas veidošanas procesā (piem., G20 lauksaimniecības tirgus informācijas sistēma AMIS);
• atbalsts ANO Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un pieejai “Viena veselība”, kuru mērķis ir novērst sanitāro apdraudējumu (piemēram, rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem) saasināšanos;
• ilgtspējīga tirdzniecība, atbildīgas investīcijas un pārredzamība lauksaimniecības pārtikas tirgos.

Svarīgākie datumi

Nesen notikušo un drīzumā plānoto samitu rīkotāji:

• Saūda Arābija 2020. gadā
• Itālija 2021. gadā
• Indonēzija 2022. gadā
• Indija 2023. gadā
• Brazīlija 2024. gadā.