- Kāpēc Komisija tagad ierosina jaunu KLP?
- Priekšlikums ir daļa no ES ilgtermiņa budžeta, ko dēvē arī par daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Tā atspoguļo Savienības finansiālās spējas un ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izdevumu pamatā.
- DFS ir iespēja KLP pēc 2027. gada kļūt par ietekmīgāku, vienkāršāku un elastīgāku politiku, kas spēj reaģēt uz turpmākām sociālekonomiskām, kā arī klimata, vides un ģeopolitiskām problēmām.
- Īstenojot redzējumu par lauksaimniecību un pārtiku, priekšlikums ir balstīts uz pagātnē gūto pieredzi, vienlaikus pievēršoties lauksaimnieku, lauku kopienu un visas sabiedrības aktuālajām vajadzībām.
- Kāds budžets tiks piešķirts ES lauksaimniekiem, lauku apvidiem un ES lauksaimniecības nozarei?
- Lauksaimnieki joprojām saņems drošu un uzticamu ienākumu atbalstu, izmantojot norobežotu budžetu vismaz 300 miljardu EUR apmērā. Ienākumu atbalsts ietver dažādus maksājumus, ar kuriem atbalsta lauksaimnieka ienākumus vai ekonomisko pamatojumu, tostarp platībatkarīgu ienākumu atbalstu, agrovides darbības, atbalstu mazām saimniecībām un gados jauniem lauksaimniekiem un investīcijas lauku saimniecībās, piemēram, lauku saimniecību modernizācijā, diversifikācijā vai jaunas prakses un tehnoloģiju ieviešanā.
- Dalībvalstis izmantos arī jauno Valsts un reģionu partnerības fondu ar kopējo finansējumu 865 miljardu EUR apmērā, lai finansētu atlikušos KLP pasākumus, kas tām jāievieš, piemēram, lai palielinātu savienojamību lauku apvidos vai atbalstītu lauku uzņēmējdarbību, izmantojot LEADER.
- Lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt traucējumu ietekmi uz lauksaimniecības tirgiem, Komisija ir divkāršojusi krīzes rezerves summu. Tagad tās nosaukums ir Vienotības drošības tīkls, tā finansējuma apjoms ir 6,3 miljardi EUR, un tas ir paredzēts tikai lauksaimniekiem.
- Visbeidzot, lauksaimniecība arī turpmāk gūs labumu no Eiropas pētniecības, pateicoties pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un jaunajam Konkurētspējas fondam, kas atbalstīs lauksaimniecības, veselības, bioekonomikas un biotehnoloģiju programmas. Tas palīdzēs, piemēram, izstrādāt sēklas, kas ir izturīgākas pret klimata pārmaiņām, un inovatīvus lietojumus bioekonomikā, radot papildu ieņēmumus lauksaimniekiem.
- Jaunajā budžetā ir iekļauta arī jauna metode, kā pielāgoties inflācijai, tādējādi labāk aizsargājot lauksaimniekus pret neparedzamām cenu svārstībām.
- Kādas ir galvenās ierosinātās izmaiņas?
- KLP struktūra laikposmam pēc 2027. gada ir vienkāršota un racionalizēta. Abi esošie fondi, proti, ELGF un ELFLA, kurus dēvē arī par pirmo un otro pīlāru, tiks apvienoti vienotā, saskaņotā politikas satvarā. Tas novērsīs dublēšanos, ļaus elastīgāk izmantot resursus un nodrošinās visu pasākumu saskaņotību ar kopējiem mērķiem.
- Atbalsts lauksaimniekiem būs mērķtiecīgāks un taisnīgāks. Vienkāršots degresīvs platībatkarīgs maksājums aizstās pašreizējo sarežģīto maksājumu shēmu sistēmu. Saglabājot tiešos maksājumus, ar šo reformu ievieš pasākumus, kuru mērķis ir par prioritāti noteikt atbalstu jauniem lauksaimniekiem piederošām, kā arī mazām un ģimenes saimniecībām, vienlaikus samazinot atbalstu lielām lauku saimniecībām, nosakot maksimālo apjomu un pakāpeniski to samazinot. Tiek palielināts arī saistītais ienākumu atbalsts, maksimālo izdevumu apjomam pieaugot no 13 % līdz 20 %, un papildu 5 % ir pieejami nozarēm un reģioniem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, piemēram, lopkopībai un jutīgām pierobežas teritorijām.
