Strandžas masīva savvaļas ozolu mežos pamežu ieskauj viegla rīta migla un uz lapām laistās medusrasa.
Medus bites barojas ar šo saldo, dabīgo vielu un dod medu ACVN "Strandzhanski manov med" — maigu, brūnu medu ar nedaudz rūgtenu pēcgaršu.
Vietējie bitenieki izmanto laika gaitā pārbaudītas metodes, lai gādātu, ka saražotais medus saglabā savu dabīgo garšu un uzturvielas.
Izcelsme
ACVN "Strandzhanski manov med" tiek iegūts Strandžas masīva seno ozolu mežos Bulgārijā.
Strandžas masīvu, kas atrodas Eiropas un Āzijas krustcelēs, ieskauj Melnā, Egejas un Marmaras jūra. Reģionā ieplūst mitrs jūras gaiss, tādēļ vasarā un pavasarī meža zemsegu vienmēr klāj viegla rīta migla.
Šādos apstākļos Eiropai unikālās kombinācijās zeļ bagātīga augu valsts mozaīka. Meža veģetācija ļoti līdzinās Kaukāza un Mazāzijas Pontijas florai; ir atrodamas tādas sugas kā Pontijas rododendrs (Rhododendron ponticum), Pontijas zalktene (Daphne pontica), Kolhīdas ilekss (Ilex colchica) un parastais daglītis (Echium vulgare), kā arī vietējās ceļteku, mežvīteņu, āboliņa un cistusrozes sugas.
Daudzām šīm sugām ir sena priekšvēsture, kura sākusies vēl pirms kvartāra (kvartārs sākās pirms 2,6 miljoniem gadu). Ledus slāņi, kas šajā periodā bieži klāja Ziemeļeiropu un Austrumeiropu, Strandžu nesasniedza; tādēļ šeit līdz pat mūsdienām saglabājusies tāda augu valsts, kāda Eiropā bija terciārā (pirms 65 līdz 2,6 miljoniem gadu).
Šīs sugas ir pazīstamas kā terciāra reliktā flora, un pie tām pieder Veronica turrilliana, Kaukāza mellene, salvijlapu cistusroze un dažas ozolu pasugas, piemēram, Quercus hartwissiana (Strandžas ozols) un Quercus polycarpa.
Ekosistēmu daudzveidības un bagātības dēļ Strandžas reģions ir atzīts par vienu no prioritārajiem apgabaliem ES vides aizsardzībā. Tā masīvā atrodas vairāki dabas rezervāti, un tas ietilpst aizsargājamo dabisko dzīvotņu Eiropas ekoloģiskajā tīklā Natura 2000.
Strandžas reģiona iedzīvotāji dzīvo saskaņā ar dabu. Meža brūnzemju augsnes un dzeltenzemju podzolētās augsnes nav piemērotas lielapjoma lauksaimniecībai, taču ozolu meži nodrošina daudz barības medus bitēm, padarot biškopību par dabisku nodarbošanos vietējām kopienām. Gar Strandžas mežmalām rindojas bišu dravas, un daudzās no tām ir seni bišu stropi vai stropi dobumos, kas saglabājušies no 19. gadsimta beigām.
"Strandzhanski manov med" Eiropas Savienība par unikālu dabas mantojumu atzina 2019. gadā, kad šā produkta nosaukums tika sertificēts ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN).
Ražošana
ACVN "Strandzhanski manov med" lielā mērā ir savas dabiskās vides produkts; ražošanas process iesaistās meža ekosistēmas floras un faunas mijiedarbībā.
Šis process sākas ozolu mežu lapotnē, kur sīki kukaiņi — laputis un zīļu smecernieki — no lapām sūc medaino sulu un izdala vēl saldāku vielu, ko sauc par medusrasu.
Strandžas masīva siltais jūras klimats rada lieliskus apstākļus medusrasas ražošanai. Mitrajā reģionā lapas izaug platas, un tas sekmē transpirāciju, kā arī sagādā lielāku laukumu virsmai, uz kuras kukaiņiem baroties. Arī mežos valdošā vieglā dūmaka ir tāda, ka augu sulas un medus rasas pilieni ilgāk kavējas uz lapām; ja migla būtu biezāka, piles būtu lielākas un uz lapām nenoturētos.
Jūnijā, jūlijā un augustā ozolu medusrasa Strandžas mežos ir galvenā bišu barība, jo nektāra ražotāju ziedu nav daudz. Ievākto medusrasu bites pārvērš medū, ko noglabā mežmalas stropos.
Kad medus stropā pietiekami ilgi nogatavojies, biškopji izņem kāres un ieliek tās izsviedējā. Šajā ierīcē medus kāre tiek ļoti ātri rotēta, ar centrifugāliem spēkiem atdalot medu no vaska. Pēc atdalīšanas medu filtrē, homogenizē un vismaz 24 stundas dzidrina nostādināšanas tvertnēs.
Izliešana, fasēšana un etiķetēšana notiek tīrās un piemērotās telpās, kas atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā, lai būtu garantēta kvalitāte un izsekojamība. Kristalizējušos medu sašķidrina, karsējot līdz 42 °C temperatūrā; tāda ir augstākā temperatūra, kas medus vākšanas sezonā iespējama bišu stropā.
Salīdzinājumā ar lielāko daļu medu, kas ir uz nektāru bāzes, ACVN "Strandzhanski manov med" ir raksturīga intensīvāka krāsa un neliels rūgtenums, galvenokārt medusrasas mikrobiotas dēļ. Medusrasas sastāvam ir raksturīga arī tādu mikroelementu kā kālija, magnija un litija pārpilnība un augsts antioksidantu līmenis.
Sīkāka informācija
ACVN "Strandzhanski manov med": juridiskā specifikācija
