Atbalsts, kas pieejams gados jauniem lauksaimniekiem
KLP 2023.–2027. gadam paredz vairākus atbalsta pasākumus, kas īpaši paredzēti gados jauniem lauksaimniekiem. ES valstis savos KLP stratēģiskajos plānos pasākumus pielāgo valsts apstākļiem.
Vairāku intervenču kombinēšana
Stratēģijas gados jaunu lauksaimnieku atbalstam parasti ietver vairāku intervenču kombināciju, piemēram:
- ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem;
- gados jaunu lauksaimnieku, jaunpienācēju un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana.
Tiešie maksājumi
ES valstīm gados jauno lauksaimnieku atbalstam ir jāatvēl vismaz 3 % no to tiešo maksājumu budžeta. Šo atbalstu var piešķirt kā ienākumu atbalstu, investīciju atbalstu vai darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem (šajā mērķī tiek ieskaitīti tikai 50 % no attiecīgā investīciju atbalsta).
Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem
Šis ienākumu papildatbalsts ir brīvprātīga shēma tiešo maksājumu ietvaros, kas nodrošina lielāku ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi sāk darbību un kuriem ir tiesības uz ienākumu pamatatbalstu. Atbalstu piešķir kā gada maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru vai kā ikgadēju vienreizēju maksājumu.
Valsts rīcībpolitika
Paaudžu maiņu dažādās valstīs var ietekmēt atšķirīgi apstākļi (piemēram, noteikumi attiecībā uz piekļuvi zemei un mantošanas tiesības). Tādēļ, lai nodrošinātu dažādu darbību saskaņotību, ES valstīm ir jāpārbauda mijiedarbība starp valstu politiku (tostarp nodokļu atvieglojumu shēmas, lauksaimnieku pensiju shēmas, aizdevumu shēmas, regulatīvie pasākumi zemes nomas, pirkšanas vai mantošanas jomā) un KLP intervencēm un pasākumiem.
Lauku attīstības darbības gados jaunu lauksaimnieku atbalstam
Turklāt lauku attīstības intervenču veidi, ko var iekļaut KLP stratēģiskajos plānos laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam, piedāvā papildu iespējas palīdzēt jaunajiem lauksaimniekiem sākt darbību:
- Gados jaunu lauksaimnieku, jaunpienācēju un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana: tas ir brīvprātīgs ES valstu intervences veids KLP 2023.–2027. gada lauku attīstības fondu ietvaros, kura mērķis ir sniegt tūlītēju atbalstu lauksaimniekiem un uzņēmumiem darbības uzsākšanai.
- Sadarbības shēmas: saistībā ar saimniecību pārņemšanu tas jo īpaši attiecas uz paaudžu maiņu saimniecības līmenī.
Jaunie lauksaimnieki var gūt labumu no investīciju atbalsta un izveidot ražotāju organizācijas vai pievienoties tām, lai stiprinātu savu tirgus un ekonomisko situāciju.
KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam var iekļaut palīdzību lauku uzņēmumu attīstībā un konsultācijas par to, kā vislabāk sākt lauksaimniecisko darbību.
Gados jaunie lauksaimnieki ES var pieteikties KLP atbalstam vadošajās iestādēs, kas ir norādītas viņu valsts KLP stratēģiskajā plānā. Lielākā daļa ES valstu sniedz atbalstu paaudžu maiņas procesā, nodrošinot ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem tiešo maksājumu ietvaros un izmantojot lauku attīstības fondu uzaicinājumus iesniegt pieteikumus.
Lai lauku apvidus padarītu pievilcīgus jauniešiem, viens no KLP 2023.–2027. gadam konkrētajiem mērķiem mudina ES valstis veicināt nodarbinātību, izaugsmi un vietējo attīstību lauku apvidos, kas radīs labākus darba un dzīves apstākļus un tādējādi novērsīs jauniešu aizbraukšanu no laukiem.
