EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020DC0846

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Ieteikumi dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem

COM/2020/846 final

Briselē, 18.12.2020

COM(2020) 846 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ieteikumi dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem

{SWD(2020) 367 final} - {SWD(2020) 368 final} - {SWD(2020) 369 final} - {SWD(2020) 370 final} - {SWD(2020) 371 final} - {SWD(2020) 372 final} - {SWD(2020) 373 final} - {SWD(2020) 374 final} - {SWD(2020) 375 final} - {SWD(2020) 376 final} - {SWD(2020) 377 final} - {SWD(2020) 379 final} - {SWD(2020) 384 final} - {SWD(2020) 385 final} - {SWD(2020) 386 final} - {SWD(2020) 387 final} - {SWD(2020) 388 final} - {SWD(2020) 389 final} - {SWD(2020) 390 final} - {SWD(2020) 391 final} - {SWD(2020) 392 final} - {SWD(2020) 393 final} - {SWD(2020) 394 final} - {SWD(2020) 395 final} - {SWD(2020) 396 final} - {SWD(2020) 397 final} - {SWD(2020) 398 final}


Saturs

1.No Eiropas zaļā kursa uz KLP stratēģiskajiem plāniem

2.Ieteikumi KLP stratēģisko plānu sagatavošanai

2.1.Attīstīt gudru, noturīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību

2.2.Balstīt vidrūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu

2.3.Lauku apvidu sociālekonomiskās struktūras stiprināšana un ar sabiedrību saistīto problēmu risināšana

2.4.Zināšanu veicināšana un apmaiņa, inovācija un digitalizācija lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos

3.Virzība uz mērķim atbilstošiem KLP stratēģiskajiem plāniem

3.1.Zaļā kursa integrācija KLP stratēģiskajos plānos

3.2.Efektīvu KLP stratēģisko plānu sagatavošana

3.3.Partnerības principa stiprināšana



1.No Eiropas zaļā kursa uz KLP stratēģiskajiem plāniem

Eiropas zaļais kurss iezīmē ceļu, kā līdz 2050. gadam Eiropu padarīt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tas iezīmē jaunu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmes stratēģiju, kas stimulē ekonomiku, uzlabo veselību un dzīves kvalitāti un rūpējas par dabu, nevienu neatstājot novārtā. Lai dotos šajā virzienā, Eiropas Komisija 2020. gadā pieņēma stratēģiju “No lauka līdz galdam” 1 , ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam 2 un 2030. gada klimata mērķrādītāja plānu. Šie galvenie stratēģiskie dokumenti visaptverošā veidā risina ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izveides problēmas, atzīst veselīgu iedzīvotāju, veselīgu sabiedrību un veselīgas planētas ciešo saistību, veicina pāreju uz veselīgāku un ilgtspējīgāku uzturu un sekmē dabas atgriešanu mūsu dzīvē.

Šajā saistībā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) būs noderīga, lai pārvaldītu pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un stiprinātu Eiropas lauksaimnieku centienus dot ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā un vides aizsardzībā. Ar turpmākajiem KLP stratēģiskajiem plāniem, ko sagatavos dalībvalstis un pēc rūpīgas izvērtēšanas pieņems Eiropas Komisija, KLP instrumenti (tiešie maksājumi, lauku attīstības un nozaru intervences) tiks ieviesti praksē un visaptverošā veidā sasniegs KLP mērķus un Eiropas zaļā kursa un tā detalizēto stratēģiju ieceres.  3  

2020. gada maijā Komisija apņēmās sagatavot ieteikumus katrai dalībvalstij par deviņiem KLP konkrētajiem mērķiem, pirms tās oficiāli iesniegs stratēģisko plānu projektus, īpašu uzmanību pievēršot zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanai un mērķiem, kas izriet no stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam 4 . Savos secinājumos par stratēģiju “No lauka līdz galdam” Eiropas Savienības Padome norādīja, ka gaida šos ieteikumus, un uzskatīja, ka tie “varētu kalpot kā papildu norādes stratēģisko plānu izstrādei” 5 . 

Pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem un attiecīgā gadījumā ņemot vērā dalībvalstu sniegto papildinformāciju, Komisija ir izanalizējusi situāciju dažādās dalībvalstīs attiecībā uz deviņiem turpmākās KLP konkrētajiem mērķiem, kā arī transversālo mērķi saistībā ar zināšanām, inovāciju un digitalizāciju. Šī analīze ietver arī katras dalībvalsts situācijas novērtējumu, ņemot vērā tās devumu Eiropas zaļā kursa mērķrādītāju un ieceru sasniegšanā: attiecībā uz mērķrādītājiem, kas saistīti ar pesticīdu lietošanu un riskiem, antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomu, barības vielu zudumiem (mēslošanas līdzekļu pārmērīgas lietošanas samazināšana), bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantoto zemju platību, daudzveidības ziņā augstvērtīgiem ainavas elementiem lauksaimniecības platībā un piekļuvi ātram platjoslas internetam lauku apvidos.

Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija ir izstrādājusi ieteikumus 27 dalībvalstīm, kas ir publicēti 27 Komisijas dienestu darba dokumentu veidā, kuri pievienoti šim paziņojumam. Ieteikumu mērķis ir parādīt virzienu, kāds jānosaka KLP stratēģiskajiem plāniem, īstenojot KLP konkrētos mērķus, lai kopīgi veicinātu zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Jaunā politikas satvara īstenošanā saglabājot dalībvalstīm ierosināto elastību, šajos ieteikumos ir identificētas galvenās stratēģiskās problēmas, kas steidzami jārisina katrai dalībvalstij, un sniegti norādījumi par to, kā tās risināt KLP stratēģiskajos plānos.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto metodiku, kas paredz atlasīt būtiskos ieteikumus, katrai dalībvalstij ir sniegts ierobežots skaits ieteikumu, lai katrā gadījumā varētu viegli noteikt galvenās prioritātes. Turklāt attiecībā uz politikas jomām, kas ir svarīgākas Eiropas zaļā kursa ieceres sasniegšanā, Eiropas Komisija katras dalībvalsts situāciju 6 ir izvērtējusi ES mērķu kontekstā, ņemot vērā centienus, kas vajadzīgi, lai dotu ieguldījumu kopējās ieceres sasniegšanā.

Ieteikumos ir nošķirti pūliņi, kas dalībvalstīm jāpieliek, lai izveidotu un atzītu ilgtspējas ekonomiskās, vides un sociālās dimensijas nolūkā veicināt inovatīvas pieejas, lai nodrošinātu, ka turpmākie KLP stratēģiskie plāni integrētā un teritoriāli līdzsvarotā veidā sniegtu efektīvus risinājumus nākotnes problēmām. Dalībvalstis, kurām jau ir labi rādītāji tādās politikas jomās kā bioloģiskā lauksaimniecība vai dzīvnieku labturība, tiek mudinātas turpināt šīs pozitīvās tendences.

Šie ieteikumi ir adresēti dalībvalstīm strukturēta dialoga ietvaros. Komisija tos izmantos kopā ar citiem attiecīgiem apsvērumiem, lai novērtētu dalībvalstu oficiāli iesniegtos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti Priekšlikuma KLP stratēģisko plānu regulai 106. pantā. Komisija savus apsvērumus iesniegs dalībvalstīm kā daļu no to KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas procesa. Komisija KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas un grozīšanas brīdī pārliecināsies par plānu vispārējo atbilstību zaļā kursa mērķiem un mērķrādītājiem.



2.Ieteikumi KLP stratēģisko plānu sagatavošanai

Šajā sadaļā ir sniegts dalībvalstīm paredzēto ieteikumu kopsavilkums, un tie attiecas uz galvenajiem mērķiem, kuri noteikti Priekšlikumā KLP stratēģisko plānu regulai saistībā ar lauksaimniecības, pārtikas un lauku apvidu ekonomiskajām, vides un sociālajām problēmām, kā arī attiecībā uz zināšanām, inovāciju un digitalizāciju 7 . Tajā visām dalībvalstīm norādīti arī papildu elementi, kas ir svarīgi KLP stratēģisko plānu sagatavošanai.

2.1.Attīstīt gudru, noturīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību 

Galvenie dati par ES lauksaimniecību un lauku apvidiem:

- 10,3 miljoni lauku saimniecību, kas lauksaimniecībā izmanto 157 miljonus hektāru zemes (38 % no ES sauszemes platības), nodrošinot pilna laika darbu 8,8 miljoniem iedzīvotāju (2016., 2019. gadā);

- 403 miljardus EUR liels lauksaimniecības produkcijas kopējais apjoms (2018. gadā) un 60 miljardus EUR liels agropārtikas tirdzniecības bilances pārpalikums (2019. gadā);

- tiešo atbalstu saņem 6,2 miljoni lauku saimniecību (2018. gadā). 80 % maksājumu saņem 20 % atbalsta saņēmēju;

- ienākumi no lauksaimniecības ES sasniedz 47 % no bruto algas ES ekonomikā (2017. gadā).

Kā atgādināts stratēģijā “No lauka līdz galdam”, arvien straujākai lauksaimnieciskās ražošanas pārveidei, kas nepieciešama, lai izveidotu ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, ES ir vajadzīga ekonomiski pastāvētspējīga un noturīga lauksaimniecības nozare. Analīze liecina, ka, neraugoties uz dalībvalstu atšķirībām, lielākajā daļā dalībvalstu ir jārisina dažas galvenās ekonomikas problēmas, lai Eiropas lauksaimniecībā paātrinātu zaļo pārkārtošanos un radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Lauksaimnieku spēja izmantot šādas iespējas lielā mērā būs atkarīga no to saimniecības ekonomiskās ilgtspējas.

