Īsumā
2023. gadā katrs ES iedzīvotājs patērēja vidēji 351 gramu augļu un dārzeņu dienā. Tas ir mazāk nekā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktie 400 grami dienā (jeb apmēram 5 augļi un dārzeņi dienā). Tas ir svarīgi gan sabiedrības veselībai, gan lauksaimniecības nozarei.
- Ēdot vairāk augļu un dārzeņu, samazinās slimību risks un uzlabojas vispārējā veselība.
- Turklāt lielāks to patēriņš nozīmē plašāku tirgu augļu un dārzeņu ražotājiem visā ES.
Saskaņā ar Eurostat datiem no 2010. līdz 2020. gadam to ES saimniecību skaits, kuras ražo augļus un dārzeņus, samazinājās par 15 %.
Skaitļi, kas raksturo augļu un dārzeņu audzēšanu ES
Augļi un dārzeņi ir būtiska ES lauksaimniecības un ikdienas dzīves daļa. Tiem ir būtiska nozīme gan kā pārtikas produktam, gan lauku ekonomikā — sākot no mazām ģimenes saimniecībām līdz pat starptautiskiem tirgiem. Te sniegts šīs nozares “momentuzņēmums”, kura pamatā ir jaunākie dati.
- 2023. gadā augļi un dārzeņi veidoja 12,6 % no kopējās ES lauksaimnieciskās ražošanas, t. i., tos saražoja 68 miljardu eiro vērtībā.
- Eiropas Savienībā izaudzēja 59,8 miljonus tonnu dārzeņu (neskaitot pākšaugus) un 41,2 miljonus tonnu augļu un riekstu.
- Apmēram 1,5 miljonam ES saimniecību bija augļu dārzi, un apmēram 700 000 saimniecību audzēja svaigus dārzeņus.
- Augļu ražošanai izmantoja kopumā 3,7 miljonus hektāru zemes, bet dārzeņu audzēšanai izmantoja 2 miljonus hektāru zemes.
Uzmanības centrā ES augļi un dārzeņi
Aplūkosim dažus no ES raksturīgākajiem augļiem un dārzeņiem un to galvenās ražotājvalstis.
ĀboliĀboli ir visplašāk ražotie augļi ES. Galvenā audzētājvalsts ir Polijai, kurai seko Itālija un Francija.
Vai zinājāt? Āboli ietilpst sēkleņaugļu grupā kopā ar bumbieriem un cidonijām.
Uzziniet vairāk sēkleņaugļu tirgus novērošanas centrā.
CitrusaugļiApelsīni, mazie citrusaugļi un citroni pēc audzēšanas apjoma ir otrajā vietā ES. Galvenās to audzētājvalstis ir Spānija, Itālija un Grieķija.
Vai zinājāt? Eiropas Savienībā ir septiņas citronu šķirnes ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (AĢIN).
Vēlaties uzzināt vairāk stāvokli citrusaugļu tirgū? Papētiet Citrusaugļu tirgus novērošanas centra datus!
Persiki un nektarīniArī persikus un nektarīnus ES ražo daudz. Galvenās to audzētājvalstis ir Spānija, Itālija un Grieķija.
Vai zinājāt? Šie augļi ietilpst kauleņaugļu saimē.
Lai uzzinātu vairāk par šo augļu tirgu, izpētiet Kauleņaugļu tirgus novēršanas centra datus.
TomātiTomāti ir ES visvairāk audzētie dārzeņi. Tos ēd gan svaigus, gan apstrādātā veidā. Lielākie ražotāji ir Itālija, Spānija un Portugāle.
Vai zinājāt? Tomāti var būt ļoti atšķirīgi pēc formas, izmēra un krāsas.
Jūs interesē situācija tomātu tirgū? Ielūkojieties Tomātu tirgus novēršanas centra datos.
ZemenesEiropas Savienība ir viens no pasaulē lielākajiem zemeņu noieta tirgiem.
Vai zinājāt? Katras ogas ārpusē ir aptuveni 200 sēklu. Zemenes nolasa tikai ar rokām.
