
2021. gada martā pieņemtā rīcības plāna bioloģiskās ražošanas attīstībai pamatā ir ideja, ka bioloģiskās ražošana galvenokārt ir jāstimulē ar augstāku pieprasījumu pēc bioproduktiem no patērētāju puses. Tālab cita starpā ir jāpalielina sabiedrības informētība par bioloģiskās ražošanas iezīmēm un priekšrocībām.
Šajā nolūkā rīcības plāns paredz ikgadējas balvas par izcilību bioproduktu vērtības ķēdē.
Te pilnībā varat noskatīties bioloģiskās ražošanas balvu pasniegšanu, kas 2022. gada 23. septembrī Briselē tika aizvadīta daudzo pasākumu ietvaros, kuri tika organizēti par godu ES Bioloģiskās ražošanas dienai.
Uzvarētāji un uzvarētājas
ES bioloģiskās ražošanas balvu konkurss aptver septiņas kategorijas un astoņas balvas dažādiem bioloģiskās vērtības ķēdes dalībniekiem, kuri izstrādājuši izcilu, inovatīvu, ilgtspējīgu un iedvesmojošu projektu, kas rada reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Šīs balvas nav finansiālas.
Apbalvošanas ceremonija tika rīkota ES Bioloģiskās ražošanas dienā 2022. gada 23. septembrī. Uzvarētāji tika uzaicināti uz pasākumu Briselē, lai saņemtu balvas. Šajā pasākumā piedalījās pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas, COPA-COGECA un IFOAM Organics Europe. Sniedzot labas prakses piemērus, uzvarētāji varēja izskaidrot savu projektu plašākai sabiedrībai.

1. kategorija: Labākā bioloģiskā lauksaimniece un labākais bioloģiskais lauksaimnieks
Šīs balvas mērķis ir izteikt atzinību vienam lauksaimniekam un vienai lauksaimniecei par viņu darbu bioloģiskās lauksaimniecības jomā. Šo balvu organizē COPA-COGECA un Starptautiskā bioloģiskās lauksaimniecības kustību federācija (IFOAM Organics Europe).
Nasaret Mateos Alvarez (Entresetas) — Paredes de Nava, Palensija, Spānija
Nasaret Mateos Alvarez apsaimnieko bioloģisko sēņu ražotni bez kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta.
Viņa ir izstrādājusi unikālu audzēšanas metodi, kas nodrošina maksimālu produkta kvalitāti ar minimāliem līdzekļiem un krasi samazinātu ūdens patēriņu.
Par taisnīgu atlīdzību vietējie vecāka gadagājuma cilvēki palīdz novākt sēnes, līdz ar to tiek nodrošināta vērtīga iespēja uzturēt sociālos kontaktus mazapdzīvotā teritorijā.
David Pejic (Zrno eko imanje) — Dubrava, Zagrebas apgabals, Horvātija
Davids Peičs vada vecāko bioloģisko saimniecību Horvātijā.
Viņa saimniecībā audzē vairāk nekā 60 dažādu kultūraugu 22 hektāros un tiek nodarbināti 39 darbinieki. Viņš apsaimnieko reģiona lielāko biointensīvo dārzu bez zemes apstrādes un koncentrējas uz enerģētisko neatkarību un ūdens aizturi.
Viņa lauku saimniecība ir īpaši aktīva mazo un jauno lauksaimnieku izglītošanā, apmācībā un konsultēšanā. Tajā darbojas arī maiznīca un bioloģiskais restorāns koncepcijas “No lauka līdz galdam” ietvaros.
Oksitānija, Francija
Oksitānijas reģions, Francijā, ir izstrādājis reģiona zaļo paktu un bioloģiskās ražošanas plānu, lai bioloģisko pārtiku un lauksaimniecību padarītu par savas attīstības prioritāti.
Pašlaik 13 265 saimniecības 608 285 hektāru platībā bioloģiski apsaimnieko 19 % no visas lauksaimniecības zemes. Mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka bioloģiski tiek apsaimniekoti 30 % no visas lauksaimniecības zemes.