- Būtiska nozīme joprojām ir vides aizsardzībai un klimatrīcībai, taču izmantotajā pieejā paredzēta pāreja no preskriptīviem nosacījumiem uz pozitīvu darbību atalgošanu. Pašreizējā ekoshēmu un agrovides pasākumu sistēma tiks apvienota vienā agrovides pasākumu kategorijā, ko līdzfinansēs dalībvalstis. Lauksaimnieki saņems skaidrus stimulus īstenot praksi, kas nāk par labu bioloģiskajai daudzveidībai, klimatam un dzīvnieku labturībai. Jauns pārejas maksājums līdz 200 000 EUR apmērā palīdzēs lauku saimniecībām pāriet uz ilgtspējīgākiem modeļiem.
- Gados jaunie lauksaimnieki saņems līdz šim nepieredzēti vērienīgu atbalstu. Katrai dalībvalstij būs jāpieņem paaudžu maiņas stratēģija, nodrošinot, ka tiek novērsti strukturālie, finansiālie un sociālie šķēršļi profesionālās darbības uzsākšanai. Obligāts “starta komplekts” jauniešiem atvieglos lauksaimnieciskās darbības uzsākšanu.
- Ieguvēji būs arī lauku apvidi un inovācijas nozare. Tiks saglabāti un nostiprināti visi pašreizējie lauku attīstības instrumenti, tostarp LEADER programma. Tiks paplašināti inovācijas, pētniecības un konsultāciju pakalpojumi, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku psihoemocionālajai veselībai un darba un privātās dzīves līdzsvaram. Pirmo reizi lauksaimnieki varēs piekļūt atbalsta pakalpojumiem un izmantot aizvietotāju palīdzību, ja viņi būs slimi, atradīsies atvaļinājumā vai veiks ģimenes pienākumus.
- Visbeidzot, priekšlikums regulai par tirgus kopīgo organizāciju ietver mērķtiecīgas tirgus reformas. To mērķis ir nākotnē atbalstīt proteīnaugu nozares izaugsmi, aizsargāt tradicionālos gaļas produktu nosaukumus un ieviest izcelsmes valsts marķējuma juridisko pamatu. ES audzētiem produktiem prioritāte tiks piešķirta arī skolu programmās, kuru ietvaros skolēniem piegādā augļus, dārzeņus un piena produktus, tādējādi stiprinot pārtikas nodrošinājumu un vietējo lauksaimniecību.
- Turpmākā KLP piedāvā līdzsvarotu un modernizētu politiku, kas aizsargā ienākumus, atalgo vides atbildīgas pārvaldības centienus, atbalsta paaudžu maiņu un stiprina lauku kopienu noturību visā Eiropā.
- Vai pašreizējā KLP divu pīlāru struktūra saglabāsies?
- Jaunās DFS mērķis ir nodrošināt labāku ieguldīto līdzekļu atdevi, palielināt sinerģiju un vienkāršot piekļuvi finansējumam. Valsts un reģionu partnerības plānos līdzšinējās ES finansējuma programmas ir apvienotas saskaņotā satvarā, kura centrālais elements ir KLP.
- Attiecībā uz KLP tas nozīmē atteikties no divu pīlāru struktūras (ko veido ELGF un ELFLA) un apvienot abus līdzšinējos fondus, lai izveidotu vienu saskaņotu instrumentu kopumu. Instrumentu kopumā, kas ir dalībvalstu un lauksaimnieku rīcībā, joprojām ir pazīstamie KLP instrumenti no viena vai otra pīlāra. Šī jaunā struktūra novērš ierobežojumus pārvietojumiem starp pīlāriem. Vairs nav pārklāšanās un dažādu finansēšanas nosacījumu pasākumiem, kuriem ir vieni un tie paši mērķi, utt.
- Lauksaimnieki turpinās izmantot atbalstu, ko sniedz saskaņā ar pašreizējo KLP otro pīlāru, kurš integrēts vienotā finansēšanas instrumentā. Tas arī palīdzēs samazināt administratīvo slogu.
- Kādi būs jaunā fonda sniegtie ieguvumi?
