Agropārtikas produktu tirdzniecība ar EKP austrumu valstīm
Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) nosaka attiecības starp ES un 16 tās tuvākajām austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm.
EKP valstis ir sagrupētas austrumu un dienvidu reģionos. Austrumos atrodas Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina. Krievija piedalās pārrobežu sadarbības pasākumos EKP ietvaros, bet kā tāda EKP neietilpst.
Kopumā ES ir neto eksportētāja attiecībā uz šīm valstīm (izņemot Ukrainu un Moldovu) un eksportē daudzveidīgu produktu klāstu (lolojumdzīvnieku pārtiku, alkoholiskos dzērienus, sieru, eļļas augu sēklas, cukuru u.c.). Tā importē galvenokārt graudaugus, augu eļļas (Ukraina, Moldova), augļus (Moldova, Gruzija, Azerbaidžāna), alkoholiskos dzērienus (Armēnija).
Nolīgumi ar EKP austrumu valstīm
Uz EKP austrumu valstīm attiecas vai nu asociācijas nolīgumi, vai arī partnerības un sadarbības nolīgumi (PSN).
Asociācijas nolīgumi
Uz Gruziju, Moldovu un Ukrainu attiecas asociācijas nolīgumi. Šie asociācijas nolīgumi ietver tirdzniecības dimensiju un kalpo par satvaru, kas veicina šajās sešās valstīs spēkā esošo standartu ciešāku tuvināšanos ar ES standartiem. Tas jo īpaši attiecas uz Ukrainu saistībā ar dažādiem KLP aspektiem un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (SFS) pasākumiem.
Asociācijas nolīgumi ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, tika parakstīti 2014. gada 27. jūnijā, un tagad tie visi ir spēkā. Šie trīs nolīgumi paredz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) augsta līmeņa aizsardzību – šajās valstīs tiek aizsargātas visas ES spēkā esošās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Partnerības un sadarbības nolīgumi
Uz Armēniju un Azerbaidžānu attiecas partnerības un sadarbības nolīgumi (PSN). ES nav ratificējusi 1995. gadā ar Baltkrieviju noslēgto PSN, tāpēc ka no Baltkrievijas puses nav saistību attiecībā uz demokrātiju, politiskās un pilsoniskās tiesības.
Valstis
Armēnija
Divpusējās attiecības ar Armēniju reglamentē visaptverošs un pastiprināts partnerības nolīgums, ko provizoriski piemēro kopš 2018. gada jūnija. Šis nolīgums ir nepreferenciāls (t. i., tas neparedz tarifu koncesijas), bet abas puses nodrošina, ka visas vienas puses aizsargātās un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek atzītas un aizsargātas otras puses teritorijā.
2017. gada 24. novembrī ES parakstīja ar Armēniju “visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu” bez tirgus piekļuves aspekta. Tomēr nolīgums paredz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpēju aizsardzību un to, ka Armēnijai ir pakāpeniski jāizbeidz izmantot nosaukumus “konjaks” un “šampanietis”.
Eiropas Savienība ir lauksaimniecības pārtikas produktu neto eksportētāja attiecībā uz Armēniju. Tā eksportē galvenokārt lolojumdzīvnieku barību, konditorejas izstrādājumus un dzīvus augus. Vairāk nekā 50 % importa no Armēnijas ES veido stiprie alkoholiskie dzērieni (brandy), kam seko vīns, cigāri un cigaretes.
Saistītā informācija
Partnerība un sadarbības nolīgums
Azerbaidžāna
ES un Azerbaidžānas tirdzniecības attiecību pamatā ir partnerības un sadarbības nolīgums (PSN), kas ir spēkā kopš 1999. gada. ES un Azerbaidžāna 2017. gadā sāka sarunas par jaunu visaptverošu nolīgumu, un tajās ir panākts būtisks progress. Nolīgumā būs sadaļa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas paredz abu pušu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpēju atzīšanu un aizsardzību.
2017. gadā ES sāka sarunas ar Azerbaidžānu par pārskatītu partnerības un sadarbības nolīgumu (pašreizējais nolīgums tika noslēgts 1999. gadā), kurš nesaturēs tirgus piekļuves dimensiju, bet saturēs nodaļu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
ES ir agropārtikas produktu neto eksportētāja attiecībā uz Azerbaidžānu. Tā importē gandrīz tikai riekstus (vairāk nekā 90 %), un eksportē galvenokārt pārtikas izstrādājumus, sieru un stipros alkoholiskos dzērienus.
Saistītā informācija
Partnerība un sadarbības nolīgums
ES tirdzniecība ar Azerbaidžānu
Baltkrievija
Divpusējās tirdzniecības un ekonomiskās attiecības nereglamentē nesen noslēgts nolīgums, bet uz tām joprojām attiecas tirdzniecības un sadarbības nolīgums, ko Eiropas Kopiena 1989. gadā noslēdza ar Padomju Savienību un kuru Baltkrievija pēc tam apstiprināja. ES un Baltkrievijas koordinācijas grupa tiekas sanāksmē gadā divas reizes un abas puses risina tirdzniecības dialogu.
Eiropas Savienība ir lauksaimniecības pārtikas produktu neto eksportētāja attiecībā uz Baltkrieviju. ES eksportē galvenokārt augļus un dārzeņus, dzīvus augus un lolojumdzīvnieku barību. Tā importē galvenokārt augu eļļas, dārzeņus (sēnes) un augļus (ogas).
