Ziemeļamerika un Dienvidamerika

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis ir viens no Eiropas Savienības lielākajiem partneriem lauksaimniecības produktu tirdzniecībā.

2019. gada februārī tika pabeigtas sarunas ar ASV par to, lai tiktu pārskatīts un atjaunināts saprašanās memorands starp abiem partneriem attiecībā uz augstas kvalitātes liellopu gaļas importu.

Amerikas Savienotās Valstis ir svarīgs galamērķis vairākiem augstvērtīgiem ES produktiem, tādiem kā:

• vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni;
• alus;
• šokolāde;
• siers;
• olīveļļa,
• augļu un dārzeņu pārstrādes produkti.

ES ir arī svarīgs tirgus daudziem nozīmīgiem ASV produktiem, piemēram:

• rieksti (mandeles, valrieksti, pistācijas);
• sojas pupas;
• dzīvnieku barība;
• kvieši;
• vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni;
• augļi, rieksti un garšvielas.

Tirdzniecības attiecībās ar ASV ES prioritātes lauksaimniecības pārtikas nozarē ir šādas:

• nodrošināt labāku piekļuvi ASV tirgum tādiem produktiem kā piena produkti, gaļas pārstrādes produkti, cukura konditorejas izstrādājumi, šokolāde un olīveļļa;
• nodrošināt, ka tiek ievēroti augsti sanitārie un fitosanitārie standarti;
• aizsargāt svarīgu ES produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN).

Pašlaik spēkā esošie nolīgumi ar ASV

• 2023. gads: Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, panākts, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT 1994) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu
• 2019. gads: Nolīgums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību, ar kuru Amerikas Savienotajām Valstīm iedala daļu no tarifa likmes kvotas attiecībā uz augstas kvalitātes liellopu gaļu, kura iegūta no dzīvniekiem, kam nav izēdināti daži augšanu veicinoši hormoni
• 2014. gads: Pārskatīts Saprašanās memorands ar Amerikas Savienotajām Valstīm par tādas liellopu gaļas importu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuriem nav izēdināti daži augšanu veicinoši hormoni, un par paaugstinātiem nodokļiem, ko Amerikas Savienotās Valstis piemēro dažiem Eiropas Savienības produktiem
• 2012. gads: Nolīgums par bioloģisko produktu līdzvērtību
• 2010. gads: Nolīgums par banānu tirdzniecību
• 2006. gads: Nolīgums par vīna tirdzniecību
• 2005. gads: Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par lobītiem rīsiem piemērojamo nodokļu aprēķināšanas metodi
• 2005. gads: Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par jautājumiem saistībā ar vīnu tirdzniecību
• 2002. gads: Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par grozījumiem koncesijās attiecībā uz labību, kas paredzētas EK CXL grafikā, kas pievienots 1994. gada GATT
• 1999. gads: Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par sanitārajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem
• 1997. gads: Nolīgums saprašanās memoranda veidā par alkoholiskajiem dzērieniem
• 1995. gads: Vēstuļu apmaiņa attiecībā uz nolīgumu par labību un rīsiem
• 1992. gads: Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par trešo valstu kopienas direktīvas (Padomes Direktīva 72/462/EEK) piemērošanu un attiecīgajām Amerikas Savienoto Valstu normatīvajām prasībām attiecībā uz tirdzniecību ar svaigu gaļu, kas iegūta no liellopiem un cūkām

Papildinformācija

ES un ASV tirdzniecība

Kanāda

Kanāda ir svarīgs ES tirdzniecības partneris lauksaimniecības jomā.

No ES uz Kanādu visvairāk eksportētie produkti ir alkoholiskie dzērieni (jo īpaši vīns, stiprie alkoholiskie dzērieni un alus). Citu produktu vidū ir šokolāde un cukura konditorejas izstrādājumi, graudaugu izstrādājumi un siers.

Kanāda ir nozīmīga kviešu piegādātāja Eiropas Savienībai. Tā ir arī nozīmīga sojas pupu un eļļas augu sēklu (piemēram, rapšu sēklu), kā arī dažu augļu un dārzeņu (cita starpā pupu, lēcu, zirņu) piegādātāja.

2017. gada septembrī provizoriski stājās spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA), taču tas vēl ir jāratificē visām ES valstīm. Šis nolīgums paredz samazināt muitas nodokļus un aizsargāt ĢIN vairākiem ES agropārtikas produktiem.