Tiek izmantota visaptveroša pieeja, kas ietver iekļaujošu reģionālo pārvaldību un visu vērtības ķēdi no ražošanas līdz patēriņam. Pašlaik 33 % no reģionālā atbalsta lauksaimniecībai tiek novirzīti bioloģiskajai lauksaimniecībai. 8 % no visiem pārtikas produktiem, ko reģions iepērk vidusskolām, ir bioloģiski, un 6 % ir gan bioloģiski, gan vietēji pārtikas produkti. Reģions piedalās iniciatīvā “Territoire BIO engagé”.
Zēhema am Obetrumer Zee, Zalcburga, Austrija
Zēhemas pašvaldība ir “Eiropas bioloģisko pilsētu tīkla” dalībniece. “Zēhemas biociemā” piedalās 33 bioloģiskās saimniecības, vietējie bioloģisko produktu un bioloģisko piena produktu piegādātāji un ražotāji.
Visas vietējās skolas un bērnudārzi nodrošina biopusdienas, un pilsētas publiskajās ēdnīcās 100 % pārtikas produktu ir bioloģiski un 70 % no tiem ir vietēji ražoti.
Vietējais bioveikals ir svarīgs partneris, kas ļauj pilsētai iepirkties reģionāli un sezonāli. Pārtikas produkti tiek piegādāti elektriskajos transportlīdzekļos. Pilsēta ir izveidojusi bišu piedzīvojumu taku kopienas ziedu un dārzu 3000 m². Īpaša uzmanība tiek pievērsta izpratnes veidošanai par veselīgu un kvalitatīvu pārtiku un vietējo darbvietu radīšanu.
4. kategorija: Labākais biorajons
Ar šo balvu tiek izteikta atzinība biorajonam. “Biorajons” ir ģeogrāfiska teritorija, kurā lauksaimnieki, sabiedrība, tūrisma operatori, apvienības un publiskās iestādes vienojas par vietējo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuras pamatā ir bioloģiskie principi un prakse. Šo balvu organizē Eiropas Reģionu komiteja.
Associazione Bio-Distretto Cilento — Kampānija, Itālija
Cilento biorajons ir pionieris un paraugs citiem biorajoniem starptautiskā līmenī. Tas apvieno bioloģisko produktu ražotājus un pārstrādātājus, patērētājus, tūrisma operatorus un publiskās iestādes, īstenojot kopīgas iniciatīvas.
Palielinot vietēji ražotu pārtikas produktu patēriņu, tas arī atbalsta īsas piegādes ķēdes, vietējos tirgus un zaļus publiskus iepirkumus. Gan piekrastes, gan iekšzemes teritorijas gūst labumu no tūrisma iniciatīvām (bioloģiskās pludmales, bioloģiskie trauki), līdz ar to tiek veicināta darbvietu radīšana, sociālā kohēzija un lauku apvidu atdzīvināšana. Cilento ir iedvesmojis biorajonu tīklu INNER.
Goodvenience.bio GmbH — Magdala, Tīringene, Vācija
Goodvenience.bio GmbH MVU nodarbina desmit personas un piedāvā ar rokām pagatavotus bioloģiskas kvalitātes buljonus, zupas, mērces, garšvielas un eļļas. Prioritāte tā darbībā ir ilgtspējīga, apritīga un inovatīva ražošana: energoefektivitāte, oglekļneitralitāte, atkritumu samazināšana līdz minimumam, invazīvu sugu (piemēram, krabju) pārstrāde, īsas piegādes ķēdes un veselīga uztura veicināšana.
Runa ir par uzņēmumu, kas veicina sociālu iekļaušanu, apmāca un nodarbina personas ar īpašām vajadzībām un maksā algas, kas ir virs vidējā rādītāja.
La ferme à l’arbre de Liège — Lantina, Ljēža, Beļģija
Šis nelielais lielveikals, kas atrodas lauku saimniecībā, kopš 1978. gada pārdod tādus bioproduktus kā gaļa un milti, kas nāk ne tikai no pašas saimniecības, bet arī reģiona bioloģiskajiem ražotājiem.
Liela uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgai un apritīgai ražošanai. Tādējādi dzīvnieku barība nāk no pašu lauku saimniecības vai no organiskajiem atkritumiem, un gaļa pašu mājās tiek pārstrādāta delikatesēs.
