Šodien Eiropas Komisija apstiprināja Igaunijas un Latvijas KLP stratēģisko plānu. Jaunā kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kas sāksies 2023. gada 1. janvārī, ir izstrādāta, lai veidotu pāreju uz ilgtspējīgu, noturīgu un modernu Eiropas lauksaimniecības nozari. Saskaņā ar reformēto politiku finansējums tiks taisnīgāk sadalīts starp saimniecībām, uzsvaru liekot uz mazām un vidējām saimniecībām, kā arī gados jauniem lauksaimniekiem. Turklāt lauksaimniekiem tiks sniegts atbalsts inovācijas uzsākšanai, sākot ar precīzo lauksaimniecību un beidzot ar agroekoloģiskām ražošanas metodēm. Atbalstot konkrētas darbības šajās un citās jomās, jaunā KLP var būt pārtikas nodrošinājuma un lauksaimniecības kopienu stūrakmens Eiropas Savienībā.
Jaunā KLP ietver efektīvāku un lietderīgāku darbības veidu. ES valstis īstenos savus KLP stratēģiskos plānus, apvienojot finansējumu ienākumu atbalstam, lauku attīstībai un tirgus pasākumiem. Izstrādājot savu KLP stratēģisko plānu, katra dalībvalsts izvēlējās no plaša ES līmeņa intervenču klāsta, pielāgojot un orientējot tās uz savām konkrētajām vajadzībām un vietējiem apstākļiem. Komisija ir izvērtējusi, vai katrs plāns ir vērsts uz desmit galvenajiem KLP mērķiem, kas skar kopīgas vides, sociālās un ekonomiskās problēmas. Plāniem ir jāatbilst ES tiesību aktiem, un tiem būtu arī jāveicina ES klimata un vides mērķu sasniegšana, kā noteikts Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā.
KLP 2023.–2027. gada periodā saņems ES finansējumu 270 miljardu eiro apmērā. Abu šodien apstiprināto plānu budžets ir 3,8 miljardi EUR, tostarp 1,1 miljards EUR vides un klimata mērķiem un ekoshēmām un 88 miljoni EUR gados jauniem lauksaimniekiem.
Igaunija atvēlēs aptuveni 45 % no sava KLP plāna kopējā finansējuma, lai palīdzētu stabilizēt lauksaimnieku un lauku uzņēmumu ienākumus. Lielāku ienākumu atbalstu saņems arī mazās un vidējās lauku saimniecības. Attiecībā uz savām vides prioritātēm Igaunijas plānā aptuveni 456 miljoni EUR no kopējā KLP budžeta tiks izmantoti, lai atbalstītu vides un klimata mērķus, galveno uzmanību pievēršot oglekļa sekvestrēšanai, bioloģiskajai daudzveidībai un vērtīgiem zālājiem, kā arī zināšanu palielināšanai par ilgtspējīgu ražošanu. Vairāk nekā 23 % lauksaimniecības zemes saņems atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības praktizēšanai. Visbeidzot, Igaunija plāno radīt 1250 jaunas darbvietas laukos, izmantojot KLP atbalstītus projektus. Īpašs atbalsts tiks piešķirts arī gados jauniem lauksaimniekiem, lai risinātu iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanas problēmu lauku apvidos un lauksaimniecības nozarē.
Latvija aptuveni 14 % no sava tiešo maksājumu budžeta atvēlēs saistītajam ienākumu atbalstam, lai atbalstītu grūtībās nonākušas nozares. Ieguvēji no tā būs piena, liellopu, graudaugu un eļļas augu sēklu, kā arī augļu un dārzeņu nozares. Latvija arī ieviesa atbalsta maksimuma noteikšanu saimniecībām, kas pārsniedz noteiktu lielumu, un mazās un vidējās saimniecības saņems pārdalošo maksājumu. Latvijas plānā ir noteikti augsti mērķrādītāji rīcībai vides un klimata jomā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta klimata pārmaiņu mazināšanai, piesārņojuma samazināšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai mežsaimniecībai. Piemēram, vairāk nekā 70 % no izmantotās lauksaimniecības zemes gūs labumu no prakses, kas aizsargā un uzlabo augsnes kvalitāti. Līdz 2027. gadam 18,8 % Latvijas lauksaimniecības zemes tiks apsaimniekoti bioloģiski. Latvija par prioritāti ir noteikusi savas zināšanu un inovācijas sistēmas uzlabošanu lauksaimniecības nozarē, proti, 23 000 personu saņem KLP atbalstītas konsultācijas un apmācību.
Plašāka informācija par katru plānu, kā arī par tā KLP budžeta sadalījumu ir pieejama pārskatāmajos dokumentos.
Vispārīga informācija
Eiropas Komisija 2018. gadā nāca klajā ar priekšlikumu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, ieviešot jaunu veidu, kā modernizēt ES lauksaimniecības politiku. Pēc plašām sarunām starp Eiropas Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju tika panākta vienošanās, un 2021. gada 2. decembrī tika oficiāli pieņemta jaunā KLP.
Likumdevēju noteiktais termiņš dalībvalstīm KLP stratēģiskā plāna iesniegšanai bija 2022. gada 1. janvāris. Pēc plānu saņemšanas Komisija līdz 2022. gada 25. maijam nosūtīja visām dalībvalstīm apsvērumu vēstules. Saskaņā ar pārredzamības principu tie tika publicēti Europa tīmekļa vietnē kopā ar visu dalībvalstu atbildēm. Pēc tam atsākās strukturēts dialogs starp Komisijas dienestiem un valstu iestādēm, lai atrisinātu atlikušos jautājumus un pabeigtu pārskatīto KLP plānu izstrādi.
Igaunija un Latvija savus pirmos KLP stratēģiskā plāna priekšlikumus iesniedza attiecīgi 2. un 18. janvārī pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Pēc tam tās nosūtīja savus pārskatītos priekšlikumus, atbildot uz Komisijas apsvērumiem, 21. oktobrī attiecībā uz Igauniju un 20. oktobrī attiecībā uz Latviju.
Lai katrs plāns tiktu apstiprināts, tam jābūt pilnīgam un saderīgam ar tiesību aktiem un pietiekami vērienīgam, lai sasniegtu KLP mērķus un izpildītu ES saistības vides un klimata jomā.
Plašāka informācija
Īsumā: Ieskats Igaunijas un Latvijas KLP stratēģiskajos plānos
- Publikācijas datums
- 2022. gada 11. novembris
- Autors
- Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts
- Vieta
- Brisele
