Pāriet uz galveno saturu
Agriculture and rural development

Pesticīdi un augu aizsardzība

Kopējā lauksaimniecības politika veicina pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu ES lauksaimniecībā.

Augu aizsardzība ES lauksaimniecībā

Augu aizsardzības līdzekļi (AAL) ir pesticīdi, ko lauksaimniecībā un mežsaimniecībā lieto, lai kultūraugus un citus augus aizsargātu pret kaitēkļiem un slimībām. AAL ir būtiska nozīme, jo tie palielina Eiropas Savienības izredzes sasniegt mērķus attiecībā uz augu veselību un nodrošinātību ar pārtiku.

Tomēr pārmērīga vai neatbilstoša pesticīdu lietošana var negatīvi ietekmēt augsni, ūdeni un lauksaimniecības biodaudzveidību. Tie var arī kaitēt augu, dzīvnieku un cilvēku veselībai. Tāpēc AAL lietošanu stingri reglamentē ES noteikumi par pesticīdiem.

Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa pīlāriem, un tās ietvaros Eiropas Komisija ir izvirzījusi vērienīgākus mērķus attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. Viens no šiem mērķiem – līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ķīmisko un bīstamāko pesticīdu lietošanu un to radīto risku.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viens no stūrakmeņiem pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai lauksaimniecībā – tā palīdz lauksaimniekiem aizsargāt kultūraugu veselību un saglabāt ražu, un arī aizsargā lauksaimniecības ekosistēmas.

KLP darbības

KLP veicina ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas Eiropas Savienībā, kuras ļauj lauksaimniekiem:

  • apgādāt sabiedrību ar drošiem, veselīgiem un ilgtspējīgi ražotiem pārtikas produktiem;
  • gūt stabilus un taisnīgus ienākumus, kuri atspoguļo arī viņu nodrošināto sabiedrisko labumu klāstu;
  • aizsargāt dabas resursus, vairot biodaudzveidību un palīdzēt cīņā pret klimata pārmaiņām.

KLP atbalsta lauksaimniekus pesticīdu ilgtspējīgā lietošanā, ieviešot dažādus noteikumus un pasākumus.

Savstarpējā atbilstība

Saskaņā ar savstarpējās atbilstības noteikumiem maksājumi visiem KLP atbalsta saņēmējiem ir saistīti ar tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (TANPP) kopumu un labu lauksaimniecības un vides stāvokli (LLVS). Savstarpējās atbilstības noteikumi attiecībā uz pesticīdiem cita starpā ietver:

Lauku attīstība

Pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu var atbalstīt arī ar lauku attīstības pasākumiem, kas veido tā saukto KLP “otro pīlāru”. Savās lauku attīstības programmās ES valstis var ietvert vairākus veicinošus pasākumus:

  • agrovides un klimata pasākumi var atbalstīt alternatīvas pieejas augu aizsardzībai, piemēram, neķīmiskas pesticīdu alternatīvas un integrēto augu aizsardzību;
  • bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta pasākumi rosina ieviest zema pesticīdu lietojuma lauksaimniecības sistēmas;
  • pasākumi, kuru mērķis ir izplatīt zināšanas un informāciju, konsultāciju pakalpojumi un sadarbība var tikt likti lietā, lai nodotu zināšanas un plašāk ieviestu jauninājumus augu aizsardzības jomā.

Tirgus pasākumi

Daži nozaru pasākumi paredz attiecīgajās darbības programmās iekļaut rīcību vides jomā. Šī rīcība vides jomā var ietvert pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas veicināšanu. Šādu pieeju īsteno augļu un dārzeņu nozarē.

KLP: 2023.–2027. gadam

KLP 2023–2027 veicina jaunas pesticīdu ilgtspējīga lietojuma iespējas, lauksaimniecību pietuvinot stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķiem.

KLP konkrētie mērķi

Pesticīdu ilgtspējīga lietošana ir būtiska vairāku jaunās KLP konkrēto mērķu sasniegšanai, jo īpaši dabas resursu un biodaudzveidības jomā.