Neraugoties uz to, ka jau vairākus gadu desmitus norit saimniecību apvienošanas process, ienākumi no lauksaimniecības joprojām ir zemi — gandrīz visās dalībvalstīs zemāki par pārējās ekonomikas vidējo rādītāju. Lauku saimniecību ienākumu līmenis ievērojami atšķiras dažādos reģionos, dažāda lieluma lauku saimniecībās un dažādās nozarēs. Tomēr dalībvalstis atkārtoti norāda uz divām problēmām: pirmkārt, nepieciešamību risināt jautājumu par ienākumiem, ko gūst mazās un vidējās ģimenes lauku saimniecības un lauku saimniecības, kas atrodas teritorijās ar dabas ierobežojumiem, un, otrkārt, to, ka īsā un vidējā termiņā paredzama ienākumu augsta nepastāvība, kam pamatā galvenokārt ir tirgu atvērtība un arvien biežāki klimata pārmaiņu izraisīti ekstremāli laikapstākļi.



EUR/GDV

1. attēls. Lauku saimniecību ienākumi, salīdzinot ar pārējo ekonomiku (vidējie rādītāji laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam) 8

9 Piezīme. Ienākumu rādītājs = lauku saimniecības neto ienākumi + algas. Darbības subsīdijas ietver ne vien tiešos maksājumus, bet arī visas subsīdijas lauku attīstībai, izņemot atbalstu ieguldījumu veidā. Darbības subsīdijas ietver arī potenciālo valsts atbalstu un papildu finanšu līdzekļus. Avots: Eiropas Komisija.

Vēl viena problēma daudzās dalībvalstīs ir lauksaimniecības ražīguma lēnā izaugsme, dažos gadījumos — pat stagnācija. To vēl vairāk saasina tas, ka dažos sektoros ir lielas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz darbaspēku un zemi. Lai saglabātu konkurētspēju un palielinātu lauku saimniecību ienākumus, būtiski panākt ražīguma palielināšanos, vienlaikus pienācīgi gādājot par pozitīvu ietekmi uz vidi un klimatu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka tiek uzturēti un uzlaboti nosacījumi inovācijas un augsta līmeņa apmācības un ieguldījumu veicināšanai lauksaimniecībā (jo īpaši ņemot vērā nākamajā sadaļā aprakstītās vides problēmas).

Visbeidzot, nozares ekonomiskā ilgtspēja būs atkarīga arī no lauksaimnieku spējas radīt un izmantot lielāku pārtikas piegādes ķēdes pievienotās vērtības daļu. Lauksaimniekiem sadarbojoties, var gūt apjomradītus ietaupījumus, kā arī stiprināt to pozīcijas pārtikas ķēdē. Dažos sektoros un dažās dalībvalstīs lauksaimnieki negribīgi iesaistās vertikālā integrācijā vai ciešākā sadarbībā, piemēram, ražotāju organizācijās vai kooperatīvos.

Turpmākā rīcība

Lai pārvarētu šos šķēršļus un turpinātu pāreju uz ilgtspējīgu un noturīgu lauksaimniecību, KLP pasākumi būtu jāvērš uz lauksaimniecības pārveidi un modernizēšanu, uzlabojot lauksaimniecības un bioloģisko produktu vērtību, kvalitāti un vidisko ilgtspēju, kā arī stimulējot lauksaimnieku sadarbību pārtikas piegādes ķēdē. Dzīvotspējas un noturības palielināšana attiecībā uz ekonomiskiem, klimatiskiem un ar biodaudzveidību saistītiem apdraudējumiem ir būtiska, jo ražas nākotnē galvenokārt būs atkarīgas no to spējas pielāgoties klimata pārmaiņām un uzturēt veselīgu dabas resursu stāvokli. Covid-19 pandēmijas laikā Eiropas agropārtikas sistēmas, kaut pakļautas noslodzei un saskardamās ar problēmām, nodrošināja eiropiešiem kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku. Tomēr, lai nodrošinātu pārtikas piegādi un pārtikas nekaitīgumu, gaidāmajā ārkārtas rīcības plānā ir paredzēts ciešāk pievērsies ES pārtikas sistēmu (un jo īpaši ES lauksaimniecības) noturībai.

Lielākajā daļā dalībvalstu ir nepieciešama virzība uz taisnīgāku un mērķtiecīgāku tiešā atbalsta sistēmu. Dalībvalstīm būtu labāk jārisina mazo un vidējo lauku saimniecību vajadzības, mazinot dažāda lieluma saimniecību ienākumu atšķirības, izmantojot mehānismus, kuri nodrošina līdzekļu efektīvu sadali, piemēram, nosakot maksimumu, samazinot maksājumus un, jo īpaši, izmantojot ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu. Nodrošinot atbalsta sniegšanas taisnīgumu, dažās dalībvalstīs notiks arī ievērojama to iekšējā konverģences procesa attīstība. Turklāt atbalsts būtu jāizmanto arī noteiktu teritoriju lauku saimniecību īpašo vajadzību nodrošināšanai, piemēram, teritorijās ar dabas ierobežojumiem.

Mazāk par 5 haMazāk par 5 haNo 5 līdz 20 haNo 20 līdz 100 haNo 100 līdz 250 haVairāk par 250 haNo 5 līdz 20 haNo 20 līdz 100 haNo 100 līdz 250 haVairāk par 250 ha 2. attēls. Tiešo maksājumu daļa pēc lauku saimniecības lieluma kategorijas — 2019. finanšu gads

Avots: Eiropas Komisija. Ienākumu atbalsta iedalījums. Tiešās palīdzības sadalījums lauksaimniekiem — 2019. finanšu gada orientējošie skaitļi.

Tajā pašā laikā ir nepieciešams veicināt un atvieglot lauksaimnieku riska pārvaldības instrumentu izmantošanu, atbalstot ieguldījumus inovatīvos risinājumos (piemēram, lauku saimniecību produktu un ražošanas faktoru valorizācijas optimizēšanā aprites bioekonomikā) un uzlabojot piekļuvi finansējumam, efektīvāk izmantojot iespējas, kas pieejamas saskaņā ar lauku attīstības politiku.

Visbeidzot, ir jāturpina centieni attīstīt un stiprināt ražotāju sadarbību, tostarp, izmantojot jaunos instrumentus, kas paredzēti turpmākajās nozaru programmās, vienlaikus stiprinot piegādes ķēdes pārredzamības uzlabošanas centienus. Turklāt lauksaimniecības produktu pievienoto vērtību var palielināt arī ar ES kvalitātes shēmām, jo īpaši, ņemot vērā arvien lielāko patērētāju informētību un pieprasījumu pēc veselīgākiem un ilgtspējīgākiem produktiem un ražošanas metodēm.

Visi šie instrumenti ar dažādu pieeju palīdzību un dažādās kombinācijās var palīdzēt palielināt lauku saimniecību ienākumus un uzlabot to dzīvotspēju, vienlaikus nodrošinot resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pienācīgu reaģēšanu uz klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma radītajām problēmām. Jaunie KLP stratēģiskie plāni dalībvalstīm ļaus pielāgot šos instrumentus konkrētajai situācijai to lauksaimniecības nozarē (ar dažādām lauksaimnieciskām struktūrām un augsnes un klimatiskajiem apstākļiem), vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

2.2.Balstīt vidrūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu 

Galvenie dati par ES lauksaimniecību un lauku apvidiem:

- 8 % no ES lauksaimniecības zemes, ko izmanto bioloģiskajai lauksaimniecībai (2018. gads);

- 10,1 % ES siltumnīcefekta gāzu rodas lauksaimniecības nozarē (2018. gads);

- 13,3 % gruntsūdeņu monitoringa stacijās tiek pārsniegta 50 mg nitrātu uz vienu litru koncentrācija (2012–2015. gads)

- novērtēts, ka 12 % pusdabīgo dzīvotņu, kas ir atkarīgas no lauksaimniecības, ir “labā” stāvoklī (2013–2018. gads)

ES lauksaimniecības nozare (un zināmā mērā tās mežsaimniecības nozare) turpina saskarties ar ievērojamām problēmām saistībā ar vidi un klimatu, kā arī tās izraisa.

Situācijā, kad Savienība ir nākotnei noteikusi vērienīgākus samazināšanas mērķus, ES lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu samazinājums pēdējos gados stagnē un dažās dalībvalstīs pat palielinās (lopkopības vai augsnes apsaimniekošanas dēļ). Turklāt pēdējos gados ir samazinājusies oglekļa sekvestrēšana augsnē un mežos, un attiecībā uz noteiktiem augsnes veidiem (jo īpaši kūdrājiem) pastāv liels oglekļa zuduma risks. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē palielinās atjaunīgās enerģijas ražošana, kas arī saasina konkurenci attiecībā uz lauksaimniecības zemi un ražošanas līdzekļiem, taču dažādās dalībvalstīs tas būtiski atšķiras. Lauksaimniecībā pastāv arī nozīmīgs neizmantots energoefektivitātes uzlabošanas potenciāls.



Lauksaimniecības dzīvnieku radītās emisijas (zarnu fermentācija un kūtsmēslu apsaimniekošana) uz vienu LIZ hektāru

CO2 ekvivalenta tonnas uz vienu hektāru

Eiropas Komisija

NUTS līmenis: NUTS 0.

Avots: Estat un EVA.

Gads: vidēji no 2016. līdz 2018. gadam.

Aprēķini: AGRI ĢD — C3.

Kartogrāfija: AGRI ĢD GIS GRUPA 12/2020.

Karte 1. Lauksaimniecības dzīvnieku un zarnu fermentācijas rezultātā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc ražošanas faktoriem ES

Tikmēr klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudums turpinās, un lauksaimniecība ir ļoti neaizsargāta pret to ietekmi (neraža un mežu nokalšana sausuma, vētru, plūdu vai kaitēkļu un slimību uzliesmojumu rezultātā) un saskaras ar arvien vairāk ar klimatu un vidi saistītiem riskiem. ES valstis aizvien vairāk apzinās nepieciešamību ne tikai mazināt klimata pārmaiņas, bet arī pielāgoties tām un biodaudzveidības zuduma līkni pagriezt pretējā virzienā. Šajās jomās ir nepieciešama steidzama rīcība.

Lai gan mežu platības ES palielinās un pašlaik meži klāj 45 % no ES kopējās sauszemes platības, klimata pārmaiņu dēļ meži ir pakļauti arvien lielākai slodzei. Papildu slodzi rada lauku pamešana, apsaimniekošanas trūkums un fragmentācija zemes izmantojuma izmaiņu dēļ, pieaugoša apsaimniekošanas intensitāte, ko rada augošais pieprasījums pēc koksnes, mežsaimniecības produktiem un enerģijas, infrastruktūras attīstība, urbanizācija un zemes aizņemšana. Ņemot vērā mežu lielo nozīmi attiecībā uz biodaudzveidību, oglekļneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam un bioekonomiku, ir jāpalielina Eiropas mežu daudzums un kvalitāte.

Neraugoties uz pēdējos gados gūtajiem ievērojamajiem uzlabojumiem 10 , neapšaubāmi, joprojām pastāv problēmas attiecībā uz dabas resursu apsaimniekošanu. Lauksaimniecība ir ievērojams amonjaka emisiju avots — amonjaks ir gāze, kas ir sevišķi kaitīgs gaisa piesārņotājs un veicina cieto daļiņu piesārņojumu pat pilsētu teritorijās, un dažās dalībvalstīs emisijas pieaug, atsevišķos gadījumos pārsniedzot tiesību aktos noteiktās robežvērtības.

Dažas zemes apsaimniekošanas metodes un zemes apauguma izmaiņas rada ievērojamu slodzi uz augsnes stāvokli un kvalitāti. ES lauksaimniecības augsnes kļūst arvien degradētākas un cieš no erozijas, sablīvēšanās, piesārņojuma, sasāļošanās, pārtuksnešošanās un augsnes organisko vielu un biodaudzveidības zuduma, lai gan, neapšaubāmi, visur tas nenotiek vienlīdz smagi. Šādi degradācijas procesi var izraisīt arī ievērojamu lauksaimnieciskās ražības samazināšanos.

Neraugoties uz zināmu progresu, lauksaimniecībā izmantoto nitrātu piesārņojums joprojām rada vienu no lielākajām ūdens vides noslodzēm. Daudzos reģionos pārmērīga kūtsmēslos un neorganiskajā mēslojumā esošā slāpekļa un fosfora (kā arī pesticīdu) nonākšana vidē izraisa ūdens piesārņojuma, biodaudzveidības un gaisa kvalitātes problēmas. Lai gan dažās dalībvalstīs situācija ir kopumā laba, bieži sastopamas atsevišķas sliktas kvalitātes teritorijas. Aizvien vairāk dalībvalstu izjūt ūdens trūkumu, ko bieži izraisa pārmērīga ūdens ieguve lauksaimniecības vajadzībām. Daudzos reģionos ūdens pieejamības problēmu vēl vairāk saasinās klimata pārmaiņas.

Slāpekļa virsnormas daudzums, ņemot vērā negatīvo ietekmi uz ūdens kvalitāti

Kg uz ha gadā

NUTS līmenis: NUTS 3.

Avots: EVA — Eiropas Vides aģentūra

Gads: 2010. gads

Kartogrāfija: AGRI ĢD GIS GRUPA 12/2020.

Nav iekļauts

Nav datu

Slāpekļa virsnormas daudzums

Eiropas Komisija

2. karte. Slāpekļa ienese lauksaimniecības zemēs ES

Avots: EVA (2019. gads) 11 .

Attiecībā uz izteikto biodaudzveidības zudumu lauksaimniecības zemēs pierādījumi liecina par pastāvīgu lauksaimniecības zemju putnu sugu populāciju un apputeksnētāju (kas ir tik būtiski ekosistēmu pakalpojumiem) skaita samazināšanos, kā arī lauksaimniecisko dzīvotņu statusa pasliktināšanos. Daži lauksaimniecības biotopi, ko lielā mērā veido lauksaimniecība, ir būtiski savvaļas dzīvniekiem. Problēmas pamatā ir lauksaimniecības augstā intensitāte 12 , nepietiekama lauksaimniecības zemes apsaimniekošana vai tās pamešana. Lauksaimniecības intensifikācija un lauksaimniecības zemju konsolidācija arvien vairāk liek zaudēt ļoti būtisko augstvērtīgu ainavas elementu (piemēram, dzīvžogu, ziediem apstādītu joslu, dīķu, terašu) daļu, kā arī papuvi, ekstensīvi apsaimniekotus zālājus un mitrājus, kas savulaik raksturoja lauksaimnieciskās ainavas. Attiecībā uz arvienu plašāku tādu agroekoloģisko prakšu pārņemšanu, kas veicina vides aizsardzību, noteiktās dalībvalstīs lauksaimnieki ir ar entuziasmu sākuši nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, taču citās šādu prakšu pārņemšanas apmērs joprojām ir ļoti mazs.

3. attēls. Bioloģiskā lauksaimniecība ES dalībvalstīs (pilnīgi pārveidoto lauksaimniecības zemju un to platību daļa, kurās notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm)

Avots: EUROSTAT [ org_cropar_h1 ] and [ org_cropar ] 13

Turpmākā rīcība

Kopumā daudzu šo problēmu risinājumi ir saistīti ar “viedāku”, precīzāku un ilgtspējīgāku lauksaimniecību, kas vairāk balstās uz zināšanām un (digitālajām) tehnoloģijām, lai kopīgi radītu vairāk privāto labumu un sabiedrisko labumu vides jomā, vienlaikus samazinot lauksaimniecībā izmantojamo vielu lietošanu un negatīvu ārēju ietekmi.

Cita starpā tam būtu jāietver labāka barības vielu pārvaldība un ciešākas sinerģijas starp lopkopības, kultūraugu audzēšanas un mežsaimniecības nozarēm (kas labvēlīgi ietekmētu klimata pārmaiņu mazināšanu, gaisa kvalitāti un biodaudzveidību), precīzāka un tātad mazāka apjoma augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, kā arī alternatīvu augu aizsardzības metožu izmantošana, lauksaimniecības dzīvnieku un kūtsmēslu apsaimniekošanas uzlabojumi (uzmanību pievēršot zarnu fermentācijai, lai samazinātu metāna emisijas), kā arī efektīvāka apūdeņošana (kas, pareizi izmantota, var samazināt slodzi uz ierobežotiem ūdens resursiem). Ar zināšanām ietilpīgu lauksaimniecību var aktīvi atbalstīt arī dzīvotņu izveidi un uzturēšanu (piemēram, ievērojot atbilstošu augseku, tostarp ietverot pākšaugus). Lai atjaunotu biodaudzveidību, kas ilgtermiņā uzlabo lauksaimniecības ražīgumu, novērstu augsnes eroziju un noplicināšanos, filtrētu gaisu un ūdeni, atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī palīdzētu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm īstenot to ievērojamo potenciālu kā oglekļa piesaistītājiem, ir svarīgi lauksaimniecības teritorijās radīt un saglabāt daudzveidības ziņā augstvērtīgu ainavu veidus un iezīmes.

Daudzas no šīm pieejām var kļūst arī par ekonomiskiem ieguvumiem lauksaimniekiem. Pirmreizēja vai atkārtota apmežošana, turklāt pilnībā ievērojot biodaudzveidībai labvēlīgus ekoloģiskos principus, mežu atjaunošana un mežu ilgtspējīga apsaimniekošana var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas, palielinot CO2 neto absorbciju, saglabājot oglekļa uzkrājumu un nodrošinot resursus aprites bioekonomikai, bet vienlaikus radot arī papildu ieguvumus, tostarp attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tāpēc lauksaimniekiem un mežu apsaimniekotājiem var tiešā veidā atlīdzināt par rīcību vides aizsardzības un klimata jomās (piemēram, par oglekļsaistīgo lauksaimniecību), radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas lauku apvidiem. Lauksaimniecības nozari var atbalstīt, arī īstenojot tādus energoefektīvus un resursefektīvus pasākumus kā energotaupības veicināšanu lauku saimniecībās un maza mēroga atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Šos pasākumus praktiski īstenot var palīdzēt daudz dažādi KLP instrumenti, darbojoties sinerģijā ar citām ES un valstu politikas sistēmām un tiesību aktiem, kas saistīti ar vidi, klimatu un enerģētiku. Šie instrumenti ietver ne vien dažādus ar vidi saistītus platībatkarīgos maksājumus (tostarp jaunās ekoshēmas un KLP II pīlārā noteiktos ilgstošos maksājumus), bet arī nosacījumu elementus un atbalstu zināšanu veidošanai, ieguldījumiem, inovācijai un sadarbībai.

Dalībvalstis vides un klimata pasākumu faktisko saturu noteiks pamatnoteikumu, ekoshēmu un lauku attīstības maksājumu veidā. Tas viss kopā veido tā dēvēto “zaļo arhitektūru”. Pienācīgi plānojot un ņemot vērā iepriekšējos rezultātus, dalībvalstīm ir jāizvēlas un jākombinē šie dažādie KLP instrumenti, lai sasniegtu skaidrus rezultātus vides un klimata jomā.

