Jauns īstenošanas modelis

Jaunais īstenošanas modelis (JĪM) ir 2023. gada 1. janvārī spēkā stājušās jaunās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stūrakmens. Tas atspoguļo pāreju uz politiku, kur lielāks uzsvars likts uz sniegumu un rezultātiem, kā arī uz ES valstu un Komisijas pienākumu līdzsvarošanu, vienlaikus saglabājot stingru KLP izdevumu ticamības nodrošināšanas sistēmu. Jaunajā īstenošanas modelī ir ņemtas vērā katras ES valsts vajadzības un dota pietiekama rīcības brīvība veidot lauksaimniecības politiku. Lai gan jaunais īstenošanas modelis atspoguļo ES valstu specifiku, tas vienlaikus nodrošina arī kopību.

Jaunā īstenošanas modeļa pamatā ir ES valstu KLP stratēģiskie plāni un labi funkcionējošas plānu pārvaldības sistēmas. KLP stratēģisko plānu mērķis ir panākt, lai ES valstis izstrādātu un vērstu savas intervences īpašu vajadzību apmierināšanai, vienlaikus sasniedzot ES līmeņa mērķus.

Ar jauno īstenošanas modeli KLP pāriet no modeļa, kura pamatā ir atbilstības nodrošināšana, uz modeli, kura pamatā ir sniegums, ar racionālāku pieeju, kas nosaka mērķus politikai kopumā un ir vērsta uz rezultātu sasniegšanu, ņemot vērā katrai valstij raksturīgās vajadzības.

Tāpēc noteikumu kopums ES līmenī nav tik sīki izstrādāts, un tas ļauj ES valstīm uz kopīgo ES mērķu sasniegšanu tiekties, izmantojot savus KLP stratēģiskos plānus, kuri labāk atbilst valsts un reģionālajai situācijai.

Tagad KLP tiesību aktos ir iestrādāts vienots rādītāju kopums, kas veido snieguma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. Rādītāji tiks uzraudzīti, izmantojot gada snieguma ziņojumus, kuros tiks novērtēta ES valstu virzība nacionālo mērķrādītāju un KLP mērķu sasniegšanā.

Noskaidrojot gada sniegumu, Komisija pārbaudīs, vai ES valstu izdevumi atbilst sasniegtajiem rezultātiem, savukārt daudzgadu perspektīvā tiks sekots līdzi starpposma atskaites punktiem un mērķrādītājiem, ko ES valstis sasniegušas, tiecoties gūt rezultātus.

Šī politikas sniegumam pievērstā uzmanība tiks atspoguļota arī jaunajā pieejā attiecībā uz ticamības nodrošināšanu. Tā kā ES tiesību aktos labuma guvēju līmenī vairs nebūs paredzēti sīki izstrādāti atbilstības noteikumi, sniegums valsts līmenī būs jauns veids, kā gūt pārliecību par KLP īstenošanu.

Izdevumu attiecināmība saskaņā ar KLP stratēģisko plānu būs atkarīga no valstu pārvaldības sistēmu pareizas darbības, arī no ES pamatprasību ievērošanas un izdevumu atbilstības attiecīgajiem rezultātiem.

Komisijas rīcībā ir instrumenti Savienības budžeta aizsardzībai gadījumā, ja ES valstu izdevumi neatbilst konkrētam rezultātam vai ja valstu pārvaldības sistēmas nedarbojas pareizi.

Ja ES valstu sniegums nebūs atbilstošs, Komisija cieši sadarbosies ar tām, izstrādājot rīcības plānus, kuri palīdzēs panākt snieguma atbilstību un nodrošināt, ka KLP sasniedz ES mēroga mērķus. Pastāv arī iespēja apturēt atlīdzību no Savienības budžeta ES valstij, ja rīcības plāns netiek īstenots vai ja tas ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu. 

Izmantojot jauno īstenošanas modeli, KLP mērķu sasniegšanas vajadzībām ES valstis var pielāgot atbalstu lauksaimniecībai, pamatojoties uz savām un savu lauksaimnieku vajadzībām. Tas arī ļauj samazināt sarežģītību un administratīvo slogu.

Jaunais īstenošanas modelis atvieglo vienkāršošanu, ļaujot ES valstīm pašām veidot savas kontroles un sodu sistēmas.

Iepriekšējās KLP sistēmas pamatā bija sīki izstrādātas prasības ES līmenī un paredzēta stingra kontrole, sodi un revīzijas kārtība. Iepriekšējie noteikumi bija ļoti preskriptīvi līdz pat lauku saimniecību līmenim. Lai sasniegtu vēlamos rezultātus un ES pievienoto vērtību, ES ļoti daudzveidīgajos lauksaimniecības un klimatiskajos apstākļos tomēr vairs neder ne lejupējas, ne universālas pieejas.

Jaunajā īstenošanas modelī ES tiesību aktos ir paredzēti politikas pamatparametri (KLP mērķi, plaši intervences veidi, pamatprasības), bet ES valstis uzņemas lielāku atbildību un tām būs lielāka rīcības brīvība mērķu un noteikto mērķrādītāju sasniegšanā.

Lai radītu pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, ES valstis strādā strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns un kurš ietver intervences attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, nozarēm un lauku attīstību, vienlaikus nodrošinot politikas saskaņotību. Tādējādi īstenošanas modelis arī turpmāk nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, saglabājot politikas kopīgo būtību un abus pīlārus. Komisija apstiprinās KLP stratēģiskos plānus nolūkā maksimāli palielināt KLP ieguldījumu virzībā uz ES prioritātēm un mērķiem un uz ES valstu mērķrādītāju sasniegšanu klimata un enerģētikas jomā. Tas ir svarīgi, lai ES valstīs saglabātu kopēju pieeju attiecībā uz vides un klimata mērķu īstenošanu.

Kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Savukārt uz 2023.–2027. gada KLP attiecas trīs regulas, kuras piemēro no 2023. gada 1. janvāra:

• Regula (ES) 2021/2116, ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību;
• Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013;
• Regula (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem.