Īsumā par dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem
Par apgabaliem, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi, sauc tādus apgabalus ar dabas apstākļu radītām specifiskām problēmām, kuros zemi apsaimniekot efektīvi ir grūtāk nekā citur.
Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi,
- ir brīvprātīgs intervences veids lauku attīstībai,
- tiek maksāti katru gadu par lauksaimniecības platības hektāru,
- pamatojas uz ienākumu un izmaksu atšķirību aprēķinu starp ierobežojumu skartajām un ierobežojumu neskartajām teritorijām.
Attiecībā uz KLP 2023.–2027. gadam ANC maksājumi daļēji (svēruma koeficients 50 %) tiks ieguldīti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) vidiskā un klimatiskā norobežošanā.
<em>ANC</em> maksājumu piešķiršanas mērķi
ANC maksājumu mērķis ir lauksaimniekiem pilnībā vai daļēji kompensēt nelabvēlīgos apstākļus, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu teritorijā, kurā viņi darbojas, saistībā ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem.
Šāda kompensācija galvenokārt palīdz nodrošināt taisnīgus ienākumus un ļauj lauksaimniekiem turpināt lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu, lai novērstu zemes pamešanu.
CAP payments support the continuation of extensive agricultural activities in areas of natural constraints and prevent land abandonment, shows a study published by the European Commission.
<em>ANC</em> maksājumu piešķiršanas kritēriji
Lai apgabals būtu tiesīgs saņemt maksājumu, kas paredzēts apgabalam, kurā ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, tam jāpieder pie kādas no Regulā (ES) 1305/2013 32. pantā noteiktajām trīs kategorijām:
- kalnu apgabals, kas izceļas ar augstumu vai stāvām nogāzēm;
- apgabals, kurā ir ievērojami dabas ierobežojumi, pamatojoties uz astoņiem biofizikālajiem kritērijiem, kā arī faktiskā stāvokļa kontroli;
- cits apgabals, kurā ir specifiski ierobežojumi, – šādi apgabali nedrīkst pārsniegt 10 % no ES valsts kopējās teritorijas, un tos nosaka ES valsts pati.
Kalnu apgabali
Lai apgabali tiktu klasificēti kā kalnu apgabali, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, lauksaimniecības zemei jābūt:
- tik augstu, ka zemi ir grūti apsaimniekot;
- ar tik stāvām nogāzēm, ka standarta lauksaimniecības tehniku nevar izmantot;
- ziemeļos no 62. paralēles.
Apgabali, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi
Par apgabaliem, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi, sauc apgabalus, kuros ir īpaši apstākļi, kuru dēļ lauksaimniecība ir apgrūtināta. Lai zemi varētu kvalificēt kā tādu, kurā ir šie ierobežojumi, ir jābūt kādam no šādiem apstākļiem, kas to ietekmē negatīvi:
- zema temperatūra:
- sausums,
- pārmērīgs augsnes mitrums,
- ierobežota augsnes drenētība,
- nelabvēlīgs granulometriskais sastāvs un akmeņainība,
- sekls sakņošanās dziļums,
- sliktas ķīmiskās īpašības,
- stāvas nogāzes.
Uz šiem apgabaliem regulāri attiecina precizēšanu (angļu val. fine tuning), proti, tiek kontrolēts, vai zeme nav uzlabojusies tiktāl, ka attiecīgie apstākļi lauksaimniecību vairs negatīvi neietekmē. Piemērs ir zeme ar pārmērīgu augsnes mitrumu, kas tagad ir mākslīgi nosusināta.
Apgabali, kuros ir specifiski ierobežojumi
Apgabali, kuros ir specifiski ierobežojumi, sastāv no zemes, kuru negatīvi ietekmē citi faktori. Tie ir apgabali, kuros ir nozīmīgs risks, ka lauksaimniecība var apsīkt un kuros ir svarīgi saglabāt aktīvu lauksaimnieku kopienu, lai
- saglabātu vai uzlabotu vidi,
- uzturētu laukus,
- saglabātu apgabala tūrisma potenciālu,
- aizsargātu krasta līniju.
Šos apgabalus nosaka ES valstis pašas, un tie nedrīkst pārsniegt 10 % no valsts kopējās teritorijas.