1. lodziņš. Potenciālo ekoshēmu piemēri

Komisija ir noteikusi piemērus iespējamām ekoshēmām, ar kurām atbalstīt dalībvalstis ceļā uz efektīvu KLP stratēģisko plānu izstrādi. Tās atbilst stratēģijai “No lauka līdz galdam” un ES Biodaudzveidības stratēģijai 2030. gadam un var potenciāli veicināt vairāku šajās stratēģijās nosprausto mērķu sasniegšanu, neskarot turpmākus noteikumus par šo tematu. Dalībvalstis var izmantot ekoshēmas, piemēram, lai veicinātu šādu lauksaimniecības praksi:

·agromežsaimniecību, atbalstot lauksaimniekus, piemēram, lai tie zemes gabalos saglabātu minimālu koku blīvumu vai rūpētos par kokiem tādā veidā, kas dod maksimālu labumu putniem un kukaiņiem;

·agroekoloģiju, atbalstot lauksaimniekus, piemēram, lai tie kā augu aizsardzības līdzekļus lietotu dabīgas vielas vai izmantotu tādas zemkopības sistēmas, kas ir plašākas par minimālajām prasībām par augseku. Viens no agroekoloģijas piemēriem ir bioloģiskā lauksaimniecība;

·precīzo lauksaimniecību, atbalstot lauksaimniekus, piemēram, lai tie izveidotu barības vielu pārvaldības plānu, kas, pateicoties tehnoloģijām un lokālo datu analīzei, nodrošina reāllaika datus un ļauj nekavējoties veikt koriģējošas darbības. Šīs tehnoloģijas palīdz samazināt lauksaimniecībā izmantojamo vielu lietošanu un emisijas;

·oglekļa sekvestrēšanu, atbalstot lauksaimniekus, piemēram, lai tie neartu un samazinātu augsnes apstrādi (konservatīvā lauksaimniecība), lai atjaunotu mitrumu meliorētos kūdrājos, saglabātu zālaugu platības un ierīkotu un saglabātu daudzveidības ziņā augstvērtīgus ainavas elementus, kas cita starpā ietver dzīvžogus, buferjoslas, neproduktīvus kokus un dīķus.

2.3.Lauku apvidu sociālekonomiskās struktūras stiprināšana un ar sabiedrību saistīto problēmu risināšana

Galvenie dati par ES lauksaimniecību un lauku apvidiem:

- 5,1 % ES lauku saimniecību vadītāju ir jaunāki par 35 gadiem (2016. gads);

- IKP uz vienu iedzīvotāju lauku apvidos ir 74 % no ES vidējā rādītāja (2014. gads);

- 1. saskaņotā riska indikatora 17 % samazinājums attiecībā uz pesticīdiem (2011.–2018. gads).

Lai veiksmīgi sāktu stratēģijā “No lauka līdz galdam” aprakstīto pāreju, ir vajadzīgi saskaņoti centieni un dalībnieku iesaistīšanās visās ES teritorijās. Šajā saistībā lauku apvidiem ir īpašs potenciāls, jo tie ir mājvieta vai uzņēmējdarbības vieta daudziem lauksaimniekiem, mežu apsaimniekotājiem, uzņēmējiem un patērētājiem, un tajos ir koncentrēta liela daļa Eiropas dabas resursu un ekosistēmu. Šī potenciāla izmantošana nozīmē labvēlīgas attīstības cikla aizsākšanu, kad no jauna radītas ekonomiskās iespējas rada pozitīvu dinamiku, piemēram, samazina nabadzību un bezdarbu un nodrošina labāku piekļuvi pakalpojumiem visām lauku sabiedrības daļām.

Runa ir par perspektīvu radīšanu, tostarp visneaizsargātākajām teritorijām un sabiedrības grupām, lai iedzīvotāji varētu gūt labumu no pievilcīgiem lauku apvidiem un — saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” — taisnīgas pārkārtošanās. Lauku teritorijās ir daudz iespēju, taču daudzviet Savienībā tās raksturo strukturālas nepilnības un neizmantots potenciāls. Kaut arī reālās situācijas dalībvalstīs un starp dalībvalstīm ir atšķirīgas, noteiktas problēmas atkārtojas. Daudzās dalībvalstīs lauku apvidi atpaliek attiecībā uz ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, pamatinfrastruktūras un pamatpakalpojumu pieejamību un pienācīgu bioekonomikas potenciāla izmantošanu.

Savienības lauku teritorijās bieži sastopamas parādības ir arī nabadzības un sociālās atstumtības risks, kā arī nelabvēlīgas nodarbinātības un bezdarba situācijas, kas īpaši skar sievietes, jauniešus un mazaizsargātas grupas. Rezultātā daudzās dalībvalstīs lauku teritorijas skar depopulācija un/vai iedzīvotāju novecošana, tāpēc ir vajadzīgi efektīvi risinājumi, ar kuriem piesaistīt jauniešus, tostarp lauksaimniecības nozarei.

Pēdējā desmitgadē ir samazinājusies gados jauno lauksaimnieku attiecība pret lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju kopskaitu, savukārt ir palielinājies to lauksaimnieku skaits, kuri ir vecāki par 55 gadiem. Tam ir svarīgs dzimumu aspekts, jo jauno lauksaimnieču daļa ir īpaši maza. Būtiskākās uzņēmējdarbības attīstības problēmas ir zemes, finanšu un efektīvu konsultatīvo pakalpojumu pieejamība.



vīriešivīriešisievietesattiecība<35 gadi/>55 gadi (labās puses ass)sievietesattiecība<35 gadi/>55 gadi (labās puses ass) 4. attēls. Gados jaunie lauksaimnieki ES dalībvalstīs — to lauku saimniecību vadītāju daļa, kuri ir jaunāki par 35 gadiem (2016. gads)

14 Avots: EUROSTAT [] 

Turklāt saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” ES lauksaimniecībai ir liela nozīme, lai reaģētu uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, lai pārveidotu ES pārtikas sistēmas, strādājot pie to ietekmes, tostarp uz vidi, sabiedrību/veselību un ekonomiku. Lai gan daudzās jomās ES līmenī ir panākts progress, neapšaubāmi pastāv problēmas attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo izejvielu (jo īpaši lauksaimniecībā lietojamiem ķīmiskiem pesticīdiem, mēslojumu un antimikrobiāliem līdzekļiem) izmantošanas samazināšanu lauksaimniecībā, kā arī dzīvnieku veselības un labturības uzlabošanu, bioloģiskās daudzveidības veicināšanu, augu aizsardzības pastiprināšanu pret jauniem kaitēkļiem un slimībām, ilgtspējīgāku un veselīgāku pārtikas patēriņu (piemēram, svaigu augļu un dārzeņu patēriņa palielināšanu) un pārtikas zudumu un atkritumu apjoma samazināšanu. Kā norādīts ES stratēģijā “No lauka līdz galdam”, pašreizējie ES pārtikas patēriņa modeļi nav ilgtspējīgi ne no veselības, ne vides viedokļa. Ar uzturvidi, kuru arī ietekmē KLP pasākumi, ir jāatbalsta uztura maiņa uz diētu, kurā ir vairāk augu izcelsmes pārtikas, ievērojot valstu ieteikumus uztura jomā, lai tā sekmētu gan vides ilgtspējas, gan veselības aizsardzības mērķus.

Avots: AGRI ĢD pēc ESVAC, Desmitais ESVAC ziņojums (2020. gads)Avots: AGRI ĢD pēc ESVAC, Desmitais ESVAC ziņojums (2020. gads) Source: EUROSTAT [aei_hri]Source: EUROSTAT [aei_hri] 5. un 6. attēls. Antimikrobiālie līdzekļi (mg/PCU) un pesticīdi (HRI 1) Eiropas Savienībā

Turpmākā rīcība

Lai lauku apvidos risinātu strukturālo problēmu kopumu un stimulētu labvēlīgu dinamiku, būs jāmobilizē gan publiskie, gan privātie resursi un iniciatīvas, atbalstošā juridiskā vidē izmantojot KLP, kā arī citas ES politikas jomas un līdzekļus 15 . Īpaši nozīmīgi būs mērķtiecīgi un integrēti ieguldījumi gan fiziskajā, gan cilvēkkapitālā, lai cita starpā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, sekmētu aprites un bioekonomiku un saglabātu un attīstītu infrastruktūru un pakalpojumus, kuri nepieciešami diversificētai ekonomikai. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tām teritorijām un ieinteresētajām pusēm, kurām palīdzība vajadzīga visvairāk.

Saskaņā ar nesen pieņemto Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģiju 16 visām dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt, ka to KLP stratēģiskajos plānos tiek iekļauti mērķtiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu lauksaimniecībā un lauku apvidos strādājošo sieviešu konkrētās vajadzības un to, ka lauksaimniecības nozarē tiek stiprināta dzimumu līdztiesība. Īpaša uzmanība ir jāpievērš kvalitatīvu bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanai lauku apvidos un dzimumu nelīdztiesības novēršanai (jo īpaši nodarbinātības jomā).

Dalībvalstīm ir jānodrošina lauksaimniecībā strādājošo (jo īpaši mazaizsargāto, sezonālo un nedeklarēto strādnieku) aizsardzība. Tam būs svarīga nozīme, lai ievērotu tiesību aktos noteiktās tiesības, kas ir neatņemams stratēģijā “No lauka līdz galdam” paredzētās taisnīgas ES pārtikas sistēmas elements.

Ar paaudžu maiņas veicināšanas centieniem lauksaimniecības nozarē būs jāatbalsta ieguldījumi pamatinfrastruktūrā un pamatpakalpojumos, kā arī ekonomikas diversifikācijā (piemēram, lauku saimniecībās vai bioekonomikā), lai atvieglotu piekļuvi finansējumam, kā arī īpašām zināšanām/konsultācijām lauksaimniecības jaunuzņēmumiem, lai novērstu mantojuma radītus ierobežojumus un atbalstītu sadarbību starp lauksaimnieku paaudzēm, tai skaitā lauku saimniecību mantošanu. Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm īpaša uzmanība būs jāpievērš jomām, kurās pastāv īpašas vajadzības un ievainojamība, piemēram, LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem.

