Bioloģiskā ražošana un bioloģiskie produkti

Produkti, uz kuriem attiecas ES bioloģiskās ražošanas noteikumi

Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības noteikumi attiecas uz lauksaimniecības produktiem, arī akvakultūru un raugu. Tie aptver visus ražošanas procesa posmus, sākot ar sēklām un beidzot ar pārstrādātiem pārtikas produktiem. Tas nozīmē, ka pastāv īpaši noteikumi, kas attiecas uz dažādiem produktiem, tādiem kā:

• sēklas un pavairošanas materiāls, piemēram, spraudeņi, sakneņi utt., no kuriem audzē augus vai kultūras;
• dzīvi vai nepārstrādāti lauksaimniecības produkti;
• barība;
• pārstrādāti lauksaimniecības produkti, ko izmanto pārtikā.

Regulas (ES) 2018/848 I pielikumā ir to produktu saraksts, kas ir cieši saistīti ar lauksaimniecību un uz kuriem tagad arī attiecina bioloģiskās ražošanas regulējumu. Starp tiem ir, piemēram, sāļi, dabīgā korķa aizbāžņi, ēteriskās eļļas, neapstrādāta kokvilna, neapstrādāta vilna, bišu vasks.

ES tiesību akti par bioloģisko ražošanu neattiecas uz produktiem, kas iegūti no savvaļas dzīvnieku zvejas un medībām, bet attiecas uz ievāktiem savvaļas augiem, ja ievēroti konkrēti dabisko dzīvotņu apstākļi. Ir konkrēti noteikumi augiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, pārstrādātai pārtikai un vīnam, raugam, akvakultūrai u. c.

Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

Bioloģiskās ražošanas nozares regulējums

Bioloģiskās ražošanas noteikumi

Bioloģiskā ražošana nozīmē, ka ir jāievēro bioloģiskās lauksaimniecības noteikumi. Šie noteikumi izstrādāti atbilstīgi vispārīgiem un konkrētiem principiem, un to mērķis ir veicināt vides aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Eiropā un patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem. Saskaņā ar šiem noteikumiem visās bioloģiskās ražošanas jomās ir jāievēro vairāki pamatprincipi:

• ĢMO izmantošanas aizliegums;
• aizliegums lietot jonizējošo starojumu;
• mākslīgo mēslošanas līdzekļu, herbicīdu un pesticīdu ierobežots izmantojums;
• hormonu aizliegums un antibiotikas atļauts lietot tikai gadījumos, kad tas nepieciešams dzīvnieku veselībai.

Tas nozīmē, ka bioloģisko produktu ražotājiem jāliek lietā dažādas pieejas, lai saglabātu augsnes auglību un dzīvnieku un augu veselību. Pie tādām pieskaitāmas:

• augseka;
• slāpekli piesaistošu augu un citu zaļmēslojuma augu audzēšana augsnes auglības atjaunošanai;
• slāpekļa minerālmēslu izmantošanas aizliegums;
• rezistentu varietāšu un šķirņu un attiecīgu metožu izmantojums dabiskai kaitēkļu apkarošanai, lai samazinātu nezāļu un kaitēkļu ietekmi;
• dzīvnieku dabiskās imunoloģiskās aizsardzības stiprināšana;
• zemāks lauksaimniecības dzīvnieku blīvums dzīvnieku labturības un veselības saglabāšanas nolūkā.

Noteikumi par lopkopību

Arī lopkopjiem jāizpilda īpaši noteikumi, ja viņi savus produktus vēlas tirgot kā bioloģiskus produktus. Tie ietver dzīvnieku labturības ievērošanu, dzīvnieku ēdināšanu atbilstoši to uzturvajadzībām un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību. Turklāt šie noteikumi palīdz arī stiprināt sabiedrības uzticēšanos, jo bioloģiski audzēti dzīvnieki tiek nošķirti un turēti atsevišķi no nebioloģiski audzētiem dzīvniekiem. Turpinājumā minēti daži noteikumi, kas jāievēro lopkopjiem.