Lielveikals nodarbina 25 personas, izmanto zaļo enerģiju, izvairās no iepakojuma un ierobežo transporta emisijas, koncentrējoties uz vietējiem iepirkumiem. Tas sadarbojas ar skolām un universitātēm izglītības, pētniecības un attīstības jomā.
7. kategorija: Labākais bioloģiskais restorāns
Ar šo balvu tiek izteikta atzinība neatkarīgam restorānam vai viesnīcu vai ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumam piederīgam restorānam, kurš savā ēdienkartē piedāvā sertificētus bioloģiskus produktus. Šo balvu organizē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.
Lilla Bjers HB — Visbija, Gotlandes sala, Zviedrija
Lilla Bjers ir bioloģiska lauku saimniecība un restorāns, kas darbojas saskaņā ar koncepciju “no sēkliņas līdz šķīvim”. Saimniecībā neizmanto fosilo kurināmu un tiek audzētas 300 dažādas kultūras, kas palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību.
Restorāns sadarbojas ar vietējām saimniecībām. Zivis netiek pasniegtas Baltijas jūras noplicināšanās dēļ, bet tiek audzēti vīna gliemeži. Enerģija tiek ražota no vēja un biogāzes. Restorāns izvairās no iepakojuma un pārtikas izšķērdēšanas.
Tiek apmācīti jaunie bioloģiskie lauksaimnieki un šefpavāri. Viesi var iegūt plašu informāciju par kultūraugiem, izejvielām un bioloģisko metodi.

- News article
EU Organic Day: the Commission celebrates the winners of the first ever EU organic awards
The Commission unveiled the eight winners of the first ever EU organic awards to celebrate excellence and innovation along the European organic value chain.
Apbalvošanas ceremonijas fotoattēlu galerija
EU Commissioner for agriculture, Janusz Wojciechowski speaking at the EU Organic Awards ceremony Nazaret Mateos Álvarez with EU Commissioner for agriculture, Janusz Wojciechowski David Pejic receiving his award from EU Commissioner for agriculture, Janusz Wojciechowski The prize awarded to each EU Organic Awards winner David Pejic with EU Commissioner for agriculture, Janusz Wojciechowski eu-organic-awards-0J8A5719_230922.jpg Nazaret Mateos Álvarez receiving her award and certificate EU organic awards ceremony question and answer session 2022 EU Organic Awards winners with EU Commissioner for agriculture, Janusz Wojciechowski eu-organic-awards-0J8A5839_230922.jpg eu-organic-awards-0J8A5991_230922.jpg eu-organic-awards-0J8A6405_230922.jpg Emilio Buonomo, President of the Bio-Distretto Cilento Association with EU Commissioner for agriculture, Janusz Wojciechowski Peter Altendorfer, Mayor of Seeham with EU Commissioner for agriculture, Janusz Wojciechowski Peter Altendorfer, Mayor of Seeham am Obertrumer See, Austria – Best organic city Winner, Best SME: Goodvenience.bio with EU Commissioner for agriculture, Janusz Wojciechowski Winner, Best SME: Goodvenience.bio Michel Paque, manager of La ferme à l’arbre de Liège with EU Commissioner Janusz Wojciechowski Alex Wugk, Chef, Lilla Bjers HB Restaurant with EU Commissioner for agriculture, Janusz Wojciechowski EU Organic Awards winners with EU Commissioner Janusz Wojciechowski and Director-General Wolfgang Burtscher
Kālab piedalīties konkursā?
Vēlaties veicināt sabiedrības augstāku informētību par bioloģisko ražošanu ES? Vēlaties veicināt bioloģisko produktu lielāku pieejamību un/vai zemākas cenas ES? Tālab esat īstenojuši vai šobrīd īstenojat izcilu, inovatīvu, ilgtspējīgu un citur īstenojamu projektu? Vēlaties plašu sabiedrību iepazīstināt ar šo projektu?