Papildinformācija

CETA nolīgums

Faktu lapa par CETA un lauksaimniecību

ES un Kanādas tirdzniecība

Meksika

ES lauksaimniecības produktu tirdzniecība ar Meksiku nedaudz nosveras par labu ES. ES eksportē galvenokārt alkoholiskos dzērienus (stipros alkoholiskos dzērienus un liķierus, vīnus), graudaugu izstrādājumus, lipekli un cieti, olīveļļu, tropu augļus, riekstus un garšvielas.

No Meksikas ES galvenokārt importē alu, kafiju, alkoholiskos dzērienus, augļu sulas, pākšaugu dārzeņus un citrusaugļus.

2018. gada aprīlī ES un Meksika panāca principiālu vienošanos par atjauninātā ES un Meksikas vispārējā nolīguma tirdzniecības daļu, kas paredz abām pusēm uzlabot piekļuvi lauksaimniecības produktu tirgum. Nolīgums aizsargā arī 340 ES ĢIN un 20 Meksikas ĢIN. Tika panākta vienošanās par stingru sarunu sadaļu attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem (SFS), kas aizsargā ES standartus pārtikas nekaitīguma, kā arī dzīvnieku un augu veselības jomā.

Papildinformācija

Principiāls nolīgums starp ES un Meksiku

ES un Meksikas nolīgums: faktu lapa par lauksaimniecību

ES un Meksikas tirdzniecība

Andu reģiona valstis

ES ir visaptverošs tirdzniecības nolīgums ar Kolumbiju un Peru, kuru provizoriski piemēro kopš 2013. gada. Šis nolīgums, kam Ekvadora pievienojās 2017. gadā, paredz priekšrocības lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecībai. Tas arī paredz 116 ES ĢIN un vairāku Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ĢIN atzīšanu un aizsardzību.

ES un Andu reģiona valstu lauksaimniecības produktu tirdzniecībā ir neliels pārsvars Andu reģiona valstīm, kuras piegādā ES šādus produktus:

• banāni (galvenokārt Kolumbija un Ekvadora);
• citi augļi;
• dārzeņi;
• kafija (galvenokārt Kolumbija un Peru);
• kakao pupiņas;
• griezti ziedi (galvenokārt Ekvadora un Kolumbija).

ES lauksaimniecības pārtikas produktu eksportam ir tendence pieaugt kopš tirdzniecības nolīguma piemērošanas, un to galvenokārt veido:

• pārtikas izstrādājumi;
• stiprie alkoholiskie dzērieni un liķieri;
• dārzeņu, augļu un riekstu izstrādājumi;
• olīveļļa,
• zīdaiņu pārtika;
• vīns.

Papildinformācija

Tirdzniecības nolīgums ar Kolumbiju un Peru

Tirdzniecības nolīgums ar Ekvadoru

Tirdzniecības nolīgums starp ES un Andu Kopienu

Agropārtikas tirdzniecības statistika

Centrālamerika

Tradicionāli lauksaimniecības produktu tirdzniecība ar sešām Centrālamerikas valstīm (Panamu, Gvatemalu, Hondurasu, Kostariku, Salvadoru un Nikaragvu) ir koncentrējusies uz kafijas un banānu importu ES.

2012. gada jūnijā ES un Centrālamerikas reģions parakstīja jaunu asociācijas nolīgumu, kas abām pusēm nodrošina labāku piekļuvi lauksaimniecības preču tirgum.

Nolīgums sniedz priekšrocības ES vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozarei, kā arī piena un gaļas eksportam. Tas arī iekļāva ĢIN jēdzienu visu sešu valstu nacionālajos tiesību aktos un tā nostiprināja ES kvalitatīvo produktu pozīcijas šajos tirgos.

Centrālamerikas valstīm ar nolīgumu tika konsolidēta VPS+ (vispārējo preferenču sistēma “plus”) un tirdzniecības koncesijas un pievienotās tarifa likmes kvotas, kuras piemēro tādiem produktiem kā cukurs un rums. Banānu eksports no reģiona arī gūs labumu no preferenciālā tarifa pakāpeniskas samazināšanas, kurš 2020. gadā sasniedza 75 eiro par tonnu.

Eiropas Savienība no Centrālamerikas visvairāk importē šādas preces:

• tropu augļi;
• rieksti un garšvielas;
• kafija;
• tēja;
• palmu un palmu kodolu eļļas;
• dārzeņu produkti;
• sīpoli, saknes un dzīvi augi.

Galvenie produkti, ko ES eksportē uz Centrālameriku, ir šādi:

• stiprie alkoholiskie dzērieni un liķieri;
• zīdaiņu pārtika;
• dārzeņu, augļu un riekstu izstrādājumi;
• iesals;
• vīns, vermuts, sidrs un etiķis.