Saistītā informācija
ES tirdzniecība ar Baltkrieviju
Gruzija
ES un Gruzijas divpusējās attiecības lauksaimniecības produktu jomā reglamentē asociācijas nolīgums, kas paredz padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu. Šis nolīgums ir parakstīts 2014. gada 27. jūnijā un pilnībā spēkā kopš 2016. gada 1. jūlija. Tas paredz pilnībā liberalizētu piekļuvi agropārtikas produktiem no ES Gruzijas tirgū un Gruzijas eksportam ES, izņemot ķiplokus.
Eiropas Savienība ir lauksaimniecības pārtikas produktu neto eksportētāja attiecībā uz Gruziju. ES eksportē galvenokārt stipros alkoholiskos dzērienus, cukuru un pārtikas izstrādājumus. Tā importē galvenokārt stipros alkoholiskos dzērienus, lazdu riekstus un vīnu.
Saskaņā ar Asociācijas nolīgumu abas puses nodrošina visu to attiecīgajās teritorijās aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību.
Saistītā informācija
Moldova
ES un Moldovas divpusējās attiecības reglamentē asociācijas nolīgums, kas paredz padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu. Šis līgums tika parakstīts 2014. gada 27. jūnijā un ir pilnībā spēkā kopš 2016. gada 1. jūlija. Līgumam stājoties spēkā, Moldova liberalizēja piekļuvi tirgum, un daži tarifi tiks atcelti pārejas periodu ietvaros. Noteiktas tarifa likmes kvotas ir piešķirtas visjutīgākajiem produktiem (cūkgaļai, mājputnu gaļai, piena produktiem, gaļas pārstrādes produktiem, cukuram un saldinātājiem). Savukārt ES no dienas, kad stājās spēkā nolīgums, piešķīra piekļuvi tirgum Moldovas lauksaimniecības produktu eksportam. Izņēmums ir 6 produkti, uz kuriem attiecas tarifu likmes kvotas, kas ir brīvas no ievešanas cenas (gan ad valorem, gan specifiskiem nodokļiem): ķiploki, tomāti, svaigas galda vīnogas, svaigi āboli, svaigas plūmes, vīnogu sula. Citi augļi un dārzeņi, uz kuriem attiecas ievešanas cenu sistēma, ir atbrīvoti no procentuālā (ad valorem) elementa.
Moldova ir agropārtikas produktu neto eksportētāja attiecībā uz ES. Galvenās kategorijas ir eļļas augu sēklas, graudaugi un augu eļļas. ES eksportē galvenokārt eļļas augu sēklas, lolojumdzīvnieku barību, stipros alkoholiskos dzērienus un cūkgaļu.
Saskaņā ar Asociācijas nolīgumu abas puses nodrošina, ka visas to attiecīgajās teritorijās aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek atzītas un aizsargātas.
Saistītā informācija
Ukraina
ES un Ukrainas divpusējo tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem reglamentē asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī (tā politiskos un sadarbības noteikumus provizoriski piemēro kopš 2014. gada novembra). Asociācijas nolīgums paredz padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kuras ar ekonomiku saistītā daļa parakstīta 2014. gada 27. jūnijā un pilnībā stājās spēkā kopš 2016. gada 1. jūlija. Asociācijas nolīgums ar Ukrainu ir plašāks par citiem klasiskajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem: tā mērķis ir atvērt tirgus, kā arī atrisināt konkurētspējas jautājumus, tas uzskaita pasākumus, kas vajadzīgi, lai tiktu izpildīti ES standarti un būtu iespējams tirgoties ES tirgos. Padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona ir vērienīgs nolīgums, saskaņā ar kuru Ukraina apņemas pielāgoties attiecīgajam ES acquis visās sadaļās, ieskaitot sanitāro un fitosanitāro standartu un dzīvnieku labturības jomas.
Attiecībā uz ES agropārtikas importu Ukraina ir ceturtajā vietā, savukārt attiecībā uz eksportu 15. vietā (2019). ES eksportē uz Ukrainu galvenokārt cigārus un cigaretes, eļļas augu sēklas un lolojumdzīvnieku barību. Tā importē galvenokārt graudaugus (pamatā kukurūzu), augu eļļas un eļļas augu sēklas. Ukraina ir ES kukurūzas importa pirmais avots.
Saistītā informācija
Krievija
ES un Krievijas attiecības reglamentē 1994. gada partnerības un sadarbības nolīgums (PSN), kas stājās spēkā 1997. gadā. 2009. gadā sāktās sarunas par nolīguma atjaunošanu pašlaik ir bloķētas politisku iemeslu dēļ.
2014. gada 7. augustā Krievija ieviesa politisku aizliegumu importēt vairākus ES lauksaimniecības produktus, tādējādi reaģējot uz sankcijām, ko ES piemēroja pēc Krimas aneksijas. Šis aizliegums joprojām ir spēkā. Tomēr Krievija joprojām ir septītais lielākais tirgus ES agropārtikas eksportam (2019), ko galvenokārt veido vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni, konditorejas izstrādājumi un lolojumdzīvnieku barība. ES importē galvenokārt eļļas raušus, eļļas augu sēklas un augu eļļas.