Iespējas ekonomikas jomā var rasties arī tad, ja lauksaimniecisko ražošanu labāk salāgo ar patērētāju mainīgo pieprasījumu. Attiecībā uz ES zaļā kursa mērķi samazināt antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomu, lai cīnītos pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, ir vajadzīgi saskaņoti centieni, lai vēl vairāk samazinātu to lietošanu vairākās dalībvalstīs, izmantojot instrumentus, kas veicina paraugpraksi attiecībā uz antimikrobiālo līdzekļu samazinātu un piesardzīgu lietošanu, apmācības un konsultatīvos pakalpojumus, tos kombinējot ar uzlabotu lauksaimniecības dzīvnieku pārvaldību, biodrošību, infekciju profilaksi un kontroli.

Savukārt šie pasākumi veicinās arī dzīvnieku veselības un biodrošības uzlabošanos. Lai sasniegtu mērķi samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un ar tiem saistīto risku, lielākajai daļai dalībvalstu ir jādod ieguldījums, veicinot integrētās augu aizsardzības ieviešanu, precīzo lauksaimniecību un pāreju uz mazāk bīstamiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Dalībvalstīm būtu arī jāpieliek nozīmīgi pūliņi, lai pārietu uz veselīgāku un vides ziņā ilgtspējīgāku uzturu atbilstoši valstu uztura ieteikumiem, un domāt par veidiem, kā to KLP stratēģiskie plāni varētu sekmēt veselīgāku uzturvidi, kā arī pievērst uzmanību pārtikas zudumiem un atkritumiem.

2.4.Zināšanu veicināšana un apmaiņa, inovācija un digitalizācija lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos 

Galvenie dati par ES lauksaimniecību un lauku apvidiem:

- 60 % lauku saimniecību ir piekļuve ātram platjoslas internetam (2019. gads);

- 32 % lauku saimniecību vadītāji ir pabeiguši pamata vai pilnu apmācību lauksaimniecības jomā (2016. gads).

Lai lauksaimnieki un lauku kopienas varētu risināt šodienas un rītdienas problēmas, liela nozīme ir zināšanām un inovācijai. Pētniecība un inovācija, digitalizācija un jaunās tehnoloģijas būs galvenie veicinošie faktori, kas sekmēs pāreju uz ilgtspējīgākām un veselīgākām pārtikas sistēmām.

Tiks īstenota ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, lai papildinātu jau esošo ievērojamo zināšanu kopumu un pašlaik notiekošo pētniecību lauksaimniecības jomā. Tomēr šīs zināšanas bieži paliek sadrumstalotas un netiek lietderīgi izmantotas praktiski, kamēr lauksaimniecības nozarei ir ievērojama un nepietiekami izmantota inovācijas spēja.

Dalībvalstīm būtu jāizmanto turpmākie KLP stratēģiskie plāni, lai atbalstītu programmu “Apvārsnis Eiropa” un tās partnerības un misijas, kas dos būtisku ieguldījumu Eiropas zaļajā kursā. Lauksaimniecībai un lauku apvidiem īpaši svarīga ir misija “Rūpes par augsni ir rūpes par dzīvību” un misija “Klimatnoturīga Eiropa”.

Lai sasniegtu KLP konkrētos mērķus un zaļā kursa mērķrādītājus, būtiska nozīme būs lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmai (LZIS), kas nodrošina efektīvas zināšanu plūsmas starp tās dalībniekiem. Lai reaģētu uz arvien lielākajām lauksaimnieku vajadzībām pēc informācijas, visu LZIS un inovācijas atbalsta dienestu konsultantu integrācija nodrošinās attiecīgo pētījumu un inovācijas risinājumu pārņemšanu.

Galvenais instruments inovāciju praktiskas ieviešanas paātrināšanai būs Eiropas inovāciju partnerība lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI), jo īpaši tās darba grupas, t. i., inovatīvi projekti lauksaimniecībā un citas aktivitātes, kas ir saistītas ar lauksaimniecību un lauku apvidiem (vide, klimats, biodaudzveidība, pārtikas un nepārtikas sistēmas utt.).

Dalībvalstīm būtu jāiesaistās lauksaimniecības nozares digitālajā pārejā, izmantojot ES tehnoloģiskās iespējas digitālo un datu tehnoloģiju un infrastruktūras jomā, kā arī izmantojot satelītnovērošanu, precīzo lauksaimniecību, ģeolokācijas pakalpojumus, autonomo lauksaimniecības tehniku, dronus u c., lai labāk uzraudzītu un optimizētu lauksaimnieciskās ražošanas procesus un KLP īstenošanu. Lai varētu attīstīt visus nākotnes viedos risinājumus mūsu lauksaimniecības un lauku uzņēmumiem un kopienām, ir būtiski nodrošināt lauku apvidos ātru un uzticamu interneta savienojumu un to apvienot ar digitālo prasmju apguvi. Ātrs internets būs līdzeklis, ar kura palīdzību radīt labākus informācijas iegūšanas, izglītošanās un veselības aprūpes pakalpojumus, kas turklāt lauksaimniecības nozarē veicinās paaudžu maiņu un modernas lauku ekonomikas attīstību. Šajā jomā vairākās dalībvalstīs joprojām jāpieliek lieli pūliņi. Lauku apvidu inovācijas potenciāla izmantošanā svarīgs faktors ir arī pārdomātas specializācijas stratēģijas.

Līdztekus ir jāmodernizē dalībvalstu administratīvās sistēmas, lai varētu integrēt plašu digitālās informācijas spektru un izmantot digitālo informāciju (ar mākslīgā intelekta vai datu analītikas un modelēšanas pieejām), lai samazinātu izmaksas un izprastu politikas rezultativitāti, vienlaikus uzlabojot pakalpojumus un ieguvumus lauku iedzīvotājiem. Valsts pārvaldes centienus šajā jomā varētu atbalstīt, attīstot integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) potenciālu, izmantojot tās pašreizējos komponentus. Šiem uzlabojumiem vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt, ka lauksaimnieki var piekļūt zemes reģistra sistēmai, kurā tie var pārliecināties, ka var prasīt atbalstu par zemi, uz kuru tiem ir juridiskas tiesības, un kura nodrošina, ka zeme, par kuru pieprasīts atbalsts, ir to rīcībā.

Būtiski ir izmantot digitālās tehnoloģijas, lai palielinātu nozares un lauku apvidu ekonomiskos un vides rādītājus, kā arī modernizētu un vienkāršotu KLP administratīvās procedūras, KLP pārbaudes un KLP snieguma ziņojumu iesniegšanu.

7. attēls. Ātra platjoslas interneta pieejamība ES — mājsaimniecības laukos / mājsaimniecības visā valstī

Avots: DESI individuālie rādītāji [ desi_1b1_fbbc ] 17



3.Virzība uz mērķim atbilstošiem KLP stratēģiskajiem plāniem

3.1.Zaļā kursa integrācija KLP stratēģiskajos plānos 

Šeit sniegtie ieteikumi ir pirmais solis Eiropas zaļā kursa integrācijā turpmākajos KLP stratēģiskajos plānos. Novērtējumi, kas sniegti dažādos dienestu darba dokumentos, un šajos novērtējumos izmantotie dati 18 ir labs pamats, ko dalībvalstīm izmantot, lai tās pašas skaitliski definētu savu potenciālo ieguldījumu kopīgās ieceres sasniegšanā.

Priekšlikumā regulai par KLP stratēģiskajiem plāniem ir paredzēts, ka dalībvalstis par katru no deviņiem konkrētajiem mērķiem sagatavos intervences stratēģiju, kas iekļaus mērķrādītājus (rezultātu rādītāju līmenī) un visatbilstošākās intervences. Šo mērķrādītāju līmeņus un intervenču atlasi un formu pamatos ar vajadzību novērtējumu.

Ieteikumi (un analīze, ar kuru tos pamatos) atvieglos vajadzību novērtējuma izstrādi par katru konkrēto mērķi. Tajā pašā laikā dalībvalstīm tiek prasīts katram no dažādajām zaļā kursa mērķrādītājiem skaidri noteikt valsts vērtības.

Ar valstu vērtību palīdzību katra zaļā kursa mērķrādītāja kopējā iecere tiks pārvērsta par konkrētiem centieniem valstu līmenī. Ar šādu kvantitatīvi izteiktu vērtību palīdzību dalībvalstis varēs izskaidrot, kā tās plāno dot ieguldījumu ES zaļā kursa ieceres sasniegšanā, tādējādi norādot skaidru virzienu, kādā centieni jāīsteno valsts līmenī. Nosakot šīs skaidrās valsts līmeņa vērtības, ir jāņem vērā pēdējos gados panāktais, pašreizējā situācija un uzlabojumu potenciāls, atzīstot katras dalībvalsts konkrēto situāciju. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība ar jau esošajām valsts stratēģijām vai mērķrādītājiem, kas izriet no citiem plānošanas instrumentiem un tiesiskajām saistībām. Valsts vērtību definēšana palīdzēs dalībvalstīm sagatavot vajadzību novērtējumu un noteikt KLP stratēģisko plānu mērķrādītājus rezultātu rādītāju līmenī.

Pirms KLP stratēģisko plānu oficiālas pieņemšanas Eiropas Komisija šajā procesā atbalstīs dalībvalstis strukturēta dialoga veidā.