- KLP integrēšana valsts un reģionu partnerības plānos radīs lielāku sinerģiju un vajadzības gadījumā ietekmīgākus pasākumus, vienlaikus nodrošinot lauksaimnieku ienākumu atbalsta paredzamību.
- Tas ļaus īstenot visaptverošāku un efektīvāku pieeju lauksaimnieku un lauku apvidu atbalstam.
- Jo īpaši gados jaunie lauksaimnieki gūs labumu no tā, jo saņems atbalstu no KLP, kā arī no reformām un instrumentiem, kas lauku apvidus padara pievilcīgākus. Tas nozīmē, piemēram, uzlabotu savienojamību, pamatpakalpojumus un izglītību vai reformas nodokļu un zemes pieejamības jomās.
- Komisija nodrošinās, ka plāni apmierina valstu vajadzības, tostarp lauksaimniecības un lauku apvidu vajadzības, izmantojot konkrētām valstīm adresētus KLP ieteikumus, vienlaikus saglabājot norobežotu budžetu ienākumu atbalstam lauksaimniekiem vismaz 300 miljardu EUR apmērā, tādējādi nodrošinot drošu un stabilu pamatu nozares darbībai.
- Kā tas ietekmēs lauksaimniekus praksē?
- KLP joprojām ir paredzēts ierobežots budžets lauksaimnieku ienākumu atbalstam. Viņi varēs prognozēt summas, ar kurām papildina viņu ienākumus, palīdz finansēt ieguldījumus lauku saimniecībās, atalgo par ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, atbalsta riska pārvaldību, palīdz izveidot gados jaunus lauksaimnieku saimniecības vai sniedz lauku saimniecībām atbalsta pakalpojumus, tādējādi palīdzot nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni.
- Jaunas papildu finansējuma un sinerģijas iespējas attiecībā uz investīcijām lauku saimniecībās un ārpus tām, zināšanu apmaiņu un inovāciju, digitāliem risinājumiem, jauniem maksājumiem par pāreju uz noturīgākām lauku saimniecībām, riska pārvaldību un piekļuvi finansējumam stiprinās lauku saimniecību vispārējo konkurētspēju, noturību un ilgtspēju.
- Kā atbalsts lauksaimniekiem tiks vērsts uz tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs?
- KLP laikposmam pēc 2027. gada ir ierosināta mērķtiecīgāka pieeja platībatkarīgajiem maksājumiem, kurā tiktu ņemti vērā konkrētu saimniecību un teritoriju unikālie ekonomiskie apstākļi.
- Ar šo priekšlikumu tiek ieviesti pasākumi ienākumu atbalsta pārdalei, priekšroku dodot mazajām lauku saimniecībām, gados jaunajiem lauksaimniekiem un lauku saimniecībām, kas atrodas apgabalos, kuros ir dabas radīti ierobežojumi. Lielākas lauku saimniecības saņems mazāku atbalstu obligātas pakāpeniskas samazināšanas un atbalsta maksimuma noteikšanas rezultātā. Tas nodrošinās, ka atbalsts tiek novirzīts tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk.
- Dalībvalstis varēs arī brīvi izstrādāt mērķtiecīgas ienākumu atbalsta shēmas, kurās ņemtas vērā to lauksaimnieku, tostarp gados jauno lauksaimnieku, sieviešu, lauksaimnieku, kas apvieno kultūraugu ražošanu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, un teritoriju īpašās vajadzības.
- Mazākas lauku saimniecības var saņemt īpašu atbalstu, izmantojot platībatkarīgus maksājumus, vienreizējus maksājumus par pārkārtošanos vai investīcijām vai papildu finansējumu, kas veicina konkurētspējīgu un noturīgu lauksaimniecības nozari.
- Kā KLP turpinās atbalstīt gados jaunos lauksaimniekus pēc 2027. gada?
- Eiropas Komisijas jaunā KLP priekšlikuma mērķis ir palīdzēt jaunai lauksaimnieku paaudzei iesakņoties un uzplaukt. Ar dažādiem specializētiem instrumentiem un saistītām reformām, kā arī ar mērķorientētu atbalstu gados jaunie lauksaimnieki būs labāk sagatavoti, lai veidotu veiksmīgus, inovatīvus un ilgtspējīgus uzņēmumus.