Ja atbilde uz vismaz vienu no iepriekš minētajiem jautājumiem ir “jā”, jums jāpadomā par dalību nākamajā ES bioloģiskās ražošanas balvu konkursā. Ja uzvarēsiet, saņemsiet (nefinansiālu) balvu, ar kuru tiek izteikta atzinība par jūsu projekta izcilību, un jūs varēsiet nostiprināt atpazīstamību. Un tā, ja esat:
- bioloģiskā lauksaimniece vai bioloģiskais lauksaimnieks,
- pilsēta vai reģions, kas veicina bioloģisko ražošanu, pacientiem vai skolēniem nodrošinot bioloģiskas maltītes vai citādi,
- vai uzņēmums bioloģiskās pārtikas ķēdē ar inovatīvu pieeju,
— jums būtu jāpadomā par piedalīšanos ES bioloģiskās ražošanas balvu konkursā.
Pieteikšanās procedūra
2022. gada ES bioloģiskās ražošanas balvu konkursa kandidāti bija aicināti:
- skatīt šīs tīmekļvietnes dažādās sadaļas, jo īpaši atbilstības kritērijus un atlases kritērijus;
- izvēlieties balvu kategoriju, attiecībā uz kuru viņi vēlas izvirzīt savu kandidatūru;
- pieteikties tiešsaistē no 2022. gada 25. marta līdz 8. jūnijam;
- sniegt atbildes uz slēgtiem jautājumiem (daži no tiem attiecas uz četriem bioloģiskās ražošanas un ilgtspējas pīlāriem), lai palīdzētu žūrijai iegūt vairāk informācijas par kandidātiem.
Organizatori, atlases kritēriji, finālisti
Šajā sadaļā atradīsiet informāciju par 2022. gada ES bioloģiskās ražošanas balvu konkursa norisi.
ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā kopīgi organizē Eiropas Komisija, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Reģionu komiteja, COPA-COGECA un Starptautiskā bioloģiskās lauksaimniecības kustību federācija (IFOAM Organics Europe).
Žūrijā, kas lemj par galīgajiem uzvarētājiem, bija pārstāvji no:
- Eiropas Komisijas,
- Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas,
- Eiropas Reģionu komitejas,
- COPA-COGECA (Eiropas lauksaimnieku un Eiropas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija),
- Starptautiskās bioloģiskās lauksaimniecības kustību federācijas (IFOAM Organics Europe),
- Eiropas Parlamenta,
- Eiropas Savienības Padomes.
Pieteikties var personas vai iestādes bioloģiskās vērtības ķēdē ar izcilu projektu, kas gādā par bioloģisko produktu lielāku pieejamību un/vai zemākām cenām ES. Projektu organizatoriem jābūt reģistrētiem ES vai jābūt ES rezidentiem. Pieteikumi jāiesniedz vienā no ES oficiālajām valodām, un pašiem projektiem jābūt īstenotiem ES.
Pieteikumiem attiecībā uz ES balvām bioloģiskās ražošanas jomā jāatbilst šādiem atlases kritērijiem:
a) Pieteikumi tika iesniegti no 2022. gada 25. marta līdz 8. jūnijam plkst. 23.59:59 (Briseles laiks).
b) Pieteikumiem jābūt vienā no ES oficiālajām valodām.
c) Pieteikuma iesniedzējiem jābūt juridiskām vai fiziskām personām, kas veic uzņēmējdarbību vai dzīvo kādā no 27 ES dalībvalstīm.
d) Iesniegtajam projektam jābūt bāzētam ES, un tam nepārprotami jāattiecas uz vienu no 2022. gada septiņām kategorijām / astoņām balvām. Vienu un to pašu projektu nevar iesniegt vairākām kategorijām / balvām. Katrs pretendents var pieteikties tikai vienai balvai. Attiecībā uz konkrētu balvu var pieteikties tikai vienreiz.
e) Projektam jābūt vai nu jau pilnībā īstenotam, vai arī tam jābūt pietiekami lielā mērā īstenotam, lai žūrija varētu to izvērtēt (t. i., praktisks īstenojums ļauj demonstrēt rezultātu).
Specifiski atlases kritēriji katrai kategorijai:
- Labākā bioloģiskā lauksaimniece un labākais bioloģiskais lauksaimnieks: sertificēts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu.
- Labākais bioloģiskais reģions: nav īpašu atlases kritēriju.
- Labākā bioloģiskā pilsēta: nav īpašu atlases kritēriju.