Bioloģiskās lauksaimniecības principu ievērošana

• Dzīvniekus, kas nav bioloģiski audzēti, nedrīkst ievest saimniecībā, ja vien tie nav paredzēti vaislai (tad jāievēro īpaši noteikumi).
• Lai savus produktus varētu tirgot kā bioloģiskus produktus, lauksaimniekiem savi dzīvnieki jābaro tikai ar bioloģisko barību.
• Barībai pamatā būtu jānāk no saimniecības, kurā dzīvnieki tiek turēti, vai no saimniecībām tajā pašā reģionā.
• Dzīvnieku klonēšana un/vai embriju pārvietošana ir stingri aizliegta.
• Augšanas veicinātāji un sintētiskās aminoskābes ir aizliegtas.
• Zīdāmie mazuļi jāēdina ar dabīgu – vislabāk mātes – pienu.
• Jāizmanto dabiskas pavairošanas metodes, tomēr mākslīgā apsēklošana ir atļauta.
• Nebioloģiski ražotas augu izcelsmes barības sastāvdaļas, dzīvnieku un minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas, barības piedevas, noteiktus dzīvnieku ēdināšanā izmantotus produktus un pārstrādes palīglīdzekļus var izmantot vienīgi tad, ja tos ir nepārprotami atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā.

Dzīvnieku labturība

• Lopkopim ir jābūt nepieciešamajām pamatzināšanām un prasmēm attiecībā uz dzīvnieku veselību un labturību.
• Īpaša uzmanība ir jāpievērš lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un audzēšanas praksei, ielaiduma blīvuma ievērošanai un prasību par minimālo iekštelpu un āra platību ievērošanai.
• Dzīvnieku skaits jāierobežo, lai līdz minimumam samazinātu pārmērīgu noganīšanu, augsnes eroziju vai piesārņojumu, ko rada dzīvnieki vai to kūtsmēslu izkliedēšana.
• Dzīvniekiem, kad vien iespējams, jābūt piekļuvei āra platībām vai ganībām.
• Lauksaimniecības dzīvnieku piesiešana vai izolēšana ir aizliegta, izņemot atsevišķu dzīvnieku piesiešanu vai izolēšanu, kas uz ierobežotu laiku pieļaujama labturības, drošības vai veterināru apsvērumu dēļ.
• Hormoni vai līdzīgas vielas nav atļautas, izņemot atsevišķa dzīvnieka veterināri terapeitiskas ārstēšanas nolūkos.
• Dzīvnieku slimības gadījumā pēc vajadzības ar stingriem nosacījumiem drīkst lietot alopātiskās veterinārās zāles, tostarp antibiotikas. Tas ir atļauts tikai tad, ja fitoterapeitisko, homeopātisko un citu zāļu izmantošana nav piemērota.
• Imunoloģiskās veterinārās zāles drīkst izmantot.

Pārtikas aprites noteikumi

Noteikumus piemēro visiem ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmiem (no primārās ražošanas līdz uzglabāšanai, pārstrādei, transportēšanai, izplatīšanai un piegādei galapatērētājam). Tas nozīmē, ka visi bioloģiskie produkti ES no lauka līdz galdam atbilst stingriem noteikumiem.

Pie konkrētajiem bioloģiskās pārtikas un barības pārstrādes noteikumiem pieskaitāmi šādi:

• pārstrādātu bioloģisko produktu un nebioloģiski ražotu produktu nošķiršana laikā un telpā;
• kā bioloģiskus drīkst ar bioloģiskās ražošanas logotipu marķēt produktus, kuriem ir vismaz 95 % sastāvdaļu, kas iegūtas bioloģiskajā ražošanā, turklāt ir stingri noteikumi atlikušajiem 5 %;
• skaidri noteikumi par marķējumu un par to, kuru produktu marķēšanā drīkst, bet kuru – nedrīkst izmantot bioloģiska produkta logotipu;
• īpašas robežvērtības vielām, ko var pievienot pārtikai un barībai, un ierobežots tādu apstiprināto piedevu un pārstrādes palīglīdzekļu saraksts, kurus var izmantot bioloģiskajā ražošanā.

Vielas, ko atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā

Viens no bioloģiskās ražošanas mērķiem ir samazināt ārējo resursu izmantošanu. Jebkura viela, ko bioloģiskajā lauksaimniecībā izmanto, lai apkarotu kaitēkļus vai augu slimības, iepriekš jāapstiprina Eiropas Komisijai.

