Skip to main content
Agriculture and rural development

Pesticīdi un augu aizsardzība

Kopējā lauksaimniecības politika veicina pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu ES lauksaimniecībā.

Augu aizsardzība ES lauksaimniecībā

Augu aizsardzības līdzekļi (AAL) ir pesticīdi, ko lauksaimniecībā un mežsaimniecībā lieto, lai kultūraugus un citus augus aizsargātu pret kaitēkļiem un slimībām. AAL ir būtiska nozīme, jo tie palielina Eiropas Savienības izredzes sasniegt mērķus attiecībā uz augu veselību un nodrošinātību ar pārtiku.

Tomēr pārmērīga vai neatbilstoša pesticīdu lietošana var negatīvi ietekmēt augsni, ūdeni un lauksaimniecības biodaudzveidību. Tie var arī kaitēt augu, dzīvnieku un cilvēku veselībai. Tāpēc AAL lietošanu stingri reglamentē ES noteikumi par pesticīdiem.

Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa pīlāriem, un tās ietvaros Eiropas Komisija ir izvirzījusi vērienīgākus mērķus attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. Viens no šiem mērķiem – līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ķīmisko un bīstamāko pesticīdu lietošanu un to radīto risku.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viens no stūrakmeņiem pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai lauksaimniecībā – tā palīdz lauksaimniekiem aizsargāt kultūraugu veselību un saglabāt ražu, un aizsargā arī lauksaimniecības ekosistēmas.

Pašreizējās KLP darbības

KLP palīdz Eiropas Savienībā izveidot ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas, kurās darbojoties lauksaimnieki var:

  • apgādāt sabiedrību ar drošu, veselīgu un ilgtspējīgi ražotu pārtiku;
  • gūt stabilus un taisnīgus ienākumus, kuri atspoguļo arī viņu nodrošināto sabiedrisko labumu klāstu;
  • aizsargāt dabas resursus, vairot biodaudzveidību un palīdzēt cīņā pret klimata pārmaiņām.

Ieviešot dažādus noteikumus un pasākumus, KLP atbalsta lauksaimniekus pesticīdu ilgtspējīgā lietošanā.

Savstarpējā atbilstība

Saskaņā ar savstarpējās atbilstības noteikumiem maksājumi visiem KLP atbalsta saņēmējiem ir saistīti ar tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (TANPP) kopumu un labu lauksaimniecības un vides stāvokli (LLVS). Savstarpējās atbilstības noteikumi attiecībā uz pesticīdiem cita starpā ietver:

Lauku attīstība

Pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu var atbalstīt arī ar lauku attīstības pasākumiem, kas veido tā saukto KLP “otro pīlāru”. Savās lauku attīstības programmās ES valstis var ietvert vairākus veicinošus pasākumus.

  • Agrovides un klimata pasākumi var atbalstīt alternatīvas pieejas augu aizsardzībai, piemēram, neķīmiskas pesticīdu alternatīvas un integrēto augu aizsardzību.
  • Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta pasākumi rosina ieviest lauksaimniecības sistēmas, kurās lieto mazāk pesticīdu.
  • Lai izplatītu zināšanas un plašāk ieviestu jauninājumus augu aizsardzības jomā, var izmantot arī zināšanu pārneses un informācijas atbalsta pasākumus, konsultāciju pakalpojumus un sadarbību.

Tirgus pasākumi

Daži nozaru pasākumi paredz attiecīgajās darbības programmās iekļaut rīcību vides jomā. Šī rīcība vides jomā var ietvert pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas veicināšanu. Šādu pieeju īsteno augļu un dārzeņu nozarē.

Jaunā KLP: 2023.–2027. gads

Jaunā KLP, kas tiks sākta 2023. gadā, palīdzēs rast papildu iespējas pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai, lauksaimniecību pietuvinot stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķiem.

KLP konkrētie mērķi

Pesticīdu ilgtspējīga lietošana ir būtiska vairāku jaunās KLP konkrēto mērķu sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz dabas resursiem un biodaudzveidību.

KLP stratēģiskie plāni

Savos KLP stratēģiskajos plānos ES valstīm būs iespēja saskaņā ar ES mērķrādītājiem elastīgi pielāgot stratēģijas un intervences, kas var samazināt valstu atkarību no pesticīdiem.

Jauna zaļā arhitektūra

Jaunā KLP nozīmē arī jaunu zaļo arhitektūru, kas paplašinās kaitīgo pesticīdu alternatīvu izmantošanas iespējas. Piemēram, jaunajā KLP ieviestie stingrākie nosacījumi veidos stabilāku juridisko standartu bāzi attiecībā uz pesticīdu pareizu lietošanu. Turklāt ievērojama KLP budžeta daļa tiks atvēlēta ekoshēmām, ar kurām var atbalstīt lauksaimnieku brīvprātīgu praksi, kas, izvērsta plašāk par tiesību aktos noteikto pamatscenāriju, sekmē pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. 2021. gada janvārī Komisija publicēja ekoshēmu indikatīvu sarakstu. Ar atbalstu lauku attīstībai arī turpmāk tiks finansēti zemes apsaimniekošanas maksājumi, investīcijas, zināšanu krāšana, inovācijas un sadarbība saistībā ar pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

Zināšanas, pētniecība, konsultācijas un inovācija

Lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas, metodes un pārvaldības sistēmas, Komisija atbalsta pētniecību un inovāciju, kā arī konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Prioritārās jomas ir augu veselība un ekoloģiskas pieejas lauksaimniecībā.

Saimniecību konsultatīvā sistēma sniedz informāciju par jaunākajām norisēm un konsultē lauksaimniekus par kaitēkļu apkarošanas paraugpraksi.

Praktiskā izpēte: integrētā augu aizsardzība

Cenšoties samazināt atkarību no pesticīdiem, Komisija iestājas par integrēto augu aizsardzību. Viens projekts, kas tiek atbalstīts ar ES finansējumu, ir IWMPRAISE, kura mērķis ir parādīt, kā integrētā nezāļu apkarošana nāk par labu tādām ilgtspējīgākām zemkopības sistēmām, kas ir noturīgas un rentablas. Šajā projektā apvienojušies 37 partneri no astoņām dažādām Eiropas valstīm, tostarp 11 universitātes un pētniecības iestādes, 14 mazie un vidējie uzņēmumi un rūpniecības partneri, kā arī 12 konsultāciju pakalpojumu un galalietotāju organizācijas.

Juridiskais pamats

Savstarpējo atbilstību reglamentē noteikumi par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, kuri izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1306/2013, Īstenošanas regulā (ES ) Nr. 809/2014 un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 640/2014.

Noteikumi par zaļajiem maksājumiem ir izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1307/2013, Deleģētajā regulā (ES) Nr. 639/2014 un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 641/2014.

ES atbalstu lauku attīstībai nodrošina Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1305/2013.