Izskatot visu valstu vērtības vienkopus, varēs novērtēt, vai ES kopējā virzība ir pietiekama, lai sasniegtu minētos zaļā kursa mērķrādītājus. Komisija KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas un grozīšanas brīdī pārliecināsies par dalībvalstu vērtību vispārējo atbilstību zaļā kursa mērķrādītājiem. Virzību uz šo zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanu dalībvalstu līmenī uzraudzīs ar turpmākajai KLP ierosinātās novērtēšanas sistēmas palīdzību 19 .

3.2.Efektīvu KLP stratēģisko plānu sagatavošana

Nākotnes KLP stratēģiskie plāni nav tikai plānošanas instrumenti. Tie ir pamats jaunai pārvaldībai ar pastiprinātu sadarbību starp dažādiem valdības līmeņiem un lielāku atvērtību un pārredzamību attiecībā pret Eiropas sabiedrību. Pamatojoties uz 27 dienestu darba dokumentos sniegtajiem ieteikumiem, Eiropas Komisija pastiprinās strukturēto dialogu ar dalībvalstīm, sniedzot papildu norādes un lielāku atbalstu 27 KLP stratēģisko plānu sagatavošanā. Turklāt Komisija šo atbalstu palielinās, publiskojot attiecīgus dokumentus par to, kā tā plāno novērtēt KLP stratēģiskos plānus 20 .

Kā paredzēts Priekšlikuma KLP stratēģisko plānu regulai 94. pantā, vides un klimata jomā kompetentajām iestādēm ir jābūt faktiski iesaistītām plāna vidiskās un klimatiskās daļas sagatavošanā.

Sagatavojot un īstenojot KLP stratēģiskos plānus, dalībvalstīm ir jānodrošina pārredzamība. Tām jānodrošina, ka intervenču pamatā ir objektīvi un nediskriminējoši kritēriji, tās ir saderīgas ar iekšējo tirgu un nekropļo konkurenci. Vienlaikus, nosakot atlases kritērijus, dalībvalstis centīsies nodrošināt atbalsta mērķtiecīgu piešķiršanu atbilstīgi intervences mērķim, vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, finanšu resursu labāku izlietojumu un interešu konfliktu novēršanu.

Pārejai ir nepieciešami arī papildu centieni, lai nodrošinātu, ka visas dažādās politikas jomas, ko īsteno vienā teritorijā, saskaņotā un integrētā veidā sekmē ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izveidi. Tas ietver arī saiknes starp lauku apvidiem un pilsētām un funkcionālo teritoriju pieejas, kas jāstiprina. Turklāt, piemēram, lai sasniegtu mērķi lauksaimniecības zemēs saglabāt biodaudzveidību, dalībvalstis nefinansēs ieguldījumus un lauksaimniecības prakses, kam ir negatīva ietekme uz vidi.

Ar KLP stratēģisko plānošanu arī jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citiem ES fondiem (jo īpaši kohēzijas politiku), lai novērstu divkāršu finansēšanu un uzlabotu ieguldījumu vispārējo lietderību. Visiem ES fondiem būtu jāstrādā pilnīgā sinerģijā un jādod ieguldījums Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Papildus jāstiprina teritoriālie instrumenti (piemēram, sabiedrības virzīta vietējā attīstība) un pārrobežu sadarbība. Būtu jāņem vērā arī konkrētajai valstij adresētie ieteikumi, kas sagatavoti Eiropas pusgada kontekstā, kā arī galvenie stratēģiskie attīstības virzieni, piemēram, ilgtermiņa redzējums lauku apvidiem, ko paredzēts sagatavot 2021. gadā kā visaptverošu ES lauku apvidu attīstības satvaru nākamajām desmitgadēm.

3.3.Partnerības principa stiprināšana

Lai turpmākās KLP izstrādē un īstenošanā palielinātu pieejamo zināšanu, zinātības un viedokļu apjomu, ir arī svarīgi, lai jaunie KLP stratēģiskie plāni tiktu sagatavoti, ievērojot partnerības principu. Kā paredzēts Priekšlikuma KLP stratēģisko plānu regulai 94. pantā, dalībvalstīm KLP stratēģiskie plāni ir jāizstrādā, pamatojoties uz pārredzamām procedūrām un iesaistot ieinteresētās personas. Visos turpmāko KLP stratēģisko plānu sagatavošanas posmos ir jāiesaista visas attiecīgās valsts struktūras (to vidū kompetentās reģionālās un vietējās iestādes), ekonomiskie un sociālie partneri, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.

Vēl aizvien nepieciešams pielikt pūles, lai nodrošinātu ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības pienācīgu iesaistīšanos un faktisku līdzdalību KLP stratēģisko plānu izstrādē. Komisija mudina šajā saistībā rīkoties visas dalībvalstis, jo īpaši tās dalībvalstis, kuras vēl nav uzsākušas atklātu un pārredzamu dialogu ar visiem partneriem. Komisija cieši uzraudzīs šo procesu pirms KLP stratēģisko plānu iesniegšanas.

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar lauku attīstības programmām laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, Komisija iesaka visām dalībvalstīm ievērot principus, kas definēti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību saistībā ar ESI fondiem 21 .

Visu dalībnieku iesaistīšana būs svarīga arī īstenošanas posmā, un tiem būs liela nozīme turpmākajās uzraudzības komitejās. Šīm jau iepriekš izveidotajām komitejām jau būtu jāpiedalās KLP stratēģiskā plāna projekta gala versijas izstrādē pirms tā iesniegšanas Komisijai. Labi funkcionējošs valsts KLP tīkls var uzlabot KLP stratēģisko plānu devumu zaļā kursa mērķrādītāju un ieceru sasniegšanā. KLP tīklam līdztekus tā dažādajām funkcijām būtu jādarbojas kā veicinātājam un atbalstītājam, piemēram, LZIS sistēmā tuvinot pētniecības un inovāciju kopienas ar lauksaimniekiem un veicinot sinerģiju veidošanu starp KLP un Eiropas Pētniecības telpu, kā arī reģionālo sadarbību saistībā ar agropārtikas nozares pārdomātas specializācijas platformu.

(1)      COM(2020) 381.
(2)      COM(2020) 380.
(3)      Skatīt dienestu darba dokumentu (2020) 93 final “KLP reformas un zaļā kursa saiknes aspektu analīze”.
(4)

     Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(5)      Padomes secinājumi par stratēģiju “No lauka līdz galdam”, pieņemti 2020. gada 19. oktobrī (12099/20).
(6)      Šajā novērtējumā izmantotie dati ir iekļauti šā paziņojuma pielikumos: I pielikumā ir sniegtas skaitliski izteikto zaļā kursa mērķrādītāju (kuri noteikti stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā) atsauces vērtības; II pielikumā ir sniegta informācija par siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības un no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarēm ES.
(7)      Ieteikumi ir organizēti saskaņā ar deviņiem konkrētajiem mērķiem, kuri ierosināti Priekšlikuma KLP stratēģisko plānu regulai (COM(2018) 392 final) 6. pantā. Šie mērķi risina ilgtspējas ekonomiskās, vides un sociālās dimensijas, kā atspoguļots iepriekšminētā tiesību akta priekšlikuma 5. pantā izklāstītajos vispārīgajos mērķos. Turklāt īpaša uzmanība ir pievērsta transversālajam mērķim saistībā ar zināšanām, inovāciju un digitalizāciju.
(8)       LU, FI un SE “tirgus ienākumi” (ienākumi, kas tiek gūti no lauksaimnieciskas darbības, atskaitot valsts atbalstu) ir negatīvi. Tas nozīmē, ka vidēji ieņēmumi no pārdošanas nesedz ražošanas izmaksas. Šajos gadījumos šo negatīvo tirgus ienākumu starpību sedz darbības subsīdijas, un tās veido lauku saimniecības neto ienākumus.
(9)      Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts. KLP konteksta rādītājs C.25 “Lauksaimnieciskā faktora ienākumi” un KLP konteksta rādītājs C.26 “Lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības ienākumi”. Ienākumi saskaņā ar EUROSTAT [ aact_eaa04 ], [ aact_ali01 ] un [ aact_eaa06 ], darba ņēmēju kompensāciju pieskaitot atpakaļ uzņēmējdarbības ienākumiem un dalot ar gada darba vienību kopskaitu. Piezīme. 2019. gada datu prognoze. Vidējā alga tautsaimniecībā ir noteikta, balstoties uz EUROSTAT [ nama_10_a10_e ] norādīto nostrādāto tūkstošu stundu skaitu, izmantojot darba ņēmēju iekšzemes kategoriju, un EUROSTAT [ nama_10_a10_e ] datus par pozīciju “Algas”. Salīdzinot lauksaimnieciskā faktora ienākumu uz vienu GDV absolūtos līmeņus, jāievēro piesardzība, jo tos ietekmē dažādi aprēķini, kas ir atkarīgi no valstu noteikumiem, un tie nav īpaši izstrādāti, lai tos varētu salīdzināt starp dažādām valstīm.
(10)      Piemēram, amonjaka emisijas laikposmā no 1990. līdz 2018. gadam ir samazinājušās par 26 % (avots: EVA), iepriekšējos desmit gados aprēķinātā ūdens izraisītā vidējā augsnes erozija vidēji ES ir samazinājusies par 9,5 %, bet attiecībā uz aramzemēm — par 20 % (avots: Panagos, et al., 2015,  https://doi.org/10.1016/j.envsci.2015.08.012 ). Laikposmā no 2006. līdz 2016. gadam (vidēji 3 gadu periodā) nitrātu un fosfātu koncentrācija upēs ES līmenī ir samazinājusies attiecīgi par 9 % un 17 % (avots: EVA). Tajā pašā laikā no 2008. līdz 2018. gadam ir nedaudz samazinājies slāpekļa un fosfora mēslojuma izmantošanas apjoms (Eurostat  (aei_fm_usefert) ).
(11)      De Vries, W., P.F.A.M. Römkens, J. Kros, J.C Voogd, G. Louwagie and L Schulte-Uebbing, 2019a. Impacts of nutrients and heavy metals in European agriculture. Current and critical inputs in view of air, soil and water quality. ETC/ULS ziņojums (presē). Slāpekļa (N) virsnormas daudzums ES27 valstīs 2010. gadam tika aprēķināts kā kopējā N ienese mēslojuma, kūtsmēslu, bioloģisko cieto daļiņu, slāpekļsaistītāju kultūru un nogulsnēšanās veidā, atskaitot N uzņemšanu saskaņā ar modeli INTEGRATOR. Kritiskās N ieneses lauksaimniecības zemē pārsniegšanas līmenis ES27 valstīs 2010. gadam tika aprēķināts kā kopējā N ienese mēslojuma, kūtsmēslu, bioloģisko cieto daļiņu, slāpekļsaistītāju kultūru un nogulsnēšanās veidā, atskaitot kritisko N ienesi, ņemot vērā negatīvo ietekmi uz ūdens kvalitāti. Kritiskās N ieneses vērtības pamatā bija kritiskā N koncentrācija notecē uz virszemes ūdeņiem (2,5 mg N/l).
(12)      Līdzās klimata pārmaiņu, invazīvo sugu, dabas resursu pārmērīgas izmantošanas, piesārņojuma utt. radītajai ietekmei.
(13)      Eiropas Komisija. KLP konteksta rādītājs “C.19 Lauksaimniecības zemes, kurās nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību”. Pamatojoties uz EUROSTAT [ org_cropar_h1 ] kombinēti ar [ apro_cpsh1 ] un [ org_cropar ]. Dati par Horvātiju ir par 2019. gadu.
(14)