Sīkāka informācija
Komisijas un EIB iniciatīva jaunajiem lauksaimniekiem
Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Komisija 2019. gada aprīlī paziņoja par gandrīz viena miljarda eiro finansējumu lauksaimniecības un bioekonomikas nozarēm visā Eiropā.
Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevuma pakete piesaistīja vairāku starpnieku interesi dažādās ES valstīs, un, neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi Covid-19 pandēmijas dēļ, finansēšanas mērķi tika sasniegti salīdzinoši īsā laikā. Šobrīd (2023. gada pavasara dati) par 98 % finansējuma ir parakstītas vienošanās ar starpniekbankām:
- Francijā (375 miljoni eiro trim darbībām),
- Itālijā (350 miljoni eiro četrām darbībām),
- Grieķijā (210 miljoni eiro četrām darbībām) un
- Horvātijā (20 miljoni eiro).
Gados jauno lauksaimnieku minimālā finansējuma mērķis ir nedaudz pārsniegts, proti, 11 % no kopējiem aizdevumiem. Turklāt aptuveni 30 % no finansējuma ir atvēlēti darbībām klimatrīcības jomā.
KLP 2023.–2027. gadam — jauns darba virziens
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) regulējums 2023.–2027. gadam stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tas paredz vienkāršotu pieeju, lai ES lauksaimniecība varētu apmierināt globalizētās pasaules pastāvīgi mainīgās ekonomiskās, sociālās un vidiskās vajadzības. Politikas akcents no atbilstības nodrošināšanas un noteikumiem tajā pārvietots uz rezultātiem un reāli paveikto. Šā jaunā darba virziena pamatā ir sekojošais:
- 2023.–2027. gada KLP 10 galvenie mērķi, tai skaitā paaudžu maiņa, kas atspoguļo augstus ES līmeņa mērķus attiecībā uz KLP kopumā;
- KLP stratēģiskie plāni, kas ļauj ES valstīm izstrādāt intervences stratēģiju saskaņā ar KLP 2023.–2027. gadam 10 galvenajiem mērķiem un to intervences jomām.
Katrā plānā ir apvienots plašs mērķorientētu intervenču klāsts, kas atbilst attiecīgās ES valsts konkrētajām vajadzībām. Šīs intervences sniedz taustāmus rezultātus attiecībā uz ES līmeņa KLP mērķiem, vienlaikus veicinot Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu.
Tiešsaistes infopanelis
Lai iepazīstinātu ar mērķrādītājiem, ko katra ES valsts noteikusi valsts līmenī tās apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā, kā arī ar mērķrādītājiem ES līmenī, Eiropas Komisija izveidoja tiešsaistes infopaneli. Šis infopanelis ietver paaudžu maiņu (R.36) kā vienu no 44 “rezultātu rādītājiem”, kas noteikti KLP tiesību aktos un saistīti ar 10 konkrētajiem mērķiem. Saskaņā ar mērķrādītājiem līdz pat 380 000 gados jaunu lauksaimnieku sāks darbību ar KLP atbalstu.
Avots: Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts
ES valstīm savos KLP stratēģiskajos plānos nav jāiekļauj visi 44 mērķrādītāji. Mērķu noteikšana ir atkarīga no vajadzībām un plānotajām darbībām, par kurām lemj valsts līmenī.
The Commission launched an online dashboard presenting the targets set at national level by each approved CAP Strategic Plan, as well targets at EU level.
Definīcija “gados jauns lauksaimnieks”
Regulā (ES) 2021/2115 par KLP stratēģiskajiem plāniem ir noteikti obligātie kopīgie elementi, kas ES līmenī nosaka kritērijus, kuriem lauksaimniekiem jāatbilst, lai tos uzskatītu par “gados jauniem lauksaimniekiem”. Šī definīcija ietver prasības, ko piemēro visām attiecīgajām ienākumu atbalsta (pazīstams arī kā “pirmais pīlārs”) un lauku attīstības (pazīstams arī kā “otrais pīlārs”) intervencēm. Tas nodrošina konsekvenci, kad ES valstis savos KLP stratēģiskajos plānos pievēršas paaudžu nomaiņas mērķim.