Papildinformācija

ES un Centrālamerikas tirdzniecība

Nolīguma pilns teksts un pielikumi

ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgums

Agropārtikas tirdzniecības statistika

Čīle

Šobrīd ES un Čīles asociācijas nolīgums reglamentē lauksaimniecības pārtikas tirdzniecību starp ES un Čīli. Tas tika noslēgts 2002. gadā un stājās spēkā 2003. gada februārī. 

Kad atjauninātais pagaidu brīvās tirdzniecības nolīgums (PBTN) un Uzlabotais pamatnolīgums (AFA) būs pabeigti, tie aizstās ES un Čīles asociācijas nolīgumu. Pašlaik ES un Čīle to ratificē. 2023. gada 4. decembrī Eiropas Savienības Padome apstiprināja nolīgumus, un 2023. gada 13. decembrī abi partneri tos parakstīja.

Čīle tradicionāli ir mazsvarīgs ES lauksaimniecības produktu eksporta galamērķis, bet tā ir ievērojams lauksaimniecības produktu eksportētājs uz ES, jo īpaši attiecībā uz augļiem un riekstiem, kā arī vīnu.

Čīle piegādā ES plašu produktu klāstu, jo īpaši šādus:

• dārzeņi un dārzeņu pārstrādes produkti;
• augļi, jo īpaši vīnogas, āboli un bumbieri;
• tropu augļi, rieksti un garšvielas;
• vīni;
• vermuts, sidrs un etiķis;
• rieksti;
• augļu sulas.

Galvenie produkti, ko ES eksportē uz Čīli, ir šādi:

• alus;
• pārtikas izstrādājumi;
• augļu un dārzeņu pārstrādes produkti;
• stiprie alkoholiskie dzērieni un liķieri;
• siers;
• makaronu izstrādājumi, mīklas izstrādājumi, cepumi un maize;
• dzīvnieku barība.

Kad atjauninātie nolīgumi stāsies spēkā, tie turpinās pakāpeniski atvērt Čīles tirgu lauksaimniecības produktiem, piemēram, graudaugiem, sieram, piena un augu eļļām. Čīle galu galā pilnībā liberalizēs visus ES piena produktus un pārtikas izstrādājumus.

Atjauninātie nolīgumi aizsargās arī 216 svarīgākās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) agropārtikas precēm, kas tiek ievestas Čīles tirgū no dažādām ES dalībvalstīm. Tās papildina 1573 vīnus un 235 stipros alkoholiskos dzērienus un aromatizētos vīnus no ES, kas jau ir aizsargāti saskaņā ar pašreizējo nolīgumu.

Papildinformācija

Brīvās tirdzniecības nolīgums

Atjaunināts ES un Čīles uzlabotais pamatnolīgums

ES un Čīles tirdzniecība

Agropārtikas tirdzniecības statistika

Mercosur valstis

Mercosur valstis (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja; Venecuēla*) ir galvenie lauksaimniecības produktu piegādātāji ES.

Galvenās to produktu kategorijas, kas tiek importēti no Mercosur valstīm, ir šādi:

• eļļas rauši;
• sojas pupas;
• kafija;
• tēja;
• liellopu gaļa;
• augļu sulas.

Argentīna ir galvenā liellopu gaļas piegādātāja, savukārt Brazīlija ir galvenā mājputnu gaļas, cukura (galvenokārt niedru jēlcukura) un etanola piegādātāja.

ES uz Mercusor valstīm eksportē galvenokārt šādus produktus:

• olīveļļa;
• stiprie alkoholiskie dzērieni un liķieri;
• augu izcelsmes izstrādājumi;
• vīns un vermuts;
• sidrs un etiķis.

2019. gadā ES noslēdza principiālu nolīgumu ar četrām Mercosur dibinātājvalstīm (Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju), kurš atceļ augstos muitas nodokļus galvenajiem ES eksporta produktiem, novērš ES tradicionālo pārtikas produktu atdarināšanu un atvieglo pārtikas nekaitīguma procedūru ievērošanu ES eksportētājiem.

*Venecuēlas dalība Mercosur pašlaik ir apturēta.

Papildinformācija

Starpreģionālās sadarbības pamatnolīgums

ES un Mercosur tirdzniecības informācija

ES un Mercosur tirdzniecības nolīgums: faktu lapa par lauksaimniecību

Agropārtikas tirdzniecības statistika

Statistikas faktu lapa par agropārtikas tirdzniecību — Mercosur