- Komisija aicinās dalībvalstis piešķirt nepieciešamos resursus – par 6 % vēlamo mērķrādītāju ES līmenī tiks paziņots Paaudžu maiņas stratēģijā, kas tiks pieņemta šoruden un ko virzīs, izmantojot konkrētām valstīm adresētos KLP ieteikumus.
- Gados jaunie lauksaimnieki gūs labumu no mērķtiecīga atbalsta, tostarp platībatkarīgajiem maksājumiem, un starta komplekta, kas pielāgots viņu īpašajām vajadzībām, palīdzot risināt problēmas, ar kurām viņi saskaras, un veicināt dinamiskāku un daudzveidīgāku lauksaimniecības nozari.
- KLP arī nodrošinās gados jaunajiem lauksaimniekiem piekļuvi apmācībai, mentorēšanai un citiem atbalsta veidiem, piemēram, zināšanām, konsultācijām un prasmju pilnveidei, un darbosies līdztekus valstu reformām un pasākumiem, lai atbalstītu viņu panākumus, nodrošinot, ka viņiem ir pieejami instrumenti un zināšanas, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus.
- Atbalsttiesīgiem ieguldījumiem tiks piešķirts ES līdzfinansējums līdz pat 85 % apmērā, kas ir augstāka likme, kura skaidri liecina par ES līmeņa prioritāti.
- Mērķis ir padarīt lauksaimniecību nākamajai paaudzei pieejamāku, pievilcīgāku un dzīvotspējīgāku.
- Kā jaunais KLP priekšlikums risina ārējās konverģences jautājumu? Kādi pasākumi ir ieviesti, lai samazinātu tiešo maksājumu par hektāru atšķirības starp dalībvalstīm?
- Ārējās konverģences mehānisms pašreizējā KLP pārdala līdzekļus starp dalībvalstīm, lai samazinātu tiešo maksājumu atšķirības. Dalībvalstis, kas saņem mazāk nekā 90 % no ES vidējā rādītāja, saņem papildu līdzekļus, savukārt tās, kuras saņem vairāk nekā 90 % no ES vidējā rādītāja, sniedz ieguldījumu līdzekļu pārdalē.
- Tomēr saskaņā ar jauno DFS šī pārdales funkcija KLP ietvaros vairs nav vajadzīga, jo šo aspektu ņem vērā, nosakot kopējo valsts un reģionu partnerības plāna piešķīrumu katrai dalībvalstij. Konkrēti, papildu līdzekļi tiek piešķirti tām dalībvalstīm, kurās tiešo maksājumu par hektāru līmenis ir zemāks par vidējo.
- Turklāt KLP laikposmam pēc 2027. gada nosaka konkrētu diapazonu (minimālā/maksimālā summa par hektāru) degresīvajam platībatkarīgajam ienākumu atbalstam, padarot to vienādāku visās dalībvalstīs un panākot taisnīgāku tā īstenošanu un ietekmi.
- Šī pieeja ļauj dalībvalstīm diferencēt maksājumus, pamatojoties uz ienākumu vajadzībām, vienlaikus nosakot vispārēju ierobežojumu attiecībā uz to, cik daudz līdzekļu var piešķirt ienākumu pamatatbalstam, un mudina dalībvalstis novirzīt atbalstu uz citiem KLP instrumentiem, piemēram, agrovides un klimata pasākumiem vai investīcijām lauksaimniecībā.
- Kas notiek ar KLP vides mērķiem?
- KLP laikposmam pēc 2027. gada pilnībā atzīst lauksaimniecības izšķirošo nozīmi vides aizsardzībā un saglabāšanā.
- Priekšlikumā ir ietverti spēcīgi vides aizsardzības mērķu īstenošanas mehānismi, tostarp jauna lauku saimniecību atbildīgas pārvaldības sistēma visiem lauksaimniekiem (prasības ienākumu atbalsta saņemšanai) ar vienkāršotiem un pielāgotiem stimuliem īstenot praksi, kas ir labvēlīga klimatrīcībai, ūdens resursu apsaimniekošanai, augsnes veselībai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, pesticīdu lietošanas samazināšanai un dzīvnieku veselībai un labturībai.
- Tā vietā, lai noteiktu universālus preskriptīvus nosacījumus, dalībvalstis varēs izstrādāt pasākumus, kas piemēroti to vietējai videi un apstākļiem, pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, tādējādi nodrošinot mūsu kopīgo vides aizsardzības mērķu sasniegšanu.
