Agropārtikas produktu tirdzniecība ar EKP dienvidu valstīm
Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) regulē attiecības starp ES un 16 tās tuvākajām austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm.
EKP valstis ir sagrupētas dienvidu un austrumu reģionos. Dienvidos atrodas Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordācija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Sīrija un Tunisija.
Uz EKP dienvidu valstīm attiecas “Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumi”, kas galvenokārt aptver preču tirdzniecību. 2011. gadā pēc Arābu pavasara Padome pieņēma norādes, lai Ēģiptei, Marokai, Jordānijai un Tunisijai asociācijas nolīgumus pārveidotu par “padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem”, taču sarunas nav virzījušās uz priekšu, kā paredzēts.
Kopumā ES ir neto eksportētāja attiecībā uz šīm valstīm un eksportē galvenokārt liellopu gaļu, aitas gaļu, graudaugus un piena produktus. Tā galvenokārt importē augļus un dārzeņus un olīveļļu.
Valstis
Alžīrija
Attiecības starp ES un Alžīriju reglamentē ES un Alžīrijas asociācijas nolīgums, kas ir spēkā kopš 2005. gada.
Alžīrija ir ES agropārtikas produktu neto importētāja; tā galvenokārt importē kviešus, piena produktus un dzīvus dzīvniekus. ES importē no Alžīrijas galvenokārt dateles (gandrīz 50 %), cukuru un dažādas sēklas.
Saistītā informācija
Ēģipte
Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Ēģipti regulē ES un Ēģiptes asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 2004. gada 1. jūnijā, kā arī tā kopš 2004. gada 1. janvāra spēkā esošie noteikumi par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem. 2008. gada oktobrī tika parakstīts nolīgums, kas nosaka turpmāku liberalizāciju tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem; šis nolīgums stājās spēkā 2010. gada 1. jūnijā. Pamatojoties uz to, ES eksports attiecībā uz gandrīz visiem lauksaimniecības produktiem, izņemot tabaku, vīnu un stipros alkoholiskos dzērienus un cūkgaļu, ieguva beznodokļu piekļuvi Ēģiptes tirgum. Ēģiptes eksports uz ES tāpat gūst labumu no pilnīgas liberalizācijas, izņemot visjutīgākos produktus (tomātus, gurķus, artišokus, tumšzaļos kabačus, galda vīnogas, ķiplokus, zemenes, rīsus, cukuru un pārstrādes produktus ar augstu cukura saturu).
ES 2011. gada decembrī pieņēma pilnvaras sarunām par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Ēģipti, taču nekāds progress šajā jomā nav panākts pēdējos gados.
ES ir lauksaimniecības produktu neto eksportētāja attiecībā uz Ēģipti. Tas eksportē galvenokārt kviešus, augļus un piena pulveri un importē galvenokārt augļus un dārzeņus (gandrīz 75 % no importa).
Saistītā informācija
Lauksaimniecības tirdzniecības nolīgums
Izraēla
Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Izraēlu regulē ES un Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgums, kas tika parakstīts 1995. gada 20. novembrī un stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā. Asociācijas nolīgumā bija iekļautas koncesijas divpusējai lauksaimniecības produktu tirdzniecībai. Tālāka liberalizācija tika apspriesta un noslēgta kā savstarpējas liberalizācijas nolīgums attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, kas ir spēkā no 2010. gada 1. janvāra.
Nolīguma pamatā ir negatīva saraksta pieeja (t. i., visa agropārtikas produktu tirdzniecība ir liberalizēta abās pusēs, izņemot ierobežotu skaitu jutīgu pozīciju). Ievērojamu skaitu tarifa pozīciju abas puses izslēdza no pilnīgas liberalizācijas. Noteiktu skaitu šo pozīciju ES izslēdza no jebkādas liberalizācijas (medus, ķiploki, cukurs, neapstrādāta olīveļļa u. c.), bet attiecībā uz visjutīgākajiem lauksaimniecības produktiem paredzēja tarifa likmes kvotas. Tā arī saglabāja savu ievešanas cenu sistēmu, bet ad valorem nodokļa komponente tika noteikta 0 % apmērā. Izraēla izslēgtajām pozīcijām piemēro vai nu tarifa likmes kvotas, vai konsolidētus nodokļus noteiktos līmeņos.
ES ar Izraēlu ir liels lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības pārpalikums, ko veido galvenokārt dzīvi dzīvnieki, konditorejas izstrādājumi, makaronu izstrādājumi un kvieši. ES no Izraēlas galvenokārt importē augļus un dārzeņus.
Saistītā informācija
Lauksaimniecības tirdzniecības nolīgums
Jordānija
Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Jordāniju reglamentē ES un Jordānijas asociācijas nolīgums, kas tika parakstīts 1997. gada 24. novembrī un stājās spēkā 2002. gada 1. maijā. Asociācijas nolīgums tika grozīts (turpmāka divpusēja liberalizācija attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem) 2005. gadā, un tas stājās spēkā 2006. gada 1. janvārī. Nolīgumam, kas paredz augstu liberalizācijas līmeni ar ļoti nedaudziem izņēmumiem, ir asimetrisks raksturs. Kopš 2010. gada (t. i., liberalizācijas noteikumu īstenošanas pēdējā posmā) visus Jordānijas izcelsmes lauksaimniecības produktus var ievest ES bez muitas nodokļiem, izņemot grieztus ziedus un neapstrādātu olīveļļu. Attiecībā uz ES eksportu daži produkti (piemēram, vīni, vīnogu misa un citi raudzēti dzērieni) netika pilnībā liberalizēti, bet tiem piemēro 40 % samazinājumu salīdzinājumā ar Jordānijas pamatlikmi.