     Eiropas Komisija. KLP konteksta rādītājs “C.23 Lauku saimniecību vadītāju vecuma struktūra”. Pamatojoties uz EUROSTAT [ ef_m_farmang ].

(15)      Saskaņā ar LESD 174. pantu.
(16)      COM(2020)152 final.
(17)      Eiropas Komisija. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. DESI individuālie rādītāji —1b1, ātra platjoslas interneta (NGA) pārklājums [ desi_1b1_fbbc ].
(18)      Skatīt šī paziņojuma pielikumus
(19)       Dienestu darba dokuments (2020) 93 final “KLP reformas un zaļā kursa saiknes aspektu analīze”.
(20)      Sk. 19. zemsvītras piezīmi.
(21)      Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 (2014. gada 7. janvāris) par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.
Top

Briselē, 18.12.2020

COM(2020) 846 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ieteikumi dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem






{SWD(2020) 367 final} - {SWD(2020) 368 final} - {SWD(2020) 369 final} - {SWD(2020) 370 final} - {SWD(2020) 371 final} - {SWD(2020) 372 final} - {SWD(2020) 373 final} - {SWD(2020) 374 final} - {SWD(2020) 375 final} - {SWD(2020) 376 final} - {SWD(2020) 377 final} - {SWD(2020) 379 final} - {SWD(2020) 384 final} - {SWD(2020) 385 final} - {SWD(2020) 386 final} - {SWD(2020) 387 final} - {SWD(2020) 388 final} - {SWD(2020) 389 final} - {SWD(2020) 390 final} - {SWD(2020) 391 final} - {SWD(2020) 392 final} - {SWD(2020) 393 final} - {SWD(2020) 394 final} - {SWD(2020) 395 final} - {SWD(2020) 396 final} - {SWD(2020) 397 final} - {SWD(2020) 398 final}


Zaļā kursa mērķis

Pesticīdi

Antimikrobiālie līdzekļi

Platjoslas pārklājums lauku apvidos

Bioloģiskā lauksaimniecība

Daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi

Barības vielas

ES 2030. gada mērķrādītāji

Par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un radīto apdraudējumu un samazināt bīstamāko pesticīdu izmantojumu

Par 50 % samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu pārdevumu

100 % piekļuve ātram platjoslas internetam lauku apvidos līdz 2025. gadam

25 % ES lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā

10 % lauksaimniecības zemes platību padarīt par tādām, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi

Par 50 % samazināt barības vielu zudumus, turklāt nodrošinot, ka nepasliktinās augsnes auglība Tādējādi līdz 2030. gadam mēslošanas līdzekļu izmantošana tiks samazināta par vismaz 20 %.

Rādītājs

I Saskaņotais riska indikators Nr. 1 (HRI 1) 

II Aizstājamo pesticīdu pārdošanas daudzumi

III Tādu veterināro antimikrobiālo līdzekļu aktīvā sastāvdaļa, kurus pārdod galvenokārt produktīvajiem dzīvniekiem, miligramos uz populācijas korekcijas vienību

IV To lauku mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir nākamās paaudzes piekļuve (NGA) platjoslas pakalpojumiem

V Izmantotās lauksaimniecības zemes platības īpatsvars bioloģiskajā lauksaimniecībā

VI Tādu lauksaimniecības zemes platību īpatsvars, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi

VII Bruto slāpekļa bilance kilogramos uz hektāru izmantotās lauksaimniecības zemes platības 

VIII Gruntsūdeņu monitoringa staciju daļa, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l

IX Bruto fosfora bilance kilogramos uz hektāru izmantotās lauksaimniecības zemes platības 

Pārskata gads vai gadi

Δ 2011-2013/2018

Vidēji 2015.-2017. gadā

Vidēji 2015.-2017. gadā

2018

2019

2018

1 2018/2015*

2 Vidēji 2012.–2014. gadā**

Vidēji 2012.–2015. gadā

Vidēji 2012.–2014. gadā***

ES-27 atsauces vērtība

-17 %

X 100

XI 118,3

56,4 %

8 %

4,6 %

46

13,3 %

1

Dalībvalsts atsauces vērtības

BE

-28 %

100

113,1

97,5 %

6,6 %

1,4 %

138

15,9 %

6

BG

-17 %

100

119,6

28,4 %

2,6 %

4 %

23

18,7 %

-6

CZ

-39 %

100

57,0

64,2 %

14,8 %

0,8 %

76

11,6 %

-3

DK

-48 %

100

38,2

76,7 %

9,8 %

1,3 %

83

16,6 %

7

DE

-18 %

100

88,4

74,6 %

7,3 %

2,2 %

73

28,0 %

-2

EE

31 %

100

53,3

62,4 %

21 %

4,4 %

24

4,2 %

-7

IE

-31 %

100

46,0

89,8 %

2,6 %

1 %

38

0,0 %

20

EL

-41 %

100

90,9

40,1 %

9,3 %

3 %

55

15,5 %

0

ES

-22 %

100

219,2

58,7 %

9,3 %

13,2 %

34

21,5 %

4

FR

1 %

100

64,2

47,6 %

7,0 %

2 %

43

12,4 %

1

HR

-38 %

100

66,8

34,5 %

6,9 %

1,6 %

60

2,4 %

6

IT

-9 %

100

244

68,4 %

15,2 %

3,7 %

72

11,1 %

-2

CY

34 %

100

466,3

100 %

4,6 %

11,1 %

186

17,4 %

30

LV

40 %

100

36,1

81,7 %

14,5 %

16,8 %

27

2,0 %

2

LT

-14 %

100

33,1

28,7 %

8,1 %

3,3 %

28

1,5 %

3

LU

-38 %

100

33,6

92 %

4,4 %

0,2 %

127

15,0 %

4

HU

-16 %

100

180,6

77,7 %

3,9 %

3,3 %

35

7,1 %

-1

MT

-19 %

100

150,9

100 %

0,4 %

9,3 %

145

70,7 %

29

NL

-23 %

100

57,5

96,1 %

3,5 %

3,8 %

167

11,8 %

3

AT

29 %

100

50,1

68,4 %

24,1 %

2,1 %

38

8,1 %

1

PL

-22 %

100

167,4

32,6 %

3,3 %

2,3 %

48

5,6 %

2

PT

-34 %

100

186,6

69,4 %

5,9 %

7,6 %

42

17,9 %

4

RO

-52 %

100

82,7

53,4 %

2,4 %

3,4 %

7

15,6 %

-1

SI

9 %

100

43,2

62,2 %

10,0 %

0,2 %

56

11,6 %

4

SK

-16 %

100

49,3

45,3 %

9,9 %

1,9 %

33

12,8 %

-5

FI

44 %

100

18,7

9,1 %

13,1 %

16,5 %

47

0,5 %

4

SE

-44 %

100

12,5

40,9 %

20,3 %

7,1 %

32

0,9 %

-1

Zaļā kursa mērķis

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

ES mērķrādītājs

Ieguldījums mērķrādītājā “siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana par 55 % līdz 2030. gadam” un klimatneitralitātes sasniegšanā līdz 2050. gadam

Rādītājs

Lauksaimniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstība kopš 1990. un 2005. gada

XII Lauksaimniecības radītās emisijas miljonos tonnu CO2 ekvivalenta

no kurām

XIII Emisijas no zarnu fermentācijas uz vienu atgremotāju dzīvnieku vienību, izteiktas tonnās CO2 ekvivalenta uz lauksaimniecības dzīvnieku vienību

XIV Lauksaimniecības emisijas uz vienu lauksaimniecības zemes vienību, izteiktas tonnās CO2 ekvivalenta uz vienu izmantotās lauksaimniecības zemes hektāru

XV Siltumnīcefekta gāzu emisijas no zemes izmantošanas, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības miljonos tonnu CO2 ekvivalenta

XVI Zarnu fermentācijas radītās emisijas miljonos tonnu CO2 ekvivalenta

XVII Apsaimniekoto lauksaimniecības augšņu radītās emisijas miljonos tonnu CO2 ekvivalenta