- Labākais biorajons: “biorajons” ir ģeogrāfiska teritorija, kur lauksaimnieki, sabiedrība, tūrisma operatori, apvienības un publiskās iestādes vienojas vietējos resursus apsaimniekot ilgtspējīgi un saskaņā ar bioloģiskajiem principiem un praksi.
- Labākais bioloģiskais MVU: uzņēmums, kas sertificēts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 un atbilst MVU definīcijai (uzņēmums, kurā nodarbinātas mazāk nekā 250 personas un kura gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus eiro) un kurš ražo 100 % bioloģiski (t.i., bioloģiskus produktus vai pārejas posmā esošus produktus).
- Labākais bioproduktu mazumtirgotājs: uzņēmums, kas sertificēts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 un kurš pārdod tikai sertificētus bioloģiskus produktus (t.i., bioloģiskus produktus vai pārejas posmā esošus produktus), izņemot nepārtikas produktus vai pārtikas produktus, kuri nav pieejami bioloģiskajā kvalitātē.
- Labākais bioloģiskais restorāns: restorāns savā ēdienkartē piedāvā tikai bioloģiskus produktus (jāsaprot kā bioloģiski produkti vai pārejas posmā esoši produkti) saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848).
Visus atbilstīgos pieteikumus izvērtēja ES Bioloģiskās ražošanas balvu žūrija, ņemot vērā šādus horizontālos kritērijus:
- Izcilība: uzvarētājs ir izstrādājis augstas kvalitātes iniciatīvu, kas rada reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai. Iniciatīva ir ar pozitīvu ietekmi un labiem rezultātiem salīdzinājumā ar sākotnējiem mērķiem. Projekti parāda to ietekmi uz attiecīgo jomu un teritoriju un demonstrē savus rezultātus salīdzinājumā ar sākotnēji noteiktajiem mērķiem.
- Projekta inovatīvais raksturs izvēlētajā balvu kategorijā: projekti ir neparasti, tie piedāvā jaunas pieejas vai organizatoriskās metodes vai uzrāda jaunus vai ievērojami labākus rezultātus attiecībā uz bioloģisko ražošanu. Inovatīvā rakstura kritēriji ir sīkāk izklāstīti katras kategorijas konkrētajā sadaļā.
- Projekta ilgtspējas pīlāri (vide, sociālā joma un ekonomika): projekti parāda, ka tie kā iniciatīva vai patstāvīgs projekts ir ilgtspējīgi un ar nākotni.
- Pārnesamība un iespēja projektu atkārti īstenot citur ES: projekts parāda, ka tas ir laba prakse, kas iedvesmo vai varētu iedvesmot citus projektus plašākā (ES) kontekstā. Projekts arī parāda, ka tā rīcībā ir līdzekļi, kas ļauj informēt par tā mērķiem un rezultātiem.
Pirmajā balvu konkursā tika atlasīti šādi finālisti.
1. kategorija: Labākā bioloģiskā lauksaimniece un labākais bioloģiskais lauksaimnieks
Finālisti (sievietes)
- Katarīna Liktmanšpergere (VLG Obervetterbachgut) — Thalgau, Zalcburga, Austrija
- Sāra Veza (Azienda Agricola Sara Vezza) — Kasteletto, Monforte d’Alba, Pjemonta, Itālija
Finālisti (vīrieši)
- Džanpaolo Mančini (Il Sentiero del Riccio) — Sičinjano deli Alburni, Salerno, Kampānija, Itālija
- Toms Kass (Kass-Haff) — Rolingena, Luksemburga
2. kategorija: Labākais bioloģiskais reģions
Finālisti
- Centre-Val de Loire, Francija
- Comunitat Valenciana, Spānija
3. kategorija: Labākā bioloģiskā pilsēta
Finālisti
- Trojas pašvaldība, Bulgārija
- Vīnes pilsēta, Austrija
4. kategorija: Labākais biorajons
Finālisti
- Asociācija Biovallée — Eure, Francija
- Centro Municipal Cultura e Desenvolvimento de Ihanha-a-Nova – Centrālais reģions, Portugāle
5. kategorija: Labākais bioloģiskais MVU
Finālisti
- Gino Girolomoni Cooperativa Agricola — Izola del Piano, Pezaro un Urbino province, Itālija