- Turpmākās KLP vienkāršotais satvars, kura pamatā ir teritoriāla pieeja, ir vērsts uz rezultātiem, paredzot mērķtiecīgākas prasības ES līmenī apvienojumā ar spēcīgākiem stimuliem lauksaimniekiem īstenot videi draudzīgu praksi. Šī pieeja ļaus lauksaimniekiem uzņemties atbildību par rezultātiem vides aizsardzības jomā, vienlaikus nodrošinot arī KLP vides aizsardzības mērķu sasniegšanu.
- Turklāt visam ES budžetam ir noteikts 35 % izdevumu mērķis klimata un vides jomā. Tas nozīmē izdevumu mērķrādītāju 43 % apmērā saskaņā ar plāniem, kuru sasniegšanā ieguldījumu sniegs arī KLP.
- Komisija turpinās virzīt KLP vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, izmantojot valstīm adresētus ieteikumus, apstiprinot valstu plānus un sekojot līdzi rezultātiem. Tas nodrošinās, ka dalībvalstīm un lauksaimniekiem ir pienākums ievērot augstus vides standartus, vienlaikus nodrošinot arī elastības iespējas un pielāgošanās spēju, reaģējot uz mainīgiem apstākļiem.
- Vai KLP turpinās atbalstīt lauku apvidus?
- KLP atzīst dinamisku lauku apvidu un kopienu būtisko nozīmi ES sociālekonomiskajā attīstībā un teritoriālajā kohēzijā.
- Saskaņā ar plāniem finansējums tiks novirzīts iniciatīvām, kuru mērķis ir novērst teritoriālās atšķirības un uzlabot lauku apvidu pievilcību.
- Labāka politikas koordinācija palīdzēs risināt galvenās problēmas lauku apvidos. Tas ietver pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, savienojamības un digitālo rīku uzlabošanu, inovācijas un uzņēmējdarbības iespēju atraisīšanu. Mērķis ir izveidot spēcīgas, dinamiskas un labāk savienotas lauku kopienas, kas atbalsta ES vispārējo panākumu gūšanu.
- KLP veidos sinerģiju ar citām politikas jomām ar integrētākām pieejām lauku attīstībai, izmantojot tādus veiksmīgus instrumentus kā LEADER, lai veicinātu vietējo attīstību un nodrošinātu piekļuvi plašākam finansējuma iespēju un zināšanu klāstam.
- Kā inovācija tiks darīta pieejama lauksaimniecības nozarei?
- Mūsu pieejas centrā joprojām ir inovācija, pētniecība un piekļuve lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem.
- Piekļuve zināšanām, inovācijas izvēršana un digitālās pārkārtošanās paātrināšana ir būtiski svarīga, lai lauksaimniecības nozare varētu attīstīties.
- Tas ietver lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmu stiprināšanu un piekļuves nodrošināšanu konsultāciju pakalpojumiem, mērķtiecīgai apmācībai un digitālajiem risinājumiem.
- Priekšlikumā ir saglabāti instrumenti, kas veiksmīgi darbojas, piemēram, inovācijas sadarbības projekti (saskaņā ar EIP-AGRI), un tiek piedāvātas vienkāršošanas un sinerģijas iespējas ar citiem ES instrumentiem.
- KLP darbosies kopā ar citām ES politikas jomām, piemēram, profesionālās apmācības un digitalizācijas iniciatīvām, lai veicinātu tehnoloģisko progresu un mūžizglītības iespējas lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, jo īpaši gados jauniem lauksaimniekiem, nolūkā izveidot inovatīvāku un noturīgāku lauksaimnieku kopienu.
- Lauksaimniecības nozare varēs izmantot arī citus fondus, piemēram, Eiropas Konkurētspējas fondu vai ES pētniecības pamatprogrammu.
- Inovācijas tiks atbalstītas ar dažādām finansēšanas iespējām. Investīcijas lauksaimniecības tehnoloģiju un biotehnoloģiju uzņēmumos palīdzēs nozarei attīstīties. Tas mazām un vidējām lauku saimniecībām nodrošinās finansiālo atbalstu, kas tām vajadzīgs, lai veiktu ieguldījumus, modernizētu darbību un ieviestu jaunas, inovatīvas metodes.