Turklāt ārējo resursu, piemēram, mēslošanas līdzekļu, pesticīdu un pārtikas piedevu, apstiprināšanu reglamentē īpaši principi, un tas nozīmē, ka bioloģiskajā ražošanā var izmantot tikai vielas un savienojumus, kas īpašos tiesību aktos uzskaitīti kā apstiprināti.

Pārstrādātu pārtiku ražo galvenokārt no lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām (netiek ņemts vērā pievienotais ūdens un vārāmais sāls). Turklāt šiem produktiem piemēro šādus noteikumus:

• mikroorganismu un fermentu preparātus, minerālvielu mikroelementus, piedevas, pārstrādes palīglīdzekļus un aromatizētājus, vitamīnus, kā arī aminoskābes un citas mikrouzturvielas, ko pārtikas produktiem pievieno īpašu uzturvajadzību dēļ, var izmantot, bet tikai tad, ja tās atļautas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem;
• vielas vai paņēmieni, kas atjauno pārstrādes un uzglabāšanas laikā zaudētās īpašības vai labo pārstrādē pieļautās nolaidības rezultātus, vai var maldināt par produkta patieso iedabu, ir aizliegti;
• lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskas sastāvdaļas var izmantot tikai tad, ja tās atļautas tiesību aktu pielikumos vai ja kāda ES valsts tās provizoriski atļāvusi.

Visbeidzot, visām vielām, kas izmantojamas bioloģiskajā lauksaimniecībā, jāatbilst horizontālajiem ES noteikumiem. Eiropas Komisijai pēc tam tās rūpīgi jāizvērtē un jāapstiprina izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Noteikumi par vīnu, akvakultūru un hidroponiku

Vīns

Bioloģiskai vīna ražošanai ir paredzēti īpaši noteikumi. Tie ietver bioloģiskā vīna tehnisko definīciju, kas atbilst bioloģiskās ražošanas mērķiem un principiem.

Bioloģiskā vīna darīšanā jāizmanto bioloģiskās vīnogas un raugs. Tiek piemēroti arī vairāki citi ierobežojumi, tostarp:

• aizliegums izmantot sorbīnskābi un atsērošanu;
• zemāks sulfītu saturs nekā salīdzināmā parastajā vīnā (atkarībā no atlikumcukuru satura).

Akvakultūra

Īpaši noteikumi reglamentē arī bioloģiskās akvakultūras nozari. Galvenie elementi.

• stingrs maksimālais ielaiduma blīvums;
• prasības ūdens kvalitātes jomā;
• noteikumi, kas nosaka, ka jāievēro bioloģiskā daudzveidība, un neļauj stimulēt nārstošanu, izmantojot mākslīgus hormonus;
• līdz minimumam samazinātas manipulācijas, lai izvairītos no stresa un fiziskiem bojājumiem;
• noteikums, ka dzīvnieku barībai jābūt bioloģiskai un to var papildināt ar zivju barību, kas nāk no ilgtspējīgi pārvaldītām zvejniecībām;
• īpaši noteikumi attiecas uz divvāku gliemju un aļģu audzēšanu.

Hidroponika un akvaponika

Augus, kas audzēti hidroponiski, ES noteikumi neļauj laist tirgū kā bioloģiskus (izņēmums ir tie, kas aug dabiski ūdenī). Patiesībā, bioloģiskā ražošana ir iespējama tikai tad, ja augi tiek audzēti dabiski augsnē. Šie noteikumi attiecas arī uz augiem, kas kultivēti akvaponikas sistēmā.

Tomēr zivis, kas audzētas akvaponikas sistēmā, var pārdot kā bioloģiskus produktus, ja ir ievēroti attiecīgie tiesību akti, kas piemērojami bioloģiskajai akvakultūrai.

Bioloģiska augu reproduktīvā materiāla datubāzes

Visiem augiem vai kultūrām, ko tirgo kā bioloģiskus produktus, jābūt audzētām no augu reproduktīvā materiāla (sēklas, sakneņi utt.), kas arī atbilst bioloģiskās ražošanas standartiem.

Tomēr lauksaimniekiem dažkārt ir grūti atrast piemērotus bioloģiska augu reproduktīvā materiāla avotus. Lai atvieglotu apmaiņu starp piegādātājiem un lauksaimniekiem, ES valstis uztur bioloģiska augu reproduktīvā materiāla datubāzes.