- Labonca Biohof GmbH — Burgau, Štīrija, Austrija
6. kategorija: Labākais bioproduktu mazumtirgotājs
Finālisti
- Ecoveritas SA — Barselona, Spānija
- Bio MERCATO, seiVital GmbH — Kemptena, Bavārija, Vācija
7. kategorija: Labākais bioloģiskais restorāns
Finālisti
- Trattino — Liona, Francija
- Kolariks Freizeitsbetriebe GesmbH Restaurant Luftburg — Prater, Vīne, Austrija
Hronoloģija
- 2022. gada 25. marts
Pieteikšanās perioda sākums
- 2022. gada 8. jūnijs
Pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš: 2022. gada 8. jūnijs (plkst. 23.59.59 pēc Briseles laika)
- 2022. gada septembris
Lēmums par balvu piešķiršanu
- 2022. gada 23. septembris
Apbalvošanas ceremonija
Par ES balvām bioloģiskās ražošanas jomā
Bioloģiskās lauksaimniecības, akvakultūras un pārtikas ražošanas pieaugums ievērojami palīdz samazināt ķīmisko mēslošanas līdzekļu, pesticīdu un pretmikrobu līdzekļu izmantojumu un pozitīvi ietekmē mūsu klimatu, vidi, bioloģisko daudzveidību un dzīvnieku labturību. Tāpēc tika noteikts, ka bioloģiskajai ražošanai ir centrāla loma Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķu sasniegšanā. Līdz ar to Komisija ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % no ES lauksaimniecības zemes tiek atvēlēti bioloģiskajai lauksaimniecībai, un ievērojami palielināt bioloģiskās akvakultūras īpatsvaru.
2021. gada martā Komisija pieņēma rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai, kurš ietver ikgadēju balvu piešķiršanu. Tiks apbalvoti labākie un inovatīvākie bioloģiskās ražošanas pārstāvji, kas palīdz samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi un klimatu.
Bioloģiskā lauksaimniecība, akvakultūra un pārtika ES
Regulas (EU) 2018/848 pirmajā apsvērumā ir norādīts: “Bioloģiskā ražošana ir vispusīga lauku saimniecību pārvaldības un pārtikas ražošanas sistēma, kura apvieno labāko vides un klimata politikas praksi, lielu bioloģisko daudzveidību, dabas resursu saglabāšanu un augstus dzīvnieku labturības standartus un ražošanas standartus, kas atbilst arvien pieaugoša skaita patērētāju pieprasījumam pēc produktiem, kuru ražošanā izmantotas dabiskas vielas un procesi.”
Bioloģiskā ražošana ES pieaug. 2019. gadā 8,5 % ES lauksaimniecības zemes tika izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tas atbilst 13,8 miljoniem hektāru salīdzinājumā ar 9,5 miljoniem hektāru 2012. gadā, kas ir par 45,8 % vairāk. Saskaņā ar Eurostat statistikas datiem par bioloģisko lauksaimniecību valstis ar lielākajām bioloģiskajai lauksaimniecībai atvēlētajām lauksaimniecības zemes platībām ir Spānija (2,4 miljardi hektāru, 17,4 % no ES kopējā apjoma), Francija (2,2 miljardi hektāru, 16,2 % no ES kopējā apjoma), Itālija (2,0 miljardi hektāru, 14,5 % no ES kopējā apjoma) un Vācija (1,3 miljardi hektāru 9,4 % no ES kopējā apjoma).
Visā vērtības ķēdē ES aktīvi darbojās gandrīz 344 000 bioproduktu ražotāju un vairāk nekā 78 000 bioloģisko pārstrādātāju. Bioloģiskie lauksaimnieki gūst labumu no viņu bioloģisko produktu salīdzinoši augstākajām cenām tirgū un strauji augošā pieprasījuma pēc bioproduktiem no galapatērētāju puses. 2019. gadā ES (bioproduktu) tirgus daļa sasniedza 38,8 miljardus eiro pasaules tirgū, kura vērtība ir 106,4 miljardi eiro, un līdz ar to ieņēma otro vietu aiz ASV tirgus ar 48,2 miljardiem eiro. Lielie tirgi ES ir Vācija (12,0 miljardi eiro) un Francija (11,3 miljardi eiro) saskaņā ar FIBL statistiku.