- Kā priekšlikums vienkāršos KLP lauksaimniekiem un dalībvalstīm?
- Mūsu priekšlikumu mērķis ir racionalizēt kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), atvieglojot tās īstenošanu un padarot to elastīgāku un labāk pielāgotu lauksaimnieku un dalībvalstu vajadzībām.
- Viena vienkāršāka sistēma: abu līdzšinējo fondu – ELGF un ELFLA – apvienošana novērsīs nepilnības un nodrošinās elastīgāku atbalstu lauksaimniekiem un lauku apvidiem. Tā arī vienkāršos pasākumu īstenošanu un plānošanu valsts pārvaldes iestādēm.
- Pateicoties teritoriālai pieejai, jo īpaši attiecībā uz vides un klimata pasākumiem, dalībvalstīm ir lielāka brīvība izstrādāt un īstenot atbalsta instrumentus, kas pielāgoti to konkrētajām reģionālajām un nozaru vajadzībām.
- Vienkāršotas procedūras atvieglo piekļuvi atbalstam, cita starpā biežāk izmantojot vienreizējus maksājumus, mērķorientētus papildu līdzekļus gados jauniem lauksaimniekiem vai mazām saimniecībām un vienu degresīvu platībatkarīgu maksājumu.
- Prasības tagad ir ciešāk saskaņotas dažādās finansēšanas jomās, vienkāršojot lauksaimnieku piekļuvi atbalstam un apvienojot to ar citām rīcībpolitikām, piemēram, enerģijas ražošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas vai prasmju pilnveides jomā.
- Kā šī ierosinātā KLP palīdzēs lauksaimniekiem kļūt noturīgākiem pret krīzēm un nākotnes izaicinājumiem?
- KLP laikposmam pēc 2027. gada nodrošina spēcīgu aizsardzību lauksaimniekiem, palīdzot viņiem pārvaldīt riskus un saglabāt stabilitāti, saskaroties ar klimata pārmaiņām un globālo nenoteiktību.
- Tam, ko iepriekš dēvējām par lauksaimniecības rezervi, tagad būs pieejams garantēts līdzekļu apjoms 6,3 miljardu EUR apmērā. Šis Vienotības drošības tīkls palīdzēs lauksaimniekiem pārvarēt tirgus traucējumu ietekmi. Šī summa ir norobežota un rezervēta tikai lauksaimniekiem.
- KLP priekšlikumi arī veicina riska pārvaldības instrumentu izmantošanu. Tie koncentrējas uz saimniecību noturības veidošanu, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu, lai palīdzētu lauksaimniekiem pielāgoties, dažādot savu darbību un samazināt neaizsargātību pret satricinājumiem. Lauksaimnieki būs tiesīgi saņemt arī krīzes maksājumus saskaņā ar valstu un reģionu partnerības plāniem, lai segtu zaudējumus, ko radījušas dabas katastrofas vai ekstremāli laikapstākļi.
- Kā Komisija aizsargās lauksaimniekus no pieaugoša spiediena ģeopolitisko un tirdzniecības strīdu dēļ?
- Komisija turpinās atbalstīt lauksaimniekus, kuri saskaras ar tirgus spiedienu un nelīdzsvarotību, arī ar tirdzniecības traucējumu izraisītu spiedienu un nelīdzsvarotību.
- Ir ierosināts jauns Vienotības drošības tīkls, kura finansējuma apjoms ir 6,3 miljardi EUR, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt tirgus traucējumu ietekmi. Tas faktiski divkāršo pašreizējo lauksaimniecības rezervi.
- Šo rezervi var izmantot, lai sniegtu tiešu un mērķtiecīgu atbalstu lauksaimniekiem, kurus skāruši tirdzniecības strīdi vai jebkāds cits tirgus satricinājums, palīdzot viņiem saglabāt konkurētspēju un noturību šajā neskaidrajā ģeopolitiskajā situācijā.
- Kā ierosinātā KLP atbilst redzējumam par lauksaimniecību un pārtiku?
- Priekšlikums atkārtoti apstiprina lauksaimniecības un pārtikas nozares nozīmību ES budžetā un nodrošina KLP budžetu ar norobežotiem resursiem, lai nodrošinātu, ka Eiropas lauksaimnieki var attīstīties un ražot kvalitatīvu pārtiku.