SpinātiSpināti ir zaļi lapu dārzeņi, ko plaši audzē Beļģijā, Itālijā, Spānijā un Francijā.
Vai zinājāt? Svaigai spinātu lapai stingrai, tumši zaļai un nedaudz valgai, tomēr ne piemirkušai vai mīkstai.
Uzziniet vairāk par spinātiem un lapu dārzeņiem Agropārtikas datu portālā
BurkāniBurkānus visvairāk audzē Polijā, Francijā un Nīderlandē, un tie ir iecienīti dārzeņi visā Eiropā.
Vai zinājāt? Burkāni var būt ne tikai oranži, bet arī violeti, dzelteni, sarkani un pat balti!
Un kā ar kartupeļiem?2023. gadā ES saražoja 48,1 miljonu tonnu kartupeļu, kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2022. gadā.
Lielākie ražotāji: Vācija (24,1 %), Francija (17,9 %), Nīderlande (13,5 %), Polija (11,6 %), un Beļģija (8,4 %).
Vai zinājāt? Kartupeļus klasificē atsevišķi no augļiem un dārzeņiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.
Kvalitāte un izcelsme
Augļiem un dārzeņiem, ko patērētājiem pārdod svaigus, jābūt labas kvalitātes un to izcelsmes valstij jābūt skaidri norādītai, kā to prasa tirdzniecības standarti.
Atbilstība tirdzniecības standartiem ir jānodrošina visos svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības posmos, arī importa, eksporta un mazumtirdzniecības posmā. Tomēr dažos gadījumos ir iespējami izņēmumi (ražotāju tiešās piegādes, vietējie tirgi, ziedojumi, pārstrādei paredzēta produkcija), kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/2429.
Uzziniet vairāk par ES politiku augļu un dārzeņu nozarē.
Uzziniet vairāk par sezonālo kalendāru (iedalījums pēc klimata veida)
Mūsu sezonu kalendārā, kuram par pamatu ņemta klimatiskā zona, varat uzzināt, kuriem augļiem un dārzeņiem kur un kad Eiropā ir sezona. Izvēlieties okeānisko, mēreno vai Vidusjūras klimatisko zonu, lai uzzinātu, kad jūsu reģionā pieejami vissvaigākie augļi un dārzeņi.
Stāsti no reālās dzīves
Iepazīstieties ar Īrijas Sveinstaunas fermas lauksaimniekiem Artūru un Larisu Prestonu, kuri audzē svaigus produktus, audzē lauksaimniecības dzīvniekus un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību.
Raidieraksts “Pārtika Eiropai”
36. Bērni kā traki uz banāniem: ES programma skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem2023. gada 7. novembris
23. Augļi un dārzeņi Eiropā: inovācija, tradīcijas, uzturs2022. gada 24. novembris
Videomateriāli
Žans Matjē Teveno: bioloģisko sējeņu audzēšana FrancijāŽans Matjē audzē bioloģiskos sējeņus Basku zemē un ir aktīvs mazo saimniecību interešu aizstāvis. Viņš apspriež šķēršļus zemes pieejamībai, augstās izmaksas un KLP subsīdijas, vienlaikus iestājoties par politiku, kas nodrošina taisnīgus ienākumus un ilgtspējīgas metodes. Viņš arī norāda, ka nākotnē ir svarīgi atjaunot saikni starp pilsētu jauniešiem un lauksaimniecību.
Marija–Klēra Fellere: jaunas vācu zemnieces ceļšMarija–Klēra neuzauga lauksaimnieku ģimenē, tomēr atrada savu vietu lauksaimniecībā Zviedrijā. Viņa stāsta par grūtībām, kuras viņai sākumā nācās pārvarēt, lai varētu izveidot saimniecību, piemēram, zemes, finansējuma un zināšanu pieejamība, kā arī par to, kāpēc agroekoloģija un maza mēroga lauksaimniecība ir svarīgas. Viņa arī aicina, lai ES vairāk atbalsta jaunos lauksaimniekus.