XVIII Kūtsmēslu apsaimniekošanas radītās emisijas miljonos tonnu CO2 ekvivalenta

Gadi/periods

Δ 1990 / 2016-2018

Δ 2005 / 2016-2018

Vidēji 2016.-2018. gadā

Vidēji 2016.-2018. gadā

ES-27

-20,1 %

-0,1 %

396,8

173,1

153,1

56,3

2,7

2,5

-266,9

Situācija dalībvalstī

BE

-18,2 %

-3,3 %

10,0

4,6

3,3

1,9

2,6

7,4

-1,0

BG

-47,7 %

26,1 %

6,5

1,5

4,2

0,6

2,3

1,3

-8,5

CZ

-44,4 %

6,9 %

8,8

3,0

4,5

1,0

2,8

2,5

-0,4

DK

-15,7 %

-1,6 %

11,1

3,7

4,2

2,9

3,3

4,2

5,7

DE

-17,6 %

1,8 %

65,4

25,5

26,0

9,5

2,8

3,9

-27,0

EE

-47,2 %

19,6 %

1,4

0,5

0,7

0,2

2,7

1,4

-2,1

IE

-0,2 %

4,4 %

19,6

11,4

5,7

2,0

2,0

4,4

4,3

EL

-22,7 %

-12,5 %

7,8

3,6

3,1

0,9

2,2

1,5

-3,2

ES

6,5 %

-3,7 %

39,5

17,5

12,3

8,6

2,8

1,6

-38,3

FR

-8,2 %

-2,3 %

75,6

34,7

32,5

6,3

2,4

2,6

-27,2

HR

-38,2 %

-17,1 %

2,7

1,0

1,1

0,6

2,6

1,8

-4,9

IT

-12,0 %

-4,7 %

30,5

14,2

8,5

5,7

2,6

2,4

-32,6

CY

4,3 %

-7,7 %

0,5

0,3

0,1

0,1

3,0

4,0

-0,3

LV

-52,4 %

14,5 %

2,7

0,9

1,6

0,2

2,5

1,4

0,0

LT

-50,6 %

5,4 %

4,4

1,5

2,4

0,4

2,6

1,5

-4,0

LU

-0,5 %

10,0 %

0,7

0,4

0,2

0,1

2,7

5,3

-0,4

HU

-28,7 %

16,0 %

7,1

2,0

3,7

1,1

2,7

1,3

-4,8

MT

-14,3 %

-13,6 %

0,1

0,0

0,0

0,0

2,5

5,7

0,0

NL

-25,6 %

1,7 %

18,7

8,6

5,4

4,6

2,7

10,3

5,0

AT

-9,8 %

4,3 %

7,3

4,1

2,1

1,0

2,9

2,7

-4,8

PL

-33,2 %

5,5 %

32,4

12,7

15,1

3,6

2,9

2,2

-34,7

PT

-5,8 %

0,6 %

6,7

3,4

2,2

0,9

2,5

1,9

-0,4

RO

-45,5 %

-8,1 %

19,4

10,9

5,8

2,1

4,1

1,4

-23,1

SI

-6,6 %

0,0 %

1,7

0,9

0,4

0,3

2,6

3,6

0,1

SK

-54,7 %

3,7 %

2,7

1,0

1,4

0,3

2,7

1,4

-6,3

FI

-11,6 %

1,3 %

6,6

2,1

3,6

0,7

3,2

2,9

-14,7

SE

-9,7 %

-2,1 %

6,9

3,0

3,2

0,6

2,7

2,3

-43,3

(1) *    Pašlaik pieejamie dati par daudzveidības ziņā augstvērtīgiem ainavas elementiem ir izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars papuvēs, pamatojoties uz EUROSTAT 2018. gada datiem, un ainavas elementu īpatsvars, pamatojoties uz Eurostat veikto LUCAS 2015. gada apsekojumu; AGRI ĢD veiktā datu izstrāde – sk. 6. beigu piezīmi.
(2) **    Jaunākā datu kopa, kas pieejama no Eurostat, ir par 2014. gadu.
(I)

     Eiropas Komisija. Saskaņotais pesticīdu riska indikators (HRI 1) pa aktīvo vielu grupām. Pamatojoties uz EUROSTAT [ AEI_HRI ]. Zaļā kursa mērķrādītāja nolūkā rādītājs tiks atkārtoti indeksēts, par atsauces periodu nosakot 2015.–2017. gadu.

(II)

     Katrā dalībvalstī tirgoto bīstamo pesticīdu daudzumus Komisija nevar publicēt statistikas datu konfidencialitātes noteikumu dēļ. Tāpēc I pielikuma tabulas attiecīgā sleja ir tukša. Kā minēts stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Komisija, drīzumā pārskatot pesticīdu statistikas regulu, ir apņēmusies uzsākt iniciatīvu, lai šādas problēmas novērstu.

(III)

     Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas veterināro antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzība (ESVAC). Veterināro antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomi 31 valstī 2018. gadā — tendences no 2010. līdz 2018. gadam. Desmitais ESVAC ziņojums.  EMA/24309/2020

(IV)

     Eiropas Komisija. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. DESI individuālie rādītāji —1b1, ātra platjoslas interneta (NGA) pārklājums [ desi_1b1_fbbc ].

(V)

     Eiropas Komisija. KLP konteksta rādītājs “C.19 Lauksaimniecības zeme, kurā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību”. Pamatojoties uz EUROSTAT [ org_cropar_h1 ] apvienojumā ar [ apro_cpsh1 ] un [ org_cropar ].

(VI)

     Kā norādīts ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi lauksaimniecības zemes platībā ir, piemēram, buferjoslas, augsekā iekļauta vai neiekļauta papuve, dzīvžogi, neproduktīvi koki, akmens krāvuma terases un dīķi. Dati, kas izmantoti tabulā atsauces vērtības noteikšanai, neaptver visus daudzveidības ziņā augstvērtīgos ainavas elementus. Komisija un Eiropas Vides aģentūra saistībā ar KLP pēc 2020. gada izstrādā robustāku rādītāju, lai nodrošinātu, ka tiek aptverti visi elementi, kas noteikti ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam. Norādīto vērtību avots ir Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (pamatojoties uz EUROSTAT datiem par papuvē atstāto zemi [ apro_cpsh1 ]) un Kopīgais pētniecības centrs (pamatojoties uz LUCAS apsekojumu par aplēsēm attiecībā uz ainavas elementiem), un metodisko nepilnību dēļ tās būtu jāņem vērā piesardzīgi.

(VII)

     Eiropas Komisija. KLP konteksta rādītājs C.40. “Ūdens kvalitāte”. Pamatojoties uz EUROSTAT [ aei_pr_gnb ]. Komisija drīz sāks iniciatīvas, kas paredzētas, lai uzlabotu šo datu robustumu un pilnīgumu.

(VIII)

     Eiropas Komisija. Ziņojums par to, kā tiek īstenota Padomes Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret lauksaimnieciskas izcelsmes piesārņojumu, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem par 2012.–2015. gadu. SWD(2018) 246 final. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52018SC0246&qid=1607348904997

(IX)

     Eiropas Komisija. KLP konteksta rādītājs C.40. “Ūdens kvalitāte”. Pamatojoties uz EUROSTAT [ aei_pr_gnb ]. Komisija drīz sāks iniciatīvas, kas paredzētas, lai uzlabotu šo datu robustumu un pilnīgumu.

(X)

     Attiecībā uz pesticīdiem stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķrādītāju “ķīmisko pesticīdu kopējā izmantojuma un riska samazināšana” par 50 % līdz 2030. gadam mēra, izmantojot HRI 1; pamatdati — HRI 1 (2015–2017) = 100 = >2030. gada mērķis = 50

(XI)

     Attiecībā uz rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķrādītājs līdz 2030. gadam ir “lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu kopējo pārdošanas apjomu ES samazināt par 50 %” salīdzinājumā ar ES atsauces vērtību 2018. gadā (10. ESVAC ziņojuma dati), un tā rezultātā ES kopējā vidējā vērtība ir 59,2 mg/PCU.

(XII)

     Eiropas Komisija. KLP konteksta rādītājs C.45 “Lauksaimniecības radītās emisijas”. Pamatojoties uz EUROSTAT [ env_air_gge ], oriģinālais avots — Eiropas Vides aģentūra (UNFCC_v22).

(XIII)

     Eiropas Komisija. Pamatojoties uz EUROSTAT [ env_air_gge ] un [ ef_lsk_main ].

(XIV)

     Eiropas Komisija. Pamatojoties uz EUROSTAT [ env_air_gge ] un [ apro_cpsh1 ].

(XV)

     Eiropas Komisija. KLP konteksta rādītājs C.45 “Lauksaimniecības radītās emisijas”. Pamatojoties uz EUROSTAT [ env_air_gge ], oriģinālais avots — Eiropas Vides aģentūra (UNFCC_v22).

(XVI)

     Eiropas Komisija. KLP konteksta rādītājs C.45 “Lauksaimniecības radītās emisijas”. Pamatojoties uz EUROSTAT [ env_air_gge ], oriģinālais avots — Eiropas Vides aģentūra (UNFCC_v22).

(XVII)

     Eiropas Komisija. KLP konteksta rādītājs C.45 “Lauksaimniecības radītās emisijas”. Pamatojoties uz EUROSTAT [ env_air_gge ], oriģinālais avots — Eiropas Vides aģentūra (UNFCC_v22).

(XVIII)

     Eiropas Komisija. KLP konteksta rādītājs C.45 “Lauksaimniecības radītās emisijas”. Pamatojoties uz EUROSTAT [ env_air_gge ], oriģinālais avots — Eiropas Vides aģentūra (UNFCC_v22).

Top