Barības proteīns: pārskats par ES ražošanu un avotu dažādošanas iespējām

Šodien Eiropas Komisija publicē jaunākās prognozes par plaša barības olbaltumvielu avotu klāsta ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu ES. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz dažiem barības proteīniem ES joprojām ir atkarīga no importa, Komisija publicē arī pētījumu par iespējām un ierobežojumiem dažādot olbaltumvielu avotus. Šķiet, ka lopbarības olbaltumvielu izvēle lopkopībā joprojām ir atkarīga no vairākiem faktoriem, no kuriem galvenais ir konkurētspēja. Rentabilitātei un spēcīgām vērtības ķēdēm joprojām ir būtiska nozīme proteīna ražošanas attīstībā ES. Atkarības no barības importa samazināšana var veicināt ES stratēģisko autonomiju un nodrošināt noturīgāku un autonomāku ES pārtikas sistēmu, vienlaikus uzlabojot ilgtspēju.

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem par 2023./24. gadu, tiek pieņemts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo tirdzniecības gadu barības pieprasījums saglabāsies stabils, proti, 71 miljons tonnu kopproteīna. Paredzams, ka ES pašpietiekamība attiecībā uz visiem olbaltumvielu avotiem būs 75 %. ES joprojām ir pietiekami daudz rupjās lopbarības, un tā joprojām ir galvenais barības olbaltumvielu avots, kas veido 41 % no kopējā ES barības patēriņa. Visu eļļas augu miltu īpatsvars ir 27 % no kopējā barības proteīna patēriņa ES, un graudaugu īpatsvars ir 21 %. Tomēr eļļas augu sēklu miltu gadījumā ES saražo tikai 27 % no tā, kas tai vajadzīgs, lai pabarotu savu lopkopības nozari.

ES atkarība no proteīna produktu importa galvenokārt ir saistīta ar pedoklimātiskiem un strukturāliem iemesliem, piemēram, saimniecību vidējo lielumu, kontinentā pieejamo zemi, dažādu kultūraugu konkurētspēju un kopumā mazāk labvēlīgu augsni un klimatu konkrētiem produktiem, piemēram, sojas pupām. Komisija savu nodomu atbalstīt augu izcelsmes proteīnu ražošanu jau bija paudusi 2022. gada martā publicētajā paziņojumā par pārtikas nodrošinājuma garantēšanu un pārtikas sistēmu noturības stiprināšanu.

Neliels progress ir vērojams. Tiek prognozēts, ka 2023./24. gadā ES ražos ar proteīniem bagātus augus (eļļas sēklas un sausos pākšaugus) 7,2 miljonu tonnu kopproteīna apmērā, kas ir ievērojams pieaugums par 28 % pēdējo 15 gadu laikā.

Ieteikumi, kas sniegti Komisijas 2018. gada ziņojumā par augu izcelsmes proteīnu izstrādi ES, ir noveduši pie konkrētiem atbalsta pasākumiem, kas īstenoti pašreizējā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP). Saistītais ienākumu atbalsts par pākšaugiem un proteīnaugiem ir iekļauts 20 KLP stratēģiskajos plānos. Paredzams, ka atbalstītā platība pieaugs no 4,2 miljoniem hektāru 2022. gadā līdz 6,4 miljoniem hektāru 2023. gadā un pēc tam līdz gandrīz 7,1 miljonam hektāru 2027. gadā. Turklāt 20 KLP stratēģiskajos plānos paredzētās ekoshēmas arī netieši atbalsta pākšaugu ražošanu.

Komisija arī investē pētniecībā un inovācijā proteīnaugu un barošanas sistēmu jomā saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas inovācijas partnerību lauksaimniecības jomā, lai lopkopības sistēmas padarītu ilgtspējīgākas, noturīgākas un apritīgākas. Tomēr ir svarīgi izpētīt, vai ES un valstu līmenī varētu darīt vairāk, lai atbalstītu lauksaimnieku ekonomisko izvēli par labu ES proteīna ražošanai.

Olbaltumvielu barības avotu dažādošana

Komisijas šodien publicētajā pētījumā, ko veica ārējs pētniecības konsorcijs, ir sniegta visaptveroša analīze par faktoriem, kas nosaka lauksaimnieku un citu ķēdes dalībnieku izvēli, un par iespējām, ko varētu ieviest, lai atbalstītu proteīna barības ražošanu ES. Barošanas stratēģijas atspoguļo ES augkopības un lopkopības nozaru daudzveidību. Visā ES tos galvenokārt nosaka ekonomiski iemesli, piemēram, ES audzēto kultūraugu cena salīdzinājumā ar importētajiem kultūraugiem. Lauksaimniekus ietekmē arī līgumiskas vienošanās, spēcīgas piegādes ķēdes, tiesību aktu prasības, kas saistītas ar konkrētiem lauksaimniecības veidiem, piemēram, bioloģisko lauksaimniecību, un ilgstoša prakse, ko viņi pārzina. 

Pastāv arī jautājums par pieejamību, jo, palielinoties ražošanas diversifikācijai ES, ir vajadzīga pieejama lauksaimniecības zeme, kas piemērota vajadzīgajiem kultūraugiem. Pētījums liecina, ka, aizstājot 50 % sojas pupu ekvivalenta importa, tiktu apmainīti 6,6 miljoni hektāru citu kultūraugu. 

Tādējādi vidējā termiņā un ilgtermiņā iespējamie risinājumi atkarības no importa samazināšanai var būt tikai dažādu sviru un alternatīvu apvienojums, kam jābūt konkurētspējīgam, pieejamam ilgākā laikposmā, jāapmierina dzīvnieku uztura vajadzības un par saprātīgu cenu.  Starp dažādajiem ierosinātajiem rīcības virzieniem pētījumā īpaši minēta no zāles iegūtu olbaltumvielu īpatsvara palielināšana atgremotāju uzturā, atbalsts publiskiem un privātiem pētījumiem, lai atlasītu efektīvākas šķirnes nolūkā uzlabot ražu un labāk izmantot izejvielu uzturvērtību, un finansējums lauksaimnieku apmācībai. 

ES politikas līmenī pētījumā ieteikts uz laiku palielināt saistīto ienākumu atbalstu KLP ietvaros augu proteīnaugu audzēšanai saskaņā ar PTO noteikumiem. Tajā arī minēts, ka KLP darbības programmas un lauku attīstības fondi varētu vēl vairāk atbalstīt lauksaimniekus un vērtības ķēdes, lai ieguldītu alternatīvās.  Ir vajadzīga rīcība valstu līmenī, lai to pabeigtu ES līmenī. Saskaņā ar pētījumu dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos varētu sistemātiski iekļaut augu izcelsmes proteīnu audzēšanas atbalsta pasākumus, kā arī izstrādāt valsts proteīna plānus.