- Priekšlikums palīdz sasniegt redzējuma mērķus, novirzot ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, kam tas nepieciešams, un ieviešot stimulus klimata un vides pasākumu veikšanai, atalgojot lauksaimniekus, kuri strādā dabas aizsardzības labā un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi.
- Ierosinātā KLP palīdz īstenot redzējumu, vienkāršojot noteikumus, tādējādi nodrošinot dalībvalstīm lielākas elastības iespējas un piedāvājot plašāku atbalsta klāstu.
- Tas nozīmē, ka lauksaimnieki saņems atbalstu, kas ir labāk pielāgots viņu vajadzībām un ir vieglāk pieejams.
- Kāda būs KLP laikposmam pēc 2027. gada pārvaldība?
- Pārvaldības modelis būs līdzīgs pašreizējiem KLP stratēģiskajiem plāniem. Komisija sniegs ieteikumus dalībvalstīm, pamatojoties uz kopīgiem mērķiem un prioritārajām jomām, lai virzītu procesu. Pamatojoties uz šiem ieteikumiem, dalībvalstis strādās pie saviem plāniem, un Komisijai būs jāgūst galīgais pārskats, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un kopīgu ieguldījumu ES līmenī noteikto ekonomisko, sociālo un vides aizsardzības mērķu sasniegšanā.
- KLP tiks plānota kopā ar citām rīcībpolitikām. Šīs pieejas pamatā būs partnerības princips, un valstu plāni tiks sagatavoti sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām un ieinteresētajām personām, tostarp lauksaimniekiem un lauku partneriem.
- Kā notika apspriešanās ar lauksaimniekiem un citām ieinteresētajām personām, izstrādājot priekšlikumu par KLP laikposmam pēc 2027. gada?
- Komisija nākamā ES budžeta veidošanā izmantoja sadarbības pieeju.
- Tā iesaistīja ieinteresētās personas, iedzīvotājus un citas ES iestādes, izmantojot dažādus kanālus, tostarp sabiedriskās apspriešanas, pilsoņu iesaistes platformu un pilsoņu paneļdiskusiju.
- Pēdējo divu gadu laikā Komisija uzturēja pastāvīgu dialogu ar ieinteresētajām personām, cita starpā organizējot tehniskus darbseminārus, stratēģisku dialogu par ES lauksaimniecības nākotni un redzējuma konferenci, kurā piedalījās vairāk nekā 6500 dalībnieku, lai apspriestu lauksaimniecības un pārtikas nozares nākotni ES.
- Apspriešanās procesā tika iesaistītas arī galvenās ieinteresētās personas, piemēram, Eiropas Lauksaimniecības un pārtikas padome (EBAF) un pilsoniskā dialoga grupa KLP jautājumos, lai nodrošinātu, ka to viedokļi un speciālās zināšanas tiek ņemtas vērā turpmākā KLP priekšlikuma izstrādē.
- Kādas izmaiņas ir ierosinātas Tirgus kopīgās organizācijas regulā?
- Šī ir ļoti mērķtiecīga TKO regulas pārskatīšana, kurā ierosinātas tikai izmaiņas, kas vajadzīgas, lai ņemtu vērā tirgus īpatnības.
- Izmaiņas ietver lielāku atbalstu konkrētām nozarēm un dažu tradicionālo gaļas nosaukumu aizsardzību, tostarp uzlabotu izcelsmes marķējumu.
- Tiks ieviesta jauna proteīnaugu nozare, un pašreizējie nozaru atbalsta pasākumi tiks racionalizēti un apvienoti, lai panāktu lielāku ietekmi.
- Attiecībā uz skolu programmām dalībvalstīm tiks arī lūgts piešķirt prioritāti ES izcelsmes produktiem.
- Jauni noteikumi arī uzlabos ES sagatavotību nākotnes izaicinājumiem, tostarp pārtikas rezervju izveidei.
- Kad ierosinātā KLP stāsies spēkā?
- Vēl ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums, bet paredzams, ka DFS priekšlikumi stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī.
- Tie būs spēkā septiņus gadus, proti, līdz 2034. gada 31. decembrim.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 23. jūlijs
- Autors
- Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts
- Struktūrvienība
- Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts
- Vieta
- Brisele