KLP stratēģiskie plāni

Savos KLP stratēģiskajos plānos ES valstīm ir iespēja saskaņā ar ES mērķrādītājiem elastīgi pielāgot stratēģijas un intervences, kas var samazināt valstu atkarību no pesticīdiem.

Jauna ekoloģiska arhitektūra

KLP 2023–2027 satur jaunu ekoloģisku arhitektūru, ar kuru tiek palielinātas iespējas izmantot kaitīgo pesticīdu alternatīvas. Piemēram, KLP 2023–2027 ieviestie stingrākie nosacījumi veido stabilāku juridisko standartu bāzi attiecībā uz pesticīdu pareizu lietošanu. Turklāt ievērojama KLP budžeta daļa tiks atvēlēta ekoshēmām, ar kurām var atbalstīt lauksaimnieku brīvprātīgu praksi, kas, izvērsta plašāk par tiesību aktos noteikto pamatscenāriju, sekmē pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. 2021. gada janvārī Komisija publicēja ekoshēmu indikatīvu sarakstu. Ar atbalstu lauku attīstībai arī turpmāk tiks finansēti zemes apsaimniekošanas maksājumi, investīcijas, zināšanu krāšana, inovācija un sadarbība saistībā ar pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

Zināšanas, pētniecība, konsultācijas un inovācija

Lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas, metodes un pārvaldības sistēmas, Komisija atbalsta pētniecību un inovāciju, kā arī konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Prioritārās jomas ir augu veselība un ekoloģiskas pieejas lauksaimniecībā.

Saimniecību konsultatīvā sistēma kopīgo zināšanas par jaunākajām norisēm un konsultē lauksaimniekus par labu praksi cīņā pret kaitēkļiem.

Pētniecība darbībā: integrētā augu aizsardzība

Cenšoties samazināt atkarību no pesticīdiem, Komisija iestājas par integrēto augu aizsardzību (IAA).

Ar ES finansēto projektu IWMPRAISE ir iecerēts parādīt, kā integrētā nezāļu apkarošana veicina ilgtspējīgākas, noturīgākas un rentablākas zemkopības sistēmas. Šis projekts apvieno 37 partnerus no astoņām dažādām Eiropas valstīm, tostarp 11 universitātes un pētniecības iestādes, 14 mazos un vidējos uzņēmumus un rūpniecības partnerus, kā arī 12 konsultāciju dienestus un galalietotāju organizācijas.

ES arī atbalstīja lauksaimnieku rīkkopas integrētai augu aizsardzībai izveidi. Šajā datubāzē ir aptuveni 1300 prakses, metožu un tehnoloģiju piemēri, kas izriet no astoņiem IAA principiem, kas noteikti ES līmenī un starptautiskā līmenī. Tā ietver arī 273 pamatnostādnes attiecībā uz konkrētiem kultūraugiem, ko ES valstu iestādes un publiskās struktūras izstrādājušas, lai īstenotu IAA prasības saskaņā ar Direktīvu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. Šī rīkkopa satur arī labu praksi, kas palīdz atkalizmantot dažus paņēmienus pēc tam, kad tie ir pielāgoti vietējiem vai reģionāliem lauku saimniecību un agroklimatiskajiem apstākļiem. To regulāri atjauninās ar papildu piemēriem.

Pētījums par izmēģinājuma projektu “Lauksaimnieku rīkkopa integrētai augu aizsardzībai”

Līdztekus Lauksaimnieku integrētās augu aizsardzības rīkkopas datubāzei pētījums izskata pašreizējo IAA praksi, kā arī tās potenciālu palīdzēt samazināt atkarību no ķīmiskajiem pesticīdiem, tās īstenošanas izmaksas un vispārējo efektivitāti.

Juridiskais pamats

Savstarpējo atbilstību reglamentē noteikumi par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, kuri izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1306/2013, Īstenošanas regulā (ES ) Nr. 809/2014 un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 640/2014.

Noteikumi par zaļajiem maksājumiem ir izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1307/2013, Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 639/2014 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 641/2014.

ES atbalstu lauku attīstībai nodrošina no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1305/2013.

Jaunumi