Saskaņā ar FIBL statistiku patērētāju izdevumi par bioproduktiem uz vienu iedzīvotāju visaugstākie ir Dānijā (344 eiro, kas atbilst 12 % no pārtikas preču iepirkumiem) un Luksemburgā (264 eiro jeb 8 % no pārtikas preču iepirkumiem).
Arvien vairāk un vairāk patērētāju ir informēti par ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu. 2020. gadā 56 % Eirobarometra aptaujas respondentu atpazina logotipu; 2017. gadā to bija tikai 27 %. 80 % aptaujāto uzskata, ka bioprodukti ir videi draudzīgāki un atbilst augstākiem dzīvnieku labturības standartiem.
Dokumenti
- Lejupielādētбългарски(683.03 KB - PDF)
- Lejupielādētespañol(663.02 KB - PDF)
- Lejupielādētčeština(672.33 KB - PDF)
- Lejupielādētdansk(568.3 KB - PDF)
- LejupielādētDeutsch(571.21 KB - PDF)
- Lejupielādēteesti(557.55 KB - PDF)
- Lejupielādētελληνικά(667.01 KB - PDF)
- LejupielādētEnglish(669.75 KB - PDF)
- Lejupielādētfrançais(669.45 KB - PDF)
- Lejupielādēthrvatski(569.1 KB - PDF)
- Lejupielādētitaliano(657.51 KB - PDF)
- Lejupielādētlietuvių(673.45 KB - PDF)
- Lejupielādētmagyar(672.24 KB - PDF)
- LejupielādētMalti(680.09 KB - PDF)
- LejupielādētNederlands(665.64 KB - PDF)
- Lejupielādētpolski(674.8 KB - PDF)
- Lejupielādētportuguês(668.78 KB - PDF)
- Lejupielādētromână(565.61 KB - PDF)
- Lejupielādētslovenčina(675.57 KB - PDF)
- Lejupielādētslovenščina(565.16 KB - PDF)
- Lejupielādētsuomi(553.11 KB - PDF)
- Lejupielādētsvenska(664.93 KB - PDF)
- Lejupielādētбългарски(704.22 KB - PDF)
- Lejupielādētespañol(690.21 KB - PDF)
- Lejupielādētčeština(701.9 KB - PDF)
- Lejupielādētdansk(695.78 KB - PDF)
- LejupielādētDeutsch(603.59 KB - PDF)
- Lejupielādēteesti(584.48 KB - PDF)
- Lejupielādētελληνικά(690.53 KB - PDF)
- LejupielādētEnglish(693.64 KB - PDF)
- Lejupielādētfrançais(697.68 KB - PDF)
- Lejupielādēthrvatski(598.33 KB - PDF)
- Lejupielādētitaliano(583.42 KB - PDF)
- Lejupielādētlietuvių(602.14 KB - PDF)
- Lejupielādētmagyar(719.38 KB - PDF)
- LejupielādētMalti(711.22 KB - PDF)
- LejupielādētNederlands(697.48 KB - PDF)
- Lejupielādētpolski(711.06 KB - PDF)
- Lejupielādētportuguês(695.6 KB - PDF)
- Lejupielādētromână(595.51 KB - PDF)
- Lejupielādētslovenčina(706.51 KB - PDF)
- Lejupielādētslovenščina(592.86 KB - PDF)
- Lejupielādētsuomi(576.44 KB - PDF)
- Lejupielādētsvenska(692.71 KB - PDF)
Līdzīgas saites
Bioloģiskā lauksaimniecība
Bioloģiskās lauksaimniecības noteikumi, politika, sertifikācija, kā arī atbalsts šim lauksaimniecības veidam un bioloģiskās lauksaimniecības kritēriji.
Īsumā par bioloģisko lauksaimniecību
Īss pārskats par ES bioloģiskās ražošanas politiku, logotipu un regulējumu attiecībā uz bioloģiskās ražošanas nozari. Bieži uzdotie jautājumi.
Organic action plan
The organic action plan will drive investment and innovation in organic farmingand boost demand for organic food.