Pirmkārt, gados jaunam lauksaimniekam ir jābūt “lauksaimniekam” atbilstīgi definīcijai Regulas (ES) 2021/2115 3. panta 1. punktā. ES valstīm, izstrādājot Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 6. punktā noteikto gados jauna lauksaimnieka definīciju, ir jāņem vērā šādi obligāti elementi:
- gados jauna lauksaimnieka maksimālais vecums ir no 35 līdz 40 gadiem (ES valstīm ir jānosaka precīzs maksimālais vecuma ierobežojums),
- jaunajam lauksaimniekam jābūt “lauku saimniecības vadītājam” (t. i., jābūt faktiskai kontrolei pār saimniecību, un ES valstīm ir sīki jāizklāsta specifikācijas),
- gados jaunam lauksaimniekam jābūt pienācīgai apmācībai un/vai prasmēm (ES valstīm ir sīki jāizklāsta specifikācijas).
Jauni cilvēki lauksaimniecībā
Lauksaimnieki, kas jaunāki par 40 gadiem, apsaimnieko tikai 11 % no visām lauku saimniecībām Eiropas Savienībā (ES), no kurām tikai 3 % saimniecību vada jaunas sievietes. Pārliecināt vairāk jaunu cilvēku sākt lauksaimniecisko darbību ir liels izaicinājums.
Avots: Eurostat.
Lauksaimnieki Eiropas Savienībā noveco, tādēļ ES pastiprina pūliņus, lai lauksaimniecībai piesaistītu jauniešus.
- Komerciāli dzīvotspējīgas lauku saimniecības. Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas ilgtspēja ir atkarīga no tā, vai jauni, motivēti un labi apmācīti cilvēki dzīvi lauku apvidos uzskatīs par gana pievilcīgu, lai paliktu tur saimniekot un veidotu komerciāli dzīvotspējīgas saimniecības.
- Eiropas apgāde ar pārtiku. Atbalsts jaunajai Eiropas lauksaimnieku paaudzei ne tikai palielina Eiropas lauksaimniecības konkurences priekšrocības, bet arī palīdz garantēt Eiropas apgādi ar pārtiku turpmākajos gados. Gados jaunie lauksaimnieki, visticamāk, būs atvērti inovācijai, pārmaiņām un jaunām tehnoloģijām.
Dažas galvenās problēmas, ar kurām šodien saskaras gados jaunie lauksaimnieki, ir šādas:
- grūtības piekļūt zemei,
- augstas zemes cenas,
- zema rentabilitāte un apgrūtināta piekļuve kredītiem,
- gados jauniem lauksaimniekiem ar ģimenēm ir grūti piekļūt pamatpakalpojumiem (ūdensapgādei, sanitārijai, telekomunikācijām, platjoslas internetam) un sociālā atbalsta pakalpojumiem (veselība un ilgtermiņa aprūpe, izglītības pakalpojumi).
Jauno lauksaimnieku jaunu dzīvotspējīgu saimniecisko darbību izveide un attīstība lauksaimniecības nozarē ir būtiska ES lauksaimniecības nozares, kā arī lauku un attālo apgabalu konkurētspējai un pastāvēšanai ilgtermiņā.
Atbalsts digitālajai pārejai lauksaimniecībā
Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmu (LZIS) mērķi ir atbalstīt digitālo pārkārtošanos lauksaimniecībā, veicināt inovatīvu projektu uzsākšanu un izstrādi, izplatīt to rezultātus un tos izmantot pēc iespējas plašāk.
Ņemot vērā pārmaiņas lauksaimniecībā un lauku apvidos, kā arī moderno tehnoloģiju skaita pieaugumu, LZIS palīdz lauksaimniekiem digitālās pārveides procesā un palīdz viņiem pielāgoties jaunajām tehnoloģijām.