ES 2011. gada decembrī pieņēma pilnvaras sarunām par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Jordāniju, taču nekāds progress šajā jomā nav panākts pēdējos gados.
ES ar Jordāniju ir liels agropārtikas produktu tirdzniecības pārpalikums, ko veido galvenokārt kvieši, dzīvi dzīvnieki un augļu un dārzeņu izstrādājumi. ES importē no Jordānijas galvenokārt cigārus un cigaretes, dārzeņus, augļu un dārzeņu izstrādājumus un arī mājputnus.
Saistītā informācija
Libāna
Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Libānu reglamentē ES un Libānas asociācijas nolīgums, kas tika parakstīts 2002. gada 17. jūnijā un kura tirdzniecības aspekti stājās spēkā 2003. gada 1. martā. Koncesijas, kas Libānas produktiem piešķirtas nolūkā tos importēt ES, ir norādītas saskaņā ar “negatīvā saraksta” pieeju (viss, kas nav uzskaitīts sarakstā, ir liberalizēts), savukārt importa nosacījumi, kas piemērojami ievešanai Libānas tirgū domātajiem ES produktiem, ir skaidri norādīti nolīguma protokolā.
ES ar Libānu ir liels agropārtikas produktu tirdzniecības pārpalikums, ko veido galvenokārt dzīvi dzīvnieki, graudaugi un siers. Libāna eksportē uz ES galvenokārt augļu un dārzeņu izstrādājumus, jēltabaku un dzīvnieku subproduktus.
Saistītā informācija
Maroka
Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Maroku reglamentē ES un Marokas asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 2000. gadā. Nolīgums, kas paredz turpmāku liberalizāciju tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, stājās spēkā 2012. gada 1. oktobrī. Koncesijas, kas Marokas produktiem piešķirtas nolūkā tos importēt ES, ir norādītas saskaņā ar “negatīvā saraksta” pieeju (viss, kas nav uzskaitīts sarakstā, ir liberalizēts), savukārt importa nosacījumi, kas piemērojami ievešanai Marokas tirgū domātajiem ES produktiem, ir skaidri noteikti nolīguma protokolā. Kopš tā laika agropārtikas tirdzniecība ir palielinājusies abos virzienos. ES ir augstas pievienotās vērtības pārstrādātu lauksaimniecības produktu neto eksportētāja, savukārt Maroka eksportē galvenokārt nepārstrādātus lauksaimniecības produktus (galvenokārt tomātus un citus augļus un dārzeņus).
2011. gada decembrī ES pieņēma pilnvaras sarunām par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Maroku, taču nekāds progress šajā jomā nav panākts pēdējos gados.
Saistītā informācija
Lauksaimniecības produktu tirdzniecības nolīgums
Palestīna*
Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Palestīnu reglamentē Pagaidu asociācijas nolīgums, kas 1997. gada 24. februārī parakstīts ar Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO) Palestīniešu pašpārvaldes vārdā. Pagaidu asociācijas nolīgums paredzēja augstu liberalizācijas līmeni attiecībā uz agropārtikas produktiem, taču ar dažām tarifa likmes kvotām attiecībā uz visjutīgākajiem produktiem. Jauni savstarpēji liberalizācijas pasākumi un EK un Palestīnas asociācijas nolīguma 1. un 2. protokola aizstāšana stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Palestīnai ir beznodokļu un bezkvotu piekļuve ES tirgum (ES ievešanas cenu sistēmu piemēro atsevišķu augļu un dārzeņu importam) uz 10 gadu periodu.
ES ar Palestīnu ir liels agropārtikas produktu tirdzniecības pārpalikums, ko veido galvenokārt zīdaiņu pārtika, konditorejas izstrādājumi un dzīvi dzīvnieki. ES no Palestīnas importē galvenokārt dateles un olīveļļu.
Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar ES dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.
Saistītā informācija
Lauksaimniecības tirdzniecības nolīgums
Tunisija
Lauksaimniecības produktu tirdzniecības attiecības starp ES un Tunisiju reglamentē ES un Tunisijas asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 1998. gada 1. martā un kurā paredzēta brīvās tirdzniecības zona un ierobežota liberalizācija attiecībā uz lauksaimniecību.
Sarunas par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām sākās 2009. gadā un tika pārtrauktas 2010. gada novembrī sakarā ar politiskajiem notikumiem Tunisijā.
ES 2011. gada decembrī pieņēma pilnvaras sarunām par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas aptver arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN). Sākotnējā sarunu kārta (“nulles cikls” ) norisinājās Tunisijā 2015. gada 19. –22. oktobrī. Kopš tā laika aizvadītas 4 pilnas sarunu kārtas, bet sarunas virzās ļoti lēni.
Tunisija uz ES eksportē galvenokārt dateles un olīveļļu, jo Tunisija ir viena no pasaulē lielākajām olīveļļas ražotājām un eksportētājām. ES eksportē galvenokārt graudaugus, lolojumdzīvnieku barību un piena pulveri.
